Court dismissed appeal against agricultural subsidy denial based on new regulations changing obligation conditions.

NORAKSTS Lieta Nr.A42895109 SKA – 251/2012

SPRIEDUMS Rīgā 2012.gada 6.jūlijā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore I.Skultāne senators A.Guļāns senatore V.Kakste

piedaloties pieteicējas L.V. pārstāvim A.L. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Lauku atbalsta dienesta pārstāvjiem Ž.Z. un I.K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz L.V. pieteikumu par Lauku atbalsta dienesta 2009.gada 20.maija lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, sakarā ar Lauku atbalsta dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 15.novembra spriedumu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Lauku atbalsta dienesta 2009.gada 20.maija lēmums Nr.6.6/V-329, V- 330/1539 ir galīgais lēmums administratīvajā procesā par atteikumu piešķirt pieteicējai L.V. Eiropas Savienības platību maksājumus un papildu valsts tiešos maksājumus 2008.gadā. Ar minēto lēmumu pieteicējai uzlikts arī pienākums atmaksāt saistību periodā no 2005.-2007.gadam saņemto atbalstu par to platības daļu, par kuru saistības ir pārtrauktas. Lēmumā citstarp norādīts, ka no 2008.gada ir mainīti buferjoslas ierīkošanas atbalsta saņemšanas nosacījumi. Administrējot pieteicējas 2008.gada iesniegumu, konstatēts, ka pieteiktā platība uz vienoto platību maksājumu ir mazāka par 1 ha, kas

1.lappuse no 8 ir minimālā platība, lai pretendētu uz attiecīgo atbalsta veidu. Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.282 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai – vides un lauku ainavas uzlabošanai" (turpmāk – noteikumi Nr.282) 9.punkts noteic, ka buferjoslas ierīkošanas atbalstu var saņemt tikai par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, par kuru ir tiesības saņemt vienoto platību maksājumu un kas ir tam pieteikta. Tāpēc atbalsts 2008.gadā pieteicējai atteikts. Tādējādi no 2008.gada ir konstatēta mazāka saistību platība, kas atbilstoši noteikumu Nr.282 72.punktam nozīmē, ka saistības ir pārtrauktas. Saistību pārtraukšanas gadījumā iepriekš saņemtais atbalsts ir jāatmaksā. Lēmums pamatots arī ar noteikumu Nr.282 40.1.apakšpunktu, 72. un 74.punktu un Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumu Nr.269 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" (turpmāk – noteikumi Nr.269) 12.punktu.

[2] Pieteicēja minēto lēmumu pārsūdzēja, norādot, ka iestādes lēmums pārkāpj pieteicējai 2005.gadā dotās tiesības un saņemtās garantijas par to, ka viņa saņems atbalsta maksājumus. Iestāde nav ņēmusi vērā, ka noteikumi Nr.269 stājās spēkā pēc sākotnējā atbalsta pieteikuma iesniegšanas 2005.gadā un tie nevar pasliktināt adresāta stāvokli un mainīt jau nodibinātās attiecības. Nav saprotams, kādēļ iestāde ir piemērojusi noteikumu Nr.269 12.punktu, bet nav piemērojusi 27.punktu. Noteikumu Nr.282 72. un 74.punktu prasības pieteicēja ir ievērojusi. Minēto noteikumu 40.punktā nav atrodami ierobežojumi, kas būtu par pamatu atbalsta maksājumu atteikumam. Pieteicējai nav saprotams, kādēļ Lauku atbalsta dienests pieprasa atmaksāt izmaksātos atbalsta maksājumus par iepriekšējiem periodiem, ja nosacījumi izmainīti tikai 2008.gadā.

[3] Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, ar 2011.gada 15.novembra spriedumu apmierināja pieteikumu daļā. Proti, atcēla iestādes lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts pienākums atmaksāt saņemto atbalstu. Pārējā daļā pieteikums noraidīts. Spriedums apmierinātajā daļā pamatots ar tālāk minētajiem apsvērumiem. [3.1] Ar Lauku atbalsta dienesta lēmumu pieteicējai, pamatojoties uz noteikumu Nr.269 12.punktu atteikts piešķirt Eiropas Savienības platību maksājumus

2.lappuse no 8 un papildu valsts tiešos maksājumus. Tāpat ar minēto lēmumu pieteicējai, pamatojoties uz noteikumu Nr.282 72. un 74.punktu uzlikts pienākums atmaksāt saistību periodā saņemto atbalstu. Ievērojot minēto, pārbaudāms, vai pieteicējas iesniegums apakšpasākumam "Buferjoslu ierīkošana" 2008.gadā neatbilst tiesību aktu prasībām. [3.2] Ministru kabineta 2005.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.273 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" (zaudējuši spēku 2006.gada 5.aprīlī, turpmāk – noteikumi Nr.273) paredzēja valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauku attīstībai maksājumu piešķiršanu lauku attīstības pasākumu ietvaros, citstarp, "Agrovide" apakšpasākuma "Buferjoslu ierīkošana" atbalstam.

Pieteicēja 2005.gadā pieteicās uz pasākuma "Agrovide" apakšpasākumu "Buferjoslu ierīkošana". Iestāde un pieteicēja noslēdza vienošanos – Buferjoslu ierīkošanas saistības – ar saistību periodu no 2005.gada līdz 2009.gadam (turpmāk – Vienošanās), saskaņā ar kuru pieteicēja apņēmās noteiktā veidā apsaimniekot konkrēto zemes gabalu un katru gadu iesniegt atbalsta iesniegumu par saistību platību, savukārt Lauku atbalsta dienests apņēmās pieteicējai izmaksāt platību maksājumu no valsts un Eiropas Savienības piešķirtajiem līdzekļiem, ja pieteicēja ievēros Vienošanos.

Tādējādi pieteicēja un Lauku atbalsta dienests 2005.gadā noslēdza publisko tiesību līgumu. Minētais izriet arī no Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumu Nr.295 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai" 16.punkta. Ar iestādes lēmumu buferjoslu ierīkošanas atbalsts atteikts un uzlikts pienākums atmaksāt saistību periodā saņemto atbalstu Ls 427,92 par to platības daļu, par kuru saistības ir pārtrauktas. Iestāde atzina, ka pieteicēja atbalsta iesniegumā par saistību platību ir norādījusi normatīvajiem aktiem neatbilstošu platību, par kuru ir iespējams saņemt platību maksājumu, ka tādējādi pieteicēja ir atteikusies no buferjoslu ierīkošanas atbalsta.

Vienošanās tika izbeigta, uzliekot pieteicējai pienākumu atlīdzināt zaudējumus, kas radušies saistībā ar Vienošanās pārtraukšanu. [3.3] Analizējot noteikumos Nr.282 ietvertās tiesību normas, secināms, ka ir paredzēta īpaša kārtība, kādā kārtojamas saistības pasākumā "Agrovide", ko valsts uzņēmusies līdz noteikumu Nr.282 spēkā stāšanās dienai.

3.lappuse no 8 Līdz ar to pārbaudāms, vai Latvijas Lauku attīstības plāna Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1002 "Kārtība, kādā ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam"" (turpmāk – Lauku attīstības plāns) nosacījumi ir grozīti tādā veidā, ka rada pamatu Vienošanās nosacījumu grozīšanai. [3.4] No tiesiskā regulējuma secināms, ka normatīvo aktu prasības par kārtību, kādā ieviešams minētais programmdokuments, ciktāl tas attiecas uz Vienošanos, nav grozītas. [3.5] Izvērtējot tiesisko regulējumu, secināms, ka saistības par platību, kas pieteikta atbalsta maksājumam lauku attīstības pasākumu ietvaros pasākuma "Agrovide" apakšpasākumam "Buferjoslu ierīkošana", turpinās līdz saistību perioda beigām saskaņā ar noteikumu Nr.273 nosacījumiem, proti, saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem, kas bija spēkā publisko tiesību līguma slēgšanas laikā.

Tā kā pieteicēja nav atkāpusies no Vienošanās nosacījumiem, ir pamats atzīt, ka Vienošanās bija turpināma atbilstoši noteikumu Nr.273 nosacījumiem. Šāda interpretācija izriet arī no tiesiskās noteiktības principa, kas aizsargā personas reiz iegūtās tiesības, proti, persona var paļauties uz to, ka tiesības, kas iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu, noteiktajā laika periodā tiks saglabātas un reāli īstenotas. No tiesiskās paļāvības principa izriet arī prasība nodrošināt pēc iespējas saudzējošāku pāreju uz jauno tiesisko regulējumu. [3.6] Noteikumu Nr.282 71.punkts pieļauj, ka apakšpasākumā "Buferjoslu ierīkošana" visas saistības var pārveidot par jaunām saistībām uz pieciem gadiem saskaņā ar šo noteikumu 4.1., 4.3. vai 4.5.apakšnodaļā minētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ja atbalsta pretendents to norāda, iesniedzot attiecīgu iesniegumu šo noteikumu 6.nodaļā noteiktajā kārtībā.

Nav konstatējams, ka pieteicēja kā līgumslēdzēja tika pilnībā informēta par viņas tiesībām un pienākumiem, kas izriet no publisko tiesību līguma, un ka, parakstot iesniegumu un iesniedzot to Lauku atbalsta dienestā, viņa būtu piekritusi noteikumu Nr.282 71.punktā noteiktajā kārtībā iepriekš noslēgtās saistības pārveidot par jaunām saistībām. [3.7] Tā kā uz Vienošanos ir attiecināmi noteikumu Nr.273 nosacījumi, Lauku atbalsta dienesta prasība piemērot noteikumus Nr.269 nav pamatota, jo pieteicēja

4.lappuse no 8 2008.gadā nav pieprasījusi vienoto platību maksājumu un uz buferjoslu ierīkošanas atbalstu minētie noteikumi nebija attiecināmi. [3.8] Pamatojoties uz minēto, atzīstams, ka pieteicēja 2005.gadā, piesakoties platību maksājumiem pasākuma "Agrovide" apakšpasākumam "Buferjoslu ierīkošana", vienojās ar valsti par saistībām ar termiņu uz 5 gadiem un ka valsts, izdodot normatīvo regulējumu par atbalsta maksājumiem laika periodā no 2008.gada, ir apņēmusies šīs saistības ievērot. Pieteicējas Atbalsta iesniegumā Agrovides apakšpasākumiem 2008.gadā norādītā zemes platība buferjoslas ierīkošanai atbilst saistībām, kuras pieteicēja uzņēmās 2005.gadā (atbilstoši platību precizējumam 2007.gadā), un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tādējādi Lauku atbalsta dienests ir nepamatoti atteicies turpināt Vienošanos sakarā ar grozījumiem normatīvajos aktos. Lauku atbalsta dienests nepamatoti atzina, ka pieteicēja Atbalsta iesniegumā Agrovides apakšpasākumiem 2008.gadā ir norādījusi neatbilstošu platību, tādējādi pārtraucot saistības. Ievērojot minēto, Lauku atbalsta dienesta lēmums daļā, ar kuru pieteicējai uzlikts pienākums atmaksāt saistību periodā saņemto atbalstu, ir atceļams kā pieteicējai nelabvēlīgs prettiesisks akts.

[4] Lauku atbalsta dienests iesniedza kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru pieteikums apmierināts. Kasācijas sūdzība pamatota ar tālāk norādītajiem argumentiem. [4.1] Apgabaltiesa nav sasaistījusi lietas faktiskos apstākļus ar atbilstošu normatīvo regulējumu. Apgabaltiesa nav piemērojusi tiesību normas, kuras bija jāpiemēro, proti, noteikumu Nr.269 12.punktu un noteikumu Nr.282 9.punktu. [4.2] Aplams ir spriedumā ietvertais secinājums, ka pieteicējas Atbalsta iesniegumā Agrovides apakšpasākumiem 2008.gadā norādītā zemes platība buferjoslas ierīkošanai atbilst saistībām, kuras pieteicēja uzņēmās 2005.gadā, un spēkā esošajiem tiesību aktiem. No Lauku attīstības plāna izriet, ka jau 2005.gadā bija obligāta prasība atbalstu buferjoslas ierīkošanai pieteikt kopā ar vienotā platības maksājuma pieteikumu.

5.lappuse no 8 [4.3] Nav vērtēts apstāklis, ka pieteicēja nav nodrošinājusi Agrovides apakšpasākuma "Buferjoslu ierīkošana" izveidošanas pamatnosacījumu, proti, buferjosla tiek ierīkota pie lauka, kas ir ne mazāks par 0,3 hektāriem. [4.4] Apgabaltiesa nav ņēmusi vērā tiesību normas intertemporālās piemērojamības principu un nav devusi vērtējumu minētā principa nepiemērojamībai. [4.5] Tāpat apgabaltiesa ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 103.pantu.

[5] Tiesas sēdē Lauku atbalsta dienesta pārstāvji uzturēja kasācijas sūdzību uz tajā norādītajiem pamatiem. Pieteicējas pārstāvis kasācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[6] Lēmumu par atbalsta atprasīšanu Lauku atbalsta dienests ir pieņēmis, uzskatot, ka pieteicēja no savas puses ir pārtraukusi saistības un tāpēc atbilstoši noteikumu Nr.282 74.punktam saistību periodā saņemtais atbalsts ir jāatmaksā. Tādējādi minētais lēmums ir pieteicējai nelabvēlīgs administratīvais akts un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 250.panta otrajai daļai tiesas pārbaudes apjoms par to ir ierobežots ar to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi lēmumā. No Lauku atbalsta dienesta sākotnējā un galīgā lēmuma par pienākuma uzlikšanu pieteicējai atmaksāt 2005.-2007.gadā saņemto atbalstu izriet, ka tas pamatots ar apstākļiem, ka 2008.gadā, mainoties tiesiskajam regulējumam par buferjoslas ierīkošanas atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, pieteicējai minētais pabalsts vairs nepienākas. Tāpēc pieteicēja ir samazinājusi iepriekš noteikto atbalstam pieteikto platību, kas savukārt uzskatāma par saistību pārtraukšanu, kuras rezultātā pieteicējai ir pienākums saņemto atbalstu atmaksāt. Lēmums pamatots ar noteikumu Nr.282 9., 72., 74.punktu un 40.1.apakšpunktu un noteikumu Nr.269 12.punktu. Tātad tiesai bija jāpārbauda, vai minētais pamatojums attaisno pieteicējai uzlikto pienākumu atmaksāt saņemto atbalstu.

[7] Senāts atzīst, ka apgabaltiesas spriedumā ietvertā motivācija par to, ka konkrētajā gadījumā Lauku atbalsta dienestam nebija pamata piemērot noteikumus Nr.269 un noteikumus Nr.282, ir pareiza.

6.lappuse no 8 Noteikumi Nr.282 regulē ne tikai kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai no 2008.gada, bet paredz arī īpašus nosacījumus Latvijas Lauku attīstības plānam Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.- 2006.gadam. Atbilstoši noteikumu 3.3.apakšpunktam īpašie nosacījumi paredzēti arī pasākuma "Agrovide" apakšpasākumam buferjoslu ierīkošana. Īpašie nosacījumi ietverti noteikumu 7.nodaļā. Atbilstoši 69.punktam šo noteikumu 3.punktā minētajā pasākumā saistības par platību turpinās līdz saistību perioda beigām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ieviešams programmdokuments "Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.gadam". Tā kā pieteicēja saistības uz pieciem gadiem uzņēmās 2005.gadā, tad tās bija jāturpina atbilstoši Lauku attīstības plānam un noteikumiem Nr.273, nevis ievērojot noteikumu Nr.282 regulējumu, kā arī noteikumu Nr.269 12.punktu, kas noteic minimālo platību vienotā platības maksājuma saņemšanai. Izņēmums būtu, ja atbilstoši noteikumu Nr.282 71.punktam pieteicēja būtu iesniegusi attiecīgu iesniegumu par saistību pārveidošanu par jaunām saistībām atbilstoši šiem noteikumiem. Taču, kā konstatējusi apgabaltiesa, pieteicēja to nebija lūgusi. Ievērojot minēto, nav pamatots arī kasatora arguments par noteikumu Nr.282 un noteikumu Nr.269 intertemporālo piemērojamību, atprasot no pieteicējas par 2005.-2007.gadu saņemto atbalstu, jo Ministru kabinets, stājoties spēkā jaunajam regulējumam, ir noteicis, kuras tiesību normas ir piemērojamas iepriekš nodibinātajām tiesiskajām attiecībām.

[8] Kasācijas sūdzībā izvirzītie argumenti, kā arī Senāta tiesas sēdē Lauku atbalsta dienesta pārstāvju paustais viedoklis par to, ka jau 2005.gadā no Lauku attīstības plāna 12.3.1.sadaļas izrietēja obligāta prasība buferjoslas ierīkošanas atbalstu pieprasīt tikai kopā ar vienoto platību maksājumu, nav vērā ņemams, jo šāds pamatojums nav ietverts pārsūdzētajā lēmumā. Kā jau norādīts iepriekš, pārsūdzētais lēmums pamatots tieši ar izmaiņām tiesību normās no 2008.gada – ar noteikumos Nr.282 un noteikumos Nr.269 grozītajiem priekšnoteikumiem buferjoslas ierīkošanas atbalsta saņemšanai, kuriem pieteicēja neatbilst. Proti, ka šo atbalstu no 2008.gada var saņemt tikai tad, ja par pieteikto zemi ir tiesības saņemt vienoto platības maksājumu un tā ir pieteikta arī vienotā platības maksājuma saņemšanai.

7.lappuse no 8 Senāta ieskatā, no Lauku attīstības plāna 12.3.1.sadaļā ietvertā teikuma – pasākumam "Agrovide" atsauces platība ir tāda pati attiecībā uz vienoto platību maksājumiem – neizriet kasatora minētais vienotā platības maksājuma un buferjoslas ierīkošanas atbalsta pieteikšanas nedalāmības nosacījums. Turklāt Lauku atbalsta dienests neatteica pieteicējai buferjoslas ierīkošanas atbalstu 2007.gadā, lai gan jau šajā gadā pieteicēja nebija pieprasījusi vienoto platību maksājumu. Ievērojot iepriekš minēto, kā pareizi atzinusi apgabaltiesa, Lauku atbalsta dienestam nebija pamata uzskatīt, ka pieteicēja ar 2008.gadu ir pārtraukusi saistības, un nebija pamata atprasīt iepriekš saņemto atbalstu.

[9] Apgabaltiesa nav pieļāvusi Administratīvā procesa likuma 103.panta pārkāpumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 1.punktu un 351.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

nosprieda

Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 15.novembra spriedumu, bet Lauku atbalsta dienesta kasācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore (paraksts) I.Skultāne Senators (paraksts) A.Guļāns Senatore (paraksts) V.Kakste

Noraksts pareizs: Senatore I.Skultāne Rīgā 2012.gada 6.jūlijā

8.lappuse no 8