Insurance company's claim for subrogation against tenants dismissed due to lack of proof of their fault.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the insurance company's subrogation claim against two individuals for damages caused by water leakage in an apartment. The plaintiff alleged that the defendants' actions caused the leak, but the court found no evidence linking the defendants to the damage or their fault. Consequently, the court ruled that the plaintiff failed to meet the burden of proof required to establish the defendants' liability.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1759. un 1779. panti; Civilprocesa likuma 93. un 96. panti: The court must reject a subrogation claim if the plaintiff fails to prove the defendant's fault and the causal link between that fault and the insured loss.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2018:1108.C33631416.1.S
Lietas Nr.C33631416
Lietas arhīva Nr.C-2328-18/27
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2018.gada 8.novembrī
Rīgas rajona tiesa,
tiesnese G.Viļumsone,
ar tiesas sēdes sekretāri I.Valteri,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu apdrošināšanas AS “BTA Baltic Insurance Company” prasībā pret /pers. A/ (/pers. A/) un /pers. B/ (/pers. B/)
par zaudējumu piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Prasītāja apdrošināšanas AS “BTA Baltic Insurance Company” cēla tiesā prasību pret atbildētājām /pers. A/ (/pers. A/) un /pers. B/ (/pers. B/)
par zaudējumu piedziņu
Prasības pieteikumā norādīti šādi argumenti.
[2] Prasītāja noslēdza ar /pers. C/ īpašuma apdrošināšanas līgumu Nr.LV15-B2-00001634-4 saskaņā ar kuru, apdrošināts /pers. C/ dzīvokļa
īpašums /adrese/ uz laiku no 2015.gada 19.janvāra līdz 2016.gada 18.janvārim.
[2.1] Apdrošināšanas līguma darbības laikā /pers. C/ vērsās pie prasītājas ar īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, norādot, ka iestājies
apdrošinātais risks. Saskaņā ar privatizējamās SIA “Jūrmalas namsaimnieks” 2015.gada 17.februāra pārbaudes aktu, apsekojot nekustamo īpašumu
/adrese A/ tika konstatēta kanalizācijas ūdeņu noplūde virtuvē, gaitenī un istabā no augšas. Pēc dzīvokļa Nr.36 īrnieka teiktā, dzīvoklī Nr.39 plīsa veļas
mašīnas kanalizācijas ūdeņu izvada caurule virtuvē. Apsekošanā netika konstatēti kopējo komunikāciju bojājumi.
[2.2] Pamatojoties uz īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu, /pers. C/ 2015.gada 13.martā tika izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība
2 470,43 euro apmērā. Atbildētājas ir informētas par zaudējumu atlīdzības pienākumu.
[2.3] Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1759. un 1779.pantu, Civilprocesa likuma 195.pantu un likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta
pirmo daļu, lūdz tiesu, solidāri piedzīt no atbildētājām zaudējumus 2 470,43 euro apmērā, tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītājas tiesības saņemt
likumiskos 6 procentus no prasības summas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz tā pilnīgai izpildei.
[3] Tiesā 2018.gada 8.novembrī saņemti atbildētāju paskaidrojumi, kuros prasība netiek atzīta par pamatotu.
Paskaidrojumos norādīti šādi argumenti.
[3.1] Atbildētājas nedzīvo dzīvoklī /adrese B/, kas apliecināts arī 2015.gada 4.marta īpašuma bojājumu apskates protokolā. Laikā, kad notika
prasībā minētais negadījums, atbildētājas neatradās Latvijas Republikā.
[3.2] 2015.gada 17.februāra pārbaudes aktā viss piefiksēts, iespējams, tikai saskaņā ar /pers. C/ vārdiem. Atbildētājas netika pieaicinātas
parakstīt aktu un neviens nevērsās pie viņām ar pretenzijām. Nav pierādījumu tam, ka /pers. C/ veica remontdarbus, iztērējot no atbildētājām pieprasīto
naudas summu.
[3.3] Vienlaikus lūgts tiesu atlikt lietas izskatīšanu, jo atbildētājas nedzīvo vietā, kur tika sūtīta informācija no tiesas un nedzīvo vienā vietā.
Atbildētāja/pers. A/ 2018.gada novembrī plāno atbraukt uz Latviju, lai atrastu un pilnvarotu pārstāvi savu tiesību aizstāvēšanai. Savukārt, ja lietas
izskatīšanu nebūs iespējams atlikt, prasību lūdz noraidīt.
[4] Prasītāja uz tiesas sēdi neieradās. Tiesā 2018.gada 2.novembrī saņemts iesniegums, kurā lūgts izskatīt civillietu bez prasītājas pārstāvja
klātbūtnes tiesas sēdē. Vienlaikus norādot, ka prasība tiek uzturēta ar tajā norādīto pamatojumu.
[5] Atbildētājām par tiesas sēdes vietu un laiku informācija nosūtīta Civilprocesa likuma 56.2panta pirmās daļas 3.punkta noteiktajā kārtībā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.2panta otrās daļas prim viens punktu un 59.pantu, atbildētājām par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots, ievietojot
sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas
atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[6] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir nepamatota un noraidāma.
[7] Īpašumu apdrošināšanas polise Nr.LV15-B2-00001634-4 apliecina, ka /pers. C/ veica dzīvokļa īpašuma /adrese/ apdrošināšanu uz laiku no
2015.gada 19.janvāra līdz 2016.gada 18.janvārim (9.lietas lapa). No Tiesu informatīvās sistēmas Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas redzams, ka
/pers. C/ ir dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašnieks.
[7.1] Uz 2015.gada 28.februāra atlīdzības pieteikuma, pārbaudes akta, īpašuma bojājumu apskates protokola un sastādīto tāmju pamata, dzīvokļa
īpašuma /adrese/ apdrošinātajai personai – /pers. C/ tika samaksāta apdrošināšanas atlīdzība 2 470,43 euro apmērā par 2015.gada 16.februārī
iestājušos apdrošināšanas gadījumu (10.-17.lietas lapa). Uz izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības pamata prasītāja regresa kārtībā pieprasīja no
atbildētājām zaudējumu atlīdzību un saņēma atteikumu šajā sakarā (18.-26.lietas lapa).
[7.2] No lietā iesniegtā īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikuma redzams, ka negadījums notika 2015.gada 16.februārī, plkst.7.30.
Negadījuma aprakstā norādīts: šķidruma noplūde. Atbrauca mājās, konstatēja bojājumus. Istabā tapetes uz vienas sienas, piekaramie griesti stūrī,
lamināts. Privatizējamās SIA “Jūrmalas namsaimnieks” 2015.gada 17.februāra pārbaudes aktā norādīts, ka apsekojot /adrese/, 3.st., īrnieka prombūtnes
laikā no 13. līdz 16.februārim, notika vienreizēja kanalizācijas ūdeņu noplūde virtuvē, gaitenī un istabā no augšas. Bojājumu cēlonis netika konstatēts. Pēc
dzīvokļa Nr.36 īrnieka teiktā, dzīvoklī Nr.39 – 4.st., plīsa veļas mašīnas kanalizācijas ūdeņu izvada caurule virtuvē. Kopējo komunikāciju bojājumi netika
konstatēti. Īpašumu bojājumu apskates protokolā, kas veikts 2015.gada 4.martā konstatēta šķidruma noplūde no augšējā dzīvokļa Nr.39. Pēc klienta
vārdiem, nav piekļuves augšējam dzīvoklim, jo tas netiek apdzīvots.
[7.3] Dzīvokļa /adrese A/ īrnieka apgalvojums, ka viņa prombūtnes laikā notikusī ūdens noplūde radās atbildētāju dzīvokļa /adrese B/ veļas
mašīnas kanalizācijas ūdeņu izvada caurules virtuvē plīšanas rezultātā nav pierādīts ne ar kādiem lietā iesniegtiem pierādījumiem. Turklāt ievērojot faktu,
ka atbildētājas ilgstoši nedzīvo dzīvokļa īpašumā /adrese/ un nevarēja tikt pieaicinātas sava un dzīvokļa īpašuma /adrese/ apskatē, minētais, dzīvokļa
/adrese A/ īrnieka apgalvojums ir pretrunīgs. Vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem
novērojumiem (Civilprocesa likuma 97.panta otrā daļa) tiesa secina, ja atbildētāju dzīvokļa īpašums netiek apdzīvots, sadzīves kanalizācijas novadīšanas
sistēma netiek izmantota, secīgi, tajā nevar uzkrāties notekūdeņi no sanmezgla, veļas, trauku mazgājamām mašīnām u.tml. sadzīves tehnikas.
[7.4] Privatizējamās SIA “Jūrmalas namsaimnieks” 2015.gada 17.februāra pārbaudes aktā norādīts, ka nav konstatēts dzīvokļa īpašuma /adrese/
bojājumu cēlonis un kopējo komunikāciju bojājumi netika konstatēti. Secināms, ka ar privatizējamās SIA “Jūrmalas namsaimnieks” 2015.gada
17.februāra pārbaudes aktu un 2015.gada 4.marta īpašuma bojājumu apskates protokolu konstatēti dzīvokļa īpašuma /adrese/ šķidruma noplūdes
rezultātā radušies defekti, taču ne cēlonis, kas bija par pamatu šķidruma noplūdei. Turklāt defekti dzīvokļa īpašumā /adrese/ varēja rasties arī dzīvokļa
īpašnieka un īrnieka veiktu remontdarbu un privatizējamās SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, kā dzīvojamās ēkas apsaimniekotājas, normatīvajos aktos
noteikto darbību nepienācīgas izpildes rezultātā apsaimniekojot daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas kopīpašumu.
[7.5] Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir
jāatlīdzina (Civillikuma 1775.pants). Savukārt Civillikuma 1779.pants uzliek pienākumu atlīdzināt zaudējumus, ko persona ar savu darbību vai bezdarbību
nodarījusi.
[7.6] Tiesas ieskatā, prasības pieteikumā norādītais zaudējumu rašanās cēlonis – šķidruma noplūde no augšējā dzīvokļa īpašuma, nav pietiekams
pamats, lai atzītu, ka atbildētājām piederošajā dzīvokļa īpašumā ir notikusi šķidruma noplūde veļas mašīnas kanalizācijas ūdeņu izvada caurules virtuvē
plīšanas vai citu defektu rašanās rezultātā, kas bija par iemeslu dzīvokļa īpašuma /adrese/ appludināšanai.
[8] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu piedziņas priekšnoteikumu – atbildētājas prettiesisku rīcību un tās cēlonisko
sakaru ar radītajiem zaudējumiem, līdz ar ko, prasība ir noraidāma.
[9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai un 96.panta piektajai daļai tiesa pierādījumus neiegūst, bet pamato spriedumu uz lietas
dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un sniegtajiem paskaidrojumiem. Citiem vārdiem, tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kas ietilpst
pierādīšanas priekšmetā - prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti.
[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu no prasītājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,14 euro
(2.lietas lapa).
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas noteikumus, prasītājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no tā
likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 92. - 97., 189. - 195. un 204.1pantu, tiesa
nosprieda
apdrošināšanas AS “BTA Baltic Insurance Company” prasību pret /pers. A/ (/pers. A/) un /pers. B/ (/pers. B/) par zaudējumu piedziņu noraidīt.
Piedzīt no apdrošināšanas AS “BALTA”, reģistrācijas Nr.40003049409, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,14 euro (astoņi
euro un 14 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase,
BIC kods: TRELLV22, konta Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0. Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu - 21499 un
atsauci uz Rīgas rajona tiesas spriedumu lietā.
Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas (Jūrmalā)
kancelejā.
Noteikt tiesas sprieduma labprātīgu izpildi 10 dienu laikā no tā likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Apdrošināšanas AS “BTA Baltic Insurance Company” un /pers. A/ (/pers. A/) tiesīgas pārsūdzēt spriedumu 20 dienu laikā no tā pasludināšanas
dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.
/pers. B/ (/pers. B/) tiesīga pārsūdzēt spriedumu 20 dienu laikā no tā izsniegšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese G.Viļumsone