Court partially allowed land rent claim against apartment owner based on statutory lease laws.

Lietas arhīva Nr. C-5071-19/18

ECLI:LV:RVPT:2019:1023.C30507119.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 23.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Feldmane,

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 8, civillietu SIA “Kredītuzraudzības birojs” prasībā vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ par

parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2019.gada 5.martā SIA “Kredītuzraudzības birojs” (turpmāk tekstā - Prasītājs) iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību

vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – Atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000470223 reģistrētas /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/,

/pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ (turpmāk tekstā – Īpašnieki) īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr./numurs B/, kas sastāv no

zemesgabala 10152 m2 platībā (turpmāk tekstā – Zeme). Uz šī zemesgabala atrodas dzīvojamā ēka /adrese/ (turpmāk tekstā – Ēka), kuras uzturēšanai

un apsaimniekošanai ir funkcionāli piesaistītai minētā zemes gabala daļa 4944 m2 platībā.

No minētā izriet, ka starp zemes īpašniekiem un ēkas dzīvokļu (un nedzīvojamo telpu) īpašniekiem, tostarp, Atbildētāju, ir pastāvējušas un pastāv

zemes likumiskās (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības, kuras regulē likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta piektā daļa un

likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. un 54. pants, kā arī Civillikuma normas.

Atbilstoši tiesību zinātnē un judikatūrā paustajām atziņām rakstveida līguma noslēgšana pušu starpā nav nepieciešama, jo likumiskā (piespiedu)

noma pastāv bez pušu gribas izteikuma un bez parakstītiem līgumiem (sal.sk. Senāta lietas SKC-71/2009 un SKC-43/2011, K.Torgāns, Saistību

tiesības, TNA, R., 2014, 347.lpp.). No tā izriet dzīvokļa īpašnieka pienākums veikt zemes nomas maksas samaksu zemes īpašniekam, kur nomas maksa

tiek aprēķināta atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta un Civillikuma 1071.panta noteikumiem (atbilstoši

kopīpašuma domājamās daļas apmēram, kā noteikts arī Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmajā daļā).

Augstākā tiesa spriedumos lietās Nr.SKC-252/2016, SKC-349/2016 un SKC-11/2017 norādīja, ka “likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas

1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.-4.punktā minētajos

gadījumos ēkas (būves) īpašnieks lieto citai personai piederošu zemes gabala daļu, pamatojoties uz likumu, nevis līgumu. Šādos gadījumos ēkas īpašnieks

un zemes īpašnieks savstarpējās tiesiskās attiecības par zemes lietošanu nodibina nevis labprātīgi vienojoties, bet gan izpildot likumā noteiktu pienākumu,

un šis tiesību institūts tiek saukts par piespiedu nomu (sk. Satversmes tiesas 2009.gada 13.februāra sprieduma lietā Nr. 2008-34-0112.punktu).”.

Augstākā tiesa spriedumā prasītāja lietā Nr.SKC-336/2017 norāda, ka “tiesas konstatējums attiecībā uz nomas līguma priekšmetu un maksu bija

pietiekams, lai starp prasītāju un atbildētāju pastāvošās tiesiskās attiecības ietērptu līguma formā, t.i., ar spriedumu nomas līgumu atzītu par noslēgtu,

neatkarīgi no pārējiem prasītāja izvirzītajiem priekšlikumiem (sk. Augstākās tiesas Senāta 2009.,gada 25.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-71/2009).

Pienākuma uzlikšana vienai pusei noslēgt rakstisku līgumu šādā gadījumā ir lieka, jo tiesas spriedums, ar kuru konstatētas piespiedu nomas attiecības,

aizstāj jebkāda cita akta taisīšanu. Līgums savā būtībā ir brīvas (nepiespiestas) gribas izpaudums, savukārt apzināti piespiestas gribas izteiksmes dēvēšana

par līgumu ir fiktīva konstrukcija tai ziņā, ka par līgumu dēvētais fakts īstenībā nav līgums (sk. N.Vīnzarājs. Civiltiesību problēmas: Raksti (1932.-1939.).

Sastādījis: E.Kalniņš. - R.:E.Kalniņa un V.Tihonova izdevums, 2000, 109.lpp.). Līdz ar to Civillietu departaments neatrod pamatojumu ar tiesas

spriedumu konstatētās uz likuma pastāvošas tiesiskās attiecības vēl pastiprināt ar līgumu, turklāt uzliekot vienai pusei faktiski neizpildāmu pienākumu.”.

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta otrā daļa attiecīgajā laika posmā noteica (un sistēmiski nosaka arī par

laika periodu līdz 2017.gada 31.decembrim), ka ..ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa ir 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības

par to zemes gabala daļu, kas noteikta kā funkcionāli nepieciešamā, ēku nododot privatizācijai. Laikā no 01.01.2010. līdz 31.12.2014. likums noteica

dzīvokļa īpašuma īpašnieka pienākumu kompensēt nekustamā īpašuma nodokli.

Atbildētāja kā dzīvokļa īpašuma īpašnieks nav zemes īpašniekiem maksājis nomas maksu par laiku no 01.01.2008. līdz 31.12.2017. par ēkas

uzturēšanai nepieciešamā zemes gabala nomu. Ar aicinājumu noslēgt nomas līgumu zemes īpašnieki vērsušies gan pie ēkas pārvaldnieka (biedrības

“Ūnijas 24”), gan dzīvokļu īpašniekiem (šo faktu Prasītājs pierādīs, ja Atbildētāja cels par to ierunas tiesā). Atbildētāja zemes nomas maksu nav

maksājusi. Civillikuma 1838. pants nosaka, ka samaksas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Prasītājs no zemes īpašniekiem ir ieguvis prasījuma tiesības pret ēkas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem par zemes nomas maksas parādu samaksu.

Strīdos par zemes īpašnieka tiesībām saņemt zemes nomas maksu no dzīvokļu īpašniekiem ir izveidojusies jau stabila tiesu prakse, sal. sk. tiesu

nolēmumus lietās Nr.C30435716, C30636016 (Kurzemes apgabaltiesa), C30439216 (Rīgas apgabaltiesa), C30597016 (Ventspils tiesa), C30433416

(Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa), C30443016, C29367916 (Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa), C30427516 (Aizkraukles rajona

tiesa), C33409516 (Rīgas rajona tiesa), C34029616 (Saldus rajona tiesa), C30427916 (Talsu rajona tiesa), C24084116 (Ogres rajona tiesa),

C30441116, C30444916, C30435516 (Rēzeknes tiesa), C30428716, C30428416 (Liepājas tiesa).

Prasītājs atbilstoši Civilprocesa likuma 44.pantam lūdz tiesu lemt par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

Strīda puses nav vienojušās par mediācijas izmantošanu strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā un mediācija nav tikusi izmantota.

Zemes nomas maksas parāds ir 1010,13 EUR apmērā par laika posmu no 01.01.2008. līdz 31.12.2017. un nekustamā īpašuma nodokļa

kompensācija 8,83 EUR apmērā par laika posmu no 01.01.2010. līdz 31.12.2017.

Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, 54.panta pirmo un otro daļu,

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, Civillikuma 1069., 1071., 1838., 1805.,

2141., 2142.pantu, lūdz piedzīt par labu Prasītājam no Atbildētājas zemes nomas maksas parādu 1010,13 euro apmērā par laiku no 01.01.2008. līdz

31.12.2017. un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 8,83 euro apmērā par laiku no 01.01.2010. līdz 31.12.2014, kopā 1018,96 euro; lemt par

tiesāšanās izdevumu piedziņu no Atbildētājas par labu Prasītājam: valsts nodeva 152,84 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro, izdevumi

advokāta palīdzībai šobrīd – 154,00 euro, summa var pieaugt, ja lieta tiks izskatīta mutvārdu tiesas sēdē; noteikt Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētājas

6% gadā no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

2019.gada 9.okotbrī tiesā saņemts Prasītāja rakstveida paskaidrojums, kurā, cita starpā, norādīts, ka Atbildētāja paskaidrojumus lietā nav

sniegusi, iebildumi pret prasību nav celti, tādējādi uzskatāms, ka atbildētāja neiebilst ne pret prasību, ne arī tās pamatojumu, kas ir pamats prasības

apmierināšanai pilnā apmērā.

2019.gada 9.oktobrī tiesā saņemts Atbildētājas rakstveida paskaidrojums, ar kuru prasību neatzīst pilnā apmērā, norādot, ka zemes gabala

īpašnieks nav oficiāli pieprasījis zemes nomas līguma noslēgšanu un nav mēģinājis vienoties ar Atbildētāju par darījuma būtiskām sastāvdaļām, kā arī

zemes gabala īpašnieks nav izmantojis tiesības celt prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu. Atbildētāja nebija informēta, ka zemes gabala

īpašnieks un Prasītājs noslēdza cesijas līgumu, saskaņā ar kuru prasījumi - aprēķini zemes nomas maksai tika nodoti Prasītājam.

Privatizētu dzīvojamo māju gadījumā piespiedu nomas attiecības ir noteiktas likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

(turpmāk tekstā - likums). Likuma 50. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka privatizētā objekta īpašnieka pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai

pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku - fizisko vai juridisko personu -, uz

kura atrodas privatizētais objekts. Savukārt 54. panta pirmajā daļā arī zemes īpašniekam ir noteikts pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā

objekta īpašnieku piespiedu dalītā īpašuma gadījumos. Likuma 54. pantā arī paredzēts, ka zemes gabala nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā

vienojoties. Likumā ir ietverts princips, ka piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību ietvaros primāra nozīme ir pušu noslēgtam tiesiskam darījumam,

kurš noregulē konkrētās attiecības, un saistību tiesības tiek noteiktas uz likuma pamata tikai, ja puses nav spējušas panākt vienošanos.

Atbildētāja uzskata, kamēr nav panākta vienošanās ar zemes gabala īpašnieku par zemes nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām, nav nosakāmas

konkrētas saistības un to apmērs, kas no tām izriet.

Turklāt Ēkas dzīvokļu īpašnieki organizēja dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un nodibināja dzīvokļu īpašnieku biedrību “Ūnijas 24” (turpmāk - DzĪB

“Ūnijas 24”). Atbildētājas ieskatā viens dzīvokļa īpašnieks nevar vienoties ar zemes īpašnieku par nomas tiesisko attiecību noregulēšanu, šīs attiecības ir

jānoregulē ar DzĪB “Ūnijas 24”, kas pārstāv visu dzīvojamo māju - īpašuma objektu kopumā.

Atbildētāja, iepazīstoties ar Prasītāja nomas maksas aprēķiniem, konstatējusi, ka tie ir kļūdaini, līdz ar to Atbildētāja prasību par naudas līdzekļu

piedziņu uzskata par nepamatotu un noraidāmu šādu apstākļu dēļ.

Prasītājs tiesā ir iesniedzis prasību par zemes nomas maksas piedziņu par laika periodu no 01.01.2008. līdz 31.12.2017. un nekustamā īpašuma

nodokļa kompensācijas piedziņu par laika periodu no 01.01.2010. līdz 31.12.2014. Prasītājs prasības pieteikumu tiesā iesniedzis 2019.gada 5.martā.

Pirms prasības pieteikuma iesniegšanas Prasītājs nav vērsies pie Atbildētājas ar aicinājumu samaksāt nomas maksas parādu, turklāt nav sūtījis arī

nekādus rēķinus, kas būtu bijis jāapmaksā. Atbildētāja par Prasītāja iespējamām prasījuma tiesībām pret Atbildētāju uzzināja tikai pēc tam, kad saņēma

paziņojumu no tiesas.

Atbilstoši Civillikuma 1895. panta noteikumiem visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav

likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Tā kā Prasītājs lūdz tiesu piedzīt zemes nomas maksu par laika periodu no 01.01.2018. līdz 31.12.2017. un nav iesniedzis tiesā nekādus

pierādījumus noilguma pārtraukumam atbilstoši Civillikuma 1902.-1906. pantam, prasījumam par nomas maksas parādu par laika periodu no

01.01.2008. līdz 04.03.2019. ir iestājies noilgums.

Atbilstoši Civillikuma 1910.panta noteikumiem ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas nevien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība. Tādēļ

noilgušu prasījumu nevar izlietot arī kā ierunu, piemēram, ieskaitam.

Atbildētājai nav saprotams Prasītāja prasības pieteikumā ietvertajās tabulās sagatavotais aprēķins nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijai par

2010. un 2011. gadu. Prasītāja pieteikumam nav pievienoti pierādījumi, kas apstiprinātu Prasītāja prasību par nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju

par 2010. gadu no Ēkas 297,42 EUR apmērā. Prasītājs ir iesniedzis 2010.gada 17.februāra Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes maksāšanas

paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2010. gadam (turpmāk - 1.paziņojums), kurā kopējais nekustamā īpašuma nodoklis ir norādīts 265,50 Ls

(jeb 377,77 EUR) nevis 297,42 EUR. Savukārt par 2011.gadu Prasītājs ir iesniedzis 2011.gada 10.februāra Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu

pārvaldes maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli 2011.gadam (turpmāk - 2.paziņojums), kurā kopējais nekustamā īpašuma nodokļa

maksājums ir norādīts 422,67 Ls (jeb 601,41 EUR) nevis 763,40 EUR. Tā kā prasības pieteikuma tabulu sagatavotajos aprēķinos norādītie maksājumi

Ēkas nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par 2010.gadu un 2011.gadu nesakrīt ar prasības pieteikumam pievienotajiem Rīgas domes

Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 1.paziņojumu un 2.paziņojumu, secināms, ka Prasītāja prasījums daļā par nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu 8,83

EUR apmērā nav pamatots.

Ņemot vērā augstāk minēto, aprēķins zemes nomas maksai, kopā ir 765,89 EUR. Savukārt kompensācija par nekustamā īpašuma nodokli (par

laika periodu no 2010.gada līdz 2014.gadam) ir 7,25 EUR. Tādējādi Prasītāja prasība par 245,82 EUR nav nekādi pamatota.

2019.gada 23.oktobrī izskatāmajā lietā tika sastādīts saīsinātais spriedums un 2019.gada 24.oktobrī no Prasītāja saņemts pilna sprieduma

sastādīšanas lūgums, kas nosūtīts pa elektronisko pastu 2019.gada 24.oktobrī, tādējādi tiesa sastāda pilnu spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma

193.panta nosacījumiem.

Motīvu daļa

Lietā nepastāv strīds, ka nekustamais īpašums /adrese A/, kadastra Nr./numurs B/, kas sastāv no zemesgabala 10152 m2 platībā, pieder

Īpašniekiem, ko apstiprina Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ izdruka (l.l.15-16), kuri savas prasījuma tiesības pret Atbildētāju ar

2017.gada 13.decembra cesiju (l.l.29, 30) cedējuši Prasītājam.

Lietā nepastāv strīds, ka uz Zemes atrodas Ēka, kurā esošais dzīvoklis Nr.52 pieder Atbildētājai (l.l.14, 8-13).

Nav strīds lietā, ka Zemes īpašniekiem uzrēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, ko apliecina Rīgas domes Pašvaldības ienākumu pārvaldes

maksāšanas paziņojumi par nekustamā īpašuma nodokli 2010., 2011., 2012., 2013., 2014. un 2015.gadam (l.l.20 -26).

Atbilstoši likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.punktam, atzīstams, ka zeme un uz tās esošā daudzdzīvokļu māja ir patstāvīgi īpašuma tiesību objekti.

Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta piektajā daļā noteikts, ka gadījumos, ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi, viņu

savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar šā likuma 12.pantu. Attiecībās, kuras minētais pants neregulē, piemērojami Civillikuma noteikumi.

Civillikuma 1402.pants paredz, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nav strīds, ka starp pusēm nav noslēgts rakstveida līgums par zemes nomu un, ka Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

un Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” normas attiecīgajā laika periodā noteica, ka zemes nomas maksa ir seši procenti gadā

no zemes kadastrālās vērtības, ja puses nav rakstveidā noslēgušas vienošanos par zemes nomu, tādējādi atzīstams, ka starp pusēm nodibinātas

likumiskās piespiedu zemes nomas tiesiskās attiecības.

Civillikuma 927.pants noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, tas ir, tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus.

Īpašniekiem kā Zemes īpašniekiem ir tiesības gūt labumu no sava īpašuma un Prasītājam ir tiesības (13.12.2017. cesija) prasīt samaksu par zemes

lietošanu, tajā skaitā arī no Atbildētājas, kurai pieder dzīvoklis Ēkā, kura atrodas uz Īpašniekiem piederošās Zemes.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 5.punkts noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumu maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja

dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Tas, ka starp pusēm nav noslēgts zemes nomas līgums, neatbrīvo Atbildētāju no pienākuma maksāt par zemes nomu, jo ir nodibināts, ka nomas

tiesiskās attiecības pastāv neatkarīgi no pušu gribas, uz likuma pamata, līdz ar to ir atzīstams Atbildētājas pienākums maksāt zemes nomas maksu.

Ar 2017.gada 13.decembra cesiju Zemes Īpašnieki nodevuši Prasītājam prasījuma tiesības pret Ēkas dzīvokļu īpašniekiem prasības tiesības par

zemes piespiedu nomas prasījumiem par laika posmu no 01.01.2008. līdz 31.12.2017. un visām pie tā piederīgajā tiesībā un blakus prasījumiem.

Atbildētāja paskaidrojumā norāda, ka prasību neatzīst. Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā pamatojusi savu viedokli par prasību daļā par zemes

nomas maksas parāda piedziņu 183,28 EUR apmērā par laiku no 01.01.2008. līdz 05.03.2009.

Tiesa, izvērtējot Atbildētājas sniegtos paskaidrojumus un prasības pieteikumā norādīto, secina, ka Atbildētāja iebildumi par zemes nomas maksas

parāda piedziņu 182,92 EUR apmērā par laiku no 01.01.2008. līdz 05.03.2009. ir pamatoti, jo no lietas materiāliem izriet, ka prasība iesniegta tiesā

2019.gada 5.martā, un atbilstoši Civillikuma 1895.pantam, kas noteic, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un

kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā, un ir atzīstams, ka prasītājs ir zaudējis

prasības tiesības par zemes nomas maksu, kas radusies desmit gadus pirms prasības iesniegšanas tiesā.

Prasītāja prasījums par zemes nomas maksas parāda 182,92 EUR (par 2008.gadu – 155,63 EUR; no 01.01.2009. līdz 05.04.2009. – 27,92

EUR (129,62 EUR/304 dienas no 01.01.2009. līdz 31.10.2009.) X 64 dienas no 01.01.2009. līdz 05.03.2009.) apmērā par laiku no 01.01.2008. līdz

05.03.2009. saskaņā ar Civillikuma 1895. un 1902.pantā ietverto regulējumu ir noraidāms, jo iestājies noilgums prasības tiesības izlietošanai.

Attiecībā par prasījumu par zemes nomas maksas parāda piedziņu 827,21 EUR apmērā par laiku no 06.03.2009. līdz 31.12.2017. Atbildētāja nav

sniegusi pamatotus iebildumus, kā arī prasījuma pamatotību apstiprina starp pusēm esošā saistība un lietā esošie dokumenti, kā dēļ tiesa, pamatojoties uz

likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktu, 54.panta pirmo daļu, likuma “Par zemes reformu Latvijas

Republikas pilsētās” 12.panta otro1 daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, Civillikuma 1069., 1071., 1402., 1838., 1793., 1797., 1798.,

1801., 1805., 2141., 2142.pantu, atzīst, ka prasījums par zemes nomas maksas parāda 827,21 EUR par laiku no 06.03.2009. līdz 31.12.2017. no

Atbildētājas par labu Prasītājam ir pamatots un apmierināms.

Prasītājs ir lūdzis piedzīt arī nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju 8,83 euro apmērā par laiku no 01.01.2010. līdz 31.12.2014. un minētā

prasījuma pamatotībai iesniedza Rīgas domes Pašvaldības ienākumu pārvaldes maksāšanas paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokli 2010., 2011.,

2012., 2013., 2014. un 2015.gadam (l.l.20-26).

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā izteica iebildumus par Prasītāja veikto nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas aprēķinu.

Prasītājs norāda, ka 2010.gadu par ēku nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija ir 297,42 EUR, bet par dzīvokli 1,74 EUR.

No Rīgas domes Pašvaldības ienākumu pārvaldes maksāšanas paziņojuma par nekustamā īpašuma nodokli 2010.gadam (l.l.20-21) redzams, ka

par zemes gabalu /adrese/ (101452 kv.m.) ir aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā (kadastrālā vērtība 395978 LVL) 143,07 LVL, kas

atbilst 203,57 EUR. Līdz ar to, atbilstoši Atbildētājai 2010.gadā par piederošajām 5230/895100 domājām daļām būtu maksājama ēku nekustamā

īpašuma nodokļa kompensācija 1,19 EUR apmērā.

Prasītājs norāda, ka 2011.gadu par ēku nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija ir 371,77 EUR, bet par dzīvokli 2,17 EUR.

No Rīgas domes Pašvaldības ienākumu pārvaldes maksāšanas paziņojuma par nekustamā īpašuma nodokli 2011.gadam (l.l.21-22) redzams, ka

par zemes gabalu /adrese/ (101452 kv.m.) ir aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā (kadastrālā vērtība 352178 LVL) 178,84 LVL, kas

atbilst 254,47 EUR. Līdz ar to, atbilstoši Atbildētājai 2011.gadā par piederošajām 5230/895100 domājām daļām būtu maksājama ēku nekustamā

īpašuma nodokļa kompensācija 1,49 EUR apmērā.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka Prasītājs ir nekorekti norādījis Ēkai par 2011. un 2012.gadu uzrēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa

kompensācijas summu un līdz ar to nepareizi aprēķinājis Dzīvoklim piekritīgās nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas apmēru.

Līdz ar to ir atzīstams, ka nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda 7,60 EUR (par 2010.gadu – 1,19 EUR; par 2011.gadu -1,49 EUR;

par 2012.gadu – 1,34 EUR; par 2013.gadu 1,78 EUR; par 2014.gadu – 1,78 EUR) par laiku no 01.01.2010. līdz 31.12.2014. piedziņu no Atbildētājas

par labu Prasītājam ir pamatots un apmierināms, jo tas apstiprinās ar lietā iesniegtajiem dokumentiem, savukārt Prasītāja prasījums par nekustamā

īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu 1,23 EUR apmērā par laiku no 01.01.2010. līdz 31.12.2011. neapstiprinās ne ar kādiem

pierādījumiem, kā dēļ noraidāms Prasītāja prasījums par nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu 1,23 EUR apmērā par laiku no

01.01.2010. līdz 31.12.2011. kā nepierādīts.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1756., 1759., 1760., 1765., pantu, Prasītājam ir atzīstamas tiesības saņemt no

Atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas – 835,68 EUR, par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma

1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva par prasību tās apmierinātajā

daļā , t.i., 125,22 EUR (81,93%), kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu, no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenami izdevumi, kas Prasītājam

radušies sakarā ar lietas izskatīšanu, t.i., ar prasības pieteikuma un tiesas paziņojumu izsniegšanu saistītie izdevumi 2,70 EUR apmērā, kopā 127,92 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu un ceturto daļu no Atbildētājas Prasītāja labā piedzenami izdevumi

advokāta palīdzības samaksai 125,22 apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas Prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā (Civillikuma 1765.pants) no piespriestās summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta otro daļu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu

noteikt, ka spriedums Atbildētājai labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 panta, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji:

piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Kredītuzraudzības birojs”, reģistrācijas Nr.50103162891, pamatparādu -

zemes nomas maksas parādu 827,21 EUR par laiku no 06.03.2009. līdz 31.12.2017. un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 7,60 EUR

par laiku no 01.01.2010. līdz 31.12.2014., tiesas izdevumus 127,92 EUR apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 125,22 EUR apmērā, bet kopā

piedzīt 1087,95 EUR (tūkstoš astoņdesmit septiņi euro 95 centi).

Atzīt SIA “Kredītuzraudzības birojs” tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas

834,81 EUR (astoņi simti trīsdesmit četri euro 81 cents) par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai.

Noraidīt prasību daļā par zemes nomas maksas parāda piedziņu 183,28 EUR apmērā par laiku no 01.01.208. līdz 05.03.2009. un par nekustamā

īpašuma nodokļa kompensācijas parāda piedziņu 1,23 EUR apmērā par laiku no 01.01.2010. līdz 31.12.2011.

/pers. A/ piedzītās naudas summas samaksa veicama SIA “Kredītuzraudzības birojs” norēķinu kontā Nr.LV78PRTT0260021664208, AS

“PrivatBank”.

Noteikt atbildētājai, /pers. A/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei tā apmierinātājā daļā - 10 (desmit) dienu laikā pēc sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma teksts sastādīts 2019.gada 22.novembrī.

Tiesnese A.Feldmane