Court allows small claims suit for unpaid heating fees against co-owners, ruling solidary liability applies.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims action for the recovery of unpaid heating fees totaling 825.88 EUR from two co-owners. Since the defendants failed to submit any defense or challenge the debt calculation, the court applied the burden of proof rule to hold them liable. Consequently, the judgment ordered solidary payment of the debt, state fees, and litigation costs within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 93. panta un 96. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 250.25. panta; Civilprocesa likuma 193. panta; Civilprocesa likuma 195. panta; Civilprocesa likuma 204.1. panta; Civilprocesa likuma 250.27. panta; Civilprocesa likuma 41. panta; Civilprocesa likuma 56. panta; Civilprocesa likuma 250.2. panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 250.2. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 39. panta 5. punkts; Civilprocesa likuma 39. panta 6. punkts; Civilprocesa likuma 204.1. panta; Civilprocesa likuma 1674. panta; Civilprocesa likuma 193. panta; Civilprocesa likuma 195. panta; Civilprocesa likuma 204.1. panta; Civilprocesa likuma 250.25. panta; Civilprocesa likuma 250.27. panta; Civilprocesa likuma 41. panta; Civilprocesa likuma 56. panta; Civilprocesa likuma 250.2. panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 250.2. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 39. panta 5. punkts; Civilprocesa likuma 39. panta 6. punkts; Civilprocesa likuma 204.1. panta; Civilprocesa likuma 1674. panta: In small claims proceedings where defendants do not contest the plaintiff's claims, the court may rule on the merits based on the submitted materials and establish solidary liability for joint obligations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C07061815
Lietas arhīva Nr. C-0618-15/5
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē, 2015.gada 11.novembrī
Aizkraukles rajona tiesa
tiesnese L.Baltmane-Zepa
rakstveida procesā izskatīja civillietu Aizkraukles novada pašvaldības SIA „AIZKRAUKLES SILTUMS” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ un
/pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 27.aprīlī Aizkraukles novada pašvaldības SIA „AIZKRAUKLES SILTUMS” Aizkraukles rajona tiesā cēlusi maza apmēra prasību
pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka uz 1999.gada 29.oktobra pirkuma līguma pamata tika nostiprinātas īpašuma tiesības /pers. A/ uz ½ domājamo
daļu un /pers. B/ ½ domājamo daļu uz dzīvokļa īpašumu /adrese/. Dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir uzskaitīti Dzīvokļa īpašuma likumā. Šā likuma
10.panta trešais punkts noteic, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Siltumenerģija dzīvoklim /adrese/ tika piegādāta, taču dzīvokļa īpašnieki par piegādāto siltumenerģiju nav norēķinājušies, kā rezultātā parāds par
piegādāto siltumenerģiju no 2013.gads 1.novembra līdz 2015.gada 31.martam ir 825,88 EUR, ko prasītāja lūdz piedzīt solidāri no atbildētājiem /pers. A/
un /pers. B/. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājiem arī visus tiesāšanās izdevumus.
Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu.
Prasītāja nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē.
Atbildētāji paskaidrojumu par prasību tiesā nav iesnieguši.
No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 2 panta pirmo daļu 2015.gada 30.aprīlī prasītājai un atbildētājiem ir
izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei
(lietas 19.lapa). Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu
lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma
norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa secina, ka nav šķēršļu
lietas skatīšanai rakstveida procesā.
Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses L.Baltmanes-Zepas 2015.gada 1.jūnija lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā (lietas
21.lapa) un 2015.gada 9.septembrī pusēm ir paziņots, ka sprieduma norakstu 2015.gada 11.novembrī varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 26.lapa).
Atbildētājiem korespondence sūtīta uz deklarēto dzīvesvietu (lietas 24.,25.lapa). Tiesa ņem vērā Civilprocesa likuma 56.pantā nostiprināto
kārtību, kādā pusēm tiek piegādāti un izsniegti tiesas dokumenti un konkrēti minētā panta piektajā daļā nostiprināto paziņošanas prezumpciju - tiesas
dokumenti fiziskajai personai tiek piegādāti pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc
papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt
sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Atbildētāji citu dzīvesvietas adresi tiesai nav paziņojuši, tāpēc atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai uzskatāms, ka dokumenti
atbildētājiem izsniegti deklarētajā dzīvesvietas adresē septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas.
Atbildētāji paziņošanas prezumpciju nav atspēkojuši norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņu gribas bijuši par šķērsli dokumentu
saņemšanai norādītajā adresē, jo kā zināms, tad dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti
un pašvaldību (sk. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantu).
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka Aizkraukles novada pašvaldības SIA „AIZKRAUKLES SILTUMS” maza
apmēra prasība pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu ir apmierināma pilnībā.
No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāji, pamatojoties uz 1999.gada 29.oktobra pirkuma līgumu, katrs ieguvuši ½ domājamu daļu no dzīvokļa
īpašuma /adrese/; īpašuma tiesības nav izbeigtas (lietas 14.-16.lapa).
Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Tiesiskās attiecības starp prasītāju un atbildētāju radušās laikā, kad spēkā bija 1995.gada 28.septembra likums „Par dzīvokļa īpašumu”, kas ar
2010.gada 28.oktobra Dzīvokļa īpašuma likuma stāšanos spēkā 2011.gada 1.janvārī ir zaudējis spēku.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās
komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī
norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un
apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Arī Dzīvokļa īpašuma likuma
10.panta 3.punkts noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
No lietā esošā parāda aprēķina redzams, ka atbildētāji laika periodā no 2013.gada 1.novembra līdz 2015.gada 31.martam nav pienācīgi pildījuši
dzīvokļa īpašnieka pienākumus, līdz ar ko izveidojies parāds 825,88 EUR apmērā (lietas 8.lapa).
Atbildētājiem kā dzīvokļa īpašniekiem ir saistošs pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem nekustamajā īpašumā /adrese A/.
Civilprocesa likuma 93.pants noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda
savu prasījumu pamatotība. Atbildētājai jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa atbrīvo vienu pusi no
pierādīšanas pienākuma, ja otra puse neapstrīd norādītos faktus.
Atbildētāji savas procesuālās tiesības iesniegt paskaidrojumus un apstrīdēt prasītājas prasījumu nav izmantojuši. Atbildētāji nav cēluši iebildumus
par parāda aprēķinu, nav norādījuši uz tādiem faktiem, kas liecinātu, ka prasītāja pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi savu pienākumu piegādāt
siltumenerģiju. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāji savas maksājumu saistības būtu izpildījuši, jo atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai
samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz parādnieku. Ievērojot minēto, tiesa secina, ka no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenams pamatparāds
828,88 EUR apmērā.
Civillikuma 1674.pants noteic, ka pēc likuma solidāra saistība nodibinās, kad izpildījuma priekšmets ir nedalāms, un proti, kad tas ir vai nu kāda
darbība, vai bezdarbība, tāpat arī kad kāda lieta vairākām personām kopīgi uzticēta glabājumā, patapināta, izīrēta vai ieķīlāta. Tiesa atzīst, ka šajā
gadījumā pastāv Civillikuma 1674.pantā norādītais pamats parāda solidārai piedziņai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu par prasību 123,88 EUR apmērā (lietas 11.-12.lapa).
Prasītāja samaksājusi arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā (lietas 13.lapa), kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās
daļas 5.un 6.punktu ir izdevumi, kas radušies ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegāšanu, izsniegšanu. Šie izdevumi pilnībā piedzenami solidāri
no atbildētājiem par labu prasītājai.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājiem nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu tiesa
nosprieda
Aizkraukles novada pašvaldības SIA „AIZKRAUKLES SILTUMS” maza apmēra prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu
apmierināt pilnībā.
Piedzīt solidāri no /pers. A/ personas kods, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Aizkraukles
novada pašvaldības SIA „AIZKRAUKLES SILTUMS”, vienotais reģistrācijas Nr.40003007886, pamatparādu 825,88 EUR (astoņi simti divdesmit
piecus euro un 88 centus), valsts nodevu 123,88 EUR (viens simts divdesmit trīs euro un 88 centu) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
4,70 EUR (četru euro un 70 centu) apmērā.
Noteikt pers.Aun /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada
11.novembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese L.Baltmane-Zepa