Court imposes administrative detention for failure to comply with police control curfew conditions.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative violation for failing to remain at his residence during the mandatory police control curfew hours. Although the defendant did not appear in court, the judge ruled that his absence indicated a refusal to exercise his right to participate in the proceedings. Consequently, the court imposed a five-day administrative detention as a fair and enforceable penalty, rejecting the alternative of a monetary fine.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 289.11. panta: A court may proceed with an administrative penalty hearing in the absence of the accused if they fail to appear, and may impose administrative detention as a sanction for violations of police control restrictions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 169 0525 19
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājā 2019.gada 3.oktobrī
Kurzemes rajona tiesas tiesnese Anita Eglija atklātā tiesas sēdē, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kur /pers. B/, personas kods /personas
kods/, saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.
Aprakstošā daļa
2019.gada 8.augustā plkst.23:52 /pers. B/, kuram ar Kurzemes apgabaltiesas tiesas 2009.gada 15.oktobra spriedumu noteikts papildsods –
policijas kontrole, neatradās savā dzīvesvietā /adrese/.
Ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. B/ noteikts, ka no plkst.23:00 līdz plkst.06:00 jāatrodas savā dzīvesvietā
/adrese/. Līdz ar ko /pers. B/ pārkāpis policijas kontroles nosacījumus.
Ar šādām savām darbībām /pers. B/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk -
APK) 177.pantā.
Motīvu daļa
Kurzemes rajona tiesā 2019.gada 23.septembrī saņemta Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa kārtības policijas nodaļas
priekšnieka R.Astrauska informācija, kurā norāda, ka iestāde neizmantos Latvijas APK 289.2pantā paredzētās tiesības piedalīties tiesas sēdē (lietas 22.-
23.lapa).
Uz tiesas sēdi /pers. B/ nav ieradies. /pers. B/ par tiesas sēdi paziņots nosūtot pavēsti uz Lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu
piemērošanu norādīto dzīvesvietu /adrese/.
Latvijas APK 260.pantā noteikts, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.
Latvijas APK 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona, tiesa
pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības par tiesas sēdi ir bijis paziņots Latvijas APK 289.6panta kārtībā.
Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez /pers. B/ klātbūtnes. Tiesa secina, ka, /pers. B/ neierodoties uz tiesas sēdi
nav vēlējies izmantot savas tiesības piedalīties tiesas sēdē.
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un novērtējusi tajā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka
/pers. B/ ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto pārkāpumu.
No lietā esošajiem materiāliem ir konstatējams, ka /pers. B/ 2019.gada 26.aprīlī, pēc piespriestā brīvības atņemšanas soda izciešanas, atbrīvots no
Daugavgrīvas cietuma (lietas 6.lapa).
No 2019.gada 5.augusta lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu izriet, ka ar Kurzemes apgabaltiesas 2009.gada 15.oktobra
spriedumu /pers. B/ piemērots papildsods – policijas kontrole, kur uzlikts aizliegums atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.23:00 līdz 06:00 (lietas 7.lapa).
Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC248104 (lietas 3.lapa), ar VP KRP Liepājas iecirkņa kārtības policijas nodaļas inspektoru
R.Čiekura un S.Vārpiņa ziņojumu (lietas 5.lapa), ar IS ENŽ reģistrējamās informācijas veidlapu (lietas 4.lapa), ir konstatēts, ka policijas kontroles
ierobežojums ir pārkāpts.
Minētie rakstveida pierādījumi apstiprina to, ka /pers. B/ ir noteikts papildsods policijas kontrole un viņš ir izdarījis tīšu policijas kontroles
noteikumu pārkāpšanu. /pers. B/ kā persona, kurai noteikts papildsods policijas kontrole, pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas nav atradies savā
dzīvesvietā no plkst.23:00 līdz 06:00.
Krimināllikuma 45.pants nosaka, policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas
vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.
Par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā
par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu noteiktos pienākumus.
/pers. B/ ar savu parakstu apliecinājis, ka policijas kontroles noteikumi viņam ir zināmi, kā arī vienlaicīgi ir informēts, ka par noteikumu
neievērošanas gadījumā var tikt saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 177.pantu.
Pārbaudot un izvērtējot izklāstītos pierādījumus tiesas sēdē, tiesa secina, /pers. B/, 2019.gada 8.augustā plkst.23:52, kā persona, kurai ar
Kurzemes apgabaltiesas spriedumu noteikts papildsods – policijas kontrole, neatrodoties savā dzīvesvietā /adrese/, ir tīši pārkāpis policijas kontroles
noteikumus un ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā, viņa vaina pilnībā pierādīta un par
izdarīto pārkāpumu viņš sodāms.
Latvijas APK 177.panta soda sankcijā ir paredzēti sekojoši soda veidi: naudas sods līdz septiņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz
desmit diennaktīm.
Atbilstoši Latvijas APK 32.pantam, uzliekot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
No Tiesu informatīvās sistēmas un izdrukām no IeM informācijas centra redzams, ka /pers. B/ pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas
administratīvi sodīts ar naudas sodu divas reizes par līdzīga rakstura pārkāpumiem, sodi nav izciesti (lietas 13.lapa).
/pers. B/ atbildību mīkstinošus apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesa nekonstatē.
Saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli tiek atzīts tas, ka gada laikā izdarīti līdzīga rakstura
pārkāpumi, par kuriem persona jau tikusi administratīvi sodīta.
Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā Latvijas APK 22. pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,
likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Tiesneses ieskatā, pārkāpējam
par izdarīto administratīvo pārkāpumu piemērojams administratīvais arests un tas būs taisnīgs un samērīgs sods, jo piemērojot naudas sodu tas būtu
formāls un neizpildāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Latvijas APK 177., 213., 289.6, 289.16pantu, tiesa
nosprieda
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot
administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm.
Sprieduma izpildi uzdot Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldei.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese A.Eglija