Court allows debt collection claim for car finance default, awarding principal, penalty, and interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to respond and fully allowed the plaintiff's claim for debt collection. The plaintiff successfully proved a car finance contract default, leading to the seizure and sale of the vehicle. Consequently, the court ordered the defendant to pay the outstanding principal, a specific penalty, accrued interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8.pants; 97.pants; 41.pants; 193.pants; 204.1.pants: A court must fully support a creditor's claim when the debtor fails to contest it, ordering payment of principal, penalties, interest, and costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-05742-24/98
ECLI:LV:RPT:2024:0305.C771554423.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2024.gada 5.martā
Rīgas pilsētas tiesas tiesnese M.Šalta izskatīja rakstveida procesā civillietu PlusPlus Baltic OU prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2023.gada 17.oktobrī tiesā saņemts PlusPlus Baltic OU (turpmāk arī prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk arī atbildētāja) par
parāda piedziņu.
[1.1] Pieteikumā norādīts, ka 2018.gada 18.janvārī starp AS “mogo” un atbildētāju noslēgts Finanšu līzinga līgums. Līgums noslēgts
transportlīdzekļa VW Passat CC, reģistrācijas numurs /numurs/, iegādei.
Saskaņā ar līzinga noteikumiem kopējā līzinga summa pielīgta 11`200 euro, ar procentu likmi 18% gadā un līzinga termiņu līdz 2019.gada
18.janvārim. Saskaņā ar pušu 2018.gada 29.novembra vienošanos, līzinga atmaksas termiņš noteikts- 2023.gada 29.janvāris.
2019.gada 8.augustā aizdevējs nosūtīja atbildētājai paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma un lūdza veikt parāda pilnīgu samaksu. Parāds
netika atmaksāts.
2019.gada 25.septembrī aizdevējs pārņēma savā valdījumā automašīnu. Tā tika pārdota par 650 euro.
[1.2] Starp AS “mogo” un prasītāju 2021.gada 19.martā noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar kuru prasītāja ieguva prasījuma tiesības pret
atbildētāju.
2021.gada 24.maijā prasītāja nosūtīja atbildētājai paziņojumu par prasījuma nodošanu un jauno maksāšanas kārtību. Atbildētāja nav izrādījusi
interesi par parāda dzēšanu.
[2] Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1652., 1716., 1717., 1720., 1756., 1943.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas
pamatparādu 9093,45 euro, līgumsodu 47,46 euro par laika periodu no 2018.gada 18.janvāra līdz 2019.gada 8.augustam un likumiskos procentus
2287,06 euro par laika periodu no 2019.gada 8.augusta līdz 2023.gada 16.oktobrim. Tāpat prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas tiesas izdevumus un
noteikt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei.
[3] Atbildētājai nosūtīts paziņojums par rakstveida paskaidrojumu sniegšanu. Līdz prasības izskatīšanas dienai no atbildētājas rakstveida
paskaidrojumi par prasību nav saņemti.
[4] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 5.decembra lēmumu nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības
pārvaldības likuma 10.pantu.
Pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir paziņots 2023.gada 6.decembrī nosūtot paziņojumu un lēmumu uz atbildētājas deklarētās
dzīvesvietas adresi un prasītājas pārstāves norādīto e-pasta adresi.
Motīvu daļa
[5] Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma šādu
apsvērumu dēļ.
[5.1] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret
prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Savukārt saskaņā
ar 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas
grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats
daudzums, kādu viņš saņēmis.
[6] No lietas materiāliem redzams, ka 2018.gada 18.janvārī starp AS “mogo” un atbildētāju noslēgts Finanšu līzinga līgums Nr./numurs/, saskaņā ar
kuru atbildētājai izsniegta kopējā līzinga summa 11`200 euro, ar atmaksas termiņu līdz 2023.gada 18.janvārim un procentu likmi 28,81 % gadā.
[6.1] 2021.gada 19.martā starp AS “mogo” un prasītāju noslēgts cesijas līgums Nr./numurs/, saskaņā ar kuru prasītāja ieguva prasījuma tiesības
pret atbildētāju.
Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošos līgumus, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji
saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šie līgumi uzskatāmi par galīgi noslēgtiem un atzīstami par tiesīgiem.
[7] Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Līguma 16.3.2.punktā puses ir pielīgušas aizdevējam tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja atbildētājs kavē maksājumus ilgāk par 10 dienām.
Atbildētāja kavēja ikmēneša maksājumus, aizdevējs ar 2019.gada 8.augusta paziņojumu vienpusēji atkāpās no līzinga līguma.
Tā kā atbildētāja saistības nav izpildījusi, pamatparāds sastāda 9093,45 euro.
[8] Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakara ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt gan līgumsodu, gan arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods
bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Saskaņā ar līguma noteikumiem atbildētāja apņēmās maksāt līgumsodu par termiņā neveiktu maksājumu 0,5% dienā.
Prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu 47,46 euro par laika periodu no 2018.gada 18.janvāra līdz 2019.gada 8.augustam.
Izvērtējot līgumsoda apmēru, ievērojot vispārējos taisnīguma un samērīguma principus, kā arī ņemot vērā Civillikuma 1716.pantā veiktos
grozījumus, kas nosaka līgumsoda maksimālo apmēru 10% apmērā no galvenās parādsaistības, tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods atbilst
samērīguma un taisnīguma principiem.
[9] Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.pantā
noteikts, ka par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, arī bez noteiktas norunas parādniekam jāmaksā
nokavējuma procenti. Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja
likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus 2287,06 euro par laika periodu no 2019.gada 8.augusta līdz 2023.gada 16.oktobrim.
[10] Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to
savukārt citam un izlietot to pret parādnieku. Civillikuma 1806.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas
tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās
būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma. Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja
tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.
Atbildētājai par prasījuma tiesību cesiju ir paziņots nosūtot paziņojumu.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi tiesības prasīt no atbildētājas saistību izpildi.
[11] Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par
to, ka parāds būtu samaksāts. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, tādēļ no atbildētājas prasītājas labā piedzenams pamatparāds
9093,45 euro, līgumsods 47,46 euro par laika periodu no 2018.gada 18.janvāra līdz 2019.gada 8.augustam un likumiskie procenti 2287,06 euro par
laika periodu no 2019.gada 8.augusta līdz 2023.gada 16.oktobrim.
[11.1] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,
bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi, samaksātā valsts nodeva 658,05 euro.
[11.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu atzīstamas prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā
par laiku līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās summas,
jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.
[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, lietas izskatīšanas laikā radušies ar tiesas dokumentu tulkošanu, nosūtīšanu un
izsniegšanu saistīti izdevumi 9 euro.
Tādējādi no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9 euro.
[13] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 97.pantu, 41.pantu, 193.pantu, 204.1pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. A/ par labu PlusPlus Baltic OU pamatparādu 9093,45 euro, līgumsodu 47,46 euro par laika periodu no 2018.gada 18.janvāra
līdz 2019.gada 8.augustam, likumiskos procentus 2287,06 euro par laika periodu no 2019.gada 8.augusta līdz 2023.gada 16.oktobrim un tiesas
izdevumus 658,05 euro, kopā piedzīt 12`086,02 euro (divpadsmit tūkstoši astoņdesmit seši euro, 02 centi). Noteikt, ka parāda samaksa izdarāma
prasītājas pārstāvja Ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic” OU filiāles Latvijā norēķinu kontā AS “Swedbank”, konta numurs
LV76HABA0551041569842.
Noteikt PlusPlus Baltic OU tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās
summas.
Piedzīt no /pers. A/ valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 euro (deviņi euro).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000,
maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C771554423.
Izskaidrot, ka tiesas izdevumu samaksu valsts labā apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesā, pretējā gadījumā pēc sprieduma
labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīga
pilsētas tiesā, Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.
Tiesnese /personiskais paraksts/ M.Šalta