Court orders father to pay child support based on minimum wage percentages under Civil Code.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's request for child support in a small claims proceeding. The plaintiff argued that the defendant provided insufficient monthly assistance while she, as a disabled single mother, could not adequately support their daughter. The court ruled that parents must support their children according to their financial capacity, ordering payments of 25% of the minimum wage until age seven and 30% thereafter.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 179. panta pirmā daļa; Civilprocesa likuma 250.25. pants: Parents are legally obligated to support their minor children proportionally to their financial means, and courts may order child support based on statutory percentages of the minimum wage when parental capacity is established.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Civillieta Nr. C 26176216
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rēzeknē, 2016.gada 13.jūlijā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Jonikāns,
izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā pret /pers. C/, personas kods /personas
kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam.
Aprakstošā daļa
2016.gada 17.maijā Rēzeknes tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētājs) par uzturlīdzekļu
piedziņu bērnam iesniegusi /pers. B/ (turpmāk arī – prasītāja) norādot, ka /datums/dzimusi pušu meita /pers. D/, personas kods /personas kods/, kura
dzīvo kopā ar prasītāju un atrodas viņas apgādībā. Prasītāja vēlas piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam, jo atbildētājs materiālo palīdzību
sniedz nepietiekošā apmērā (60 euro mēnesī). Prasītāja pati ir invalīde, saņem nelielu pabalstu, viena pati nespēj nodrošināt bērnu ar visu nepieciešamo
normālai bērna attīstībai. Pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja, par labu viņai, uzturlīdzekļus meitas /pers. D/,
personas kods /personas kods/, uzturam 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi līdz 7 gadu vecuma
sasniegšanai un no 7 gadu vecuma sasniegšanas – 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot ar
prasības pieteikuma iesniegšanas dienu tiesā un līdz bērna pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.
Tiesas dokumenti pusēm piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1pantam,
pusēm ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu, par viņiem nosūtīto dokumentu saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti (lietas 9.-15.lapa).
Civillieta, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25pantam, nerīkojot tiesas sēdi, nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā, jo ne prasītāja, ne
atbildētājs lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nelūdza, tiesa lietu iztiesāt mutvārdu procesā par nepieciešamu neuzskata.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai, pusēm izskaidrotas to civilprocesuālās tiesības, puses informētas par tiesas, kas
izskatīs lietu, sastāvu, pusēm izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Noraidījumi tiesnesim nav pieteikti.
Pusēm savlaicīgi, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, 56.1panta pirmās daļas 3.punktam, paziņots datums –
2016.gada 13.jūlijs, kad sprieduma norakstu var saņemt tiesas kancelejā. Šis datums ir pilna sprieduma sastādīšanas datums (lietas 13., 15.lapa).
Atbildētājs – /pers. C/, rakstveida paskaidrojumu par prasības pieteikumu nav iesniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma un no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi
bērna uzturēšanai.
Tiesa noskaidroja, ka /datums/Rēzeknē dzimusi /pers. D/, personas kods /personas kods/, kuras vecāki ir: tēvs – /pers. C/, personas kods
/personas kods/, māte – /pers. B/, personas kods /personas kods/ (lietas 6.lapa). Puses dzīvo atsevišķi un pušu kopīgais bērns dzīvo kopā ar prasītāju,
tas redzams no Viļānu novada pašvaldības izziņām, Iedzīvotāju reģistra datu bāzes izdrukas par prasītājas, atbildētāja un pušu bērna deklarētajām
dzīvesvietām (lietas 7.-9.lapa), pārējiem lietas materiāliem. Prasītāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam, pierādījumus par atbildētāja ienākumiem
nav piestādījusi, līdz ar ko tiesa pieņem, ka atbildētājam ienākumu nav.
Tiesa uzskata, ka atbildētājam ir pienākums uzturēt bērnu, jo saskaņā ar Civillikuma 179.panta otro daļu pienākums gādāt par bērna
uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem. Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu vecākiem ir pienākums rūpēties par bērnu, viņu
uzturēt, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana (garīgās un fiziskās attīstības
nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Tiesa uzskata, ka apstāklis, ka atbildētājam, iespējams, nav nekādu ienākumu, neatbrīvo viņu no pienākuma rūpēties par bērna dzīvību un
labklājību, sagādāt viņam uzturu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu
sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Saskaņā ar Bērnu
tiesību aizsardzības likuma 5.pantu bērna tiesību aizsardzības subjekti pirmām kārtām ir bērna vecāki.
Nosakot ikmēneša pabalsta summu, kas piedzenama no atbildētāja, tiesa ņem vērā atbildētāja materiālo stāvokli, to, ka ziņu par viņa
ienākumiem nav. Apstāklis, ka prasītāja audzina, kopj bērnu, dod uzturu samērā ar savām iespējām, neierobežo viņas likumā noteiktās tiesības prasīt
uzturnaudu bērnam no otra vecāka.
Tiesa uzskata, ka primārās ir bērna intereses un situācija, kad bērns paliek bez uzturlīdzekļiem, nav pieļaujama. Saskaņā ar Civillikuma
179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu
un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu. Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra
noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.1. un 2.2.punkts nosaka, ka katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām
uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus katram savam bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma
sasniegšanai – 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., šobrīd 92,50 euro apmērā ik mēnesi, un no 7 gadu
vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, t.i., šobrīd
111 euro apmērā ik mēnesi.
Novērtējot pušu materiālo stāvokli, ņemot vērā pušu apgādībā esošo personu skaitu, tiesa uzskata, ka atbildētājam ir pienākums maksāt
uzturlīdzekļus meitas uzturēšanai līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai 25 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik
mēnesi, un no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas ik mēnesi, jo saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts ienākumos, jo prasītāja no to
samaksas valsts ienākumos atbrīvota ar likumu, piespriežama valsts nodeva un ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi (lietas
2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājam nosakāms termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 191., 193.pantu, tiesa
NOSPRIEDA
/pers. B/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasību pret /pers. C/, personas kods /personas kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu
bērnam apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, meitas /pers. D/, personas kods
/personas kods/, uzturēšanai uzturlīdzekļus līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 (divdesmit piecu) procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas ik mēnesi un no 7 gadu vecuma sasniegšanas – 30 (trīsdesmit) procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas ik mēnesi, sākot ar 2016.gada 17.maiju, līdz bērna pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.
Uzturlīdzekļu samaksa veicama /pers. B/, personas kods /personas kods/, norādītajā kredītiestādes – akciju sabiedrības /Nosaukums A/,
kontā Nr./konta numurs/.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 166,50 (viens simts sešdesmit seši euro 50 centi) euro
apmērā un ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus 6,28 (seši euro 28 centi) euro apmērā, kopā 172,78 (viens simts
septiņdesmit divi euro 78 centi) euro.
Noteikt /pers.C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma, daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, labprātīgai izpildei 10 dienas
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 13.jūlija, apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa
likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.
Tiesnesis A.Jonikāns