Court partially allowed tenant's rent arrears claim but rejected late payment interest due to prior settlement breach.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the municipality's claim for rent arrears and related costs against a former tenant who breached a payment agreement. While the tenant's debt of EUR 1,238.54 was confirmed, the court rejected the request for statutory late payment interest because the parties had previously agreed to a different interest calculation in a settlement. The judgment ordered the tenant to pay the principal debt, court costs, and a specific interest rate while denying the broader statutory interest claim.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8.p., 93.p., 97.p., 34.p., 41.p.1.d., 195.p., 250.26p., 250.27p., 250.25p., 204.1 p.; A court may partially satisfy a claim for rent arrears and costs but must reject a request for statutory late payment interest if the parties previously agreed to a different interest regime in a settlement that was breached.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C38038416
Lietas arhīva Nr. C-0088-17
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Valkā 2017.gada 13.februārī
Valkas rajona tiesa, šādā sastāvā:
tiesnese I.Seisuma
tiesas sēdēs sekretāre M.Stale
piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. D/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu STRENČU NOVADA DOME maza apmēra prasībā pret /pers. F/ par naudas piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
Tiesā saņemta Strenču novada domes (turpmāk prasītājs) maza apmēra prasība pret /pers. F/ (turpmāk atbildētāja) par naudas piedziņu.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas īres un komunālo maksājumu parādu uz 2016.gada 1.jūliju EUR 1238.54, kā arī valsts nodevu EUR
185.78, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4.70, kopā EUR 1429.02. Atzīt tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma 6% gadā
no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka ar atbildētāju 15.07.2011. prasītājs noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. /numurs/ uz noteiktu laiku līdz
14.07.2012. par dzīvojamās platības /adrese/, īri.
Dzīvojamā telpa pieder prasītājam, pašvaldība apsaimnieko savu dzīvojamo fondu un sniedz komunālos pakalpojumus.
Atbilstoši noslēgtajam īres līgumam, prasītājs nodrošināja atbildētājai tiesības dzīvokli lietot un izmantot pakalpojumus, vienlaicīgi atbildētājai ir
pienākums maksāt par dzīvokļa izmantošanu un saņemtajiem pakalpojumiem. Prasītājs īres līguma darbības laikā nav ierobežojis tiesības lietot dzīvokli un
nodrošinājis atbildētāju ar pamatpakalpojumiem (aukstais ūdens un kanalizācija, apkure un atkritumu izvešana).
Atbildētāja dzīvojamo platību nodevusi 2013.gada oktobra mēnesī un līdz dzīvojamās platības nodošanai, turpināja pieļaut parādus. Kopējās
parāda saistības uz 2013.gada decembra mēnesi EUR 1238.54. Atbildētāja nav izteikusi pretenzijas par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, kā arī
saņemtiem pakalpojumiem.
Starp pusēm 16.10.2013. slēgta vienošanās /numurs/par parāda pakāpenisku atmaksu, atbildētāja vienošanos nepildīja, turpmākā laika periodā
neveica maksājumus.
Noslēgtās vienošanās 6.punktā noteikts, ka vienošanās neizpildes gadījumā, prasītājs ir tiesīgs bez brīdinājuma izsniegšanas veikt procesuālās
darbības tiesvedības procesa uzsākšanai.
Prasītājs norāda, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.1 punktā noteiktai kārtībai risināt strīdu izmantojot mediāciju nevēlas, jo
prasītājs pirms prasības celšanas tiesā ir veicis pasākumus, lai noregulētu strīdu ar atbildētāju līdz prasības celšanai tiesā, kas pēc būtības nav sekmējies
ar panākumiem rast risinājumu ārpustiesas izskatīšanas kārtībā.
Prasības pieteikums pamatots ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 6., 10.,12.,28.,28.1 panta pirmās daļas 1.punktu, 28.2 panta pirmās daļas 1.,
2.punktiem, 44.pantu.
Norādīts, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Atbildētāja tiesai paskaidrojumus par prasību nav sniegusi. Tiesas dokumenti atgriezti atpakaļ tiesai ar VAS ,,Latvijas Pasts” norādi – adresāts nav
zināms. Adresāts mainījis dzīvesvietu. Tiesas dokumenti atkārtoti nosūtīti atbildētājai 2016.gada 8.septembrī, bet atgriezti atpakaļ tiesai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas. Ja
atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, tiesas dokumentus nosūta uz lietas
dalībnieka saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu norādīto adresi.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata
rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas
izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma
sastādīšanas datumu.
Pamatojoties uz augstāk minēto tiesnese nolēma lietu iztiesāt tiesas sēdē, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta pirmo daļu atbildētāja
aicināma uz tiesas sēdi ar publikāciju oficiālajā izdevumā ,,Latvijas Vēstnesis”.
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. D/ uzturēja prasību spēkā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Papildus paskaidroja, ka
atbildētāja neesot veikusi nevienu maksājumu, ne pēc noslēgtās vienošanās, ne līdz tiesas dienai. Prasītājs sazinājies ar atbildētājas tuviniekiem, bet
neviens neesot lietas kursā, kur atbildētāja varētu būt, jo nekādus kontaktus neuzturot. Veicot pārrēķinu uz brīdi, kad atbildētāja nodevusi dzīvokļa
atslēgas parāda summa esot lielāka nekā norādīts vienošanās, jo pēc vienošanās atbildētāja vēl dzīvojusi minētajā dzīvojamā platībā. Lūdz prasību
apmierināt un piedzīt arī izdevumus par sludinājuma ievietošanu oficiālajā izdevumā ,,Latvijas Vēstnesis’’.
Tiesas sēdē atbildētāja /pers. F/ nav ieradusies. Par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņojusi, nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt. Par tiesas sēdes
vietu un laiku atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ar tiesas pavēsti un publikāciju oficiālajā izdevumā
,,Latvijas Vēstnesis” /datums/laidienā Nr. /numurs/.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1.un 2.punktu pusēm ir pienākums pēc tiesas aicinājuma ierasties tiesā un savlaicīgi
rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi. Tiesa secina, ka atbildētājs ir apzināti attecies no savu tiesību realizēšanas un
uzņēmies risku par to, ka lieta var tikt izskatīta bez viņa klātbūtnes.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja
vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.
Uzklausījusi tiesas sēdē prasītāja pilnvarotās pārstāves viedokli, ka lietu var izskatīt, tiesa nolēma lietu izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes, jo
nekonstatēja tādus apstākļus, kas dotu pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai saskaņā ar Civilprocesa likuma 209. un 210.pantiem.
MOTĪVU DAĻA
Uzklausījusi tiesas sēdē prasītāja pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus, iepazinusies ar prasības pieteikumu, tam pievienotajiem pierādījumiem, tiesa
atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –
kreditoram – zināma darbība, kam ir
mantiska vērtība. Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Lietā noskaidrots, ka ar atbildētāju prasītājs 2011.gada 15.jūnijā noslēdza dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. /numurs/uz noteiktu laiku līdz
14.01.2012. par dzīvojamo telpu /adrese/.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir
dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.
Prasītājs norādījis, ka dzīvojamo platību atbildētāja nodevusi 2013.gada oktobra mēnesī.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā
noteiktajos termiņos un maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama (..) dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos
termiņos un kārtībā.
Saskaņā ar noslēgtā līguma 2.punktu maksājumi jāizdara ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 31.datumam.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta pirmās daļas 1.punktu pamatpakalpojumi, kuri nesaraujami ir saistīti ar dzīvojamās telpas
lietošanu ir: apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana.
Izbeidzoties īres tiesiskām attiecībām, atbildētāja nav norēķinājusies ar prasītāju par īri un komunālajiem maksājumiem.
2013.gada 16.oktobrī starp pusēm noslēgta vienošanās /numurs/par komunālo pakalpojumu parāda samaksu, saskaņā ar kuru atbildētāja apņēmās
vienošanās iekļautajā grafikā veikt parāda apmaksu.
Noslēgtās vienošanās 6.punktā noteikts, ka vienošanās neizpildes gadījumā, prasītājs ir tiesīgs bez brīdinājuma izsniegšanas veikt procesuālās
darbības tiesvedības procesa uzsākšanai.
Parāda esamību iesniedzot prasības pieteikumu EUR 1238.54 apmērā, apstiprina lietas materiālos esošie rakstveida pierādījumi: kopsavilkums
par maksātājiem pa mēnešiem par laika periodu no 01.12.2011.-13.12.2013., no 02.01.2014.-01.07.2016. un no 02.01.2014.-01.02.2017., no
kuriem redzams, ka atbildētāja nav veikusi nevienu maksājumu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 92.pantam pierādījumi lietā ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme
lietas izspriešanā.
Izvērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pilnībā pierādīta un apmierināma. Atbildētāja nav izmantojusi savas likumā paredzētās
tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu vai iebildumus, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis
pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma
līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša
parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.
Atbildētāja lietā nav iesniegusi pierādījumus par parāda samaksu pilnā vai daļējā apmērā.
Tā kā atbildētājs savas saistības labprātīgi nav nokārtojusi, prasītājs pamatoti griezies tiesā. Līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenams
pamatparāds EUR 1238.54.
Prasītājs lūdz tiesu atzīt tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma 6% gadā no sprieduma pasludināšanas dienas līdz
sprieduma pilnīgai izpildei saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu spriedumā par naudas summu piedziņu norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus un norādīt arī procentu apmēru.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām 2014.gada 4.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2742-14
(C17162112) un 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1331/2016 (C28283311) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem ir norādītas tiesas
spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, ir aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laika posmu pēc sprieduma
labprātīgās izpildes termiņa beigām.
Līdz ar to noraidāms prasītāja lūgums par tiesību noteikšanu saņemt likumiskos procentus no sprieduma pasludināšanas dienas.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos
6% gadā no nesamaksātā galvenā parāda.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta 1.daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesāšanās
izdevumus. No atbildētājas prasītāja labā piedzenama samaksātā valsts nodeva saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta ,,a’’
apakšpunktu EUR 185.78, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4.70 un par sludinājuma publicēšanu oficiālajā izdevumā ,,Latvijas Vēstnesis’’
EUR 15.65.
Tā kā kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta, tiesas paziņojumu nosūtīšanu pusēm atbilstoši lietā esošai
uzziņai par ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem ir EUR 6.48, bet prasītājs, iesniedzot prasības pieteikumu samaksājis EUR 4.70, tiesa atzīst, ka ar
lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa, kuru nav sedzis prasītājs EUR.1.78, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas
5.punktu, piedzenami no atbildētājas par labu valstij.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu pēc sprieduma spēkā stāšanās nosakāms sprieduma daļā par parāda un tiesas izdevumu piedziņu
labprātīgas izpildes termiņš.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Vadoties no izteiktā un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.p., 93.p., 97.p., 34.p., 41.p.1.d., 195.p., 250. 26p., 250.27p., 250.25p., 204.1 p.,
tiesa
n o s p r i e d a :
apmierināt prasību daļēji.
Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, pēdējā zināmā dzīvesvieta /adrese / par labu STRENČU NOVADA DOMEI, reģistrācijas
Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese B/, īres un komunālo maksājuma parādu, kas saistīts ar dzīvokli Nr/numurs/, /adrese/, EUR 1238.54,
valsts nodevu EUR 185.78, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumu EUR 20.35, kopā EUR 1444.67 (viens tūkstotis četri simti četrdesmit četri euro un
67 centi).
Parāda samaksa veicama Strenču novada domei, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ norēķinu kontā Valsts kasē
Nr.LV51TREL9807180941810.
Noteikt tiesības STRENČU NOVADA DOMEI , reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma
dienai) saņemt likumiskos sešus procentus no simta gadā no parāda pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu pieauguma
ierobežojumus.
Noraidīt prasību daļā par tiesību atzīšanu prasītājam saņemt likumiskos 6% gadā no sprieduma pasludināšanas dienas.
Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, pēdējā zināmā dzīvesvieta /adrese /, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus valsts labā EUR
1.78 (viens euro un 78 centi), kuri jāiemaksā:
Saņēmējs: Tiesu administrācija
Konta Nr.LV51TREL2190458019000
NMR 90001672316
Saņēmēja banka: Valsts kase
Kods: TRELLV22
Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās, izskaidrojot, ka samaksu apliecinoši
dokumenti par tiesas izdevumu samaksu jāiesniedz/jāpiesūta Valkas rajona tiesas kancelejai, Rīgas ielā 2, Valkā, LV 4701.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Valkas rajona
tiesā, ievērojot Civilprocesa likuma 440.2panta nosacījumus.
Tiesnese I.Seisuma