Court dismissed appeal against traffic officer's fine for aggressive driving and multiple traffic violations.

Lietas Nr. 133066515

Lietas arhīva Nr. 1-0665-15/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 1.oktobrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese M.Bite

Rīgā, Lomonosova ielā 10, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ sūdzības par VP RRP Kārtības

policijas pārvaldes 2014.gada 25.septembra lēmumu Nr.2118, un

k o ns t a t ē ja :

VP RRP KPP, izskatot 2014.gada 4.septembrī reģistrēto /pers. A/ sūdzību par VP RRP KPP SAPIB 2014.gada 27.augusta lēmumu, konstatējusi

sekojošo:

2014.gada 21.augustā, plkst. 11:40, VP RRP KPP Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona (turpmāk tekstā - PPP CPB) jaunākais

inspektors Valsts amatpersona /pers. A/ noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA961456 par CSN 298.12., un 317.punktu prasību

pārkāpumiem, proti, par to, ka viņa 2014.gada 21.augustā plkst. 11:31, Rīgā, agresīvi vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL

numurs/, pa Lāčplēša ielu no Satekles ielas puses A.Čaka ielas virzienā, pa kreiso braukšanas joslu apbrauca krustojumā stāvošos transportlīdzekļus un,

šķērsojot krustojumu ar Avotu ielu, šķērsoja to taisnā virzienā, neievērojot ceļa zīmes Nr.515 prasības, šķērsoja ceļa apzīmējumu Nr.920 un,

pārkārtojoties uz labo braukšanas joslu, radīja traucējumus transportlīdzekļu vienmērīgai plūsmai. Pārkāpums fiksēts videoierakstā.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu PA961456 /pers. A/ iepazinās, parakstīja to. Paskaidrojumus uz vietas nesniedza. Bija informēta par lietas

izskatīšanas vietu, laiku un kārtību.

Atbildība par šiem pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā LAPK) 149.4panta trīspadsmitās daļas

1.punktā - par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšanu, kas saistīti ar

ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 70 euro līdz 280 euro, LAPK 149.31panta

trešā daļā - par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses citos gadījumos,

paredz izteikt brīdinājumu vai transportlīdzekļa vadītājam piemērot naudas sodu 7 euro, LAPK 149.4 panta 14.daļā - par citu šajā kodeksā neminētu

ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 7 euro apmērā.

LAPK 35.panta otrā daļa nosaka, ka, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un

tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu.

Saskaņā ar LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 1.punktu, LAPK 149.31panta trešo daļu, LAPK 149.4panta 14.daļu, ietverot LAPK 35.panta

otro daļu, 2014.gada 27.augustā VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja (turpmāk tekstā SAPIB) Administratīvās nodaļas

galvenā inspektore Valsts amatpersona pārkāpējas klātbūtnē pieņēma lēmumu Nr.PA961456 piemērot /pers. A/ naudas sodu 70 euro apmērā.

Sūdzībā /pers. A/ norāda, ka uzskata protokolu par nepamatotu, jo minētajā dienā brauca pa Lāčplēša ielu no Salu tilta Rīgas centra virzienā.

Sakarā ar to, ka viņai nebija plānots veikt labo pagriezienu, brauca pa ceļa kreiso joslu. Rīgas centru apmeklē reti, viņai nebija zināms par kustības maiņu

minētajā krustojumā. Uzskata policijas darbinieka secinājumu par agresīvo braukšanu par pilnīgi nepamatotu un neatbilstošu esošai situācijai. Pārkāpumu

izdarīja aiz neuzmanības. Pilnīgi nepiekrīt, ka ir vainīga pārkāpuma izdarīšanā, par kuru atbildība paredzēta LAPK 149.4panta trīspadsmitā daļā. Lietas

izskatīšanas gaitā viņas iebildumi netika ņemti vērā. Lūdz atcelt pieņemto lēmumu.

LAPK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

CSN 4.punkts kategoriski nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu

satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu

signāli, ceļu zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Nekādas atkāpes no šiem noteikumiem nav pieļaujamas.

CSN 298.11.punkts nosaka, ka 515.zīme „Braukšanas virzieni joslās” norāda joslu skaitu un no tām noteiktos braukšanas virzienus krustojumā.

CSN 317.punkts nosaka, ka 920. un 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsot aizliegts, izņemot 920.ceļa apzīmējuma līniju gadījumos, kad tā lietota, lai

apzīmētu stāvvietas robežas vai sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, lai atgrieztos savā braukšanas virziena pusē.

Lietā nepastāv strīds par to, ka 2014.gada 21.augustā /pers. A/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa

Lāčplēša ielu no Satekles ielas puses A.Čaka ielas virzienā, pa kreiso braukšanas joslu apbrauca krustojumā stāvošos transportlīdzekļus un, šķērsojot

krustojumu ar Avotu ielu, šķērsoja to taisnā virzienā, neievērojot ceļa zīmes Nr.515 prasības, šķērsoja ceļa apzīmējumu Nr.920. Lietā pastāv strīds par

pārkāpuma kvalifikāciju. /pers. A/ norāda, ka pārkāpumu izdarīja aiz neuzmanības, jo Rīgas centru apmeklē reti, viņai nebija zināms par kustības maiņu

minētajā krustojumā.

LAPK 9.panta pirmā daļa nosaka, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru

likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Protokolam pievienotajā video ierakstā redzams, ka minētais transportlīdzeklis brauc pa Lāčplēša ielu (kreiso joslu) un šķērso Avotu ielu taisnā

virzienā.

VP RRP KPP secina, ka no administratīvās lietas materiālos esošā videoieraksta ir nepārprotami redzams /pers. A/ pārkāpums, tāpēc viņas

viedoklis par lietas apstākļiem ir vērtējams kā vēlme izvairīties no soda un apšaubāms. Turklāt, administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA961456 /pers.

A/ parakstījās par to, ka ar protokola saturu viņa ir iepazīstināta un LAPK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un

pienākumi viņai izskaidroti. VP RRP KPP ieskatā, zinot protokola saturu un to, par kādu pārkāpumu viņa ir saukta pie administratīvās atbildības, ja viņa

nepiekrita pārkāpumam, aizstāvot savu viedokli, loģiski būtu bijis norādīt savus paskaidrojumus un argumentus par konkrēto pārkāpumu protokolā, kas

netika izdarīts. /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā nav iebildusi pret pārkāpuma konstatēšanas faktu. Ja persona būtu pilnīgi pārliecināta par

savu nevainīgumu, loģiska un pašsaprotama būtu sevis aizsargāšana, nekavējoties izsakot iebildumus.

VP RRP KPP secina, ka sākotnēji /pers. A/ ir piekritusi pārkāpuma izklāstam un tikai vēlāk apzinoties sekas, mainījusi savu nostāju pret lietu

kopumā.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturto daļu valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, tātad, šajā gadījumā arī

policijas darbiniekam, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Pamatojoties uz šo, VP RRP KPP uzskata, ka šajā gadījumā nav pamata

neticēt policijas darbinieka apgalvojumam, jo viņš nav tieši ieinteresēts šīs lietas iznākumā.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktu policijas darbinieka pamatpienākumos ietilpst administratīvo pārkāpumu

konstatēšana, pārtraukšana un novēršana, vainīgo noskaidrošana, protokolu sastādīšana, lietu izskatīšana par šiem pārkāpumiem, savukārt 12.panta

pirmās daļas 4.punkts policijas darbiniekam devis tiesības veikt likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai.

Saskaņā ar likuma “Par policiju” 27.pantu policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs likumā un dienesta reglamentā noteiktajā kārtībā.

No normas tekstā ietvertā agresīvas braukšanas aprakstošā skaidrojuma ir redzams, ka agresīva braukšana nevar būt saistīta ar avārijas situāciju

izraisīšanu vai kādu citu negatīvu seku iestāšanos, kā vien ar to, ka tiek izdarīts CSN pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai

vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Jēdziens “agresīva braukšana” nav tulkojams burtiski, vērā ņemama normas jēga un mērķis.

Iesniedzēja jebkurā gadījumā veica manevru, kurš ir aizliegts. Šādas darbības nevar kvalificēt savādāk, kā vien pārējo, CSN nepārkāpjošo,

transportlīdzekļu vadītāju interešu ignorēšanu, jo visu vadītāju mērķis ir nokļūt galamērķī pēc iespējas ātrāk. Pārējie transportlīdzekļi brauca nepārtrauktā

plūsmā, kas viennozīmīgi saistīts ar noteiktas minimālas distances ievērošanu. Šādas darbības likumdevējs, neatkarīgi no citu negatīvu seku iestāšanās, ir

apzīmējis kā agresīvu braukšanu, un to novēršana acīmredzami ir LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas mērķis. VP RRP KPP uzskata, ka iesniedzējas

rīcība pilnībā atbilst augstāk minētā panta interpretējumam.

VP RRP KPP uzskata, ka šāda veida braukšana ir interpretējama kā agresīvā braukšana.

Novērots, ka intensīvas satiksmes apstākļos, persona savas intereses nokļūt galamērķī ātrāk nostāda augstāk par citu satiksmes dalībnieku

interesēm. Attiecīgi rodas pretruna ar ceļu satiksmes dalībnieku vienlīdzības principu, kā rezultātā rodas citu dalībnieku interešu aizskārums.

VP RRP KPP ieskatā loģisks ir secinājums, ka transportlīdzekļa vadīšana pretēji CSN prasībām, pati par sevi rada traucējumus citiem satiksmes

dalībniekiem, kas satiksmē piedalās atbilstoši CSN prasībām, tai skaitā saskaņā ar CSN 6.punktu, katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt,

ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.

Saskaņā ar LAPK 243.pantu par pierādīšanas līdzekļiem, ar kuriem var konstatēt faktus, uz kuru pamata institūcijas nosaka administratīvā

pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, kalpo

protokols par administratīvo pārkāpumu, personas paskaidrojumi, kuru sauc pie administratīvās atbildības, cietušā un liecinieka liecības, citi dokumenti, kā

arī pārkāpumu fiksējošie līdzekļi.

Tātad par pierādījumiem šajā lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols PA961456, videoieraksts, /pers. A/ sūdzība.

Ar lietā esošajiem materiāliem ir konstatēts un pierādīts, ka /pers. A/ ir izdarījusi minēto CSN punktu prasību pārkāpumus, par ko atbildība

paredzēta LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 1.punktā, LAPK 149.31panta trešā daļā, LAPK 149.4panta 14.daļā.

LAPK 35.panta otrā daļa paredz, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā

pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu.

Kā redzams no lietas materiāliem, /pers. A/ piemērots naudas sods 70 euro apmērā.

VP RRP KPP no protokola un /pers. A/ sūdzības secina, ka viņa, agresīvi vadot transportlīdzekli veica vairākus CSN prasību pārkāpumus. VP

RRP KPP ieskatā, minētie pārkāpumi ir vērtējami, kā rupji, ņemot vērā konkrētā ceļa posma specifiku. Bez tam pārkāpums tika izdarīts, kad satiksme ir

intensīva, līdz ar minēto VP RRP KPP secina, ka pārkāpuma brīdī pret sevi un citiem satiksmes dalībniekiem /pers. A/ izturējās bezatbildīgi, rupji

pārkāpjot CSN, nerēķinoties ar sekām. VP RRP KPP atzīst, ka piemērotais sods 70 euro apmērā, atbilst soda piemērošanas mērķim.

Lietā nav neviena objektīva, pamatota un likumīga iemesla, lai /pers. A/ atceltu piemēroto sodu.

LAPK 22.pants nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Pamatojoties uz augstāk minēto, un, ņemot vērā, ka nav konstatēti apstākļi, kas liktu apšaubīt augstāk minēto policijas darbinieku objektivitāti, ne

ieinteresētību iesniedzējas sodīšanā, kā arī iespējas fiksēt pārkāpumu un, saskaņā ar LAPK 1.pantu un 22.pantu un vadoties pēc LAPK 243.panta,

244.panta, 287.panta pirmās daļas 1.punkta, nolēma 2014.gada 27.augustā VP RRP KPP SAPIB Administratīvās nodaļas galvenās inspektores Valsts

amatpersona pieņemto lēmumu lietā Nr.PA961456 atstāt negrozītu. (l.l.18-22)

2014.gada 5.novembrī tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par VP RRP Kārtības policijas pārvaldes 2014.gada 25.septembra lēmumu Nr.2118, kurā

norādīts, ka 2014.gada 21.augustā bija sagatavots administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA961456 (turpmāk teksta -Protokols).

Protokolā bija noradīts, ka viņa 2014.gada 21.augustā plkst. 11:31 izdarīja administratīvo pārkāpumu (CSN 298.12. un 317.p.p.), par kura izdarīšanu paredzēta

administratīvā atbildība ar LAPK 149.4.p.l3 un 14.daļām, 149.3 l.p.3.daļu.

Uzskata Protokolu par nepamatotu sekojošo iemeslu dēļ.

2014.gada 21.augustā brauca pa Lāčplēša ielu no Salu tilta Rīgas Centra virzienā. Sakarā ar to, ka viņai nebija plānots veikt labo pagriezienu, brauca ceļa kreisajā joslā.

Piebraucot Avotu ielai, konstatēja, ka no kreisās joslas var veikt tikai kreiso pagriezienu (minētie satiksmes grozījumi tika izdarīti nesen). Līdz ar to, mainīja kreiso joslu uz labo.

Sakarā ar to, ka dzīvo Baložos un Rīgas centru apmeklē reti, viņai nebija zināms par kustības maiņu šajā krustojumā.

Policijas darbinieks (kas viņu apturēja) paziņoja, ka viņa izdarīja pārkāpumu un tiek sodīta par agresīvo braukšanu.

Uzskata policijas darbinieka secinājumu par agresīvo braukšanu par pilnīgi nepamatotu un neatbilstošu esošai situācijai. Viņa brauca ar pilsētas atļauto ātrumu (ātrums

bija mazāks par 40 km/st.), automašīnā bija 2 nepilngadīgie bērni, un pēdējo 2-gadu laikā viņai vispār nebija nekādu pārkāpumu.

Protokolā bija norādīts, ka viņa pārkāpa CSN 298.12 pantu. Viņai nav saprotams noradītais pārkāpums, jo minētais CSN punkts attiecās Apdzīvotas vietas sākumam.

CSN 317.panta pārkāpšanu atzina. Savukārt minētais pārkāpums bija izdarīts neuzmanības dēļ. Par minētā pārkāpuma izdarīšanu ar LAPK 149.31.panta 3.daļu paredzēts

brīdinājums vai naudas sods 7 eiro. Ir piekritusi sodam 7 eiro apmērā uzlikšanai un gatava šo sodu apmaksāt. Savukārt pilnīgi nepiekrīt, ka ir vainīga pārkāpuma izdarīšanā, par

kuru atbildība paredzēta LAPK 149.4.panta 13.daļā (agresīva braukšana), jo neizdarīja tādu pārkāpumu (pārkāpuma definīcija norādīta šajā tiesību normā).

2014.gada 27.augustā VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas galvenās inspektore Valsts amatpersona izskatīja

šo protokolu un ar savu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PA961456 nolēma atzīt viņu par vainīgu CSN 298.12 un 317.punktos paredzēto pārkāpumu izdarīšanā un

uzlika viņai naudas sodu EUR 70.00 apmērā.

Uzskata augstākminēto lēmumu par nepamatotu un neatbilstošu esošai situācijai.

Lietas izskatīšanas gaitā viņas augstākminēti iebildumi nebija ņemti vērā. Inspektore paziņoja, ka viņai nav šaubas, ka policijas darbinieki pareizi kvalificēja viņas

pārkāpumu, kā agresīvo vadīšanu. Inspektore atteicās pievienot lietai viņas rakstiskus iebildumus (pielikumā).

Pēc lēmuma taisīšanas, viņa pajautāja inspektorei, vai viņa skatījās viņas „pārkāpuma” videoierakstu. Uz viņas jautājumu inspektore atbildēja, ka neskatījās. Pēc viņas

lūguma inspektore atstāja viņu (kopā ar lēmumu rokās) koridorā un paziņoja, ka paskatīsies videoierakstu. Pēc atgriešanās atpakaļ inspektore paziņoja, ka paskatījās

videoierakstu un nemainīs savu lēmumu.

Uzskata tādu rīcību par nolaidīgu, jo, viņasprāt, videoieraksts jāskatās PIRMS lēmuma taisīšanas, nevis PĒC. Līdz ar to, viņai ir pamats secināt, ka inspektore objektīvi

un vispusīgi neskatījās lietu, bet taisīja formālu lēmumu.

Viņa bija atzīta par vainīgu agresīvajā braukšanā, saskaņā ar LAPK 149.4.panta 13.daļas 1.punktu. Saskaņā ar šo tiesību normu par agresīvo braukšanu atzīstama

vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu.

Augstākminētās tiesību normas definīcija neatbilst viņas braukšanai Protokola izrakstīšanas brīdī.

Līdz ar to, uzskata, ka 2014.gada 27.augustā VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas galvenās inspektores Valsts

amatpersona lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PA961456 ir pilnīgi atceļams.

Ņemot vērā augstākminēto, 2014.gada 28.augustā nosūtīja VP RRP KPP sūdzību ar lūgumu pilnīgi atcelt 2014.gada 27.augusta VP RRP KPP Satiksmes administratīvo

pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas galvenās inspektores Valsts amatpersona lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PA961456. Ņemot vērā, ka

aizbrauca uz ārzemēm, sūdzībā bija izteikts lūgums nosūtīt viņai lēmumu elektroniskā veidā uz e-pastu.

Kā viņai kļuvis zināms, par viņas sūdzību tika pieņemts negatīvs lēmums un sākotnējais lēmums tika atstāts spēkā.

Lai pārsūdzētu šo lēmumu un iesniegtu motivētu sūdzību, 2014.gada 19.oktobrī nosūtīja Atbildētājam atkārtotu pieprasījumu ar lūgumu, lai ievērotu pārsūdzēšanas

termiņu, nosūtīt viņai lēmumu elektroniskā veidā. Diemžēl šis pieprasījums tika ignorēts.

Ņemot vērā augstākminēto un, lai nenokavētu procesuālo termiņu lēmuma pārsūdzēšanai, iesniedz šo sūdzību un lūdz pilnīgi atcelt kā nepamatotu VP RRP KPP

amatpersonas nelabvēlīgo lēmumu, kas bija pieņemts par viņas 2014.gada 28.augusta sūdzību par 2014.gada 27.augusta VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu

izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas galvenās inspektores Valsts amatpersona lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PA961456.

Sakarā ar to, ka atradās ārzemes un Atbildētāja prettiesisko rīcību (lēmuma nenosūtīšanu) nevarēja sniegt motivēto sūdzību. Pēc atgriešanās Latvijā, saņems lēmumu un

sniegs papildinājumus šai sūdzībai. (l.l.25-26)

2015.gada 22.septembrī tiesā saņemti /pers. A/ papildus paskaidrojumi, no kuriem izriet, ka ar 2015.gada 7.septembra paziņojumu bija informēta,

ka viņas sūdzība (lieta Nr.5-5/0017/11) tiks skatīta rakstveida procesā, un bija piedāvāts līdz 2015.gada 28.septembrim sniegt paskaidrojumus.

Ar šo atkārtoti grib norādīt, ka no viņas puses nebija nekādas “agresīvas vadīšanas”, bet bija vienkārša braukšana nepareizajās ceļa joslās, kas bija

saistīta ar jauno ceļa apzīmējumu.

Grib vērst uzmanību, ka, izskatot viņas lietu, policijā bija atteikts apskatīt viņas pārkāpuma videoierakstu, no kura redzams, ka agresīvas vadīšanas

no viņas puses nebija. Līdz ar to lūdz tiesu pirms sprieduma taisīšanas iepazīties ar šo videoierakstu.

Lūdz apmierināt viņas sūdzību un atcelt apstrīdēto lēmumu. (l.l.47)

Lietas dalībnieki nav pieteikuši lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā, līdz ar ko tiesa

atbilstoši Latvijas APK 289.6panta pirmās daļas nosacījumiem izskata administratīvā pārkāpuma lietu rakstveida procesā.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzības pamatojumu, pārsūdzētā iestādes lēmuma motivāciju, atzīst, ka VP RRP Kārtības policijas

pārvaldes 2014.gada 25.septembra lēmums Nr.2118 atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

Latvijas APK 289.12panta 1.daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai, tiesa nekonstatē.

Tiesa VP RRP Kārtības policijas pārvaldes 2014.gada 25.septembra lēmumā Nr.2118 norādīto motivāciju uzskata par pareizu un pietiekamu.

Latvijas APK 289.13panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējot pārsūdzēto lēmumu, tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams. Tādējādi tiesa pievienojas

pārsūdzētajā lēmumā norādītajai motivācijai.

Tiesa piekrīt Lēmumā norādītajam, ka Sūdzības iesniedzējas rīcība pilnībā atbilst LAPK 149.4panta trīspadsmitajā daļā paredzētajam

administratīvajam pārkāpumam un agresīvas braukšanas skaidrojumam, proti, ka agresīva braukšana nevar būt saistīta ar avārijas situāciju izraisīšanu vai

kādu citu negatīvu seku iestāšanos, kā vien ar to, ka tiek izdarīts CSN pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek

ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Jēdziens “agresīva braukšana” nav tulkojams burtiski, vērā ņemama normas jēga un mērķis.

Iesniedzēja jebkurā gadījumā veica manevru, kurš ir aizliegts. Šādas darbības nevar kvalificēt savādāk, kā vien pārējo, CSN nepārkāpjošo,

transportlīdzekļu vadītāju interešu ignorēšanu, jo visu vadītāju mērķis ir nokļūt galamērķī pēc iespējas ātrāk. Pārējie transportlīdzekļi brauca nepārtrauktā

plūsmā, kas viennozīmīgi saistīts ar noteiktas minimālas distances ievērošanu. Šādas darbības likumdevējs, neatkarīgi no citu negatīvu seku iestāšanās, ir

apzīmējis kā agresīvu braukšanu, un to novēršana acīmredzami ir LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas mērķis.

Lēmumā norādīts, ka intensīvas satiksmes apstākļos persona savas intereses nokļūt galamērķī ātrāk nostāda augstāk par citu satiksmes dalībnieku

interesēm. Attiecīgi rodas pretruna ar ceļu satiksmes dalībnieku vienlīdzības principu, kā rezultātā rodas citu dalībnieku interešu aizskārums.

Tiesa secina, ka no lietas materiālos esošā videoieraksta ir nepārprotami redzams /pers. A/ pārkāpums, tāpēc Sūdzības iesniedzējas viedoklis par

lietas apstākļiem ir vērtējams kā vēlme mīkstināt atbildību par administratīvi sodāma pārkāpuma izdarīšanu.

Ar lietā esošajiem materiāliem apstiprinās, ka /pers. A/ ir veikusi vairākus CSN punktu prasību pārkāpumus, par ko atbildība paredzēta LAPK

149.4panta trīspadsmitās daļas 1.punktā, LAPK 149.31panta trešā daļā un LAPK 149.4panta 14.daļā. VP RRP KPP minētos pārkāpumus ir vērtējusi kā

rupjus, ņemot vērā konkrētā ceļa posma specifiku un izdarītus laikā, kad satiksme ir intensīva, secinot, ka pārkāpuma brīdī pret sevi un citiem satiksmes

dalībniekiem /pers. A/ izturējusies bezatbildīgi, nerēķinoties ar sekām.

Arguments, ka Sūdzības iesniedzēja nebija ieņēmusi attiecīgo braukšanas joslu, lai turpinātu taisnvirziena kustību šķērsojot krustojumu, neatbrīvo

vadītāju no pienākuma ievērot CSN prasības, lai tādējādi veiktu citu maršrutu izvēlētā galamērķa sasniegšanai.

Tiesa nepiekrīt, ka pārkāpums izdarīts aiz neuzmanības, jo, kā izriet no Sūdzībā norādītā, /pers. A/, piebraucot Avotu ielai, konstatēja, ka no kreisās

joslas var veikt tikai kreiso pagriezienu, taču neveica kreiso pagriezienu, tādā veidā tīši pārkāpjot CSN 298.11 un 317.punktu prasības.

Tiesa atzīst, ka Lēmumā soda piemērošanas lietderības apsvērumi izvērtēti un pamatoti pietiekoši, līdz ar to, ievērojot administratīvā soda preventīvo

raksturu, uzskata, ka tas sasniedz LAPK 22.pantā noteikto mērķi - administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12, 289.13, 289.17, 289.18pantu, tiesa

no s pri e da :

VP RRP Kārtības policijas pārvaldes 2014.gada 25.septembra lēmumu Nr.2118 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams no 2015.gada 1.oktobra.

Tiesnese

M.Bite