Court dismissed appeal against traffic fine citing procedural compliance and proportionality of penalty.

NORAKSTS Lieta Nr.142073810 Nr.1-0164-12/3

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 24.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe,

piedaloties Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes - Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei M.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma, kas ierosināta pēc I.Z. pieteikuma, personas kods /personas kods/, par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 30.jūnija lēmuma Nr.3726 atcelšanu.

Aprakstošā daļa [1] 2010.gada 1.jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors noformēja I.Z. (turpmāk - pieteicējs) administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.050/PD162700 (turpmāk - protokols) par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk - CSN) 85.punkta un 298.11.punkta prasību neievērošanu, t.i., pieteicējs 2010.gada 1.jūnijā plkst.11:55 Rīgā vadīja transportlīdzekli Scania, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk - transportlīdzeklis), pa Maskavas ielu Puškina ielas virzienā un krustojumā veica pagriezienu uz Puškina ielu no tramvaja sliedēm, neieņemot attiecīgo stāvokli uz brauktuves un neievērojot ceļa zīmes Nr.517 „Braukšanas virzieni joslās” prasības.

Atbildība par izdarīto administratīvo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.6panta piektajā daļā un 149.4 panta četrpadsmitajā daļā, kā arī saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu ir konstatēti vainu pastiprinošie apstākļi. Ar protokolu pieteicējs iepazinās, pašrocīgi ierakstīja sekojošu frāzi - „nestādoties priekšā pacilātā balsī pieprasīja tiesības un tehnisko pasi, pārkāpumu neizskaidroja, atteicās to darīt”, protokolu atteica parakstīt. [2] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicējs Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldei (turpmāk - pārvalde) iesniedza Sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumu.

Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, pārvalde 2010.gada 30.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.3726 (turpmāk - Lēmums), ar kuru Sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. [3] 2010.gada 30.jūlijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots saskaņā ar turpmāk minētajiem argumentiem un apsvērumiem. [3.1] Protokols nav aizpildīts saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.484 „Administratīvā pārkāpuma protokola veidlapu un naudas soda kvīts veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtība” 4.6., 4.11. un 4.14.punktu prasībām.

Pieteicējs norāda, ka policijas darbinieks nav fiksējis ne notikuma vietas apskates protokolā, ne administratīvā pārkāpuma protokolā nekādus faktus, lieciniekus, kas apstiprinātu, kā minētajā laikā notikumu vietā pieteicējs būtu pārkāpis CSN, kā tas aprakstīts policijas darbinieka sastādītajā protokolā. [3.2] Pieteicējs apstrīd faktu, ka policijas darbinieks ir redzējis un fiksējis ar likumā atļautajiem tehniskajiem līdzekļiem, visa notikuma aprakstu. [3.3] Pierādījumu nenodrošināšana protokolā, būtiski ierobežo pieteicēja tiesības uz taisnīgu tiesu, kas garantētas Cilvēktiesību un pamatbrīvības aizsardzības konvencijas 6.pantā.

Neinformējot personu par lietā esošajiem pierādījumiem, pieteicējam bija liegtas tiesības uz pilnīgu aizstāvību un tika pārkāpts 6.pantā nostiprinātais taisnīgas tiesas princips un objektivitātes princips. [4] Pārvalde rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādīto. [5] Pieteicējs uz tiesas sēdi nebija ieradies. Saskaņā ar LAPK 260.panta trešo daļu lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesā netika saņemta informācija par neierašanās iemesliem, kā arī lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt. Tiesa, izvērtējusi administratīvās lietas materiālus un uzklausījusi atbildētājas pārstāvja viedokli, atzīst, ka lietu ir iespējams izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes. Tiesa arī nekonstatē Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā noteiktos apstākļus, kas tiesai uzliek pienākumu tiesas sēdi atlikt, tāpēc nolēma skatīt lietu bez pieteicēja. [6] Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādīto.

Motīvu daļa [7] Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieku paskaidrojumus un lietas materiālus, atzīst, ka Lēmums ir atstājams negrozīts, bet pieteikums noraidāms. [8] CSN 85.punkts noteic, ja krustojumā joslu skaitu un braukšanas virzienu tajās nosaka (..) 517.ceļa zīme, nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā no tramvaja sliežu ceļa klātnes aizliegts, savukārt CSN 298.11.punkts noteic, ka (..) 517.zīme „Braukšanas virzieni joslā”. No joslas noteiktie braukšanas virzieni krustojumā. Uz (..) 517.zīmes var būt norādīta informācija par ceļu satiksmes ierobežojumiem krustojumā. (..) 517.zīmes darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīme uzstādīta, ja cita 512., 513., 514., 515., 516. un 517.zīme, kas uzstādīta krustojumā, nedod citus norādījumus.

LAPK 149.6panta piektā daļa noteic administratīvo atbildību par noteiktā stāvokļa uz brauktuves vai tramvaja sliedēm neieņemšanu pirms nogriešanās vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, savukārt 149.4panta četrpadsmitā daļa - par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Tiesa konstatē, ka saskaņā ar lietā esošo administratīvā pārkāpuma protokolu pieteicējs vadīja transportlīdzekli Rīgā, pa Maskavas ielu Puškina ielas virzienā un krustojumā veica pagriezienu uz Puškina ielu no tramvaja sliedēm, neievērojot 517.zīmes „Braukšanas virzieni joslā” prasības.

Pieteicējs protokolu atteicies parakstīt, norādot, ka policijas darbinieks atteicies stādīties priekšā un izskaidrot pārkāpuma būtību. Saskaņā ar pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu un pieteikumā tiesai norādīto pirms viņa vadītā transportlīdzekļa vieglās automašīnas vadītājs runāja pa mobilo tālruni un traucēja satiksmi. Pieteicējs bija spiests pārkāpt noteikumus un veikt pagriezienu uz Puškina ielu no tramvaja sliedēm. Kā izriet no policijas darbinieka lietā esošā ziņojuma, viņš stādījies priekšā pieteicējam un mēģinājis izskaidrot pārkāpumu, bet pieteicējs viņā nav klausījies.

No minētā tiesa secina, ka pieteicējs pēc būtības konstatēto pārkāpumu atzīst, bet norāda attaisnojošus iemeslus, kā dēļ pārkāpums izdarīts. Tādējādi, tiesa secina, ka pieteicējam pārkāpums bija saprotams un arī no policijas darbinieka ziņojuma tiesa konstatē, ka pārkāpums tika izskaidrots. Tiesai nav pamata apšaubīt policijas darbinieka ziņojumā minēto, jo pieteicējs nav norādījis pārliecinošus argumentus, kas ļautu secināt pretējo. Izvērtējot pieteicēja minētos argumentus, tiesa secina, ka tie neattaisno pārkāpuma izdarīšanu.

Ja konkrētajā krustojumā uzstādīta 517.zīme „Braukšanas virzieni joslā”, tā obligāti jāievēro un šāda situācijā pagrieziena veikšana no tramvaja sliedēm nav attaisnojama. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicēja saukšana pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.6panta piekto daļu un 149.4panta četrpadsmito daļu ir pamatota. [9] Saskaņā ar LAPK 149.6panta piektās daļas sankciju paredzēts naudas sods transportlīdzekļa vadītājam no Ls 10 līdz 30. LAPK 149.4panta četrpadsmitās daļas sankcija paredz brīdinājumu vai naudas sodu Ls 5 apmērā.

Konkrētajā lietā pieteicējam piemērots naudas sods Ls 30. Tādējādi, tiesa secina, ka naudas sods noteikts smagākās sankcijas maksimālajā apmērā. Policija konstatēja atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar LAPK 34.panta otro daļu. Proti, pārkāpums izdarīts intensīvas ceļu satiksmes laikā un pieteicējs jau sodīts gada laikā par pārkāpumiem ceļu satiksmē. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pārkāpums izdarīts 2010.gada 1.jūnijā plkst.11,55

– laikā, kad Rīgā maršrutā pa Maskavas ielu Puškina ielas virzienā varēja būt intensīva satiksme. Policija nav pievienojusi lietas materiāliem izdruku no Sodu reģistra par pieteicēja sodāmību, bet tiesai nav pamata neticēt policijas apgalvojumam, ka pieteicējs gada laikā atkārtoti sodīts par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Ņemot vērā policijas darbinieka ziņojumā minēto, tiesa secina, ka pieteicējs pārkāpuma izskatīšanas laikā uzvedās agresīvi un nav atzinis sava pārkāpuma bīstamību. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka piemērotais naudas sods ir samērīgs. [10] Pieteicējs norādījis procesuālus pārkāpumus par administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanas nepilnībām. Proti, nav norādīta pārkāpuma būtība, ziņas par protokolam pievienotajiem dokumentiem, ziņas par lieciniekiem vai cietušajiem. Pieteicējam ierobežotas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu. Izvērtējot lietā esošo administratīvā pārkāpuma protokolu, tiesa konstatē, ka tajā ir norādīta administratīvā pārkāpuma būtība. Protokolā norādīts, ka tam pievienots ziņojums. Savukārt, ziņas par lieciniekiem vai cietušajiem protokolā norāda, ja tādi lietā ir. Konkrētajā lietā tiesa nekonstatē, ka būtu izsaucami kādi liecinieki vai pieaicināmi cietušie. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicējs izmantojis gan savas tiesības apstrīdēt administratīvajā lietā pieņemto lēmumu iestādē un augstāka iestāde izskatījusi pieteicēja sūdzību pēc būtības. Minētais nav liedzis pieteicējam tiesības vērsties tiesā. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka konkrētajā lietā nav konstatējams neviens būtisks procesuālais pārkāpums, kas varētu ietekmēt konkrētās lietas iznākumu. [11] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, bet pieteikums noraidāms. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt I.Z. pieteikuma, personas kods /personas kods/, par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 30.jūnija lēmuma Nr.3726 atcelšanu.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese /paraksts/ D.Suipe

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _______________________ D.Suipe Rīgā, 2012.gada 24.maijā.