Court dismisses appeal against administrative penalty for gas theft, upholding first-instance judgment on facts and calculations.

Lietas Nr. 128010216

Lietas arhīva Nr. 104AA-0533-16/10

SPRIEDUMS

Rīgā 2016.gada 8.septembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente Ž.Vēvere,

tiesneses B.Būmeistere, S.Gļazere,

izskatīja 2016.gada 29.augustā apelācijas kārtībā rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar SIA

“Latvijas Propāna Gāze” apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada 31.marta spriedumu.

Iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem un administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģija

kons tatēja

2015.gada 25.jūnijā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī - VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Pakalpojumu

un tirdzniecības vietu pārbaužu daļas Pakalpojumu un tirdzniecības vietu pirmās pārbaužu nodaļas galvenais nodokļu

inspektors /pers. B/ sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu N K Nr.024654 par SIA „Latvijas Propāna Gāze”

pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - Latvijas APK) 155. 1panta ceturtajā

daļā un 169.3pantā.

2015.gada 6.jūlijā VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Trešās administratīvo pārkāpumu lietu

izskatīšanas nodaļas vadītājs /pers. G/ pieņēma lēmumu Nr.NK024654 par SIA „Latvijas Propāna Gāze” saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155.1panta ceturtās daļas un 169.3panta,

piemērojot SIA „Latvijas Propāna Gāze” naudas sodu 500,00 EUR apmērā, konfiscējot izņemtos 5097,98 litrus

sašķidrinātās naftas gāzes (autogāzes) un atdodot atpakaļ 2125 litrus sašķidrinātās naftas gāzes (autogāzes).

Š o lēmumu SIA „Latvijas Propāna Gāze” pārsūdzēja un ar VID ģenerāldirektores 2016.gada 27.janvāra lēmumu

Nr.22.11-1/606 atstāts negrozīts lēmums daļā par administratīvā soda piemērošanu, atstāts negrozīts lēmums daļā par

sašķidrinātās naftas gāzes (autogāzes) daudzums 4658,97 litru konfiskāciju un noteikts atdodamais izņemtās sašķidrinātās

naftas gāzes (autogāzes) daudzums 2564,01 litru apmērā. Galīgais sods noteikts naudas sods 500,00 EUR apmērā,

konfiscējot izņemtos 4658,97 litrus sašķidrinātās naftas gāzes (autogāzes) un atdodot atpakaļ 2564,01 litrus sašķidrinātās

naftas gāzes (autogāzes).

2016.gada 15.februārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemta SIA „Latvijas Propāna Gāze” sūdzība par VID

ģenerāldirektores 2016.gada 27.janvāra lēmumu.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada 31.marta spriedumu SIA „Latvijas Propāna gāze” sūdzība

apmierināta daļēji.

Grozīts Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores /pers. J/ 2015.gada 27.janvāra lēmums Nr.22.11-1/606 un Valsts

ieņēmumu dienesta amatpersonas 2015.gada 6.jūlija lēmums Nr.NK024654 par saukšanu pie administratīvās atbildības daļā

par SIA „Latvijas Propāna gāze” piemēroto sodu pēc Latvijas APK 155. 1panta ceturtās daļas un daļā par galīgā soda

noteikšanu.

SIA „Latvijas Propāna gāze” par administratīvo pārkāpumu, kāds paredzēts Latvijas APK 155. 1panta ceturtajā daļā

piemērots naudas sods 500,00 euro apmērā, konfiscēti ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes 2015.gada 10.jūnija Mantu un

dokumentu izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.23.1.1/217 izņemtie 3714,93 litri sašķidrinātās naftas

gāzes (autogāzes) un atdoti atpakaļ ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes 2015.gada 10.jūnija Mantu un dokumentu

izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.23.1.1/217 izņemtie 3508,05 litri sašķidrinātās naftas gāzes

(autogāzes).

Saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otro daļu galīgais sods SIA „Latvijas Propāna gāze” noteikts naudas sods 500,00

eu ro apmērā, konfiscēti ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes 2015.gada 10.jūnija Mantu un dokumentu izņemšanas

protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.23.1.1/217 izņemtie 3714,93 litri sašķidrinātās naftas gāzes (autogāzes) un

atdoti atpakaļ ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes 2015.gada 10.jūnija Mantu un dokumentu izņemšanas protokolu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.23.1.1/217 izņemtie 3508,05 litri sašķidrinātās naftas gāzes (autogāzes).

Tiesa spriedumā atzina, ka neskatoties uz to, ka SIA „Latvijas Propāna Gāze” VID ģenerāldirektores 2016.gada

27.janvāra lēmumam Nr.22.11-1/606 nepiekrīt, tās vaina pilnībā ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem.

Latvijas APK 169. 3pants paredz atbildību par ar akcīzes nodokli apliekamo preču iegādes, realizācijas, uzglabāšanas

vai pārvietošanas (pārvadāšanas) noteikumu pārkāpšanu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.662 134.punktu degvielas krājumu atlikumu mērījumu rezultātus komersants norāda

degvielas krājumu atlikumu faktiskā daudzuma mērījumu tabulā, vienu tabulas eksemplāru nodod grāmatvedībā, bet otru

glabā degvielas uzglabāšanas vietās.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka struktūrvienībā uz vietas neatrodas un netiek glabāti degvielas atlikumu faktiskā

daudzuma mērījuma tabulas. Pārkāpjot MK noteikumu Nr.662 134.punktu, SIA „Latvijas Propāna gāze” ir izdarījusi

pārkāpumu, kas minēts Latvijas APK 169. 3pantā. SIA „Latvijas Propāna gāze” nav iesniegusi pierādījumus par to, ka

degvielas atlikumu faktiskā daudzuma mērījuma tabulas atrastos struktūrvienībā uz vietas. Iesniegtajā sūdzībā šis fakts

netiek apstrīdēts un nav arī norādīts, kādēļ šajā daļā VID 2016.gada 27.janvāra lēmums būtu nepamatots un atceļams.

Latvijas APK 155. 1panta ceturtā daļa paredz atbildību par preču uzglabāšanu vai pārvietošanu bez preču pavadzīmēm

vai pavaddokumentiem.

MK noteikumu Nr.662 70.punkts nosaka, ja pārvieto degvielu (arī starp viena komersanta speciālajā atļaujā (licencē)

komercdarbībai ar degvielu minētajām darbības vietās), izņemot mazumtirdzniecībā noteikto kārtību, komersanti noformē

un pievieno degvielas piegādes dokumentu saskaņā ar grāmatvedību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām

prasībām. MK noteikumu Nr.585 35.11apakšpunkts nosaka, lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un

izsniegšanas vietās, izmanto preču piegādes dokumentu.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka gāzes uzpildes stacijas tvertnēs saskaņā ar kases uzskaites datiem un saskaņā ar uz

vietas veiktajiem mērījumiem ir konstatēts pārpalikums. Un pārbaudes brīdī konstatētajam sašķidrinātas naftas gāzes

(autogāzes) pārpalikumam (atņemot iespējamo pieļaujamo pārpalikumu) SIA „Latvijas Propāna gāze” nevar uzrādīt

piegādes dokumentus.

Faktu, ka šāds pārpalikums ir bijis, sūdzības iesniedzējs nenoliedz, bet norāda, ka aprēķini ir veikti nepareizi.

Lietā konstatēts, ka autogāzes tvertņu faktiskais tilpums ir: tvertnē 31/1 – 24 462 litri, tvertnē 31/3 – 24 522 litri un

tvertnē 31/4 – 24 599 litri, savukārt mērīšanas brīdī sašķidrinātās naftas gāzes apjoms tvertnē 31/1 ir 81%, tvertnē 31/3 ir 56

%, tvertnē 31/4 ir 60 %. Par šiem lietā konstatētajiem datiem un mērījumiem sūdzības iesniedzējam iebildumu nav, jo, kā

redzams no viņa sniegtajiem aprēķiniem, šādus skaitļus izmantojis arī tiesai iesniegtajā dokumentā.

Vadoties no šādiem iegūtajiem datiem, VID ir veicis gāzes atlikuma noteikšanu tvertnēs un aprēķināts, ka kopējais

sašķidrinātās naftas gāzes atlikums šajās trīs tvertnēs ir 38 305,94 litri.

Sūdzības iesniedzējs savos aprēķinos norādījis, ka tvertnēm ir uzstādīta iekārta (līmeņrādītāji), kuru mērlīdzekļa kļūda

ir 5 %, savos aprēķinos sūdzības iesniedzējs ņēmis vērā mērlīdzekļa kļūdu 4 % un aprēķinājis, ka šajās trīs tvertnēs

kopējais atlikušais sašķidrinātās naftas gāzes apjoms ir 2942,44 litri.

Tiesa norādīja, ka kā redzams no iesniegtā aprēķina, sūdzības iesniedzējs ir nevis atrēķinājis viņaprāt iespējamo

mērlīdzekļa kļūdu 4 % no iegūtajiem rādījumiem, kā rezultātā kopējam sašķidrinātās naftas gāzes apjomam būtu jābūt 46

373,70 (48 305,94 – 4%) litriem, bet gan aprēķinājis sašķidrinātās naftas gāzes atlikumu tā, ir kā tvertnēs būtu nevis 81%, 56

% un 60% gāzes, bet gan tikai 4 % gāzes. Tiesa norādīja, ka minētie sūdzības iesniedzēja aprēķini nav ne ar ko pamatoti,

un, ja uzskatītu, ka mērlīdzekļa iespējamā kļūda būtu 4 %, tad šādi aprēķini ir matemātiski nepareizi.

Tālāk tiesa norādīja, ka piekrīt VID 2016.gada 27.janvāra lēmumā norādītajam, kopējā mērījuma kļūda ir 0. Ministru

kabineta 2001.gada 20.februāra noteikumu Nr.74 „Prasības degvielas uzpildes staciju tehnoloģiskajām iekārtām un iekārtu

tehniskās uzraudzības kārtība” 158.punkts nosaka, ka mērīšanas līdzekļa kļūdu (Km2) aprēķina saskaņā ar šo noteikumu

152.punktu, izmantojot mērīšanas līdzekļa tehniskajā pasē norādīto iespējamo mērījumu kļūdu atbilstošajā tvertnes līmenī

(Mm). Ja mērīšanas līdzekļa tehniskajā pasē mērlīdzekļa kļūda nav norādīta, pieņem, ka tās nav.

Tiesa piekrita, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtā manometra tehniskā pase nav attiecināma uz konkrētajās tvertnēs

ievietotā mērīšanas līdzekļa tehnisko pasi, jo no izdrukas nevar izsecināt, kurai tvertnei būtu piesaistīta konkrētā mērierīce

un vai vispār tā ir attiecināma uz SIA „Latvijas Propāna gāze” tvertnēm, kas atrodas Rīgā, Skanstes ielā.

Tādējādi tiesa atzina, ka lietā iesniegtais AS „Inspecta Latvia” viedoklis un mērierīču ražotāja paskaidrojums nav

attiecināms uz konkrētajām tvertnēm uzstādītajiem mēraparātiem, jo lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka konkrētie

mēraparāti (kuru tehniskās pases iesniegtas lietas materiālos) ir piestiprināti pie tvertnēm Nr.31/1, Nr.31/3 un Nr.31/4, kas

atrodas Rīgā, Skanstes ielā.

Atbilstoši minētajam, VID ģenerāldirektores 2016.gada 27.janvāra lēmumā Nr.22.11-1/606, nekonstatējot tehniskajā

pasē atzīmi par manometra iespējamo mērījumu kļūdu, ir pareizi aprēķināta gāzes atlikumu starpība starp izmērīto gāzes

daudzumu (48 305,94) un uzskaitē norādīto daudzumu (42 027) – 6278,94 litri. Savukārt aprēķinot pieļaujamo degvielas

pārpalikumu mērījumu brīdī, ir pareizi veikti aprēķini un aprēķināts, ka pieļaujamais degvielas pārpalikums ir 2564,01 litrs.

Ņemot vērā VID lēmumā veiktos aprēķinus, kurus tiesa atzina par pamatotiem - par izmērīto gāzes daudzumu,

aprēķināto gāzes atlikumu, pieļaujamo degvielas pārpalikumu, tiesa konstatēja, ka VID lēmumā ir pieļauta matemātiska

aprēķina kļūda, jo no gāzes atlikuma starpības 6278,94 atņemot pieļaujamo degvielas pārpalikumu 2564,01, rodas starpība

3714,93 litri, par kuriem SIA „Latvijas Propāna gāze” nevar uzrādīt piegādes dokumentus.

Attiecībā par piemēroto naudas sodu un tā apmēriem pēc abiem Latvijas APK pantiem, par kuriem SIA „Latvijas

Propāna gāze” saukta pie administratīvās atbildības, tiesa atzina, ka sods ir noteikts saskaņā ar Latvijas APK noteikto,

samērīgi un atbilstoši izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Savukārt attiecībā par Latvijas APK 155. 1panta ceturtās daļas sankcijā paredzēto sodu – iespējamo mantas

konfiskāciju, tiesa atzina, ka šajā daļā VID 2016.gada 27.janvāra lēmums un VID 2015.gada 6.jūlija lēmums Nr.NK024654 ir

atceļami un grozāms konfiscējamās mantas apmērs.

Tiesa norādīja, ka kā konstatēts iepriekš, degvielas pārpalikums, par kuru SIA „Latvijas Propāna gāze” nevar uzrādīt

piegādes dokumentus, ir 3714,93 litri. Tādejādi konfiscējamās mantas apjoms ir šie 3714,93 litri, nevis 5097,98 litri kā

norādīts 2015.gada 6.jūlija lēmumā un 4658,97 litri kā norādīts 2016.gada 27.janvāra VID lēmumā. Turklāt VID lēmumā

norādīts, ka lēmums daļā par izņemtās sašķidrinātās naftas gāzes (autogāzes) daudzuma 4658,97 litru apmērā konfiskāciju

atstājams negrozīts, lai gan, kā redzams no lietas materiāliem un 2015.gada 6.jūlija lēmuma, konfiscējamās degvielas apmērs

šajā lēmumā nebija 4658,97 litri, tādēļ nebija nekāda pamata nolemt, ka šajā daļā atstājams negrozīts lēmums, vienlaikus

tomēr grozot konfiscējamās mantas apjomu.

Tiesa konstatēja, ka ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes 2015.gada 10.jūnija Mantu un dokumentu izņemšanas

protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.23.1.1/217 izņemti 7222,98 litri sašķidrinātās naftas gāzes (autogāzes) un atstāti

atbildīgā glabāšanā SIA „Latvijas Propāna gāze”.

Kā aprēķināts VID 2016.gada 27.janvāra lēmumā un šajā tiesas spriedumā, gāzes atlikumu starpība starp izmērīto

gāzes daudzumu un uzskaitē norādīto gāzes atlikumu, ir 6278,94 litri. Tādejādi pamats izņemt mantu – sašķidrināto naftas

gāzi (autogāzi) bija šajā – 6278,94 litru apjomā, nevis 7222,98 litru apjomā. Tādejādi šī starpība 944,04 litri sašķidrinātās

naftas gāzes (autogāzes), kas atstāta atbildīgā glabāšanā SIA „Latvijas Propāna gāze”, atdodami atpakaļ SIA „Latvijas

Propāna gāze” kā nepamatoti izņemtā manta un 2564,01 litri sašķidrinātās naftas gāzes (autogāzes), kas atstāta atbildīgā

glabāšanā SIA „Latvijas Propāna gāze”, atdodama atpakaļ SIA „Latvijas Propāna gāze” kā pieļaujamais sašķidrinātās naftas

gāzes (autogāzes) pārpalikums, uz kuru mantas konfiskācija nav vēršama. Kopējais atdodamās degvielas daudzums ir

3508,05 litri.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus, tiesa atzina, ka tas apstāklis vien, ka VID savā lēmumā ir pieļāvis matemātiska

aprēķina kļūdas, neatbrīvo sūdzības iesniedzēju no atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu, jo, neskatoties uz

pieļautajām pārrēķina kļūdām, administratīvā pārkāpuma sastāvs ir konstatēts un SIA „Latvijas Propāna gāze” ir saucama

pie administratīvās atbildības par abiem konstatētajiem pārkāpumiem.

Uz sūdzības iesniedzēja norādīto, ka VID ģenerāldirektores 2016.gada 27.janvāra lēmums nr.22.11-1/606 ir atceļams,

jo tas pieņemts, nokavējot Latvijas APK noteiktos termiņus, tiesa norādīja, ka tā piekrīt sūdzības iesniedzēja viedoklim, ka

VID ģenerāldirektores 2016.gada 27.janvāra lēmums Nr.22.11-1/606 pieņemts, nokavējot Latvijas APK noteiktos termiņus.

Vienlaicīgi tiesa konstatēja, ka 2015.gada 3.septembrī VID Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēmā nosūtīts

paziņojums SIA „Latvijas Propāna gāze” par to, ka ņemot vērā VID darbinieku noslodzi un nepieciešamību izskatīt visus

lietas apstākļus, sūdzība vēl atrodas izskatīšanas stadijā un tā tiks izskatīta pēc iespējas īsākā laikā.

Tiesa atzina, ka minētais pārkāpums nav būtisks un neietekmēja konstatētos faktiskos apstākļus, kas jau sākotnēji tika

ietverti VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Trešās administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas

vadītāja /pers. G/ 2015.gada 6.jūlija lēmumā Nr.NK024654 un šis procesuālā termiņa nokavējums nerada apstākļus, kas

būtu bijuši par pamatu citāda lēmuma pieņemšanai.

Par minēto Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu SIA “Latvijas Propāna Gāze” (turpmāk – sūdzības

iesniedzējs) iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka spriedums ir nepamatots un lūdz to atcelt daļā par naudas soda

500 euro piemērošanu un par sašķidrinātās naftas gāzes daudzuma 3714,93 litru konfiskāciju un izbeigt administratīvā

pārkāpuma lietvedību atbilstoši Latvijas APK 289.12panta otrās daļas 2.punktam un 289.22panta pirmajai daļai.

Sūdzībā norāda uz lietas materiālos esošo eksperta AS “Inspecta Latvija” atzinumu Nr.3-8.21/137/2016, no kura izriet,

ka AS “Inspecta Latvija” apsekoja Auto gāzes uzpildes stacijas Nr.1 “Skanstes” tvertnes un konstatēja, ka uz minētajām

tvertnēm ir uzstādīta iekārta (līmeņrādītāji), kuru mērlīdzekļu kļūda ir 5%.

Sastādot aprēķinus sūdzības iesniedzējs ņēmis vērā mērlīdzekļu kļūdu 4%, kas dod pamatu piemērot mērīšanas

līdzekļu kļūdu Km2=2942,0 litri (saskaņā ar VID aprēķiniem Km2=0).

Uzskata, ka tiesas argumentācija, ka lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka konkrētie mēraparāti ir piestiprināti pie

tvertnēm Nr.31/1, Nr.31/3 un Nr.31/4, kas atrodas Rīgā, Skanstes ielā 6 neatbilst lietā esošajiem pierādījumiem.

Norāda, ka AS “Inspecta Latvija” atzinumā Nr.3-8.21/137/2016 konstatēts, ka AS “Inspecta Latvija” apsekoja Auto

gāzes uzpildes stacijas Nr.1 “Skanstes” tvertnes un apsekošanas gaitā konstatēja, ka uz minētajām tvertnēm ir uzstādīta

iekārta (līmeņrādītāji 6281-1252-2000), kuru mērlīdzekļu kļūda ir 5%.

Uzskata, ka tiesa nepareizi un pretēji administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem pierādījumiem novērtējusi “Inspecta

Latvija” atzinumā Nr.3-8.21/137/2016 norādīto informāciju, un nepamatoti rezultātā nonākusi ne nepareiza secinājuma, kas

nav pamatots ar lietā esošajiem pierādījumiem. Faktiski tiesa izdarījusi secinājumu, kas ir pretrunā lietā esošajiem

pierādījumiem, kas apliecina, ka tvertnēm Nr.31/1, Nr.31/3 un Nr.31/4, kas atrodas Rīgā, Skanstes ielā 6, uzstādīta iekārta,

kuras mērlīdzekļu kļūda ir 5%.

Tālāk norāda, ka sašķidrinātās gāzes iekārtu speciālistu vidū pastāv divi viedokļi kā aprēķināt mērīšanas līdzekļu kļūdu

Km2.

Norāda, ka metode, kuru šajā lietā piemēroja sūdzības iesniedzējs ir sekojoša:

Saskaņā ar VID ģenerāldirektores 2016.gada 27.janvāra lēmumu Nr.22.11-1/606 datiem Auto gāzes uzpildes stacijā

Nr.1 “Skanstes” tvertnes faktiskais tilpums ir 24.462 litri, 24.522 litri un 24.599 litri. Gāzes mērījuma brīdī izmērītais naftas

gāzes apjoms tvertnēs ir 81%, 56% un 60%.

Km2 tvertnē 31/1 ir 978.48, kas tika aprēķināts sekojoši (24.462 litri x0,81) - (24.462 litri x0,77*)

Km2 tvertnē 31/3 ir 980, kas tika aprēķināts sekojoši (24.522 litri x0,56) - (24.522 litri x0,52)

Km2 tvertnē 31/4 ir 983.96, kas tika aprēķināts sekojoši (24.599 litri x0,6) - (24.599 litri x0,56)

Kopā Km2 ir 978,48+ 980+983,96=2942,44

*77 % (81%-4%)

52 % (56%-4%)

56%(60%-4%)

Otra metode ir noteikta MK noteikumu Nr.662 158.punktā „Mērīšanas līdzekļa kļūdu (Km2) aprēķina saskaņā ar šo

noteikumu 152.punktu, izmantojot mērīšanas līdzekļa tehniskajā pasē norādīto iespējamo mērījumu kļūdu atbilstošajā

tvertnes līmenī (Mm)...”.

Km2=pārskata periodā saņemtais daudzums (litros) * mērīšanas līdzekļa iespējami mērījumu kļūdu.

Saskaņā ar VID 2016.gada 27.janvāra Lēmuma Nr.22.11-1/303 datiem saņemtais daudzums ir 54354,0 litri. Pie šādiem

apstākļiem atbilstoši MK noteikumu NR.662 158.punktam Km2 ir aprēķināms sekojoši 54.354 litri * 5% = 2717,70 litri.

Līdz ar to, ja tiesas ieskatā mērīšanas līdzekļa kļūda (Km2) bija jāaprēķina saskaņā ar MK noteikumu Nr.662 152.,

158.punktu prasībām, tad tiesai bija jāizdara secinājums, ka mērīšanas līdzekļa kļūda (Km2) nevarēja būt vienāda 0. Tiesai

bija jākonstatē, ka mērīšanas līdzekļa kļūda sastāda ne mazāk kā 2717,70 litrus.

Uzskata, ka pie šādiem apstākļiem pieļaujamais pārpalikums mērījumu brīdī bija nevis 2564,01 litri, kā to norāda tiesa,

bet 5281,71 litri (2564,01+Km2=2717,70 litri).

Līdz ar to ir secināms, ka starpība 997,23 litri (faktiskais pārpalikums mērījumu brīdī 6278,94 litri - pieļaujamais

pārpalikums mērījumu brīdī 5281,71 litri) ir daudzums, par kuru sūdzības iesniedzējs nevar uzrādīt piegādes dokumentus.

MK noteikumu Nr.585 35.31.punkts nosaka, ka lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un

izsniegšanas vietās, izmanto preču piegādes dokumentu. Preču piegādes dokuments ir dokuments, kurš apliecina preču

piegādes un saņemšanas faktu un kurā ir ietverti dokumenta rekvizīti un konkrēta informācija.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā pie apstākļiem, kad pārpalikums balstīts vienīgi uz aprēķiniem, kas pietam veikti kļūdaini

un nepamatoti, nevar tikt izdarīts secinājums, ka aprēķinātajam pārpalikumam sūdzības iesniedzējs nevar uzrādīt preču

piegādes dokumentus un tādējādi sūdzības iesniedzējs būtu pieļāvusi MK noteikumu Nr.662 70.punkta un MK noteikumu

Nr. 585 35.11.punkta pārkāpumu, par ko tā saucama pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 155. 1panta ceturto

daļu.

Uzskata, ka tiesa spriedumā nepamatoti secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs nevar uzrādīt piegādes dokumentus par

3714,93 litriem. Veicot pareizus matemātiskos aprēķinus un novērtējot lietā esošos pierādījumus (AS “Inspecta Latvija”

atzinumu Nr.3-8.21/137/2016 par mērīšanas līdzekļa kļūdu Km2 - 5%) bija jākonstatē pārpalikums tikai 997,23 litru apmērā.

Nepamatoti neņemot vērā AS “Inspecta Latvija” atzinumā Nr.3-8.21/137/2016 norādītos faktus un izdarot secinājumus

pretēji lietā esošajiem pierādījumiem, tiesa nepareizi aprēķinājusi pieļaujamo pārpalikumu mērījumu brīdī (neņemot vērā

mērīšanas līdzekļa kļūdu (Km2)), kas novedis pie nepamatota/pretēja tiesību normām tiesas sprieduma.

Tiesa nepamatoti grozījusi VID ģenerāldirektores lēmumu un nolēmusi konfiscēt sašķidrināto naftas gāzi 3714,93 litru

apmērā, neņemot vērā administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, kas apliecina, ka aprēķinot pārpalikumu bija

jāņem vērā mērīšanas līdzekļa kļūda vismaz 2717,70 litru apjomā.

Ņemot vērā lietā iesniegtos pierādījumus par mērīšanas līdzekļu kļūdas esamību, tiesai pamatotas šaubas par

mērīšanas līdzekļa kļūdas ietekmi uz konstatēto pārpalikuma apjomu bija jātulko par labu sūdzības iesniedzējam. Tiesai bija

jāņem vēra ar lietā esošajiem pierādījumiem konstatētā mērīšanas līdzekļu kļūda un tā jāņem vērā aprēķinos, nosakot Km2

atbilstoši MK noteikumu Nr.662 158.pantam.

Tālāk norāda uz Latvijas APK 286.panta pārkāpumu lietas izskatīšanā:

1. LAPK 286.panta pirmā daļa skaidri nosaka lēmuma izskatīšanas termiņu - 30 dienas laikā pēc sūdzības vai

protesta saņemšanas (prekluzīvs termiņš);

2. LAPK 286.pants neparedz sūdzības izskatīšanas termiņa pagarināšanu/atjaunošanu;

3. VID pieļautais LAPK 286.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa nokavējums nav uzskatāms par attaisnojošu, jo VID

2015.gada 3.septembrī norādītie šķēršļi izskatīt sūdzību nav uzskatāmi par objektīviem un neatkarīgiem no VID kā

administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka;

4. VID 2015.gada 3.septembrī informējis nevis par procesuālā termiņa pagarināšanu uz noteiktu laiku, bet gan

nostādījis sūdzības iesniedzēju neskaidrā un LR normatīvajiem aktiem pretējā situācijā, kurā VID tiesīgs pieņemt

lēmumu sev vien zināmā termiņā.

Uzskata, ka ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa nevarēja nonākt pie secinājuma, ka iepriekš minētais pārkāpums

nav bijis būtisks un tas nav ietekmējis administratīvā pārkāpuma lietvedības izskatīšanas apstākļus.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu, apsvērusi

apelācijas sūdzībā minētos argumentus, Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas

2016.gada 31.marta spriedums ir likumīgs, pamatots un atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība ir noraidāma kā

nepamatota.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu ir ievērojusi Latvijas APK 244.pantā

noteikto.

Krimināllietu tiesas kolēģija piekrīt pirmās instances tiesas spriedumā dotajam apstākļu novērtējumam un,

pamatojoties uz Latvijas APK 289. 22pantu un 289.13panta trešo daļu, pievienojas pirmās instances tiesas nolēmuma

motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda.

Pirmās instances tiesa, konstatējot iestādes lēmumā matemātiska aprēķina kļūdu no gāzes pārpalikuma 6278,94

litriem atņemot pieļaujamo pārpalikumu 2564,01 litrus, kas ir 3714,93 litri, pareizi grozīja iestādes lēmumu daļā par

piemēroto sodu pēc Latvijas APK 155. 1panta ceturtās daļas un daļā par galīgo sodu – par izņemtās autogāzes

konfiskāciju 3714,93 litru apmērā un atdodamās autogāzes daudzumu 3508,05 litru apmērā.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tiesa ir nepareizi veikusi matemātisko aprēķinu un nepamatoti konstatējusi, ka

mērīšanas līdzekļa kļūda ir 0, jo pēc sūdzības iesniedzējas aprēķiniem mērīšanas kļūda ir 2942,44 litri vai 2717,70 litri.

Krimināllietu tiesas kolēģija, pārbaudot iestādes un pirmās instances tiesas veiktos aprēķinus, atzīst par pareizu un

pievienojas iestādes lēmumā un pirmās instances tiesas spriedumā norādītajai motivācijai, ka mērīšanas līdzekļa kļūda

ir 0.

Pirmās instances tiesa spriedumā ir vērtējusi arī lietā iesniegto AS “Inspecta Latvia” vēstuli un ražotāja

paskaidrojumu (sprieduma 5.-6.lapa) un atzinusi, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka konkrētie mēraparāti ir

piestiprināti pie tvertnēm Nr.31/1, Nr.31/3 un Nr.31/4, kas atrodas Rīgā, Skanstes ielā, ko Krimināllietu tiesas kolēģija

atzīst par pamatotu un pievienojas.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka V I D ir pieļāvusi Latvijas APK 286.panta pirmajā daļā noteikto termiņa

nokavējumu un tas ir atzīstams par būtisku pārkāpumu.

Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa spriedumā ir jau vērtējusi minēto un Krimināllietu

tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajam, ka konstatētais nokavētais Latvijas APK

286.panta pirmajā daļā noteiktais procesuālais termiņš sūdzības izskatīšanai augstākā iestādē, nav vērtējams kā būtisks

un nav ietekmējis konstatētos faktiskos apstākļus lietā.

Krimināllietu tiesas kolēģija, pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, nekonstatē apstākļus, kuru dēļ

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums būtu atceļams.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21, 289.2 2 un

289.12 panta otrās daļas 1.punktu, Krimināllietu tiesas kolēģija

nos prieda

Atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2016.gada 31.marta spriedumu, bet SIA “Latvijas

Propāna Gāze” apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese referente Ž.Vēvere

Tiesneses B.Būmeistere

S.Gļazere