Court reduces sentence for one count and adjusts combined sentence under Criminal Law Art. 50(1) & (3).

Lietas Nr. 82502002709

Lietas arhīva Nr. KA04-0169-17/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 12.aprīlī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Signe Kalniņa,

tiesneši Sandra Amola, Guntars Kveska,

piedaloties prokurorei Ladai Bogojavļenskai,

atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja krimināllietu sakarā ar apsūdzētā /pers. E/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2016.gada 1.jūlija spriedumu.

Aprakstošā daļa

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 1.jūlija spriedumu /pers. E/, personas kods /personas kods/:

-atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā (izdarīts 2009.gada 30.janvārī kioskā

Narvesen), un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas

ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem;

- atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā (izdarīts 2009.gada 4.februārī veikalā

“Tabakas nams”), un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas

konfiskācijas ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem;

-atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā (izdarīts 2009.gada 19.februārī Bruņinieku

ielā 28, Rīgā), un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem, bez

mantas konfiskācijas ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem;

-atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā (izdarīts 2009.gada 7.aprīlī SIA

“Rosčeks”), un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 6 (sešiem) mēnešiem, bez

mantas konfiskācijas ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem;

-atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā, un, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta

pirmās daļas 1.punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta trešo daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgais sods noteikts –

brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem 9 (deviņiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 3 (trīs) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda termiņā /pers. E/ ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks no 2015.gada 3.jūlija līdz

2016.gada 1.jūlijam, bet atbilstoši Kriminālprocesa likuma 690.panta otrajai daļai – ieskaitīts Zviedrijā aizturēšanā pavadītais laiks no 2015.gada

27.marta līdz 2015.gada 3.jūlijam.

Atstāts negrozīts apsūdzētajam /pers. E/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums.

Soda izciešanas termiņš skaitāms no 2016.gada 1.jūlija.

Apmierināta pilnībā cietušās AS “Preses Apvienība” pieteiktā kaitējuma kompensācija un piedzīts no /pers. E/ par labu AS “Preses Apvienība”

materiālā kaitējuma kompensācija 506,98 euro apmērā.

Apmierināta pilnībā cietušās SIA “TN 2000” pieteiktā kaitējuma kompensācija un piedzīts no /pers. E/ par labu SIA “TN 2000” materiālā

kaitējuma kompensācija 612,86 euro apmērā.

Apmierināta pilnībā cietušās /pers. G/ pieteiktā kaitējuma kompensācija un piedzīts no /pers. E/ par labu /pers. G/ materiālā kaitējuma

kompensācija 42,66 euro apmērā.

Apmierināta pilnībā cietušās SIA “Rosčeks” pieteiktā kaitējuma kompensācija un piedzīts no /pers. E/ par labu SIA “Rosčeks” materiālā kaitējuma

kompensācija 87,88 euro apmērā.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. E/ atzīts par vainīgu un sodīts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

176.panta otrajā daļā, par to, ka viņš izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbības piedraudējumu (laupīšanu) personu grupā

pēc iepriekšējas vienošanās šādos apstākļos:

/pers. E/, pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā dienā noziedzīgi vienojās ar /pers. H/ par laupīšanas uzbrukuma izdarīšanu. Ar šo mērķi un

realizējot kopīgu nodomu, /pers. H/ 2009.gada 30.janvārī, ap plkst.19.30, iegāja AS „Preses Apvienība” kioskā „Narvesen” Elizabetes un Tērbatas ielas

krustojumā, Rīgā, ar līdzi paņemto 9-mm Dessert Falcon gāzes pistoli, bet /pers. E/, atbilstoši lomu sadalei, palika uz ielas, lai novērotu apkārtni. Kioskā

/pers. H/, lai novērstu pārdevējas uzmanību, paprasīja cigaretes, bet kad pārdevēja /pers. J/ pagriezās pie plauktiem ar cigaretēm, /pers. H/, lai novērstu

cietušās /pers. J/ iespējamo pretestību, izvilka gāzes pistoli un, piedraudot ar vardarbības pielietošanu /pers. J/, pieprasīja naudu no kases. Būdama

nobaidīta, cietušā /pers. J/ atvēra kases aparātu un atdeva viņam naudu 504,88 euro apmērā. Paņemot arī cigaretes „Kent Original” 2,11 euro vērtībā,

/pers. H/ izgāja no kioska „Narvesen” un kopā ar /pers. E/ aizbēga no nozieguma izdarīšanas vietas. Nolaupīto naudu /pers. E/ un /pers. H/ vēlāk sadalīja

savā starpā un iztērēja savām vajadzībām.

Minētā laupīšanas uzbrukuma rezultātā AS „Preses Apvienība” nodarīts materiālais zaudējums par kopējo summu 506,98 euro.

Bez tam ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. E/ atzīts par vainīgu un sodīts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

176.panta otrajā daļā par to, ka viņš izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu (laupīšanu),

personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās šādos apstākļos:

/pers. E/ un /pers. H/, pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā dienā noziedzīgi vienojās par laupīšanas uzbrukuma izdarīšanu. Ar šo mērķi un

realizējot kopīgu nodomu, 2009.gada 4.februārī, ap plkst.21.50, /pers. E/, atbilstoši lomu sadalei, iegāja veikalā „Tabakas nams” Brīvības ielā 37, Rīgā,

lai pārbaudītu vai iekšā nav citu pircēju, bet /pers. H/ palika uz ielas, lai novērotu apkārtni. Pēc kāda brīža /pers. H/ arī ieskrēja veikalā un pārlecot pāri

letei aiz kuras stāvēja pārdevēja /pers. G/, pielietojot vardarbību, sāka stumt viņu palīgtelpas virzienā un prasīt naudu, bet /pers. E/ piedraudēja cietušajai

/pers. G/ ar līdzi paņemto 9-mm Dessert Falcon gāzes pistoli. Iestumdot cietušo palīgtelpā, /pers. E/ apstājas pie izejas un neizlaida /pers. G/ no telpas,

bet /pers. H/ palika tirdzniecības zālē un paņēma no kases aparāta naudu 242,64 euro apmērā, divas pudeles viskija „Jim Beam” par kopējo summu

16,09 euro un mobilo telefonu Nokia 3120 Classic 1,42 euro vērtībā, kā arī cietušajai /pers. G/ piederošo mantu: mobilo telefonu Samsung 28,46 euro

vērtībā, naudu 42,69 euro apmērā, naudas maku 35,57 euro vērtībā, „Parex banka” kredītkarti /konta numurs/ uz cietušās vārda, veikala „Maxima”

kartiņa 1,42 euro vērtībā ar uzkrātiem punktiem uz 14,94 euro, pēc kā /pers. H/ un /pers. E/ ar nolaupīto mantu aizbēga no nozieguma izdarīšanas

vietas, bet nolaupīto mantu un naudu vēlāk sadalīja savā starpā un iztērēja savām vajadzībām.

Minētā laupīšanas uzbrukuma rezultātā SIA „TN 2000” tika nodarīts materiālais zaudējums 258,74 euro apmērā, bet cietušajai /pers. G/ –

materiālais zaudējums par kopējo summu 123,08 euro.

Bez tam ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. E/ atzīts par vainīgu un sodīts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

176.panta otrajā daļā par to, ka viņš izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu (laupīšanu),

personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās šādos apstākļos:

/pers. E/ un /pers. H/, pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā dienā noziedzīgi vienojās par laupīšanas uzbrukuma izdarīšanu. Ar šo mērķi un

realizējot kopīgu nodomu, 2009.gada 19.februārī, ap plkst.21.30, /pers. H/ un /pers. E/ iegāja veikalā „Tabakas nams” Bruņinieku ielā 28, Rīgā, un lai

novērstu pārdevējas /pers. K/ uzmanību, palūdza pastāstīt par tirdzniecībā esošo alkohola izvēli, bet /pers. E/ vienlaicīgi, rīkojoties atbilstoši lomu sadalei,

pārbaudīja vai veikalā ir vēl kādas personas izņemot viņus. Pārliecinoties, ka neviena vairs nav, /pers. E/ izvilka līdzi paņemto 9-mm Dessert Falcon gāzes

pistoli un, piedraudot ar vardarbības pielietošanu /pers. K/, pieprasīja atdod naudu, bet /pers. H/ pagrūda viņu pie kases. Būdama nobaidīta, /pers. K/

atvēra kases aparātu, izvilka naudu 352,70 euro apmērā un atdeva /pers. H/. Pārliecinoties, ka naudas vairs nav, /pers. H/ un /pers. E/ no nozieguma

izdarīšanas vietas aizbēga, bet nolaupītu naudu vēlāk sadalīja savā starpā un iztērēja savām vajadzībām.

Minētā laupīšanas uzbrukuma rezultātā SIA „TN 2000” tika nodarīts materiālais zaudējums 352,70 euro apmērā.

Bez tam ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. E/ atzīts par vainīgu un sodīts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

176.panta otrajā daļā par to, ka viņš izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbības piedraudējumu (laupīšanu), personu grupā

pēc iepriekšējas vienošanās šādos apstākļos:

/pers. E/ un /pers. H/, pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā dienā noziedzīgi vienojās par laupīšanas uzbrukuma izdarīšanu. Ar šo mērķi un

realizējot kopīgu nodomu, 2009.gada 7.aprīlī, ap plkst.04.35, /pers. E/, rīkojās atbilstoši lomu sadalei, iegāja SIA „Rosčeks” veikalā Pērnavas ielā 6/8,

Rīgā, pārbaudīt vai veikalā, izņemot pārdevēju, neviena cita nav, bet /pers. H/ palika uz ielas novērot apkārtni. Pārliecinoties, ka citu pircēju nav, /pers.

E/, lai novērstu pārdevējas /pers. L/ uzmanību, paprasīja uzliet viņam simts gramus liķiera „Moka”, bet kad pārdevēja paņēma pudeli, veikalā ieskrēja

/pers. H/ un piedraudot ar līdzi paņemto 9-mm Dessert Falcon gāzes pistoli, tas ir, piedraudot ar vardarbības pielietošanu, pieprasīja no /pers. L/ atdot

naudu. Pēc tā, kā pārdevēja atbildēja, ka naudas nav, /pers. H/, turpinot draudēt ar gāzes pistoli /pers. L/, pieprasīja no viņas atdod cigaretes un

pārdevēja atdeva viņam cigarešu „Camel” 3 paciņas, 2,28 euro katra, par kopējo summu 6,83 euro, cigarešu „Glamour” 5 paciņas 2,06 euro katra, par

kopējo summu 10,32 euro, cigarešu „Winston” 6 paciņas, 2,06 euro katra, par kopējo summu 12,38 euro un cigarešu „Chesterfield” 1 paciņu 2,06

euro vērtībā, pēc kā /pers. H/ pats paņēma vienu viskija „Balant” pudeli, 27,75 euro vērtībā un vienu viskija „J.W.R.” pudeli 27,75 euro vērtībā un

kopā ar /pers. E/ aizbēga no nozieguma izdarīšanas vietas. Nolaupītu mantu un naudu /pers. H/ un /pers. E/ vēlāk sadalīja savā starpā un iztērēja savām

vajadzībām.

Minētās laupīšanas uzbrukuma rezultātā SIA „Rosčeks” tika nodarīts materiālais zaudējums 87,08 euro apmērā.

Bez tam ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. E/ atzīts par vainīgu un sodīts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

193.panta otrajā daļā par to, ka viņš izdarīja sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu šādos apstākļos:

/pers. E/, nolaupot 2009.gada 4.februārī, ap plkst.21.50 veikalā „Tabakas nams” Brīvības ielā 37, Rīgā, svešu maksāšanas līdzekli – cietušai /pers.

G/ piederošo „Parex banka” Maestro kredītkarti /konta numurs/, pie apstākļiem, kas tika aprakstīti minētās apsūdzības I daļas 2.punktā, 2009.gada

5.februārī, laika periodā no plkst.00.33 līdz plkst.01.42, nolūkā nelikumīgi izmantot to, piegāja pie DnB NORD bankomāta ATM028, Brīvības ielā 406,

Rīgā, un ievietojot cietušai /pers. G/ piederošo kredītkarti /konta numurs/ bankomātā, ievadīja kredītkartes PIN-kodu, lai noņemtu no /pers. G/ konta

pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotu naudas summu, taču viņam tas neizdevās no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo bankomāts minēto karti

nobloķēja, ar ko /pers. E/ izdarīja sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza apsūdzētais /pers. E/, lūdzot atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par

viņa atzīšanu par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā 2009.gada 30.janvārī Narvesen kioskā un

2009.gada 4.februāra epizodē veikalā “Tabakas nams”, kā arī noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā par

nelikumīgu /pers. G/ maksāšanas līdzekļa izmantošanu 2009.gada 5.februārī, un taisīt jaunu spriedumu, atzīstot viņu par nevainīgu minēto noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanā. Kā arī apsūdzētais lūdz mīkstināt viņam noteikto sodu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma

176.panta otrajā daļā un izdarīti 2009.gada 19.februārī Bruņinieku ielā 28 un 2009.gada 7.aprīlī SIA “Rosčeks”.

Apsūdzētais norāda, ka noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā un izdarīti 2009.gada 30.janvārī

kioskā Narvesen un 2009.gada 4.februārī veikalā “Tabakas nams” un noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 193.panta otrajā

daļā par pretlikumīgu /pers. G/ maksāšanas līdzekļa izmantošanu tiesas izmeklēšanas laikā savu vainu neatzina, jo minētos noziedzīgos nodarījumus

neizdarīja.

Apsūdzētais norāda, ka sprieduma pamatā ir viņa vainas “vaļsirdīgās atzīšanās”, kuras tika iegūtas pirmstiesas izmeklēšanas laikā un ar citiem

pierādījumiem krimināllietā netika apstiprinātas.

Lai gan lietas materiālos ir viņa “vaļsirdīgā atzīšanās”, kā arī tika veikta viņa liecību pārbaude uz vietas par it kā viņa izdarītajām darbībām

2009.gada 30.janvārī Narvesen kioskā, apsūdzētais norāda, ka nav izdarījis šīs darbības. “Atzīšanos” uzrakstīja, jo viņam mutiski apsolīja atbrīvot no

apcietinājuma un noteikt minimālu nosacītu sodu. Citu objektīvu viņa vainas pierādījumu šajā epizodē nav.

Spriedumā norādīts, ka apsūdzētais šo noziedzīgo nodarījumu izdarīja kopā ar /pers. H/, kurš jau ir notiesāts. No /pers. H/ liecībām pirmstiesas

izmeklēšanas laikā (1.sējuma lietas 19.-21., 30.-31.lapa) un /pers. H/ liecību pārbaudē uz vietas (1.sējuma lietas 28.-29.lapa) redzams, ka noziedzīgo

nodarījumu /pers. H/ izdarīja viens. Arī savā vaļsirdīgajā atzīšanās (1.sējuma lietas 17.lapa) /pers. H/ norādīja, ka laupīšanas uzbrukumu izdarīja viens

pats.

Cietusī /pers. J/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā arī norādīja, ka atpazīst tikai /pers. H/ kā personu, kura izdarīja laupīšanas uzbrukumu.

Bez tam cietušās aprakstītās /pers. H/ darbības liecina, ka /pers. H/ šo noziegumu izdarīja viens, nevis kopā ar kādu citu personu, kura atradās

ārpus Narvesen kioska telpām.

Apsūdzētais norāda, ka arī attiecībā uz 2009.gada 9.februāra noziedzīgo nodarījumu viss balstās uz viņa vaļsirdīgo atzīšanos (1.sējuma lietas 101.-

102.lapa) un viņa liecību pārbaudi uz vietas. Vaļsirdīgo atzīšanos rakstījis tādēļ, ka viņu apsolīja atbrīvot no apcietinājuma un noteikt minimālu nosacītu

sodu.

Cietusī /pers. G/ pirmstiesas kriminālprocesa laikā (1.sējuma lietas 76.-84.lapa) norādīja, ka laupīšanu izdarīja divi, bet būtiskas šo personu

pazīmes viņa norādīt nevarēja. Tiesas sēdē cietusī neatpazina viņu kā personu, kura izdarīja noziedzīgas darbības.

Liecinieks /pers. N/ gan pirmstiesas kriminālprocesa laikā, gan tiesas sēdē sniedza liecības nevis par viņa darbībām, bet par /pers. H/.

Tālāk apsūdzētais norāda, ka viņa vaina pretlikumīga sveša maksāšanas līdzekļa izmantošanā 2009.gada 5.februārī nav pierādīta, bet ir secināts,

ka, ja jau viņš izdarīja laupīšanas uzbrukumu 2009.gada 4.februārī un nolaupīja šo maksāšanas līdzekli, tad 2009.gada 5.februārī arī viņš to izmantoja.

Apsūdzētais norāda, ka minēto noziedzīgo nodarījumu neizdarīja. Lietas materiālos esošajos videoieraksta (1.sējuma lietas 85.-90.lapa) attēlos,

kas uzņemti ar bankomāta DNB Nord Banka video kameru neļauj identificēt personu, kura atrodas pie bankomāta. Šādos apstākļos viņa vaina nav

pierādīta.

Apsūdzētais uzskata, ka tiesa nepamatoti tiesas sēdē nolasīja cietušās /pers. J/ pirmstiesas kriminālprocesa laikā sniegtās liecības un cietušo

vajadzēja nopratināt tiesā.

Tāpat apsūdzētais norāda, ka netika nopratināts /pers. H/, bet tikai nolasītas viņa pirmstiesas kriminālprocesa laikā sniegtās liecības un spriedums,

ar kuru /pers. H/ notiesāts.

Tālāk apsūdzētais norāda, ka, lai gan tiesa, nosakot viņam sodu, piemēroja Krimināllikuma 49.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumus,

apsūdzētais uzskata, ka viņam noteiktais soda termiņš ir pārāk bargs. Nepieciešams ņemt vērā apstākli, ka viņa ģimenes dzīves vieta ir Zviedrijā, tādēļ

izpildīt sodu daļā par policijas kontroli nebūs iespējams, jo, visdrīzāk, pēc soda izciešanas viņš vēlēsies dzīvot Zviedrijā kopā ar ģimeni.

Apsūdzētais norāda, ka nožēlo notikušo, ir izdarījis secinājumus un turpmāk nevēlas saistīt savu dzīvi ar noziegumu izdarīšanu.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ savu iesniegto apelācijas sūdzību uzturēja.

Tiesas sēdē /pers. E/ paskaidroja, ka pirmo arestēja /pers. H/, pēc tam viņu. Kad viņš tika aizvests uz policiju domājis, ka tas ir saistīts ar to, ka

tajā laikā viņš strādājis par taksometra vadītāju un saskrāpējis kādu mašīnu, bet policijas iecirknī sapratis, ka viņu apsūdz laupīšanas uzbrukumos. Tajā

laikā /pers. H/ bija jau uzrakstījis savas vaļsirdīgās atzīšanās. Liecināja, ka viņš atzinās divās epizodēs, kas attiecas uz Pērnavas un Bruņinieku ielu, viņu

tur atpazina un viņš atzina, ka izdarījis tos noziegumus. Citās epizodēs viņš nekur nebraucu un neko nerādīja. Pārējos trīs noziegumus viņš neizdarīja.

Laupīšanas uzbrukumi notika grupā. Bija runa, ka viņš ir iesaistīts divās lietās, un viņam vajadzēja parakstīties, ka arī pārējos noziegumos ir bijis viņš, lai

viņš tiktu brīvībā.

Pēc atvešanas no Zviedrijas savu vainu atzina daļēji, nezin, kāpēc tas nav ierakstīts protokolā.

Policijā viņu nopratināja tajā pašā aizturēšanas dienā. Viņš prasījis advokātu, bet advokāts atnācis tikai nākamajā dienā. Liecību pārbaudē uz vietas

advokāts nepiedalījās, bet pēc tam tikai parakstījās protokolā. Vaļsirdīgās atzīšanās tekstu tajās epizodēs, kuras viņš neizdarīja, viņam diktēja un viņš tā

rakstīja. Kabinetā bija vairāki cilvēki, gan vīrieši, gan sievietes. Diktēja vīrietis.

Liecināja, ka Zviedrijā viņam ir ģimene.

Apsūdzētā /pers. E/ aizstāve I.Lamberte apelācijas instances tiesas sēdē sava aizstāvamā iesniegto apelācijas sūdzību uzturēja, lūdza apsūdzēto

attaisnot apelācijas sūdzībā norādīto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kā arī, ņemot vērā, ka ir pilnībā atlīdzināts kaitējums par 19.02. epizodi, lūdza,

mīkstināt apsūdzētajam noteikto sodu par minēto epizodi un mīkstināt galīgo sodu.

Prokurore apelācijas instances tiesas sēdē lūdza pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu un apelācijas sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa

Tiesas kolēģija, pārbaudījusi krimināllietas materiālus apelācijas sūdzības ietvaros, uzklausījusi procesa dalībnieku viedokļus, novērtējusi apelācijas

sūdzības motīvus, atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par /pers. E/ noteikto sodu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas

paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā (izdarīts 2009.gada 19.februārī Bruņinieku ielā 28, Rīgā), par noteikto galīgo sodu un daļā par kaitējuma

kompensācijas piedziņu par labu cietušajai SIA “TN 2000”.

Apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punkta kārtībā tika nolasītas apsūdzētā /pers. E/ pirmstiesas kriminālprocesā

sniegtās liecības.

19.05.2009. savā vaļsirdīgajā atzīšanā /pers. E/ norādīja, ka 2009.gada apmēram janvāra mēnesī ap plkst.19.00 bija veikts uzbrukums veikalam

“Narvesen”, kurš atrodas pie Kirova parka, blakus “Lido”. Viņi piegājuši pie veikala, /pers. H/ iegāja kioskā, bet viņš stāvēja pie durvīm ārpusē ar mērķi

nevienu nelaist iekšā. Kad viņš (/pers. H/) izgāja, viņi skrēja parka virzienā, iekāpa automašīnā un aizbrauca. /pers. H/ bija gāzes pistole. Nolaupītā

naudas summa 350 Ls. Naudu viņi sadalīja, viņš to iztērēja kredītu apmaksai. Savu vainu atzīst, izdarīto nožēlo (1.sējuma lietas 36.lapa, tulkojums lietas

37.lapa).

20.05.2009. būdams nopratināts kā aizdomās turētais /pers. E/ liecināja, ka 2009.gada 30.01. ap plkst.19.00 viņš kopā ar /pers. H/, dzimušu

1979.gadā, nolēma veikt laupīšanas uzbrukumu kioskā “Narvesen”, kurš atrodas Tērbatas un Elizabetes ielu krustojumā. Piegājuši pie augstāk minētā

kioska, viņi kādu laiku nogaidīja, tas ir, gaidīja, lai kioskā neviena apmeklētāja nebūtu, jo šajā vietā vienmēr ir daudz cilvēku. Pēc tam, sagaidījuši

atbilstošu momentu, viņi devās pie kioska, viņš palika pie kioska durvīm ārpusē un kontrolēja, lai kioskā neviens neieietu, /pers. H/ savukārt iegāja

kioskā. /pers. H/ līdzi bija gāzes pistole, kuru viņš pielietoja šajā laupīšanas uzbrukumā. Viņš vienā brīdī pavēra durvis un teica /pers. H/, lai pasteidzas.

Pēc tam, pēc kāda laika sprīža, /pers. H/ izskrēja no kioska un viņi skrēja cauri Kirova parkam, kurš atrodas blakus kioskam, uz Merķeļa ielu. Tur viņi

apturēja automašīnu (taksometru) un aizbrauca no notikuma vietas. Tajā dienā, cik viņš atceras, viņam bija uzvilkta melna jaka, džinsu bikses, galvā adīta

cepure, kājās melnas krāsas sporta kurpes. /pers. H/ bija ģērbies melnā jakā, džinsu biksēs, galvā arī bija adīta cepure. Šoreiz viņi nolaupīja naudu vairāk

par 300 Ls. Naudu sadalīja vienādi, savu daļu viņš iztērēja pārtikai un kredītu (parādu) apmaksai. Pašreiz neatceras, kurš no viņiem piedāvāja veikt

laupīšanas uzbrukumu, toties var liecināt, ka gāzes pistole, kura tika pielietota laupīšanas uzbrukumā, pieder viņam. Savu vainu izdarītajā laupīšanas

uzbrukumā atzīst pilnībā, izdarīto nožēlo. No viņa vārdiem uzrakstīts pareizi, ir izlasījis (1.sējuma lietas 40.lapa, tulkojums lietas 41.-42.lapa).

20.05.2009. protokolā par liecību pārbaudi uz vietas /pers. E/, uzaicināts parādīt vietu, kur 2009.g. 30.01. viņš grupā ar /pers. H/, dzimušu

1979.gadā, pielietojot pistolei līdzīgu priekšmetu, veica laupīšanas uzbrukumu kioskā “Narvesen” Rīgā Elizabetes un Tērbatas ielu krustojumā, aizdomās

turētais piedāvāja ar dienesta automašīnu izbraukt no Aspazijas bulvāra 7, braukt par Kr.Barona, Merķeļa un Tērbatas ielām. Tērbatas un Elizabetes ielu

krustojumā aizdomās turētais lika apstāties, izkāpis no automašīnas, aizdomās turētais norādīja uz “Narvesen” kiosku, kurš atrodas Tērbatas un

Elizabetes ielu krustojumā, iepretim restorānam “Lido”. Aizdomās turētais paskaidroja, ka tieši šajā kioskā 2009.g. 30.01. viņš grupā ar /pers. H/ veica

laupīšanas uzbrukumu, pielietojot gāzes pistoli. Kā teica aizdomās turētais, piegājis pie augstāk minētā kioska durvīm, 2009.g. 30.01. /pers. H/ iegāja

iekšā šajā kioskā, viņš palicis /pers. H/ gaidot ārpusē uz ielas pie kioska durvīm. Vienu brīdi, kā skaidroja aizdomās turētais, viņš ir pavēris kioska durvis

un /pers. H/ teicis, lai tas pasteidzas. Tad, kā teica aizdomās turētais, kad /pers. H/ izgāja no kioska, viņi abi kopā skrējuši cauri parkam (Vērmaņa

parks) Merķeļa ielas virzienā un tur apturējuši taksometru, aizbraukuši no nozieguma vietas. Kā paskaidroja un parādīja uz vietas aizdomās turētais,

parkā viņi ar /pers. H/ iegājuši caur vārtiņiem, kuri atrodas pa kreisi no kioska. Protokols no viņa vārdiem uzrakstīts pareizi, ir izlasījis (1.sējuma lietas

43.-44.lapa, tulkojums lietas 45.lapa).

19.05.2009. savā vaļsirdīgajā atzīšanā /pers. E/ norādīja, ka 2009.gada februāra mēneša sākumā apmēram ap plkst.21.30 viņš iegāja veikalā

“Tabakas nams”, kurš atrodas Brīvības ielā, pretī spēļu zālei “Bingo”. Veikalā viņš iegāja kopā ar /pers. H/, rokā viņam (/pers. E/) bija gāzes pistole.

Viņš ieveda pārdevēju veikala palīgtelpās. Šai laikā /pers. H/ no kases paņēma naudu, divus telefonus un viņi aizbēga. /pers. H/ paņēma arī naudas maku,

kurā bija sīknauda, santīmi un kredītkartes. Naudas summa bija vairāk kā 200 Ls. Vēlāk viņi nonāca pie bankomāta Brīvības ielā pie veikala “Super

Neto”. Naudu nevarēja ar kredītkarti noņemt. Nolaupīto naudu sadalīja vienlīdzīgi, viņš iztērēja to produktiem un uz banku. Uzrakstīts pašrocīgi. Savu

vainu pilnībā atzīst, izdarīto nožēlo (1.sējuma lietas 101.lapa, tulkojums lietas 102.lapa).

20.05.2009. būdams nopratināts kā aizdomās turētais /pers. E/ liecināja, ka 2009.gada 04.02. ap plkst.21.30 viņa paziņa /pers. H/, dzimis

1979.gadā, iegāja veikalā “Tabakas nams”, kurš atrodas Rīgā, Brīvības ielā 37. Tas bija gājiens uzmanības novēršanai, jo šai momentā viņi jau bija

izlēmuši, ka šajā veikalā veiks laupīšanas uzbrukumu. Viņi bija aprēķinājuši, ka pārdevēja pieies klāt /pers. H/, tas ir, aties no letes, doma bija, lai viņa

nenospiež trauksmes signāla pogu, bet viņa to neizdarīja. Tāpēc, lai nezaudētu laiku, viņš arī nolēma ieiet veikalā. Iegājis veikalā viņš pārlēca pāri letei pie

pārdevējas, kura stāvēja aiz letes, piegājis viņai klāt. Viņš grūda to palīgtelpu virzienā, pie tam prasīja viņai naudu. Savu seju viņš nerādīja, kustējās viņas

virzienā saliecies. Tādā veidā viņš pārdevēju iebīdīja veikala palīgtelpās. /pers. H/ piegāja pie kases. Grib precizēt, kad viņš kopā ar pārdevēju atradās

veikala palīgtelpās, durvis uz turieni bija pusvirus, viņš neredzēja, ko /pers. H/ dara veikalā, neskatoties uz to, viņš /pers. H/ steidzināja, aicināja darboties

ātrāk. Grib arī atzīmēt, kad viņš bija palīgtelpās, uz viena no plauktiem pamanīja virtuves nazi (ar robiņiem), tā kā viņš baidījās, ka pārdevēja var nazi

paņemt un pielietot to cīņā ar viņu, viņš nazi pārlika uz cita plaukta – augstāk. Tad /pers. H/ deva zīmi, ka viss izdarīts, viņš izgāja no palīgtelpām, aiz viņa

gāja pārdevēja. Viņš viņai teica, lai policijai nesaka un atvainojās par paveikto noziegumu. Pārdevēja prasīja, kāpēc viņi to dara, viņi atbildēja, ka viņi nav

narkomāni un dzīve viņiem liek tā darīt. /pers. H/ no viena no plauktiem paņēma divas viskija pudeles, par ko viņš bija ļoti dusmīgs, jo viņu mērķis bija

ņemt tikai naudu. No veikala arī tika paņemti divi mobilie telefoni un pārdevējas naudas maks, kurā bija vizīt un kredītkartes (viena no tām bija “Parex”

bankas kredītkarte, kādas bankas bija otrā kredītkarte, pateikt nevar), maciņā, cik viņš atceras, bija 20 Ls vienā banknotē, tur vēl bija “Maximas”

klienta karte. Drusku vēlāk pēc laupīšanas uzbrukuma viņš mēģināja izmantot “Parex” bankas kredītkarti, jo tur bija arī PIN kods, bet neskatoties uz to,

ka kods bija ievadīts pareizi, bankomāts kredītkarti neatgrieza. Kredītkarti viņš izmantoja bankomātā, kurš atrodas Brīvības ielā, netālu no veikala

“Super Neto”. Kredītkartes izmantošanas momentā seju viņš bija nosedzis ar šalli. Mobilos telefonus paņēma /pers. H/, kur viņš tos lika, nezina. Naudu,

nolaupīto veikalā, viņi ar /pers. H/ sadalīja, viņš savu daļu iztērēja pārtikai un kredītu apmaksai. Laupīšanas uzbrukumu veica tāpēc, ka bija nepieciešami

līdzekļi iztikai. Savu vainu pilnībā atzīst, nožēlo. Šajā dienā viņam bija jaka ar kapuci, kapuces malas atšūtas ar kažokādu, galvā bija cepure – kepi. /pers.

H/ arī bija jakā ar kapuci. Liecināja, ka gāzes pistole bija viņam, veikalā to izmatoja viņš. No viņa vārdiem uzrakstīts pareizi, ir izlasījis (1.sējuma lietas

105.lapa, tulkojums lietas 106.-107.lapa).

20.05.2009. protokolā par liecību pārbaudi uz vietas /pers. E/, uzaicināts parādīt vietu, kur 2009.g. 04.02. grupā ar /pers. H/, pielietojot pistolei

līdzīgu priekšmetu, veica laupīšanas uzbrukumu veikalā “Tabakas nams”, kurš atrodas Rīgā, Brīvības ielā 37, aizdomās turētais piedāvāja ar dienesta

automašīnu braukt pa Pērnavas ielu, Brīvības ielu un apstāties pie veikala “Tabakas nams”, kurš atrodas Rīgā, Brīvības ielā 37. Izkāpis no automašīnas

aizdomās turētais norādīja uz veikalu un teica, ka tieši šajā veikalā viņš kopā ar /pers. H/ 2009.g. 04.02. veica laupīšanas uzbrukumu, no kases

nolaupījuši naudu, divus mobilos telefonus, pārdevējas nauda maku ar vizītkartēm un kredītkartēm, atlaides kartēm un naudu 20 Ls apmērā. Aizdomās

turētais aicināja ieiet veikala telpās un norādīja uz stendiem, kuri atrodas pa kreisi no ieejas durvīm, aizdomās turētais paskaidroja, ka tieši te ir stāvējis

/pers. H/, kad viņš iegājis veikalā. Tad aizdomās turētais piedāvāja paiet apmēram vienu metru uz priekšu, norādījis uz vietu starp leti, uz kuras stāv kases

aparāts, paskaidroja, ka tieši šajā vietā viņš ir pārlēcis pāri letei pie pārdevējas un stūmis viņu uz ieeju palīgtelpās. Tad aizdomās turētais piedāvāja ieiet

palīgtelpās, iegājis veikala palīgtelpās, aizdomās turētais teica, ka tieši te viņš kopā ar pārdevēju ir atradies laikā, kad /pers. H/ ņēmis naudu no kases.

Norādījis uz plauktu ar nažiem, aizdomās turētais paskaidroja, ka tieši no šī plaukta viņš ir paņēmis nazi un pārlicis to augstāk, lai pārdevēja nevarētu to

aizsniegt un pielietot. Pēc tam, kā teica aizdomās turētais, viņš no /pers. H/ saņēmis signālu, ka viss nokārtots, atstājis veikalu. Protokols no viņa vārdiem

uzrakstīts pareizi, izlasīja (1.sējuma lietas 108.-109.lapa, tulkojums lietas 110.lapa).

19.05.2009. būdams nopratināts kā aizturētais /pers. E/ liecināja, ka 2009.g. 19.02. viņš iegāja veikalā, kurš atrodas Rīgā, Bruņinieku ielā 28. Ar

viņu kopā bija sens viņa draugs – /pers. H/, dzimis 1979.gadā. Iegājis veikalā, viņš apskatījās, vai viss ir mierīgi, vai veikalā nav vēl kāds, izņemot

pārdevēju. Veikalā neviena nebija, viņš pārbaudīja, vai kāds nav palīgtelpās. Tur arī neviena nebija. Tad, izgājis no veikala palīgtelpām, viņš izvilka no

jostas vietas gāzes pistoli, kura viņam bija līdzi, notēmēja to uz pārdevēju un pieprasīja no kases naudu. Sākumā, kad viņi iegāja veikalā, pie pārdevējas

interesējās par alkoholu, viņa savukārt viņiem stāstīja, kādi alkoholiskie dzērieni ir pārdošanā. Tai laikā viņš pārbaudīja veikalu. Laikā, kad viņš izvilka

pistoli un pārdevējai no kases pieprasīja naudu, /pers. H/ stāvēja netālu no viņa. Sieviete nobijās, atvēra kasi un deva naudu no kases. Naudu viņa deva

/pers. H/. Sīknauda, tas ir, monētas bija salikta maisiņos, jo viss tas notika tuvāk vakaram, papīra naudas banknotes bija saliktas atsevišķi, vispār,

kopumā no kases tika nolaupīts ap 200 Ls. Izņemot naudu viņi vairāk neko neņēma. Paņēmuši naudu viņi no veikala aizgāja. Viņš neatceras, vai /pers. H/

runājās ar pārdevēju, jo viss notika tā kā miglā, viņam likās, ka minūtes velkas kā mūžība. Atceras, ka izvilka pistoli, pieprasīja naudu un tad viņi aizgāja.

Naudu pēc tam ar /pers. H/ sadalīja, iztērēja savām vajadzībām, tas ir, nabadzības spiesti veica noziegumu, naudu iztērēja samaksājot dzīvokļa īri, kredītu

un pārtikai. Savu vainu veiktajā laupīšanas uzbrukumā pilnībā atzīst, nožēlo. No viņa vārdiem uzrakstīts pareizi, izlasīja (1.sējuma lietas 143.lapa,

tulkojums lietas 144.lapa).

20.05.2009. protokolā par liecību pārbaudi uz vietas /pers. E/, uzaicināts parādīt vietu, kur 2009.g. 19.02. grupā ar /pers. H/, pielietojot pistolei

līdzīgu priekšmetu, veica laupīšanas uzbrukumu veikalā “Tabakas nams”, kurš atrodas Rīgā, Bruņinieku ielā 28, aizturētais piedāvāja ar dienesta

automašīnu braukt pa Elizabetes ielu, Kr.Barona ielu, apstāties Kr.Barona un Bruņinieku ielu krustojumā, izkāpis no automašīnas, aizturētais piedāvāja iet

pa Bruņinieku ielu A.Čaka ielas virzienā, apstājies pie veikala “Tabakas nams”, kurš atrodas Rīgā, Bruņinieku ielā 28, aizturētais paskaidroja, ka tieši

šajā veikalā viņš grupā ar /pers. H/ 2009.g. 19.02. ir nolaupījis naudu no kases. Tad aizturētais aicināja ieiet veikalā, iegājis veikala telpās paskaidroja,

ka 2009.g. 19.02. iegājis veikalā viņš ir pārbaudījis, lai paša veikala telpās un palīgtelpās neviena nebūtu un tad no bikšu jostas vietas izvilcis gāzes pistoli,

draudējis ar to pārdevējai, notēmējis pistoli uz pārdevēju un pieprasījis, lai viņa atver kases aparātu un atdod naudu. Šajā laikā, kā teica aizturētais, /pers.

H/ ir stāvējis viņam blakus pie letes, kur stāv kases aparāts un ņēmis no pārdevējas naudu. Pēc tam, paņēmuši naudu, kā skaidroja aizdomās turētais, viņi

ir aizgājuši no veikala. Protokols no viņa vārdiem uzrakstīts pareizi, ir izlasījis (1.sējuma lietas 146.-147.lapa, tulkojums lietas 148.lapa).

19.05.2009. savā vaļsirdīgajā atzīšanā /pers. E/ norādīja, ka 2009.gada februāra mēnesī viņš kopā ar /pers. H/ iegāja veikalā “Tabaks nams”

Bruņinieku ielā. Apskatījušies veikalā, viņš izvilka gāzes pistoli un pieprasīja atvērt kasi. Pārdevēja atdeva naudu un viņi aizgāja. Naudas summa 200 Ls,

to viņi sadalīja uz pusēm. Savu daļu viņš izlietoja pārtikai un veica samaksu par dzīvokļa īri. Uzrakstīts pašrocīgi. Savu vainu atzīst, nožēlo (1.sējuma lietas

152.lapa, tulkojums lietas 153.lapa).

21.05.2009. būdams nopratināts kā aizdomās turētais /pers. E/ liecināja, ka viņš pilnībā apstiprina un paliek pie liecībām, kuras viņš sniedza kā

aizturētā persona 19.05.2009.g., tas ir, viņš pilnībā atzīst savu vainu laupīšanas izdarīšanā veikalā “Tabaks nams”, kas atradās Rīgā, Bruņinieku ielā 28.

Vēlas liecināt, ka izdarot laupīšanu viņi izmantoja gāzes pistoli, kas pieder viņam un kuru viņš iegādājās par nopelnītu ar godīgu darbu naudu, tas ir, viņš

vispār iegādājās to sen pirms šīs laupīšanas izdarīšanas. Par to, kurš no viņiem piedāvāja izdarīt šo laupīšanu, uz šo brīdi atcerēties vairs nevar, iespējams,

ka tas bija abpusēji. Liecināja, ka nolēma izdarīt laupīšanu dēļ trūkuma, jo viņam bija lieli kredīti, kurus viņam vajadzēja apmaksāt, arī mātei tajā brīdī tika

veikta operācija un tā kā no vecākiem strādā tikai tēvs, viņš finansiāli palīdzēja vecākiem, tāpat arī viņam bija nepieciešami iztikas līdzekļi, tas ir, ēšanai un

viņa sunim. Savu vainu atzīst pilnībā, nožēlo izdarīto (1.sējuma lietas 155.lapa, tulkojums lietas 155a.lapa).

19.05.2009. savā vaļsirdīgajā atzīšanā /pers. E/ norādīja, ka 2009.gada aprīļa mēneša sākumā viņš iegāja veikalā “Pārtika” un palūdza pārdevējai

ieliet viņam glāzi mokas. Šai pašā brīdī ienāca /pers. H/, izvilka pistoli un pieprasīja naudu. Pārdevēja naudu neiedeva, /pers. H/ pārlādēja gāzes pistoli,

tai momentā no pistoles izkrita gāzes patrona. Tai momentā viņš izgāja uz ielas, /pers. H/ paņēma divas pudeles viskija. Pēc tam viņi aizgāja. Savu vainu

atzīst un nožēlo. Uzrakstīts pašrocīgi (2.sējuma lietas 53.lapa, tulkojums lietas 54.lapa).

20.05.2009. būdams nopratināts kā aizdomās turētais /pers. E/ liecināja, ka 2009.g. 07.04. ap plkst.04.30. viņš kopā ar /pers. H/, dzimis

1979.gadā, atradās Rīgā. Atrodoties Pērnavas ielā, nolēma izdarīt laupīšanu veikalā, kurš ir Rīgā, Pērnavas ielā 6/8. Viņš pašreiz neatceras, kurš no

viņiem piedāvāja veikt laupīšanas uzbrukumu, iespējams, ka tā bija abpusēja vēlēšanās. Lai novērstu uzmanību, viņš pirmais iegāja veikalā un palūdza

pārdevējai, lai viņa ielej viņam alkoholu. Tūlīt pēc viņa veikalā iegāja /pers. H/. Šoreiz pistole bija pie /pers. H/. Kad /pers. H/ iegājis veikalā sāka

pārlādēt pistoli, viņam izkrita patrona un viņš to pacēla. Pacēlis patronu /pers. H/ pieprasīja pārdevējai naudu, pārdevēja, savukārt, mierīgi atbildēja, ka

naudas nav. Tūlīt pēc tam, tā kā viņu mērķis bija nauda, viņš aizgāja, /pers. H/ palika veikalā. Izgājis no veikala caur vitrīnu viņš redzēja, ka /pers. H/ stāv

uz letes un no plauktiem ņem alkoholu, kaut gan tādas norunas viņiem nebija, tāpēc viņš pieklauvēja pie vitrīnas, tādā veidā steidzināja /pers. H/.

Liecināja, ka šoreiz pistole nebija viņa, bet /pers. H/. Veikt šo noziegumu viņš piekrita tāpēc, ka viņam bija nepieciešama nauda ēšanai un kredītu

apmaksai. Tajā dienā viņam galvā bija melnas krāsas cepure – kepi, uzvilkta tā bija dziļi uz acīm, /pers. H/ savukārt seju neslēpa. Viņu vispār pārsteidza

pārdevējas reakcija uz paziņojumu, ka tūlīt notiks laupīšana. Pārdevēja bija sieviete gados. Savu vainu līdzdalībā laupīšanas uzbrukumā pilnībā atzīst,

nožēlo. No viņa vārdiem uzrakstīts pareizi, ir izlasījis (2.sējuma lietas 57.lapa, tulkojums lietas 58.lapa).

20.05.2009. protokolā par liecību pārbaudi uz vietas /pers. E/, uzaicināts parādīt vietu, kur 2009.g. 07.04. viņš grupā ar /pers. H/, dzim.1979.g.,

pielietojot pistolei līdzīgu priekšmetu, veica laupīšanas uzbrukumu veikalā, kurš atrodas Rīgā, Pērnavas ielā 6/8, aizdomās turētais piedāvāja ar dienesta

automašīnu braukt pa Kr.Barona ielu, Pērnavas ielu un apstāties pie veikala, kurš atrodas Rīgā, Pērnavas ielā 6/8. Izkāpis no automašīnas aizdomās

turētais norādīja uz augstāk minēto diennakts veikalu – kafejnīcu un piedāvāja ieiet telpās, paskaidroja, ka tieši šajā veikalā 2009.g. 07.04. viņš kopā ar

/pers. H/ ir veicis laupīšanu. Bet, kā teica aizdomās turētais, naudu pārdevēja, pēc /pers. H/ pieprasījuma, kurš veikalā iegāja otrais, neiedeva, viņš

veikalu ir atstājis. Izgājis no veikala, kā paskaidroja aizdomās turētais, viņš caur vitrīnas stiklu ir redzējis, ka /pers. H/ ir uzkāpis uz letes un no plauktiem

ņem alkoholu. Tālāk, kā saka aizdomās turētais, viņš ir paklapējis pie vitrīnas, tādā veidā steidzinot /pers. H/. Kad /pers. H/ izgājis no veikala, viņi

aizbēguši no nozieguma vietas. Protokols no viņa vārdiem uzrakstīts pareizi, ir izlasījis (2.sējuma lietas 60.lapa, tulkojums lietas 61.lapa).

10.07.2009. apsūdzētā pratināšanas protokolā /pers. E/ liecināja, ka uzrādītās apsūdzības būtība viņam saprotama, savu vainu noziegumos, kas

paredzēti Krimināllikuma 176.panta trešajā daļā un 193.panta otrajā daļā atzīst pilnībā. Viņš tiešām izdarīja norādītos noziegumus apstākļos, kas pareizi

izklāstīti lēmumā par viņa saukšanu pie kriminālatbildības apsūdzētā statusā. Pilnīgi uztur savas iepriekš sniegtās liecības aizdomās turētā statusā, atzīst

savu vainu un nožēlo izdarīto. Viņam vairs nav ko piebilst (2.sējuma lietas 82.lapa, tulkojums lietas 83.lapa)

08.07.2015. apsūdzētā papildus pratināšanas protokolā /pers. E/ liecināja, ka celtās apsūdzības būtība viņam ir saprotama, sevi par vainīgu

noziegumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 176.panta trešajā daļā un 193.panta otrajā daļā atzīst pilnībā. Pilnībā uztur savas agrāk sniegtās

liecības, piebilst neko vairs nevar, jo viss tas bija sen un viņš vairs neko neatceras. Protokolu izlasījis, no viņa vārdiem pierakstīts pareizi (2.sējuma lietas

160.lapa).

Tiesas sēdē kā liecinieks tika nopratināts /pers. AA/, kurš liecināja, ka viņam ir zināms apsūdzētais /pers. E/. Precīzi neatceras gadu, bet tajā laikā

viņš strādāja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 1.nodaļā, kas specializējas bruņotu laupīšanu, izspiešanu

atklāšanā. Liecinieks strādāja grupā, kura nodarbojās ar noziedzīgu nodarījumu, saistītu ar laupīšanu atklāšanu. /pers. E/ bija saistīts ar izmeklējamiem

kriminālprocesiem. Liecināja, ka precīzi neatceras gadu, bet Rīgas teritorijā bija sērijveida grupveida laupīšanas, kur piedalījās divi cilvēki, kuri laupīja

veikalus “Narvesen”, “Tabakas nams” un citus. Izmeklējot šos noziedzīgos nodarījumus viņu nodaļa sākotnēji aizturēja /pers. H/, izmeklējot un veicot

operatīvas darbības, tika izskaitļots, ka viņam bija līdzdalībnieks /pers. E/. Veicot operatīvos meklēšanas pasākumus /pers. E/ tika aizturēts un nogādāts

viņu nodaļā, kur tika veiktas sākotnējās procesuālās darbības.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 1.nodaļā viņš strādāja kā operatīvais darbinieks. Pildīja procesa

virzītāja dotos uzdevumus. Precīzi neatceras, vai šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai bija izveidota izmeklēšanas grupa. Atceras, ka pirmais tika

aizturēts un apcietināts /pers. H/. Neatceras, pēc kādu izmeklēšanas darbību veikšanas tika aizturēts /pers. E/. Piedalījās /pers. E/ aizturēšanā, precīzi

adresi neatceras. Nogādāja /pers. E/ uz nodaļu, toreiz strādāja Aspazijas bulvāri. Aizturēšanas brīdī paskaidroja, kāpēc tiek aizturēts, pateica, laiku, kad

tiek aizturēts. /pers. E/ sāka rakstīt vaļsirdīgās atzīšanās. /pers. E/ neko nesolīja. Neatceras, vai /pers. E/ rādīja kādus dokumentus. Viņam liekas, ka

/pers. E/ pēc aizturēšanas atbrīvoja. Piedalījās izmeklēšanas darbībās ar /pers. H/, varbūt liecību pārbaudē uz vietas, precīzi neatceras. Ja veicis kādas

darbības tas ierakstīts protokolā. Neatceras, vai piedalījās arī /pers. E/ liecību pārbaudēs uz vietas. Pēc pavēstes saņemšanas ieraudzīja Krimināllikuma

pantus, atcerējās, ka /pers. E/ bija saistīts ar /pers. H/ lietu. Tagad /pers. E/ ir kardināli mainījies, bet var viņu atpazīt.

Viņam liekas, ka viņš bija tas cilvēks, kas pieņēma no /pers. E/ vaļsirdīgās atzīšanās, neatceras vienu, vai divas. /pers. E/ vaļsirdīgās atzīšanās

rakstīja viņa klātbūtnē. Neatceras, vai vēl kāds tobrīd bija klāt. Tajā brīdī neko nav piedāvājis /pers. E/. Tajā brīdī viņa rīcībā nebija kriminālprocesa

materiāli, jo viņš nav procesa virzītājs. Varētu būt, ka viņš piedalījās /pers. E/ liecību pārbaudē uz vietas, neatceras, vai bija klāt advokāts.

/pers. H/ jau kādu laiku iepriekš bija aizturēts. Pašu procesa būtību viņš zināja. Par /pers. H/ liecību būtību nezināja, zināja lielos vilcienos, ka atzīst

savu vainu. Sākotnēji /pers. H/ ņēma visu tikai uz sevi, bet pēc tam sāka liecināt arī par /pers. E/, bet nav par to pārliecināts.

/pers. E/ tika piedāvāts vaļsirdīgi atzīties, tā ir normāla prakse. Jā, /pers. E/ piekrita vaļsirdīgi atzīties, ja ir to uzrakstījis.

Procesa virzītāja toreiz bija nodaļas darbiniece.

Tiesas sēdē kā lieciniece tika nopratināta /pers. AB/, kura liecināja, ka apsūdzēto /pers. E/ atceras saistībā ar /pers. H/.

2009.gadā viņa strādāja Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 1.nodaļā par izmeklētāju. Šajā lietā viņa bija procesa

virzītāja. Sīkumos neatceras par lietas apstākļiem.

Viņa kā procesa virzītāja pratināja laikam gan /pers. E/, gan /pers. H/. No sākuma aizturēja /pers. H/ un pēc tam tika aizturēts /pers. E/. Ja

nemaldas /pers. E/ tika aizturēts pēc liecinieces liecības un pēc /pers. H/ uzrādītā. Neatceras, kādas bija /pers. H/ liecības šajā procesā. Saturiski liecības

neatceras. Par drošības līdzekļa izraudzīšanu /pers. E/ vadījās pēc Kriminālprocesa likuma, laikam, nebija pamats apcietinājuma piemērošanai /pers. E/,

nebija tiesāts, bija dzīves vieta, sadarbojās ar izmeklēšanu. Ar vaļsirdīgo atzīšanos nodarbojas operatīvie darbinieki, vaļsirdīgo atzīšanos viņa nepieņēma,

saņēma to no operatīvajiem darbiniekiem. Viņa pēc tam personu pratina. Neatceras, vai pratināšanā piedalījās aizstāvis, to var redzēt protokolā.

Neatceras, ka /pers. E/ būtu par kaut ko sūdzējies. Neatceras, vai viņa bija klāt /pers. E/ vaļsirdīgās atzīšanās pieņemšanas brīdī. Visi lietas materiāli

atrodas pie izmeklētāja, pie operatīvajiem darbiniekiem nav nekādi lietas materiāli.

Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punkta kārtībā tika nolasītas cietušās /pers. J/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības, no

kurām izriet, ka 2009.gada 30.janvārī ap plkst.19.30, atrodieties savā darba vietā “Narvesen” Elizabetes un Tērbatas ielas krustojumā, veikalā ienāca

vīrietis vecumā ap 30-40 gadiem, īpašas pazīmes neesot bijis, runājis krievu valodā, bez akcenta. Vīrietis ienāca veikalā un palūdza cigaretes “Kent”,

pagriezusies, lai paņemtu cigaretes. Kad pagriezās atpakaļ pie kases aparāta, redzēja, ka vīrietis izvilcis ierocim līdzīgu priekšmetu, no jakas iekšējās

kabatas, un nolika ar priekšējo daļu uz letes un teica krieviski, lai taisa vaļā kasi un atdod naudu. Tad viņš piegāja pie kases aparāta no kreisās puses,

paslēpis ierocim līdzīgu priekšmetu zem kases aparāta un pateicis, lai noliek naudu uz letes, paņēmusi papīra banknotes un atdevusi viņam, vīrietis aizbēga

nezināmā virzienā. Norādīja, ka uz ielas, iespējams, stāvēja vēl viens vīrietis, jo vīrietis ne ļoti pievērsa uzmanību durvīm (ieejas), t.i., nebija redzams, ka

viņš uztraucās, ka kāds ienāks kioskā, kaut gan kioskā uz kādu brīdi durvis atvērās, bet kioskā neviens neienāca. Fizisks spēks nebija pielietots. Iepriekš

vīrieti nebija redzējusi. Nav pārliecināta vai varēs atpazīt uzbrucēju, bet var pamēģināt, kad ieraudzīja ierocim līdzīgu priekšmetu mēģināja neskatīties

viņam virsū, uztvēra ieroci kā reālu, ir grūti strādāt, jo ir baiļu sajūta. Vīrietis neko nedarīja, tikai teica, lai taisa vaļā kases aparātu (1.sējuma lietas 8., 33.-

34.lapa).

Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punkta kārtībā tika nolasītas liecinieka /pers. H/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības.

20.04.2009. vaļsirdīgajā atzīšanā /pers. H/ norādīja, ka viņš februāra mēneša sākumā veica laupīšanas uzbrukumu veikalā “Narvesen”, kurš

atrodas pie Kirova parka, pretī “Lido”. Viņš iegāja veikalā un pārdevējai pieprasīja naudu, draudēja ar gāzes pistoli. Viņa uzreiz atvēra kases aparātu un

iedeva viņam 350 Ls, pēc tam viņš aizbēga. Naudu iztērēja personīgajām vajadzībām. Uzrakstīts pašrocīgi, izdarīto nožēlo, savu vainu atzīst (1.sējuma

lietas 16.lapa, tulkojums lietas 17.lapa).

23.04.2009., sniedzot liecības aizdomās turētā statusā /pers. H/ liecināja, ka 2009.gada 30.01. ap plkst.20.00 viņš iegāja “Narvesen” kioskā, kurš

atrodas Rīgā, Tērbatas un Elizabetes ielu krustojumā. Kioskā gāja ar nodomu veikt tur laupīšanas uzbrukumu, nolaupīt naudu. Nogaidījis, kad kioskā ir

mazāk apmeklētāju, iegāja kioskā. Piegāja pie letes aiz kuras stāvēja pārdevēja, palūdza viņai vai nu cigaretes, vai šokolādi, precīzi neatceras, tas bija

vajadzīgs, lai pārdevēja atvērtu kasi. Tad no azotes izvilka gāzes pistoli, kura viņam bija līdzi, notēmēja to uz pārdevēju un pieprasīja naudu, pirms tam

pateica, ka tā ir laupīšana. Sākumā pārdevēja kases aparātu neatvēra, vai nu nobijās, vai vilka laiku. Bet, kad viņš sāka viņu steidzināt, pie tam draudēja

ar gāzes pistoli, viņa tomēr kasi atvēra, izņēma no turienes papīra naudas banknotes un atdeva tās viņam. Cik viņš atceras, kases aparāts atradās uz letes,

pa kreisi no viņa. No kioska viņš paņēma apmēram 350 Ls, precīzu summu nosaukt nevar, paciņu cigarešu un šokolādi, kuru viņš lūdza pārdevējai,

gribēdams, lai viņa atver kasi. Cik viņš atceras, naudu ielika džinsu kabatā. Tajā dienā viņš bija ģērbies džinsu biksēs, melnas krāsas jakā, bet var arī

liecināt, ka viņam tiešām ir brūnas krāsas ādas jaka, cik viņš atceras, laupīšanas uzbrukuma laikā tā viņam nebija uzvilkta. Galvā viņam bija vai nu melnas

krāsas cepure – kepka, vai arī adīta melnas krāsas cepure, precīzi pateikt nevar, neatceras. Cik atceras, naudu pārdevēja uzlika uz letes viņam priekšā,

pat, kā atceras, viņa naudu viņam priekšā nevis nolika, bet nometa. Liecināja, ka laikā, kad viņš atradās kioskā, iekšā neviens nenāca, durvis neviens

nevēra. Paķēris naudu un preci, tas ir, cigarešu paciņu un šokolādi viņš devās uz izeju no kioska. Izgājis, viņš skrēja cauri parkam, cik viņš atceras, tas ir

Kirova parks, uz Merķeļa ielas apturēja taksometru, kādu, pateikt nevar, brauca Mežaparka virzienā. Savu vainu aprakstītajā noziegumā pilnībā atzīst.

Naudu, ko viņš nolaupīja kioskā, viņš pēc tam iztērēja savām vajadzībām. Vairāk neko liecināt nevar (1.sējuma lietas 19.lapa, tulkojums lietas 20.-

21.lapa).

23.04.2009. liecību pārbaudē uz vietas /pers. H/, uzaicināts parādīt vietu, kur 2009.gada 30.01., pielietojot pistolei līdzīgu priekšmetu Elizabetes un

Tērbatas ielu krustojumā ap plkst.19.40 veica laupīšanas uzbrukumu kioskā “Narvesen”, aizdomās turētais piedāvāja ar dienesta automašīnu aizbraukt

līdz Elizabetes un Tērbatas ielu krustojumam. Piebraucot pie šo ielu krustojuma, aizdomās turētais palūdza izkāpt no automašīnas, norādījis uz

“Narvesen” kiosku, kurš atrodas tieši pretī restorānam “Lido”, kura adrese – Rīga, Elizabetes ielā 31a, paskaidroja, ka tieši šajā kioskā viņš 2009.g.

31.01. veicis laupīšanas uzbrukumu. Tad aizdomās turētais piedāvāja ieiet kioskā. Iegājis kioskā, aizdomās turētais lika priekšā pieiet pie letes uz kuras

stāv kases aparāts, kurš atrodas pa labi no ieejas kioskā. Tad aizdomās turētais, piegājis pie letes, paskaidroja, ka piegājis pie letes viņš pārdevējai

palūdza paciņu cigarešu, pēc tam, kad pārdevēja pagriezās pret viņu ar muguru, kā paskaidroja aizdomās turētais, no azotes viņš izvilcis gāzes pistoli,

notēmējis to uz pārdevēju un pieprasījis viņai no kases naudu. Pārdevēja sākumā nobijās, ne uzreiz atvēra kasi. Pēc tam kad kase bija atvērta, kā teica

aizdomās turētais, viņš pie kases piegājis no kreisās puses, pie tam no letes paņēmis paciņu cigarešu, kuru pirms tam viņam bija pasniegusi pārdevēja.

Tad paņēmis naudu viņš virzījies uz izeju no kioska. Izgājis no kioska “Narvesen” aizdomās turētais norādīja un piedāvāja aiziet līdz vārtiņiem, kuri dod

iespēju ieiet parkā un paskaidroja, ka tieši pa šiem vārtiņiem viņš ieskrējis parkā un cauri parkam aizskrēja līdz Merķeļa ielai, apturēja taksometru ar

kuru aizbraucis līdz Mežaparkam (1.sējuma lietas 22.-23.lapa, tulkojums lietas 24.lapa).

21.05.2009. būdams papildus nopratināts kā aizdomās turētais /pers. H/ liecināja, ka cilvēks, kuru sauc /pers. E/, dzimis 1980.gadā, viņam ir

pazīstams. 2001.gadā viņi abi bija iejaukti vienā lietā. Liecināja, ka paliek pie savām iepriekš sniegtajām liecībām, tas ir, laupīšanas uzbrukumu

2009.gada 30.01. kioskā “Narvesen”, kurš atrodas Rīgā Elizabetes un Tērbatas ielu krustojumā, viņš veica viens pats, /pers. E/ ar viņu kopā tur nebija.

Viņš nezina, kāpēc /pers. E/ liecina, ka ir bijis kopā ar viņu, tas ir, viņš nevar izskaidrot viņa (/pers. E/) domu gaitu, bet viņš precīzi var teikt, ka šo

laupīšanas uzbrukumu viņš veica viens, nevis kopā ar kādu personu. Vairāk neko liecināt nevar, savas liecības mainīt negrasās (1.sējuma lietas 30.lapa,

tulkojums lietas 31.lapa).

21.05.2009. būdams nopratināts kā aizdomās turētais /pers. H/ liecināja, ka sakarā ar laupīšanas uzbrukumu, kurš notika 2009.g. 04.02. pēc

adreses Rīgā, Brīvības ielā 37, veikalā “Tabakas nams”, viņš neko liecināt nevar, jo nekādu laupīšanas uzbrukumu šajā veikalā viņš nav veicis. Kas

attiecas uz cilvēku vārdā /pers. E/, dzimis 1980.gadā, šī persona viņam ir pazīstama, jo viņi kopā 2001.gadā bija iesaistīti vienā lietā. Pēc tam, kad viņš

2008.gada decembra mēnesī atbrīvojās no ieslodzījuma, viņš ar /pers .E/ tikās vienu reizi, cik atceras, tas bija janvāra mēnesī. Satikās, lai kopā pasēdētu,

paspriestu par dzīvi, pēc tā gadījuma viņš ar /pers. E/ nebija ticies un nevar pateikt, kādu iemeslu dēļ viņš (/pers. E/) liecina, ka 2009.gada 04.02.

laupīšanas uzbrukumu veikalā “Tabakas nams” veicis grupā ar viņu. Kas attiecas uz telefoniem, liecināja, ka viņam kādreiz bija telefons Nokia-3120. Šo

telefonu viņš nopirka no viņam nepazīstamiem cilvēkiem, tāpēc dokumentu uz šo telefonu viņam nebija. Tad viņš šo telefonu ieķīlāja, kad tas bija,

neatceras, neatceras arī vietu, kur to ieķīlāja. Var liecināt, ka lombards atrodas kaut kur Imantā. Vairāk par šo faktu viņam nav ko liecināt (1.sējuma

lietas 115.lapa, tulkojums lietas 116.lapa).

21.05.2009. būdams nopratināts kā aizdomās turētais /pers. H/ liecināja, ka 2009.g.19.02. klīstot par Rīgu, viņš nolēma apmeklēt veikalu

“Tabakas nams”, kurš atrodas Rīgā, Bruņinieku ielā 28. Veikalu apmeklēja ar nodomu veikt tur laupīšanas uzbrukumu. Iegājis veikalā, viņš, kā parasti,

palūdza pārdevējai cigarešu paciņu. Pēc tam izvilka no azotes gāzes pistoli un pieprasīja pārdevējai atvērt kases aparātu. Pārdevēja atvēra kases aparātu

un viņš pats ņēma no kases aparāta naudu, lika to džinsu kabatā. Saņēmis naudu viņš aizgāja no veikala. No kases ņēma tikai papīra naudu. Laupīšanas

uzbrukuma rezultātā viņš no kases nolaupīja apmēram 250 Ls. Nezina, nevar pateikt, kādu iemeslu dēļ pārdevēja liecina, ka viņš nebija viens, jo šo

laupīšanas uzbrukumu veica viens pats. Iespējams, ka šajā veikalā ir notikušas laupīšanas vairākas reizes, kādā no tā reizēm laupītājs nav bijis viens.

Liecināja, ka cilvēks vārdā /pers. E/, dzimis 1980.gadā, viņam ir pazīstams, jo 2001.gadā viņi bija iejaukti vienā lietā. Nezina, kāpēc /pers. E/ liecina, ka

ir bijis kopā ar viņu. Viņš precīzi var pateikt, ka šo laupīšanas uzbrukumu viņš veica viens, nevis grupā ar kādu personu. Savu vainu pilnībā atzīst, izdarīto

nožēlo. Laupīšanas uzbrukumu veica tādēļ, ka bija nepieciešama nauda, nolaupīto no veikala naudu izlietoja personīgām vajadzībām. Šoreiz mugurā

viņam bija melnas krāsas jaka bez kapuces, bikses melnā krāsā, galvā adīta melnas krāsas cepure (1.sējuma lietas 158.lapa, tulkojums lietas 159.lapa).

21.05.2009. liecību pārbaudē uz vietas /pers. H/, uzaicināts parādīt vietu, kur 19.02.2009.g. viņš veica laupīšanas uzbrukumu veikalā “Tabakas

nams”, kas atrodas Rīgā, Bruņinieku ielā 28, aizdomās turētais piedāvāja ar dienesta automašīnu braukt pa Bruņinieku ielu līdz mājai Rīgā, Bruņinieku iela

28. Apstājoties pie Bruņinieku ielas nama Nr.28 aizdomās turētais piedāvāja izkāpt no automašīnas un pieiet pie veikala “Tabakas nams” pēc kā

aizdomās turētais paskaidroja, ka tieši šajā veikalā 19.02.2009.g. veica laupīšanas uzbrukumu, izmantojot pistolei līdzīgu priekšmetu. Ieejot veikala

telpās aizdomās turētais piegāja pie letes uz kuras stāv kases aparāts un paskaidroja, ka tieši no šī kases aparāta pārdevēja pēc viņa pieprasījuma iedeva

viņam naudu, kuru nolika uz letes un viņš to ielika savu džinsu kabatā. Kā paskaidroja aizdomās turētais, pēc tam, kad viņš paņēma no veikala naudu un

paciņu cigaretes “Kent” viņš aizskrēja (1.sējuma lietas 160.lapa).

20.04.2009. vaļsirdīgajā atzīšanā /pers. H/ norādīja, ka viņš veica laupīšanas uzbrukumu veikalā “Pārtika” Pērnavas ielā. Tas notika 2009.g.

06.04. Pa dienu viņš satika savu paziņu vārdā /pers. Z/, viņi sēdēja Centrāltirgū un dzēra alu, tad, tuvāk naktij, viņš piedāvāja pastaigāties pa pilsētu.

Ieraudzījis veikalu, viņš savam paziņam, kura vārds /pers. Z/, piedāvāja ieiet veikalā, paskatīties, kas tur notiek. Viņš (/pers. Z/) iegāja veikalā, pēc tam

viņš ieskrēja veikalā ar pistoli un pārdevējai pieprasīja naudu. Viņa teica, ka naudas nav. Pēc tam viņš uzkāpa uz letes un paņēma divas viskija pudeles.

Pēc tam viņi ar paziņu aizgāja centra virzienā un dzēra viņa paņemto alkoholu. Kad viņš gāja veikalā, viņš izvilka gāzes pistoli un centās to pārlādēt.

Pārlādēšanas rezultātā no gāzes pistoles izkrita viena patrona, viņš noliecās un patronu pacēla. Uzrakstīts pašrocīgi, izdarīto nožēlo, savu vainu atzīst

(2.sējuma lietas 38.lapa, tulkojums lietas 39.lapa).

21.04.2009. būdams nopratināts kā aizdomās turētais /pers. H/ liecināja, ka precīzi datumu neatceras, 2009.gada aprīļa mēneša sākumā, dienā ap

plkst.16.00 Centrāltirgū, Rīgā viņš satika savu paziņu vārdā /pers. Z/, nekādi citi /pers. Z/ dati viņam nav zināmi. Satikušies turpat Centrāltirgū sāka dzert

alkoholu, dzēra degvīnu, par alkoholu maksāja /pers. Z/. Tad viņi devās pastaigā pa pilsētu, pa ceļa turpināja lietot alkoholu. Tuvāk naktij viņi bija

Pērnavas ielā, Rīgā, netālu no diennakts pārtikas veikala – Rīgā, Pērnavas ielā 6/8. Tā kā nauda viņiem jau bija beigusies, nebija arī alkohola, viņam galvā

iešāvās doma veikt šajā veikalā laupīšanu, tādā veidā dabūt gan naudu, gan alkoholu. Šo domu viņš izteica /pers. Z/ un palūdza viņam ieiet veikalā, izpētīt

situāciju. /pers. Z/ piekrita un gāja veikalā. Apmēram pēc 30 sek. arī viņš iegāja veikalā, būdams veikala durvīs, viņš no azotes izvilka gāzes pistoli, kura

viņam bija līdzi. Tuvojoties letei aiz kuras bija pārdevēja, viņš sāka pārlādēt pistoli, ne jau tādēļ, lai šautu, bet gan tādēļ, lai nobaidītu pārdevēju. Tai pašā

momentā patrona izkrita, viņš to pacēla, ielika jakas kabatā. Notēmējis pistoli uz sievieti-pārdevēju teica “Dodiet naudu!”. Sieviete savukārt atbildēja, ka

naudu viņa iedot nevar, jo naudas nav. Sieviete-pārdevēja iedeva viņam cigarešu paciņu, viņš prasīja vēl, viņa atteicās dot un tad viņš pats iebāza savu

roku stendā ar cigaretēm un paņēma vēl vienu paciņu. Tad viņš uzkāpa uz letes un paņēma no plaukta divas viskija pudeles, kādas tieši, nezina. Tad viņš

noleca no letes un devās uz izeju no veikala. No veikala ārā viņš gāja viens, jo tajā momentā /pers. Z/ veikalā jau nebija. Viņš nepievērsa uzmanību tam,

kad /pers. Z/ izgāja no veikala, var teikt, laikā, kad viņš kāpa uz letes pēc alkohola, /pers. Z/ veikalā jau nebija. Izgājis no veikala ārā uz ielas viņš satika

/pers. Z/, viņi caur māju sētām bēga no nozieguma vietas, pēc tam gāja centra virzienā, pa ceļam dzerot veikalā nolaupīto alkoholu. No šīs dienas viņš

ar /pers. Z/ nav ticies. Viņš neatceras, kā izskatījās sieviete-pārdevēja, atceras tikai, ka viņa bija gados, mierīgi reaģēja uz notēmēto pistoli. Likās, ka

viņai vienalga kas notiek. Savu vainu veiktajā laupīšanas uzbrukumā pārtikas veikala Pērnavas ielā pilnībā atzīst, izdarīto nožēlo. Liecināja, ka gāzes

pistoli, ar kuru viņš veica augstāk minēto laupīšanas uzbrukumu, viņš iegādājās apmēram 1,5 mēnesi atpakaļ, no rokām, par pistoli samaksāja 15 Ls.

Negrib piekrist liecību pārbaudei uz vietas, jo viņam ir kauns atgriezties šīs laupīšanas uzbrukuma vietā. Vairāk neko liecināt nevar (2.sējuma lietas 41.-

42.lapa, tulkojums lietas 43.-44.lapa).

21.04.2009. liecību pārbaudē uz vietas /pers. H/, uzaicināts parādīt vietu, kur 2009.g. 07.04. ap plkst.04.35 veikalā SIA “Roščeks” Rīgā,

Pērnavas ielā 6/8, pielietojot pistolei līdzīgu priekšmetu, veica laupīšanas uzbrukumu cilvēku grupā, aizdomās turētais piedāvāja ar dienesta automašīnu

braukt pa Kr.Barona ielu, Kalpaka bulv., Brīvības un Pērnavas ielām. Tad aizdomās turētais lika apstāties pie pārtikas preču veikala, kurš atrodas Rīgā,

Pērnavas ielā 6/8, izkāpt no dienesta automašīnas un ieiet minētajā veikalā. Iegājis veikalā, aizdomās turētais piedāvāja aiziet līdz letei, kura atrodas pretī

ieejas durvīm un paskaidroja, ka tieši te aiz letes, pie kases ir stāvējusi pārdevēja. Dodoties viņas virzienā, kā paskaidroja aizdomās turētais, viņš no

azotes ir izvilcis gāzes pistoli, kura ir bijusi viņam līdzi un notēmējis to uz pārdevēju. Tad piegājis pie letes, kā skaidroja aizdomās turētais, viņš pārdevējai

pieprasījis naudu, pistole bija notēmēta uz viņu (pārdevēju). Pēc tam, jo pārdevēja pateica, ka naudas nav, kā teica aizdomās turētais, viņš ir iebāzis roku

stendā ar cigaretēm. Stends atrodas virs kases, paņēmis no turienes vienu paciņu cigarešu. Vēl vienu paciņu, pēc aizdomās turētā teiktā, viņam ir iedevusi

pati pārdevēja. Tad aizdomās turētais piedāvāja paiet nedaudz pa kreisi pie letes un paskaidroja, ka tieši uz šīs letes viņš ir uzlecis un no paša augšējā

plaukta ar alkoholiskajiem dzērieniem paņēmis divas viskija pudeles, kādas markas, aizdomās turētais pateikt nevar, bet paskaidroja, ka pudeles, kuras

viņš paņēmis, stāvējušas blakām viena otrai. Pēc tam, kā paskaidroja aizdomās turētais, viņš ir nolecis no letes, turot pudeles rokās devies izejas virzienā.

Viņa paziņa /pers. Z/, kurš iegāja veikalā pirms viņa, tajā momentā, kad viņš ir iegājis veikalā, stāvējis pie kases, kad viņš pēc aizdomās turētā vārdiem,

pagriezies pret plauktiem ar alkoholu, no kuriem pēc tam, uzkāpjot uz letes, paņēmis divas viskija pudeles, tajā momentā /pers. Z/ veikalā jau nav bijis.

Kurā brīdī /pers. Z/ ir izgājis no veikala, aizdomās turētais paskaidrot nevarēja (2.sējuma lietas 45.-46.lapa, tulkojums lietas 47.lapa).

21.05.2009. būdams papildus nopratināts kā aizdomās turētais /pers. H/ liecināja, ka cilvēks ar vārdu /pers. E/, dzimis 1980.gadā, viņam ir

pazīstams, viņi 2001.gadā bija iesaistīti vienā kopīgā lietā. Liecināja, ka paliek pie savām agrāk sniegtajām liecībām, tas ir, laupīšanas uzbrukumu

veikalam Rīgā, Pērnavas ielā 6/8 2009.g. 07.04. viņš veica kopā ar savu paziņu vārdā /pers. Z/. Viņš nezina, kāpēc /pers. E/ liecina, ka 2009.g. 07.04.

laupīšanas uzbrukumu veikalā Rīgā, Pērnavas ielā 6/8 viņš (/pers. E/) ir veicis kopā ar viņu. Vairāk neko liecināt nevar un savas liecības mainīt negrasās

(2.sējuma lietas 51.lapa, tulkojums lietas 52.lapa).

Izvērtējusi tiesas izmeklēšanas laikā pārbaudītos pierādījumus, tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētā /pers. E/ liecības apelācijas instances tiesas

izmeklēšanas laikā par to, ka nav izdarījis laupīšanu 2009.gada 30.janvārī un 2009.gada 4.februārī, un nav izdarījis sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu

izmantošanu nav patiesas.

Apsūdzētais /pers. E/ apelācijas sūdzībā norāda, ka pirmstiesas kriminālprocesa laikā atzinās noziedzīgos nodarījumos – laupīšanas 2009.gada

30.janvārī un 4.februārī izdarīšanā, un maksāšanas līdzekļu nelikumīgā izmantošanā, jo tika apsolīts atbrīvot no apcietinājuma un noteikt minimālu nosacītu

sodu.

Tiesas kolēģija šādu apsūdzētā argumentu atzīst par nepamatotu, jo tas ir pretrunā ar liecinieku /pers. AA/ un /pers. AB/ liecībām.

No liecinieka /pers. AA/ liecībām izriet, ka viņš nebija procesa virzītājs, ka viņš darbojās procesa virzītāja uzdevumā, viņa rīcībā nebija

krimināllietas materiāli, viņš pieņēma /pers. E/ vaļsirdīgās atzīšanās.

No liecinieces /pers. AB/ liecībām izriet, ka viņa bija procesa virzītāja, lietas materiāli atrodas pie izmeklētāja, pie operatīvajiem darbiniekiem nav

nekādi lietas materiāli, nebija pamats apcietinājuma piemērošanai /pers. E/, jo nebija tiesāts, bija dzīves vieta, sadarbojās ar izmeklēšanu. Vaļsirdīgo

atzīšanos viņa nepieņēma, saņēma to no operatīvajiem darbiniekiem.

Tiesas kolēģijai nav pamata neticēt liecinieku liecībām, jo tiesas kolēģija nekonstatē tādus apstākļus, kas būtu par pamatu lieciniekiem sniegt

nepatiesas liecības.

Tiesas kolēģijai nav pamata neticēt apsūdzētā /pers. E/ pirmstiesas kriminālprocesa laikā sniegtajām liecībām, pārbaudītām apelācijas instances

tiesas izmeklēšanas laikā, jo apsūdzētā /pers. E/ vaina viņam inkriminētos noziedzīgos nodarījumos apstiprinās ne tikai ar paša apsūdzētā liecībām,

sniegtām pirmstiesas kriminālprocesa laikā, bet arī ar citiem tiesas izmeklēšanas laikā pārbaudītiem pierādījumiem.

Par laupīšanu 2009.gada 30.janvārī cietusī /pers. J/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā liecināja, ka laupīšanas laikā iespējams uz ielas stāvēja vēl viens

vīrietis, jo kioskā uz kādu brīdi durvis atvērās, bet kioskā neviens neienāca.

Arī apsūdzētais /pers. E/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā liecībās norādīja, ka bija pavēris durvis un steidzināja /pers. H/ (1.sējuma lietas 40., 41.-

42.lapa).

Minētās liecības /pers. E/ sniedza advokāta V.Spures klātbūtnē, sūdzības par aizdomās turētā /pers. E/ tiesību neievērošanu nopratināšanas laikā

netika izteiktas. Savas liecības apsūdzētais /pers. E/ apstiprināja liecību pārbaudē uz vietas (1.sējuma lietas 43.-44., 45.lapa), piedaloties advokātam

V.Spurem.

Ņemot vērā augstāk minēto, tiesas kolēģija, atzīst, ka apsūdzētā /pers. E/ liecības, sniegtas pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir atzīstamas par

ticamām un pieļaujamām, un iegūtām nepārkāpjot apsūdzētā tiesības.

Apsūdzētais /pers. E/ apelācijas sūdzībā norāda, ka pirmās instances tiesa nepamatoti nolasīja cietušās /pers. J/ pirmstiesas kriminālprocesa laikā

sniegtās liecības.

Pārbaudot pirmās instances tiesas sēdes protokolu (3.sējuma lietas 111.-114.lapa) un sprieduma 5.lpp. (3.sējuma lietas 155.-177.lapa), tiesas

kolēģija, atzīst, ka cietušās /pers. J/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības nolasītas pamatoti, bet atsauce uz Kriminālprocesa likuma 501.panta

pirmās daļas 3.punktu nav pamatota.

Kriminālprocesa likuma 501.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka jebkuras personas agrāk sniegtās liecības var nolasīt, ja liecības sniedzējs nav

klāt tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kas izslēdz iespēju ierasties tiesā.

Gan pirmās instances tiesas izmeklēšanas laikā, gan apelācijas instances tiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka cietusī /pers. J/ dzīvo un

strādā Lielbritānijā.

Tiesas kolēģija atzīst, ka personas atrašanās Lielbritānijā nav atzīstams par apstākli, kas izslēdz personas iespēju ierasties tiesā, jo cietušajai /pers.

J/ nav liegtas tiesības šķērsot robežu un kriminālprocess paredz tiesai organizēt cietušās /pers. J/ nopratināšanu Anglijas tiesā videokonferences režīmā.

Iepazīstoties ar cietušās /pers. J/ atbildēm uz tiesu aicinājumiem ierasties uz tiesas sēdēm (3.sējuma lietas 5., 40., 237.lapa, 4.sējuma lietas

24.lapa), tiesas kolēģija uzskata, ka cietusī izvairās no ierašanās tiesā, jo no atbildēm izriet, ka viņa nevēlas ierasties Latvijā, jo neplāno ierasties Latvijā.

Attiecībā uz piedalīšanos tiesas sēdē videokonferences režīmā, tiesas kolēģija secina, ka atbilde neietver piekrišanu šādai procesuālai darbībai.

Ņemot vērā augstāk minēto, tiesas kolēģija atzīst, ka cietušās /pers. J/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības pirmās instances tiesai bija

pamats nolasīt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta pirmās daļas 4.punktu.

Tiesas kolēģija, pārbaudījusi cietušās /pers. J/ liecības, ievērojot Kriminālprocesa likuma 501.panta pirmās daļas 4.punktu, uzskata, ka liecības ir

ticamas un pieļaujamas apsūdzētā /pers. E/ vainas pierādīšanā un ir vērtējamas kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā, pārbaudītiem tiesas izmeklēšanas

laikā.

Bez tam, cietušās /pers. J/ liecības nav vienīgais un izšķirošais pierādījums lietā, jo cietusī neliecina, ka redzēja /pers. E/ nozieguma izdarīšanas laikā

un par to, ka bez uzbrucēja kāds vēl bija, viņa liecināja iespējamības formā.

Par laupīšanu 2009.gada 4.februārī apsūdzētais /pers. E/ norāda analoģiski, ka atzīšanos uzrakstīja, jo tika apsolīts viņu atbrīvot no apcietinājuma

un noteikt minimālu nosacītu sodu.

Tiesas kolēģija uzskata, ka arī uz šo noziedzīgo nodarījumu šāds arguments nav pamatots, jo ir pretrunā ar augstāk minētām liecinieku /pers. AA/

un /pers. AB/ liecībām, kurām tiesas kolēģijai nav pamats neticēt.

Arī par šo laupīšanas izdarīšanu /pers. E/ liecības sniedza advokāta V.Spures klātbūtnē (1.sējuma lietas 105., 106.-107.lapa) un liecību pārbaude

uz vietas notika, piedaloties advokātam V.Spurem (1.sējuma lietas 108.-109., 110.lapa).

Sūdzības par apsūdzētā tiesību pārkāpumu ne no paša /pers. E/, ne no viņa aizstāvja netika iesniegtas, kas dod pamatu arī uz šo laupīšanas epizodi

apsūdzētā /pers. E/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības atzīt par ticamām un pieļaujamām, un iegūtām nepārkāpjot apsūdzētā tiesības.

Šāda viedokļa pamatā ir arī tas, ka, izvērtējot apsūdzētā pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, tiesas kolēģija secina, ka tās ir

konsekventas, secīgas, liecina par niansēm, kuras nebija zināms ne /pers. H/, ne izmeklētājam.

Pirmās instances tiesa, notiesājot apsūdzēto /pers. E/ par laupīšanas izdarīšanu 2009.gada 4.februārī nav atsaukusies uz /pers. E/ atzīšanos kā uz

vienīgo pierādījumu viņa vainai, kā to apelācijas sūdzībā norāda apsūdzētais.

Spriedumā ir atsauce uz tādiem pierādījumiem kā cietušās /pers. G/ liecībām, kuras ir analogas apsūdzētā /pers. E/ pirsmtiesas izmeklēšanas laikā

sniegtām liecībām, pārbaudītām apelācijas instances tiesā, un liecinieka /pers. AC/ liecībām un rakstveida pierādījumiem (sprieduma 6., 7.lpp.).

Tiesas kolēģija atzīst par pamatotu to, ka ne cietusī, ne liecinieks konkrēti nenorāda uz to, ka tieši /pers. E/ veica laupīšanu.

Pirmās instances tiesas sēdē (3.sējuma lietas 112.lapa) cietusī /pers. G/ liecināja, ka apsūdzētais ir ļoti līdzīgs vienam no uzbrucējiem.

Tiesas kolēģija norāda, ka neviens pierādījums netiek vērtēts atrauti viens no otra, bet kopsakarā.

Ņemot vērā augstāk minēto un to, ka tiesas kolēģija atzīst apsūdzētā /pers. E/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības par ticamām un

pieļaujamām lietā, tad tiesas kolēģija tās vērtē kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā, pārbaudītiem tiesas izmeklēšanas laikā, kas dod pamatu atzīt, ka

/pers. E/ izdarīja viņam inkriminētās darbības 2009.gada 4.februārī veikalā “Tabakas nams” Brīvības ielā 37, Rīgā.

Apsūdzētais /pers. E/ apelācijas sūdzībā norāda, ka viņa vaina sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgā izmantošanā nav pierādīta, jo pirmās instances

tiesa, atzīstot viņu par vainīgu laupīšanas uzbrukumā 2009.gada 4.februārī, secināja, ka arī šo noziegumu ir izdarījis /pers. E/. Norāda, ka videoieraksta

attēli neļauj identificēt personu, kura atrodas pie bankomāta.

Pārbaudot videoieraksta attēlus (1.sējuma lietas 85.-90.lapa) redzams, ka attēlos seja nav saskatāma, bet ir redzama vīrieša seja, kas piesegta ar

šalli, galvā cepure.

No cietušās /pers. G/ pirmās instances tiesas izmeklēšanas laikā sniegtām liecībām izriet, ka viņai laupīšanas uzbrukuma laikā 2009.gada 4.februārī

nolaupīja arī kredītkarti, makā bija arī kredīkartes PIN-kods.

No apsūdzētā /pers. E/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtām liecībām izriet, ka viņš mēģināja izmantot “Parex” bankas kredītkarti, jo tur bija arī

PIN kods, izmantoja bankomātā, kurš atrodas Brīvības ielā, netālu no veikala “Super Neto” un kredītkartes izmantošanas momentā seju viņš bija

nosedzis ar šalli.

Liecības par kredītkartes izmantošanu /pers. E/ sniedza advokāta V.Spures klātbūtnē (1.sējuma lietas 105., 106.-107.lapa).

Kā jau iepriekš tiesas kolēģija norādīja apsūdzētā /pers. E/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības ir izmantojamas apsūdzētā vainas

pierādīšanā kopsakarā ar pārējiem tiesas izmeklēšanas laikā pārbaudītiem pierādījumiem, t.i., cietušās /pers. G/ liecībām un videoieraksta attēliem.

Apsūdzētais /pers. E/ apelācijas instances tiesas izmeklēšanas laikā norādīja, ka viņam vaļsirdīgās atzīšanās visos noziedzīgos nodarījumos tika

diktētas, jo izmeklētājiem bija zināmas /pers. H/ atzīšanās noziedzīgos nodarījumos.

Tiesas kolēģija atzīst šādu argumentu par nepamatotu, jo kā jau augstāk tiesas kolēģija norādīja tad liecinieka /pers. AA/ rīcībā nebija krimināllietas

materiāli, zināja, ka /pers. H/ atzinās laupīšanās, ka laupīšanas izdarīja viens, bet lieciniece /pers. AB/ apstiprināja, ka lietas materiāli atrodas pie

izmeklētāja nevis pie operatīvajiem darbiniekiem.

Izvērtējot liecinieka /pers. H/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, pārbaudītas apelācijas instances tiesas izmeklēšanas laikā, tiesas

kolēģija atzīst, ka /pers. H/ nevienā no savām vaļsirdīgām atzīšanām un liecībām nav liecinājis, ka laupīšanas izdarīja kopā ar /pers. E/, bet tieši otrādi

liecināja, ka laupīšanu 2009.gada 30.janvārī izdarīja viens, bet laupīšanu 2009.gada 4.februārī neizdarīja.

Attiecībā uz laupīšanām kuras atzīst apsūdzētais /pers. E/, tad /pers. H/ liecināja, ka laupīšanu 2009.gada 19.februārī izdarīja viens, bet laupīšanu

2009.gada 7.aprīlī izdarīja kopā ar Aleksandru.

Ņemot vērā liecinieka /pers. H/ liecības un liecinieku /pers. AA/ un /pers. AB/ liecības, tiesas kolēģija nekonstatē apstākļus kas dotu pamatu atzīt,

ka /pers. E/ vaļsirdīgās atzīšanās nebija viņa paša rakstītas par izdarīto.

Apelācijas instances tiesas sēdē tiesas debatēs aizstāve norādīja, ka apsūdzētais /pers. E/ vaļsirdīgās atzīšanās uzrakstīja, jo viņam tika apsolīts

atbrīvot no apcietinājuma un, kā redzams no lietas materiāliem, vaļsirdīgās atzīšanās tika uzrakstītas 2009.gada 19.maijā un atbrīvots tika 2009.gada

21.maijā.

Tiesas kolēģija uzskata šādu argumentu par nepamatotu, jo tiesas sēdē lieciniece /pers. AB/ liecināja, ka, lemjot par drošības līdzekli /pers. E/,

vadījās pēc Kriminālprocesa likuma un, laikam, nebija pamats apcietinājuma piemērošanai /pers. E/, jo nebija tiesāts, bija dzīves vieta, sadarbojās ar

izmeklēšanu.

Pārbaudot pirmās instances tiesas spriedumu, tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa spriedumā nepamatoti atsaukusies uz /pers. H/

liecībām, kuras fiksētas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 4.janvāra spriedumā un /pers. H/ vaļsirdīgām atzīšanām un /pers. H/

liecību pārbaudēm uz vietas, jo /pers. H/ liecības, uz ko ir atsaukusies pirmās instances tiesa savā spriedumā, netika nolasītas saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 501.pantā noteiktajiem kritērijiem, tas ir, /pers. H/ konkrētajā kriminālprocesā sniegtās liecības pirmās instances tiesā nav

pārbaudītas Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Apelācijas instances tiesā tika iesniegts maksājumu apliecinošs dokuments par 2017.gada 26.janvārī veiktu maksājumu 352,70 euro apmērā SIA

“TN 2000” kā materiālā kompensācija kriminālprocesā (4.sējuma lietas 34.lapa).

Tiesas kolēģija secina, ka ir pilnībā atlīdzināts cietušajam SIA “TN 2000” radītais materiālais kaitējums par 2009.gada 19.februārī izdarītu

Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu, un minētais apstāklis, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu,

ir atzīstams par apsūdzētā /pers. E/ atbildību mīkstinošu apstākli.

Ņemot vērā konstatēto apsūdzētā /pers. E/ atbildību mīkstinošu apstākli-vainīgais labprātīgi atlīdzinājis cietušajam ar noziedzīgo nodarījumu radīto

kaitējumu, tiesas kolēģija uzskata, ka apsūdzētajam /pers. E/ ir samazināms noteiktais sods par 2009.gada 19.februārī izdarītu noziedzīgu nodarījumu,

kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā.

Ņemot vērā to, ka SIA “TN 2000” ir atlīdzināta pilnībā materiālā kaitējuma kompensācija 352,70 euro par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu

2009.gada 19.februārī Bruņinieku ielā 28, Rīgā, no apsūdzētā par labu SIA “TN 2000” ir piedzenama neatlīdzinātās kaitējuma kompensācijas daļa, tas

ir, 260,16 euro par 2009.gada 4.februārī izdarītu noziedzīgu nodarījumu.

Tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu, ir atsaukusies tikai uz Krimināllikuma 50.panta trešo daļu,

kas nosaka, kas jāņem vērā nosakot galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu.

Krimināllikuma 50.panta pirmajā daļā ir noteikts vispārīgs galīgā soda noteikšanas princips pēc vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pirmās

instances tiesai, nosakot galīgo sodu apsūdzētajam /pers. E/ pēc vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, bija jānorāda arī Krimināllikuma 50.panta pirmā

daļa.

Ņemot vērā, ka apsūdzētajam tiek mīkstināts sods par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā un

izdarīts 2009.gada 19.februārī, apelācijas instances tiesai ir pamats mīkstināt arī noteikto galīgo sodu un galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

pirmo un trešo daļu ir nosakāms daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Lietas materiālos redzams, ka /pers. E/ 2009.gada 19.maijā tika aizturēts un ievietots īslaicīgās aizturēšanas vietā (1.sējuma lietas 142.lapa) un

2009.gada 21.maijā /pers. E/ tika piemērots drošība līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu (1.sējuma lietas 156.lapa).

Tiesas kolēģija atzīst, ka ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. E/ soda izciešanas laikā papildus ieskaitāma

atrašanās īslaicīgās aizturēšanas vietā no 2009.gada 19.maija līdz 2009.gada 21.maijam.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

no s pri e da

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 1.jūlija spriedumu atcelt daļā par /pers. E/ noteikto sodu par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta otrajā daļā (izdarīts 2009.gada 19.februārī Bruņinieku ielā 28, Rīgā), par noteikto galīgo sodu un

daļā par kaitējuma kompensācijas piedziņu par labu cietušajai SIA “TN 2000”.

/pers. E/, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma

176.panta otrajā daļā (izdarīts 2009.gada 19.februārī Bruņinieku ielā 28, Rīgā) sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 3 (trim) mēnešiem, bez

mantas konfiskācijas ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības daļēji saskaitīt piespriestos sodus un galīgo sodu noteikt –

brīvības atņemšana uz 3 (trim) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, ar policijas kontroli uz 3 (trim) gadiem.

/pers. E/ soda termiņā saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu papildus ieskaitīt atrašanos īslaicīgās aizturēšanas vietā no 2009.gada 19.maija līdz

2009.gada 21.maijam.

Piedzīt no /pers. E/ par labu SIA “TN 2000” materiālā kaitējuma kompensāciju 260,16 (divi simti sešdesmit euro 16 centi).

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā

paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā.

Pilna nolēmuma pieejamības diena - 2017.gada 30.maijs.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (personiskais paraksts) S.Kalniņa

Tiesneši (personiskais paraksts) S.Amola

(personiskais paraksts) G.Kveska