Legislator Case Law & Legislation
C07061815 / C-0618-15 AI generated

Court allows small claims suit for unpaid heating fees against co-owners, ruling solidary liability applies.

Case Number C07061815 / C-0618-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the plaintiff's small claims action for the recovery of unpaid heating fees totaling 825.88 EUR from two co-owners. Since the defendants failed to submit any defense or challenge the debt calculation, the court applied the burden of proof rule to hold them liable. Consequently, the judgment ordered solidary payment of the debt, state fees, and litigation costs within ten days.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 93. panta un 96. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 250.25. panta; Civilprocesa likuma 193. panta; Civilprocesa likuma 195. panta; Civilprocesa likuma 204.1. panta; Civilprocesa likuma 250.27. panta; Civilprocesa likuma 41. panta; Civilprocesa likuma 56. panta; Civilprocesa likuma 250.2. panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 250.2. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 39. panta 5. punkts; Civilprocesa likuma 39. panta 6. punkts; Civilprocesa likuma 204.1. panta; Civilprocesa likuma 1674. panta; Civilprocesa likuma 193. panta; Civilprocesa likuma 195. panta; Civilprocesa likuma 204.1. panta; Civilprocesa likuma 250.25. panta; Civilprocesa likuma 250.27. panta; Civilprocesa likuma 41. panta; Civilprocesa likuma 56. panta; Civilprocesa likuma 250.2. panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 250.2. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 39. panta 5. punkts; Civilprocesa likuma 39. panta 6. punkts; Civilprocesa likuma 204.1. panta; Civilprocesa likuma 1674. panta: In small claims proceedings where defendants do not contest the plaintiff's claims, the court may rule on the merits based on the submitted materials and establish solidary liability for joint obligations.

Keywords

AI generated
small claims procedure solidary liability heating fees recovery burden of proof co-ownership debt

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 93. panta
Civilprocesa likuma 96. panta 5. daļa
Civilprocesa likuma 250.25. panta
Civilprocesa likuma 250.27. panta
Civilprocesa likuma 193. panta
Civilprocesa likuma 195. panta
Civilprocesa likuma 204.1. panta
Civilprocesa likuma 41. panta
Civilprocesa likuma 56. panta
Civilprocesa likuma 250.2. panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 250.2. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 39. panta 5. punkts
Civilprocesa likuma 39. panta 6. punkts
Civilprocesa likuma 1674. panta
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C07061815

Lietas arhīva Nr. C-0618-15/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2015.gada 11.novembrī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese L.Baltmane-Zepa

rakstveida procesā izskatīja civillietu Aizkraukles novada pašvaldības SIA „AIZKRAUKLES SILTUMS” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ un

/pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 27.aprīlī Aizkraukles novada pašvaldības SIA „AIZKRAUKLES SILTUMS” Aizkraukles rajona tiesā cēlusi maza apmēra prasību

pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka uz 1999.gada 29.oktobra pirkuma līguma pamata tika nostiprinātas īpašuma tiesības /pers. A/ uz ½ domājamo

daļu un /pers. B/ ½ domājamo daļu uz dzīvokļa īpašumu /adrese/. Dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir uzskaitīti Dzīvokļa īpašuma likumā. Šā likuma

10.panta trešais punkts noteic, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Siltumenerģija dzīvoklim /adrese/ tika piegādāta, taču dzīvokļa īpašnieki par piegādāto siltumenerģiju nav norēķinājušies, kā rezultātā parāds par

piegādāto siltumenerģiju no 2013.gads 1.novembra līdz 2015.gada 31.martam ir 825,88 EUR, ko prasītāja lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. A/

un /pers. B/. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājiem arī visus tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu.

Prasītāja nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē.

Atbildētāji paskaidrojumu par prasību tiesā nav iesnieguši.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 2 panta pirmo daļu 2015.gada 30.aprīlī prasītājai un atbildētājiem ir

izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei

(lietas 19.lapa). Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa secina, ka nav šķēršļu

lietas skatīšanai rakstveida procesā.

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses L.Baltmanes-Zepas 2015.gada 1.jūnija lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā (lietas

21.lapa) un 2015.gada 9.septembrī pusēm ir paziņots, ka sprieduma norakstu 2015.gada 11.novembrī varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 26.lapa).

Atbildētājiem korespondence sūtīta uz deklarēto dzīvesvietu (lietas 24.,25.lapa). Tiesa ņem vērā Civilprocesa likuma 56.pantā nostiprināto

kārtību, kādā pusēm tiek piegādāti un izsniegti tiesas dokumenti un konkrēti minētā panta piektajā daļā nostiprināto paziņošanas prezumpciju - tiesas

dokumenti fiziskajai personai tiek piegādāti pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc

papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt

sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbildētāji citu dzīvesvietas adresi tiesai nav paziņojuši, tāpēc atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai uzskatāms, ka dokumenti

atbildētājiem izsniegti deklarētajā dzīvesvietas adresē septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas.

Atbildētāji paziņošanas prezumpciju nav atspēkojuši norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņu gribas bijuši par šķērsli dokumentu

saņemšanai norādītajā adresē, jo kā zināms, tad dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti

un pašvaldību (sk. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantu).

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka Aizkraukles novada pašvaldības SIA „AIZKRAUKLES SILTUMS” maza

apmēra prasība pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu ir apmierināma pilnībā.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāji, pamatojoties uz 1999.gada 29.oktobra pirkuma līgumu, katrs ieguvuši ½ domājamu daļu no dzīvokļa

īpašuma /adrese/; īpašuma tiesības nav izbeigtas (lietas 14.-16.lapa).

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Tiesiskās attiecības starp prasītāju un atbildētāju radušās laikā, kad spēkā bija 1995.gada 28.septembra likums „Par dzīvokļa īpašumu”, kas ar

2010.gada 28.oktobra Dzīvokļa īpašuma likuma stāšanos spēkā 2011.gada 1.janvārī ir zaudējis spēku.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī

norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Arī Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta 3.punkts noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

No lietā esošā parāda aprēķina redzams, ka atbildētāji laika periodā no 2013.gada 1.novembra līdz 2015.gada 31.martam nav pienācīgi pildījuši

dzīvokļa īpašnieka pienākumus, līdz ar ko izveidojies parāds 825,88 EUR apmērā (lietas 8.lapa).

Atbildētājiem kā dzīvokļa īpašniekiem ir saistošs pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem nekustamajā īpašumā /adrese A/.

Civilprocesa likuma 93.pants noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda

savu prasījumu pamatotība. Atbildētājai jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa atbrīvo vienu pusi no

pierādīšanas pienākuma, ja otra puse neapstrīd norādītos faktus.

Atbildētāji savas procesuālās tiesības iesniegt paskaidrojumus un apstrīdēt prasītājas prasījumu nav izmantojuši. Atbildētāji nav cēluši iebildumus

par parāda aprēķinu, nav norādījuši uz tādiem faktiem, kas liecinātu, ka prasītāja pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi savu pienākumu piegādāt

siltumenerģiju. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāji savas maksājumu saistības būtu izpildījuši, jo atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai

samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz parādnieku. Ievērojot minēto, tiesa secina, ka no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenams pamatparāds

828,88 EUR apmērā.

Civillikuma 1674.pants noteic, ka pēc likuma solidāra saistība nodibinās, kad izpildījuma priekšmets ir nedalāms, un proti, kad tas ir vai nu kāda

darbība, vai bezdarbība, tāpat arī kad kāda lieta vairākām personām kopīgi uzticēta glabājumā, patapināta, izīrēta vai ieķīlāta. Tiesa atzīst, ka šajā

gadījumā pastāv Civillikuma 1674.pantā norādītais pamats parāda solidārai piedziņai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu par prasību 123,88 EUR apmērā (lietas 11.-12.lapa).

Prasītāja samaksājusi arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā (lietas 13.lapa), kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās

daļas 5.un 6.punktu ir izdevumi, kas radušies ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegāšanu, izsniegšanu. Šie izdevumi pilnībā piedzenami solidāri

no atbildētājiem par labu prasītājai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājiem nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu tiesa

nosprieda

Aizkraukles novada pašvaldības SIA „AIZKRAUKLES SILTUMS” maza apmēra prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu

apmierināt pilnībā.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ personas kods, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Aizkraukles

novada pašvaldības SIA „AIZKRAUKLES SILTUMS”, vienotais reģistrācijas Nr.40003007886, pamatparādu 825,88 EUR (astoņi simti divdesmit

piecus euro un 88 centus), valsts nodevu 123,88 EUR (viens simts divdesmit trīs euro un 88 centu) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 EUR (četru euro un 70 centu) apmērā.

Noteikt pers.Aun /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada

11.novembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese L.Baltmane-Zepa