Court dismisses tenant's use rights claim against owner, ruling no legal basis exists for continued occupancy.

Lietas Nr. C20367613

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2014.gada 22.decembrī

Liepājas tiesa

tiesnese Inta Pūce

tiesas sēžu sekretāre Inese Bruže

piedaloties prasītājai /pers. A/ un pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Irēnai Kibelko

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no īpašuma.

Tiesas sēdē tiesa

konstatēja

2013.gada 25.novembrī prasītāja / pers. A/Liepājas tiesā iesniegusi prasību pret atbildētāju /pers. B/ par lietošanas tiesību izbeigšanu dzīvokļa

Nr./adrese/, un izlikt viņu kopā ar mantām no dzīvokļa.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja ir nekustamā īpašuma /adrese A/ 2/3 domājamo daļu īpašniece un viņas lietošanā, saskaņā ar

2013.gada 14.janvārī Liepājas tiesas apstiprināto kopīpašnieku nekustamā īpašuma lietošanas kārtību, ir dzīvoklis Nr.8. Atbildētājs strīdus dzīvoklī

dzīvo. Starp prasītāju un atbildētāju nepastāv ne radnieciskas, ne līgumiskas attiecības. Civillikuma 927.pants noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība

par lietu, t.i. tiesības t.i, lietojot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar

īpašuma prasību. Līdz ar to vienīgi īpašniekam pieder tiesības viņam piederošo lietu (nekustamo īpašumu) faktiski valdīt, lietot un iegūt visus iespējamos

labumus, kā arī iespēju tiesiski rīkoties ar lietu. Iepriekš minēto apstiprina Civillikuma 1036.pants- īpašums dod īpašniekam vienam pilnīgas varas tiesību

par lietu, ciktāl šī tiesība nav paļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem, un Civillikuma 1038. - īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt tās

izlietot to pēc sava ieskata savas mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējums citai personai. Prasītājai, kā

nekustamā īpašuma īpašniecei, ir tiesības pašai lietot piederošo īpašumu, viņa tiesīga izvēlēties sava īpašuma optimālāko izmantošanas veidu, lai

nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku īpašuma izmantošanu mantiskā labuma gūšanai, taču prasītājai, kā nekustamā īpašuma īpašniecei nav iespēja to

realizēt, jo atbildētājs ir deklarēts strīdus dzīvoklī. Atbildētājs ir aizskāris prasītājas īpašuma tiesības un lai novērstu šo tiesību aizskārumu, spiesta griezties

tiesā ar šo prasību. Uzskata, ka nepastāv nekādi tiesiski aprobežojumi īpašumtiesībām uz strīdus īpašumu un nav nekāda tiesiska pamata atbildētājam

lietot strīdus dzīvokļa īpašumu, tāpēc pamatota ir prasība par lietošanas tiesību izbeigšanu atbildētājam uz dzīvokļa īpašumu un viņa izlikšanu.

Prasība pamatota uz Civillikuma 927., 1036., 1039. pantu un Civilprocesa likuma 1., 54., 127.pantu.

2014.gada 6.janvārī atbildētājs ir sniedzis paskaidrojumu. Tajā norāda, ka prasību neatzīst. Minētajā dzīvoklī atbildētājs dzīvo jau septiņus gadus.

Ar iepriekšējo īpašnieku, kurš ir prasītājas brālis, atbildētājs noslēdzis pirmpirkuma līgumu, ka viņš pārdos dzīvokli atbildētājam. Atbildētājs iemaksājis

rokas naudu Ls 6000. Taču iepriekšējais īpašnieks savas saistības nepildīja un atbildētāja prombūtnes laikā dzīvokli noformēja uz prasītāju. Norāda, ka

dzīvo faktiskā laulībā ar prasītājas māsas meitu. Prasītājas māsai pieder 1/3 domājamā daļā no nekustamā īpašuma. Atbildētājs ir piedāvājis prasītājai

noslēgt īres līgumu vai citādā veidā atrisināt jautājumu par dzīvokļa Nr.8 lietošanu.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja uz tajā norādītajiem apstākļiem. Paskaidroja, ka prasītāja gribēja jautājumu atrisināt,

sadalot nekustamo īpašumu dzīvokļu īpašumos, kā dēļ tika atlikta lietas izskatīšana. Taču gada laikā atbildētājs neizrādīja vēlmi to darīt. Uzskata, ka

prasība ir pamatota, jo atbildētājs ar savu faktisko rīcību nav vēlējies strīdu atrisināt. Lūdz izbeigt lietošanas tiesības atbildētājam uz dzīvokli Nr.8,

/adrese/, un izlikt viņu ar visām mantām no dzīvokļa.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies un nav lūdzis tās izskatīšanu atlikt. Pavēste nosūtīta uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu (lietas 23.,27.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta 5.daļu, tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet gadījumos,

kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu.

Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā

adresē saziņai ar tiesu. Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no

pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumciju,

ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas

dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši

par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tiesa atzīst, ka nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā minētie lietas izskatīšanas atlikšanas juridiskie iemesli un lieta izskatāma bez

atbildētāja klātbūtnes.

Novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Ar zemesgrāmatas apliecību (lietas 6.lapa) pierādīts, ka prasītājai no 2013.gada 25.aprīļa pieder 2/3 domājamās daļas no nekustamā īpašuma

/adrese A/. Ar Liepājas tiesas 2013.gada 14.janvāra lēmumu noteikta nekustamā īpašuma kopīpašnieku lietošanas kārtība, saskaņā ar kuru prasītājas

lietošanā ir dzīvoklis Nr.8, ko apliecina ieraksts Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/.

Ar 2013.gada 27.septembra Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Liepājas nodaļas izziņu Nr.2823 (lietas 7.,8.lapa) pierādīts, ka atbildētāja

deklarētā dzīvesvieta no 2007.gada 22.novembra ir /adrese/.

Saskaņā ar Civillikuma 1038.pantu īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt tās augļus, izlietot to pēc sava ieskata savas mantas pavairošanai

un visādā kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējumi citai personai. Savukārt Civillikuma 1082.pants paredz, ka īpašuma lietošanas aprobežojumu noteic vai

likums, vai tiesas lēmums, vai arī privāta griba ar testamentu vai līgumu, un šis aprobežojums var attiekties kā uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām

personām, tā arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām, vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi.

Nekustamā īpašuma lietošana no atbildētāja puses uzskatāma par nekustamā īpašuma īpašnieces /pers. A/ īpašuma tiesību aprobežojumu. Lai

strīdus dzīvokļa īpašniece to paciestu, atbildētājam būtu jāpierāda, ka pastāv norādītajā tiesību normā ietvertie pamati īpašuma lietošanas aprobežojumam.

Izskatot lietu, tiesa nav ieguvusi pierādījumus, ka atbildētājs strīdus nekustamo īpašumu lieto uz likuma, tiesas sprieduma vai līguma pamata. Savā

paskaidrojumā atbildētājs norādījis, ka noslēdzis priekšlīgumu ar iepriekšējo īpašnieku un samaksājis Ls 6000. Taču pierādījumus, kas apliecinātu pausto

apgalvojumu tiesā nav iesniegti.

Civillikuma 1838.pants noteic, to, ka samaksa veikta jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civilprocesa likuma 10.pantā noteikts, ka puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā, bet tas nozīmē, ka pašas sniedz tiesai

pierādījumus tiem apgalvojumiem, kurus izsaka. Prasītāja ir iesniegusi pierādījumus, kas pamato prasību. Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus

paskaidrojumā paustajiem apgalvojumiem.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa uzliek par pienākumu katrai no pusēm pierādīt tos apstākļus, kuri ir nozīmīgi strīda izšķiršanā. Tiesa atzīst,

ka prasītāja ir pierādījusi savas prasījuma pamatotību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Tā kā atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka viņam piešķirts maznodrošinātās vai trūcīgās personas statuss, tiesa no viņa par labu prasītājai

piedzen nomaksāto valsts nodevu Ls 50 jeb EUR 71,14 (lietas 3.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 jeb EUR 4,70 (lietas 3.lapa).

Ievērojot Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta e) apakšpunktu un otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no

atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts. Līdz ar to no atbildētāja piedzenami prasītājas izdevumi par advokāta palīdzību EUR

172,17 apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39., 42.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu valstij piedzenami faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

par tiesas dokumentu nosūtīšanu ir EUR 11,99.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 2041.pantam, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei maksājumu veikšanai.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.,97., 187., 193.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Izbeigt /pers. B/, personas kods /personas kods/, dzīvokļa Nr./adrese/, lietošanas tiesības.

Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, un viņam piederošās mantas no dzīvokļa Nr./adrese/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/ labā tiesāšanās izdevumus EUR 248,01 (divus simtus četrdesmit astoņus euro vienu

centu)

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/3, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 11,99 (vienpadsmit euro deviņdesmit

deviņus centus).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konta Nr. /konta numurs/, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22.

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas par maksājumu veikšanu, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no tā pasludināšanas Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnese I.Pūce