Latvian court orders father to pay child support based on Civil Code and Ministry regulations.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's request for child support. The plaintiff sought monthly payments from the father for two daughters living in her custody, citing the Civil Code and Ministry regulations. The court ruled that parents must support their children according to their ability, ordering the father to pay 25% until age 7 and 30% thereafter.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 179.pants; Ministru kabineta noteikumi Nr. 37: Parents are legally obligated to support their children proportionally to their financial capacity, with specific percentage rates determined by the child's age.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Civillieta Nr. C 26143715
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rēzeknē, 2015.gada 30.novembrī
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Jonikāns,
izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā pret /pers. C/, personas kods /personas
kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem.
Aprakstošā daļa
2015.gada 4.augustā Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu pret /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu bērniem
iesniegusi /pers. B/ (turpmāk arī – prasītāja) norādot, ka 2012.gada 9.martā dzimusi pušu meita /pers. D/, personas kods /personas kods/, un 2013.gada
30.aprīlī dzimusi pušu meita /pers. E/, personas kods /personas kods/, kuras dzīvo kopā ar prasītāju un atrodas viņas apgādībā. Prasītāja vēlas piedzīt no
atbildētāja uzturlīdzekļus bērnu uzturam, jo atbildētājs materiālo palīdzību bērniem nesniedz. Pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, Ministru kabineta
2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja, par labu viņai,
uzturlīdzekļus meitas /pers. D/, personas kods /personas kods/, un meitas /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturam 25 procentu apmērā no
Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai un no 7 gadu vecuma sasniegšanas 30 procentu
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi katram bērnam, sākot ar prasības pieteikuma iesniegšanas dienu un līdz
bērnu pilngadībai.
Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pantam,
pusēm ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 10.-14.lapa).
Civillieta, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25pantam, nerīkojot tiesas sēdi, nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā, jo ne prasītāja, ne
atbildētājs lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nelūdza, tiesa lietu iztiesāt mutvārdu procesā par nepieciešamu neuzskata.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai, pusēm izskaidrotas to civilprocesuālās tiesības, puses informētas par tiesas, kas
izskatīs lietu, sastāvu, pusēm izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Noraidījumi tiesnesim nav pieteikti.
Pusēm savlaicīgi, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, 56.1panta pirmās daļas 3.punktam, paziņots datums –
2015.gada 30.novembris, kad sprieduma norakstu var saņemt tiesas kancelejā. Šis datums ir pilna sprieduma sastādīšanas datums (lietas 13., 15.lapa).
Atbildētājs – /pers. C/, rakstveida paskaidrojumu par prasības pieteikumu nav iesniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma un no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi
bērnu uzturēšanai.
Tiesa noskaidroja, ka 2012.gada 9.martā Rēzeknē dzimusi /pers. D/, personas kods /personas kods/, un 2013.gada 30.aprīlī Rēzeknē
dzimusi /pers. E/, personas kods /personas kods/, kuru vecāki ir: tēvs – /pers. C/, personas kods /personas kods/, māte – /pers. B/, personas kods
/personas kods/ (lietas 7., 8.lapa). Puses dzīvo atsevišķi un pušu kopīgie bērni dzīvo kopā ar prasītāju, tas redzams no Rēzeknes novada pašvaldības
Sociālā dienesta izziņas, Iedzīvotāju reģistra datu bāzes izdrukas par prasītājas dzīvesvietu un ģimenes sastāvu, par atbildētāja deklarēt o dzīvesvietu
(lietas 9., 10.lapa.), pārējiem lietas materiāliem. Prasītājas ģimenei uz laikposmu no 2015.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 30.novembrim piešķirts trūcīgās
ģimenes statuss (lietas 9.lapa). Prasītāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam, pierādījumus par atbildētāja ienākumiem nav piestādījusi, līdz ar ko
tiesa pieņem, ka atbildētājam ienākumu nav.
Tiesa uzskata, ka atbildētājam ir pienākums uzturēt bērnus, jo saskaņā ar Civillikuma 179.panta otro daļu pienākums gādāt par bērnu
uzturēšanu neizbeidzas, ja bērni nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem. Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu vecākiem ir pienākums rūpēties par bērnu, viņu
uzturēt, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana (garīgās un fiziskās attīstības
nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Tiesa uzskata, ka apstāklis, ka atbildētājam, iespējams, nav nekādu ienākumu, neatbrīvo viņu no pienākuma rūpēties par bērnu dzīvību un
labklājību, sagādāt viņiem uzturu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu
sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Saskaņā ar Bērnu
tiesību aizsardzības likuma 5.pantu bērna tiesību aizsardzības subjekti pirmām kārtām ir bērna vecāki.
Nosakot ikmēneša pabalsta summu, kas piedzenama no atbildētāja, tiesa ņem vērā atbildētāja materiālo stāvokli, to, ka ziņu par viņa
ienākumiem nav. Apstāklis, ka prasītāja audzina, kopj bērnus, dod uzturu samērā ar savām iespējām, neierobežo viņas likumā noteiktās tiesības prasīt
uzturnaudu bērniem no otra vecāka.
Tiesa uzskata, ka primārās ir bērnu intereses un situācija, kad bērni paliek bez uzturlīdzekļiem, nav pieļaujama. Saskaņā ar Civillikuma
179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu
un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu. Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra
noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.1. un 2.2.punkts nosaka, ka katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām
uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus katram savam bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma
sasniegšanai – 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., šobrīd 90 euro apmērā ik mēnesi, un no 7 gadu
vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., šobrīd
108 euro apmērā ik mēnesi.
Novērtējot pušu materiālo stāvokli, ņemot vērā pušu apgādībā esošo personu skaitu, tiesa uzskata, ka atbildētājam ir pienākums maksāt
uzturlīdzekļus katra bērna uzturēšanai līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas
ik mēnesi, un no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas ik mēnesi, jo saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts ienākumos piespriežama
valsts nodeva, jo prasītāja no tās samaksas valsts ienākumos atbrīvota ar likumu, un ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi
(lietas 2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājam nosakāms termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 193.pantu, tiesa
NOSPRIEDA
/pers. B/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasību pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu
bērniem apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, meitas /pers. D/, personas kods
/personas kods/, uzturēšanai uzturlīdzekļus līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 (divdesmit piecu) procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas ik mēnesi un no 7 gadu vecuma sasniegšanas – 30 (trīsdesmit) procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas ik mēnesi un meitas /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturēšanai uzturlīdzekļus līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25
(divdesmit piecu) procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi un no 7 gadu vecuma sasniegšanas – 30
(trīsdesmit) procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot ar 2015.gada 4.augustu, līdz bērnu
pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.
Uzturlīdzekļu samaksa veicama /pers. B/, personas kods /personas kods/, norādītajā kredītiestādes – akciju sabiedrības /Nosaukums A/,
kontā Nr./konta numurs/.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 321,14 (trīs simti divdesmit viens euro 14 centi) euro
apmērā un ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus 6,28 (seši euro 28 centi) euro apmērā, kopā 327,42 (trīs simti divdesmit
septiņi euro 42 centi) euro.
Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai izpildei 10 dienas
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 30.novembra, apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no
Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas
kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis A.Jonikāns