Court allows ownership claim via acquisitive prescription despite missing land registry proof due to good faith possession.

Lieta Nr.C88157623

ECLI:LV:LRT:2024:0130.C88157623.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2024.gada 30.janvārī

Latgales rajona tiesa:

tiesnese Inta Šteine

ar sekretāri Innu Ragini,

piedaloties prasītāja pārstāvim /Persona B/ un atbildētāja pārstāvim /Persona C/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /Persona D/ prasībā pret Rēzeknes novada pašvaldību par īpašuma tiesību

atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023.gada 11.augustā /Persona D/ cēla prasību pret Rēzeknes novada pašvaldību par īpašuma tiesību

atzīšanu uz nekustamo īpašumu (lietas 4.-5.lapa), norādot šādus apstākļus.

[1.1] Prasītājs, būdams /Nosaukums A/dalībnieks, /Datums A/ notikušajā slēgtajā izsolē, kuru rīkoja/Nosaukums

A/, par 460 Ls (654,52 EUR) iegādājās /Nosaukums E/ ar kopējo (apbūves laukuma) platību 648 kvm, kadastra

apzīmējums/kadastra numurs A/, (turpmāk - ēka), kas atrodas /Adrese B/.

Pamatojoties uz izsoles protokolu Nr.21, /Datums A/ prasītājs norēķinājās par pirkumu ar tam piederošajām

pajām, kā arī prasītājs un /Nosaukums A/ privātā kārtā noslēdza pirkšanas-pārdošanas līgumu par /Nosaukums

E/ pārdošanu prasītājam. Ar /Datums A/ pieņemšanas-nodošanas aktu ēka tika nodota prasītāja valdījumā.

Darījuma noslēgšanas laikā ēka nebija ierakstīta zemesgrāmatā.

Vienlaikus ar pirkuma līguma noslēgšanu, /Nosaukums A/ nodeva prasītāja rīcībā /Datums B/ pirkuma līgumu,

uz kura pamata /Nosaukums A/ ieguva ēku no /Nosaukums C/.

[1.2] Arhīvs prasītājam izsniedza 1985.gada 31.jūlija Valsts komisijas aktu par /Nosaukums D/ pabeigta

celtniecības objekta - ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.

Rēzeknes zonālā valsts arhīva 2018.gada 16.janvāra izziņa apstiprina, ka /Datums E//Nosaukums D/ tika

pārdēvēta par /Nosaukums C/, kas /Datums D/ reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.

[1.3] Iegūtā ēka atrodas uz Rēzeknes novada pašvaldībai piekritīgā zemes gabala /Adrese C/, 0,50 ha platībā ar

kadastra apzīmējumu /kadastra numurs B/, kas atrodas /Adrese B/. Šis zemes gabals nodots prasītājam nomā

ēkas uzturēšanai.

Rēzeknes novada pašvaldības būvvaldes 2023.gada 7.marta izziņā atzīts, ka ēka atbilst likumīgi uzbūvētas ēkas

statusam, norādot, ka ēkas galvenais lietošanas veids - /Nosaukums E/ ēka -1271 (lauksaimniecības

nedzīvojamā ēka), ēkas valdītājs ir prasītājs, un būvvalde neiebilst ēkas reģistrācijai zemesgrāmatā.

[1.4] Prasītājs ieguva ēku darījuma rezultātā pēc 1993.gada 4.aprīļa, arī ēkas atsavinātājs to ieguva īpašumā pēc

1993.gada 4.aprīļa. Prasītājs nevar reģistrēt īpašuma tiesības uz šo īpašumu zemesgrāmatā, jo nevar izpildīt

likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 21.panta prasības, tas ir, iesniegt pierādījumus par

iepriekšējā atsavinātāja īpašuma tiesībām uz ēku.

/Datums B/ pirkšanas-pārdošanas līgums, ar kuru/Nosaukums C/ atsavināja ēku /Nosaukums A/un /Datums A/

pirkšanas-pārdošanas līgums, ar kuru/Nosaukums A/ atsavināja ēku prasītājam, tika noslēgti privātā kārtībā,

līgumslēdzēju paraksti uz tiem netika notariāli vai bāriņtiesā apliecināti, tas ir, netika pārbaudīta līgumslēdzēju

tiesībspēja un rīcībspēja. Nebija laicīgi noformēts un pienācīgā kārtā apliecināts nostiprinājuma lūgums vai

atsavinātājas /Nosaukums A/ piekrišana ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā uz prasītāja vārda, kā to paredz

Zemesgrāmatu likuma 56., 60.panta un 61.panta 2.punkta nosacījumi.

Šos trūkumus nav iespējams novērst, jo /Nosaukums C/ ir likvidēta un izslēgta no Uzņēmumu reģistra

2000.gada 18.augustā, savukārt /Nosaukums A/likvidēta un izslēgta no Uzņēmumu reģistra /Datums C/.

[1.5] Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmā ēka reģistrēta kā Rēzeknes novada pašvaldībai

piekritīga zemes gabala daļa, kaut gan ēka atzīstama par patstāvīgu īpašuma objektu, jo likumīgi uzcelta

1985.gadā uz zemes, kas atbilstoši toreizējiem likumiem bija piešķirta šim nolūkam pirms Civillikuma Lietu

tiesību daļas spēkā stāšanās dienas 1992.gada 1.septembra, bet tagad piekrīt atbildētājai.

[1.6] Kopš /Datums A/ (24 gadu laikā) ēka atrodas prasītāja tiesiskā un faktiskā valdījumā, viņš kā īpašnieks ar

saviem līdzekļiem un spēkiem uztur un apsaimnieko šo ēku, veic nepieciešamos remontus, izmanto ēku

atbilstoši tās nozīmei, ir noslēdzis zemes nomas līgumu ar atbildētāju ēkas uzturēšanai, pasūtīja un apmaksāja

ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu, kā arī regulāri maksā nekustamā īpašuma nodokli (par kuru parāda nav).

Tādējādi ar šīm darbībām izrāda savu gribu rīkoties un lietot šo ēku kā tās īpašnieks.

Prasītājam kā nekustamā īpašuma tiesiskajam un faktiskajam valdītājam ir nodibināmas īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu ar ieilgumu uz šāda pamata: ēka ir atzīstama par priekšmetu, ko var iegūt ar ieilgumu; ēka

nonāca prasītāja valdījumā likumīgi uz tiesiski noslēgta darījuma pamata, kas nav apstrīdēts; prasītājam līdz šim

nav zināmi šķēršļi, kas nepielaiž iegūt ēku īpašumā, valda ēku labā ticībā visā ieilguma noteiktajā laikā; ēka

atrodas prasītāja valdījumā nepārtraukti un netraucēti kopš /Datums A/ (vairāk nekā 10 gadus), un viņš

neatsakās no gribas valdīt ēku kā savu; prasītājam nepastāv tiesiski vai faktiski šķēršļi valdījuma tiesības

izlietošanai; prasītājam pastāv tiesiska iespēja lietot ēku, un nepastāv nekādi strīdi par ēkas piederību prasītājam.

[1.7] Pamatojoties uz Civillikuma 929., 968., 993., 994., 998., 1006.pantu, 1007.panta 2.punktu, 1011., 1013.,

1015., 1018., 1022., 1024., 1030., 1474., 1477., 1478.pantu, likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu

zemesgrāmatās” 21., 22.pantu, Zemesgrāmatu likuma 56., 60.pantu, 61.panta 2.punktu, likuma “Par atjaunotā

Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku

un kārtību” 14.panta 1.punktu, prasītājs lūdza atzīt prasītāja īpašuma tiesības ar ieilgumu uz /Nosaukums E/ ar

nosaukumu/Nosaukums B/, kadastra apzīmējums /kadastra numurs A/, kas atrodas /Adrese F/, kā uz patstāvīgu

īpašuma objektu, kas atrodas uz Rēzeknes novada pašvaldībai piekritīgā zemes gabala ar kadastra Nr./kadastra

numurs B/.

[2] 2023.gada 14.septembrī Rēzeknes novada pašvaldība iesniedza paskaidrojumu (lietas 31.-33.lapa), kurā

norādīja, ka prasība ir apmierināma, pamatojoties uz šādiem apstākļiem.

[2.1] /Datums A/ notika izsole (izsoles protokols Nr.21), kurā pārdeva/Nosaukums E/ Rikava; izsolē nopirktā

objekta īpašnieka vārds, uzvārds, paraksts ir/Persona D/.

/Datums A/ tika izdota pilnvara Nr.11, kur/Nosaukums A/ valdes priekšsēdētājs pilnvaroja dalībnieku (izsoles

rīkotāju) /Persona E/ pārdevēja vārdā parakstīt ar /Persona D/pirkšanas pārdošanas līgumu un pieņemšanas

nodošanas aktu par sabiedrībai piederošās /Nosaukums E/, kas atrodas Rikavā, pārdošanu par 460 Ls, nosakot

norēķinus par šo īpašumu ar pajām, un ēkas nodošanu/Persona D/ īpašumā.

/Persona D/ un /Nosaukums A/(likvidēta /Datums C/) /Datums A/ noslēdza pirkšanas-pārdošanas līgumu, ar

kuru/Nosaukums A/ pārdeva /Persona D/tai piederošo nekustamo īpašumu - /Nosaukums E/, kas atrodas/Adrese

B/. Līguma 5.punktā noteikts, ka saskaņā ar /Datums A/ izsoles noteikumiem pircējs norēķinājās par minēto ēku

ar viņam piederošajām 46 pajām par kopējo summu 460 Ls ar vienas pajas nominālvērtību 10 Ls, un parakstot

šo līgumu pārdevējs apstiprina, ka pircējs pilnīgi norēķinājās par minēto nekustamo mantu pirms šī līguma

parakstīšanas. Līguma 7.punkts nosaka, ka pircējs pārņem ēku savā īpašumā uz pieņemšanas-nodošanas akta

pamata līguma parakstīšanas dienā.

Īpašuma tiesību iegūšanas faktu apliecina /Datums A/ pieņemšanas-nodošanas akts. Tajā norādīts,

ka/Nosaukums A/ pārstāvja /Persona E/ personā nodod pircējam /Persona D/ēku /Nosaukums E/ no betona

plāksnēm, ar kopējo platību 648 kvm.

[2.2] Saskaņā ar Civillikuma 2002.panta un 1007.panta 2.punkta noteikumiem pirkuma līgums ir tiesisks

pamats, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību. Līdz ar to secināms, ka prasītājs valda /Nosaukums

E/ uz tāda tiesiskā pamata, kas jau pats par sevi varētu piešķirt īpašuma tiesību.

[2.3] Rēzeknes novada pašvaldība, kā iznomātājs, un prasītājs, kā nomnieks, 2020.gada 27.maijā noslēdza

zemes nomas līgumu Nr.270/327, ar kuru iznomātājs nodeva un nomnieks pieņēma nomas lietošanā zemi vai tās

daļu, kas atrodas /Adrese B/, 0,50 ha platībā, ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs B/. Zemes nomas

līguma 1.1.punktā ir noteikts, kaiznomātās zemes vienības lietošanas mērķis ir ēku uzturēšanai.

Rēzeknes novada pašvaldība informēja, ka prasītājam pašvaldībai piekritīgo zemes vienību nomniekam nav

nomas maksas parādu vai nekustamā īpašuma nodokļu parādu.

[2.4] Prasītājs nevar reģistrēt ēkas zemesgrāmatā, jo viņa rīcībā nav nepieciešamo dokumentu, kas noteikti

likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.pantā. Tādējādi par nostiprinājuma pamatu var

būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas viņa īpašuma tiesības.

Ņemot vērā iesniegtos rakstveida pierādījumus, secināms, ka pastāv priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu,

prasītājs atzīstams par labticīgu valdītāju, kas nepārtraukti likumā noteiktajā laikā valdīja ēku/būvi /Nosaukums

E/ un nepastāv īpašnieka tiesiskie šķēršļi izlietot savu tiesību.

[2.5] Rēzeknes novada pašvaldība neiebilda par īpašuma tiesību atzīšanu uz ieilgumu prasītājam uz ēku/būvi

/Nosaukums E/ ar kadastra apzīmējumu/kadastra numurs A/, /Nosaukums E/, /Adrese B/ kas atrodas uz

Rēzeknes novada pašvaldības piekritīgās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs B/.

[3] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja pēc prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, lūdza

prasību apmierināt.

Atbildētāja pārstāvis prasību atzina, uzturēja un atkārtoja rakstveida paskaidrojumos norādītos apstākļus, lūdza

nepiedzīt no atbildētāja lietā esošos tiesas izdevumus.

Motīvu daļa

[4] Uzklausījusi prasītāja pārstāvja un atbildētāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā

esošos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[5] Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22.pantu par nostiprinājuma

pamatu var būt tiesas spriedums par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojumu tiesību un lietu

tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un vietu” 14.panta ceturto daļu ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā,

Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmas par zemes

īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968.pantam. Citas personas īpašuma tiesības uz šādām ēkām (būvēm)

var iegūt, ja tiesa apmierinājusi šo personu prasību atzīt īpašuma tiesības uz attiecīgajiem objektiem.

Saskaņā ar minētā likuma 14.panta pirmās daļas 1.punktu Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav

piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma

objektu, ja ir viens no šādiem nosacījumiem: ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim

nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā

stāšanās dienas (1992.gada 1.septembra), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam

īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai.

[5.1] Atbilstoši Valsts zemes dienesta informācijai (lietas 13., 39.lapa) būves (graudu kalte) ar kadastra

apzīmējumu /kadastra numurs A/, kas atrodas /Adrese F/, tiesiskais valdītājs ir /Persona D/.

Prasītājs vēlas reģistrēt īpašuma tiesības uz būves nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, tomēr to nevar izdarīt, jo

nevar iesniegt pierādījumus par iepriekšējā atsavinātāja īpašuma tiesībām uz ēku, arī iepriekšējie īpašnieki

(valdītāji) ir likvidēti.

[5.2] /Datums A/ izsoles protokols Nr.21 (lietas 9.lapa) apstiprina, ka/Datums A//Nosaukums A/izsolē prasītājs

par 460 Ls iegādājās /Nosaukums E/. Pircējs apņēmās samaksāt visu summu par pajām.

Pamatojoties uz minēto izsoles protokolu Nr.21, /Datums A/ prasītājs un/Nosaukums A/ (kuru pārstāvēja

/Persona E/) noslēdza pirkšanas-pārdošanas līgumu (lietas 10.-11.lapa), ar kuru prasītājs nopirka nekustamo

īpašumu - /Nosaukums E/, kas atrodas/Adrese B/.

Līguma 2.punktā norādīts, ka ēka pieder pārdevējam, pamatojoties uz /Datums B/ pirkšanas-pārdošanas līgumu.

Līguma 5.punktā norādīts, ka saskaņā ar /Datums A/ izsoles noteikumiem pircējs norēķinājās par minēto ēku ar

viņam piederošajām 46 pajām par kopējo summu 460 Ls (ar vienas pajas nominālvērtību 10 Ls). Parakstot šo

līgumu, pārdevējs apstiprināja, ka pircējs pilnīgi norēķinājās par minēto nekustamo mantu pirms šī līguma

parakstīšanas.

Atbilstoši līguma 7.punktam pircējs pārņēma ēku savā īpašumā uz pieņemšanas nodošanas akta pamata līguma

parakstīšanas dienā. Ar /Datums A/ pieņemšanas-nodošanas aktu minētā ēka ar kopējo platību 648 kvm tika

nodota prasītāja valdījumā (lietas 12.lapa).

[5.3] Darījuma noslēgšanas laikā ēka nebija ierakstīta zemesgrāmatā.

/Datums B/ pirkšanas pārdošanas līgums (lietas 14.lapa) apstiprina, ka Rēzeknes rajona/Nosaukums C/pārdeva

un nodeva pircējam /Nosaukums A/ēku - /Nosaukums E/ ar kopējo platību 648 kv.m. Līguma 4.1.punktā

norādīts, ka pirkuma maksa tika veikta pārdevēja kasē un pircējs to samaksāja pilnīgi pirms līguma

parakstīšanas.

Ēka piederēja pārdevējam /Nosaukums C/, pamatojoties uz Valsts pieņemšanas komisijas 1985.gada 31.jūlija

aktu par /Nosaukums D/ piederoša pabeigta celtniecības objekta - ēkas pieņemšanu ekspluatācijā (lietas

15.-18.lapa).

Rēzeknes zonālā valsts arhīva 2018.gada 16.janvāra izziņa (lietas 19.lapa) apstiprina, ka /Datums E/

/Nosaukums D/ tika pārdēvēta par /Nosaukums C/, kas /Datums D/reģistrēta Uzņēmumu reģistrā ar reģistrācijas

Nr./Numurs A/.

Uzņēmumu reģistra informācija (lietas 24.-25.lapa) apstiprina, ka Rēzeknes rajona /Nosaukums C/ ir likvidēta

2000.gada 23.oktobrī, /Nosaukums A/ likvidēta 2001.gada 3.oktobrī.

[5.4] Prasītāja iegādātā būve atrodas uz zemes vienības ar kadastra Nr./kadastra numurs B/, kas ir Rēzeknes

novada pašvaldībai piekritīgā zeme.

Pamatojoties uz Rēzeknes novada domes 2019.gada 5.decembra lēmumu Nr.1.16/182 par pašvaldībai

piekritīgās zemes vienības iznomāšanu, 2020.gada 27.maijā prasītājs un Rēzeknes novada pašvaldība noslēdza

zemes gabala 0,50 ha kopplatībā ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs B/, kas atrodas /Adrese L/, zemes

nomas līgumu Nr.270/327 (lietas 21.-22.lapa). Līguma 1.1.punktā norādīts, ka prasītājs, kā nomnieks, ieguva

lietošanā zemes vienību prasītāja valdījumā esošo ēku uzturēšanai.

[5.5] Rēzeknes novada pašvaldības paskaidrojumi un Dricānu apvienības pārvaldes 2023.gada 30.maija izziņa

(lietas 23.lapa) apstiprina, ka prasītājs maksāja nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu un

prasītājam nav nomas maksas parādu vai nekustamā īpašuma nodokļu parādu.

[5.6] Lietā nav strīda, ka prasītājs labā ticībā nepārtraukti valdīja nekustamo īpašumu kopš tā iegūšanas /Datums

A/.

[6] Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 21.pantu, ja fiziskā persona ēkas

(būves) ieguvusi pēc 1993.gada 4.aprīļa darījuma rezultātā vai mantošanas ceļā, tās zemesgrāmatā ierakstāmas

uz šīs personas vārda ar nosacījumu, ka nostiprinājuma lūdzējs iesniedz pierādījumus par to, ka atsavinātājs vai

mantojuma atstājējs bijis šo ēku (būvju) īpašnieks. Ja arī minētais atsavinātājs ēkas (būves) ieguvis pēc

1993.gada 4.aprīļa, iesniedzami pierādījumi par iepriekšējā atsavinātāja vai mantojuma atstājēja īpašuma

tiesībām un darījuma likumību (tiesībspēja, rīcībspēja, trešās personas piekrišana, kad saskaņā ar likumu šāda

piekrišana nepieciešama), līdz ir pierādītas atsavinātāja vai mantojuma atstājēja īpašuma tiesības (būvniecība,

reģistrācija likumā noteiktajās iestādēs).

[6.1] Rēzeknes novada pašvaldības būvvaldes 2023.gada 7.marta izziņā norādīts (lietas 20.lapa), ka ēka atbilst

likumīgi uzbūvētas ēkas statusam, ēkas galvenais lietošanas veids - /Nosaukums E/ ēka -1271 (lauksaimniecības

nedzīvojamā ēka), ēkas valdītājs ir prasītājs. Būvvalde neiebilda ēkas reģistrācijai zemesgrāmatā.

[6.2] Pamatojoties uz likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22.pantu, oficiālā izdevuma

“Latvijas Vēstnesis” 2023.gada 15.septembrī laidienā Nr.179 (lietas 35.lapa) publicēts paziņojums, kurā noteikts

pieteikties personām, kurām ir kādas tiesības vai prasījumi uz prasībā minēto nekustamo īpašumu, pieteikt šīs

tiesības un prasījumus tiesā trīs mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas. Ja uzaicinājuma termiņā

personas nepieteiks savas tiesības un prasījumus, tad neizteiktās tiesības tiks atzītas par spēkā neesošām un

dzēstām.

Tiesā nav pieteikušās personas, kurām būtu kādi iebildumi, prasījumi vai kādas tiesības uz minēto būvi.

[6.3] Saskaņā ar Civillikuma 1060.panta pirmo daļu prasītājam jāpierāda sava īpašuma tiesība. Šim nolūkam

pietiek, ja viņš pierāda, ka patiesi ieguvis šo tiesību tiesīgā kārtā; pēc tam jau atbildētājam jāpierāda, ka prasītājs

vairs nav īpašnieks.

Civillikuma 1024.pants nosaka, kas pēc ieilguma noteikumiem valdījis desmit gadu laikā nekustamu īpašumu,

kurš zemes grāmatās uz viņa vārdu nav ierakstīts, tas atzīstams par tādu, kas ieguvis šo nekustamo īpašumu ar

ieilgumu, un tam ir tiesība un pienākums prasīt šā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemes grāmatās uz savu vārdu.

Tiesa secina, ka lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, lai atzītu, ka prasītājs ieguva īpašuma tiesības uz minēto

nekustamo īpašumu ar ieilgumu, jo valdījums balstās uz tiesiska pamata, īpašums iegūts tiesiski, ir valdītāja laba

ticība. Līdz ar to ar tiesas spriedumu atzīstamas prasītāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - graudu

kalti,ar kadastra apzīmējumu /kadastra numurs A/, kas atrodas /Adrese F/. Šādos apstākļos prasība ir

apmierināma.

[7] Prasītājs samaksāja valsts nodevu 561,25 EUR (lietas 6.lapa).

Ņemot vērā to, ka prasītāja tiesību aizskārums radies tikai un vienīgi paša prasītāja bezdarbības dēļ, tiesas

izdevumi no atbildētāja prasītāja labā nav piedzenami (skat. Senāta 2018.gada 29.janvāra spriedumu lietā

Nr.SKC-48/2018).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt /Persona D/ prasību pret Rēzeknes novada pašvaldību par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo

īpašumu.

Atzīt /Persona D/, personas kods /Personas kods A/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - ēku ar

nosaukumu /Nosaukums B/ ar kadastra apzīmējumu/kadastra numurs A/, kas atrodas /Adrese F/.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas un pieejamības dienas

- 2024.gada 30.janvāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Latgales rajona tiesā.

Tiesnese I.Šteine

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.