Administrative appeal court dismisses conviction due to police failure to allow defendant access to case files during protocol drafting.

NORAKSTS Lieta Nr.110016907 Nr.143/AA43-2207-07/18

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 5.decembrī Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja A.Šteinberga, tiesneši U.Bērziņš un A.Laviņš,

piedaloties D.S. pārstāvim A.S.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par D.S., personas kods /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta trešās daļas, sakarā ar D.S. apelācijas sūdzību par Bauskas rajona tiesas tiesneses 2007.gada 19.aprīļa lēmumu.

Aprakstošā daļa [1] 2007.gada 30.martā Valsts policijas Bauskas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas inspektors A.Pizičs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA157922, kurā konstatēja, ka 2006.gada 14.oktobrī, plkst. 03:00 Bauskas rajonā, Iecavā, Rīgas ielā pretī mājai Nr.10, transportlīdzekli Audi A4 ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ D.S. vadīja pa gājēju celiņu, atrodoties alkohola iespaidā. Minimālā alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā 1,41 promiles, konstatēta ar alkometru Lion SD-400 Nr.21955D, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Atzīts, ka D.S. izdarījusi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 39.1.2. punkta, 1.20.punkta, 4.punkta un 111.punkta pārkāpumus, atbildība par ko paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15 panta trešajā daļā, 149.7panta astotajā daļā.

[2] Bauskas rajona tiesas tiesnese ar 2007.gada 19.aprīļa lēmumu atzina D.S. par vainīgu LAPK 149.15panta trešajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīja ar naudas sodu Ls 400 apmērā, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 gadu, piemērojot administratīvo arestu uz 5 diennaktīm. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [2.1] D.S. atzina sevi par vainīgu, paskaidroja, ka viņai ir divi bērni, māte invalīde. Lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu nav pārsūdzējusi. Pūtusi alkometrā, protokolu parakstījusi. Savu rīcību vērtē slikti, to nožēlo. Lūdz atlikt administratīvā aresta piemērošanu, lai nokārtotu jautājumus ģimenē un darbā. [2.2] Tiesnese, noklausījusies D.S. paskaidrojumus, iepazinusies ar lietas materiāliem, atzīst, ka ir iegūti pierādījumi, ka D.S. izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 149.15 panta trešajā daļā. D.S. vainu pierāda viņas pašas paskaidrojumi, administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA157922, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols ar izdrukām par alkohola koncentrāciju, 2007.gada 29.marta lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu. [2.3] Tiesnese, nosakot soda veidu un mēru, vadās no LAPK 32.panta un ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, D.S. personību, ka apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni, viņas vainas pakāpi, attieksmi pret izdarīto pārkāpumu, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošo apstākli saskaņā ar LAPK 33.pantu, ka vaļsirdīgi nožēlo izdarīto, atbildību pastiprinošos apstākļus saskaņā ar LAPK 34.pantu nesaskata. Tiesnese atzīst, ka saskaņā ar LAPK 294.pantu ir apmierināms D.S. lūgums par administratīvā aresta izpildes atlikšanu, atliekot administratīvā aresta izpildi uz vienu mēnesi. Tiesnese nesaskata LAPK 31.pantā paredzēto pamatu, lai D.S. netiktu piemērots administratīvai arests.

[3] Par Bauskas rajona tiesas 2007.gada 19.aprīļa lēmumu D.S. (turpmāk arī – pieteicēja) iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [3.1] Ar Bauskas rajona tiesas tiesneses 2007.gada 19.aprīļa lēmumu ir pārkāptas pieteicējas tiesības, lēmums pieņemts, pārkāpjot procesuālas normas, neizvērtējot visus lietas apstākļus pilnīgi, objektīvi, vispusīgi, atbilstoši likuma normām. [3.2] Kriminālprocesa likums neparedz lēmumu par administratīvā soda piemērošanu un lēmumu par saukšanu pie administratīvās atbildības. No kriminālprocesa var tikt tikai izdalīts materiāls izlemšanai par administratīvās lietvedības uzsākšanu. [3.3] Par 2007.gada 30.martā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA 157922 D.S. netika informēta, tas tika sastādīts bez D.S. piedalīšanās. Protokolā nav izdarīta atzīme par tiesību un pienākumu izskaidrošanu, par otrā eksemplāra saņemšanu vai atteikšanos to darīt. Amatpersonas paraksts uz protokola ir kopēts. [3.4] Lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu D.S. saņēma tikai 2007.gada 10.aprīlī, līdz ar to viņai faktiski tika liegta iespēja iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem un protokolu, kā arī sniegt savus paskaidrojumus. [3.5] 2007.gada 10.aprīļa lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, drošības līdzekļa atcelšanu un administratīvā soda piemērošanu sastādīts, neievērojot normatīvo aktu prasības. [3.6] Protokolā lietots tiesību normu prasībām neatbilstošs saīsinājums „Bauskas RPP”.

[3.7] Pieteicēja tiesas sēdē norādīja, ka lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu ir pārsūdzējusi, taču Bauskas rajona tiesas tiesneses lēmumā ir norādīts, ka lēmums nav ticis pārsūdzēts. [3.8] Lietā nav konstatēts un pierādīts pārkāpuma izdarīšanas laiks un pārkāpuma būtība, tādējādi pārkāpjot LAPK 149.15panta trešo daļu, 149.7panta astoto daļu, 239.panta pirmās daļas 1.punktu, 248., 243, un 244.pantu. Aizdomās turēto personu liecības nevar tikt ņemtas par pamatu administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai, jo aizdomās turētās personas netiek brīdinātas par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. Pieteicējas izelpas kontrole tika veikta 2006.gada 14.oktobrī, plkst. 07:48 Bauskas rajona policijas pārvaldē, nevis plkst. 3:00 Iecavā, Rīgas ielā

10 – tātad laikā, kad pieteicēja nevadīja transportlīdzekli. [3.9] Ne administratīvā pārkāpuma protokolā, ne lēmumā nav norādīts, ka tieši pieteicēja vadījusi automašīnu alkohola reibumā. [3.10] Pieteicēja norāda, ka nevar vadīt vienlaicīgi automašīnu reibuma stāvoklī un precīzi tai pašā laikā atstāt ceļu satiksmes negadījuma vietu, kā tas konstatēta ar otru administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA157923. [3.11] Lēmumā nepareizi norādīti pieteicējas personas dati.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību un papildus paskaidroja, ka lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu D.S. pārsūdzēja prokuroram 2007.gada 18.aprīlī, par ko viņa informēja pirmās instances tiesu.

Motīvu daļa [5] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un apmierināma. [6] Apgabaltiesa konstatē turpmāk norādītos apstākļus. [6.1] Bauskas rajona policijas pārvaldē 2006.gada 14.oktobrī uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas par to, ka 2006.gada 14.oktobrī plkst. 3:15 Iecavā uz E.Virzas ielas nozagta D.S. piederoša automašīna Audi A4 ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/. [6.2] Ar Bauskas rajona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 1.nodaļas inspektores 2007.gada (kļūdaini norādīts 2006.gada) 29.marta lēmumu (lietas 10.-21.lapā) nolemts izbeigt kriminālprocesu daļā par D.S. piederošās automašīnas zādzību pret S.Z., R.V., R.B., jo nav noticis noziedzīgs nodarījums; izbeigt kriminālprocesu daļā par apzināti nepatiesu iesniegumu pret D.S. noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ; nosūtīt lēmumu par D.S. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.15 panta trešās daļas, 149.16panta piektās daļas un 149.4panta četrpadsmitās daļas Bauskas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļai.

Lēmumā cita starpā konstatēts, ka, būdama alkohola reibumā, mēraparāta LION SD400 nr.21955D nolasījums 1,41%, D.S. 2006.gada 14.oktobrī ap plkst. 3:00 vadīja viņai piederošo automašīnu Audi A4 ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ pa gājēju celiņu pie mājas Rīgas ielā 10, Iecavā, Bauskas rajonā, kur aizķēra ielas metāla aizsargbarjeru, to bojājot. D.S., vadot automašīnu, atradās alkohola reibumā un atstāja ceļu satiksmes negadījuma vietu, ar ko pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 39.1.2., 50.1. un 10.punkta, kā arī LAPK 149.15panta trešās daļas, 149.16panta piektās daļas un 149.4panta četrpadsmitās daļas prasības. [6.3] 2007.gada 29.martā minētais lēmums nosūtīts Bauskas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas birojam. [6.4] 2007.gada 30.martā Valsts policijas Bauskas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas inspektors A.Pizičs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PA157922 (turpmāk – Protokols) kurā konstatēja, ka 2006.gada 14.oktobrī, plkst. 03:00 Bauskas rajonā, Iecavā, Rīgas ielā pretī mājai Nr.10, transportlīdzekli Audi A4 ar valsts reģistrācijas numuru /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ D.S. vadīja pa gājēju celiņu, atrodoties alkohola iespaidā.

Minimālā alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā 1,41 promiles, konstatēta ar alkometru Lion SD-400 Nr.21955D, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs (lietas 4.lapā),. Atzīts, ka D.S. izdarījusi Ceļu satiksmes noteikumu 39.1.2.punkta, 1.20.punkta, 4.punkta un 111.punkta pārkāpumus, atbildība par ko paredzēta LAPK 149.15 panta trešajā daļā, 149.7panta astotajā daļā. [6.5] Ar Bauskas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2007.gada 27.aprīļa lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PA157923 (lietas 44.lapā) konstatēts, ka D.S. 2006.gada 14.oktobrī, plkst. 03:00 Bauskas rajonā, Iecavā, Rīgas ielā pretī mājai Nr.10, vadīja transporta līdzekli Audi A4, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ pa gājēju celiņu, aizķēra metāla aizsargbarjeru un bojāja to, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, pēc kura izraisīšanas patvarīgi atstāja ceļa satiksmes negadījuma vietu.

Par Ceļu satiksmes noteikumu 50.1, 50.4. un 111.punkta pārkāpumu D.S. saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.16 panta piektās daļas un 149.4panta astotās daļas, uzliekot naudas sodu Ls 200 apmērā. Ar Bauskas rajona policijas pārvaldes 2007.gada 16.maija lēmumu Nr.012-S/1 (lietas 72.lapā) sākotnējais lēmums atcelts un lietvedība izbeigta. [6.6] Ar Bauskas rajona tiesas tiesneses 2007.gada 19.aprīļa lēmumu D.S. piemērots naudas sods Ls 400 apmērā, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 gadu, piemērojot administratīvo arestu uz 5 diennaktīm, par Ceļu satiksmes noteikumu 39.1.2. punkta pārkāpumu, atbildība par ko paredzēta LAPK 149.15 panta trešajā daļā.

Ceļu satiksmes noteikumu 39.1.2.punkts noteic, ka transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles.

Savukārt LAPK 149.15panta trešā daļa noteic, ka par transportlīdzekļa vadīšanu [..], ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, [..] transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu. [6.7] Ar Bauskas rajona prokuratūras prokurora 2007.gada 24.maija lēmumu (lietas 64.lapā) Bauskas rajona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 1.nodaļas inspektores 2007.gada 29.marta lēmums [6.2] atcelts. Lēmumā cita starpā norādīts, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav iegūti pierādījumi, kas apstiprinātu faktu, ka D.S. automašīnu vadījusi, atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā, jo no notikuma brīža ap plkst. 3:00 līdz brīdim, kad tika noteikts metanola saturs viņas izelpojamā gaisā, pagāja apmēram 4 stundas un 48 minūtes un D.S. nenoliedz, ka, atrodoties pie draudzenes dzīvoklī, lietojusi alkoholu, būdama stresā un histērijā pēc laupīšanas. Pieņemot lēmumu, inspektore nav rīkojusies saskaņā ar LAPK 214.pantu, kurā uzskaitītas policijas amatpersonas, kurām ir tiesības pieņemt lēmumus Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu gadījumā.

[7] Saskaņā ar LAPK 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar LAPK 7.panta pirmo daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas pausto nostāju, par krimināllietām Eiropas Cilvēktiesību konvencijas izpratnē atzīstamas arī noteiktas administratīvo lietu kategorijas, tai skaitā – administratīvās lietas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem (skat., piemēram, lietā Malige pret Franciju, 1998.gada 23.septembra spriedums; Rec.1998-VII, fasc.93). Lai piemērotu sodu par administratīvo pārkāpumu, jābūt pierādītai personas vainai. Saskaņā ar krimināltiesībās piemērojamo principu visas šaubas par vainu jāvērtē par labu apsūdzētajam. No nevainīguma prezumpcijas izriet princips, ka saprātīgas šaubas, kuras nevar novērst, jāvērtē par labu apsūdzētajam. Apgabaltiesa uzskata, ka personu par vainīgu administratīvajā pārkāpumā var atzīt tad, ja tam ir pietiekoši pierādījumi. Ja pierādījumi nav pietiekami un pastāv šaubas, tās ir tulkojamas par labu personai. [8] Lietā nav strīda par to, ka 2006.gada 14.oktobrī, brīdī, kad D.S. tika veikta alkohola ietekmes pārbaude, viņa atradās alkohola reibumā. Lietai pievienotās alkometra izdrukas apliecina, ka 2007.gada 14.oktobrī, plkst. 7:42 un atkārtoti 7:48 D.S. veikta pārbaude ar alkometru, konstatējot alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā attiecīgi 1,51 un 1,41 promiles

(lietas 6.lapā). Minētās ziņas ietvertas transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā (lietas 5.lapā), ko D.S. parakstījusi. D.S. savu vainu pārkāpuma izdarīšanā noliedz un norāda, ka nevadīja automašīnu, atrodoties alkohola ietekmē, bet alkoholu lietoja vēlāk. Kriminālprocesa laikā D.S. paskaidroja, ka 2006.gada 14.oktobrī, ap plkst. 03:00 viņa nevadīja automašīnu, atrodoties alkohola reibumā – neilgi pirms braukšanas, draudzenes dzimšanas dienas svinību laikā bija izdzērusi nepilnu glāzi šampanieša, taču alkoholu (150-200 gramus degvīna) lietoja pie draudzenes tai pat dienā vēlāk, pēc tam, kad atstāja notikuma vietu. [9] Ar prokurora 2007.gada 24.maija lēmumu, atzīts ka D.S. 2006.gada 14.oktobrī, ap plkst. 3:15 ieradās Iecavas policijā ar iesniegumu par automašīnas zādzību, kur policijas darbiniekiem neradās aizdomas, ka D.S. atrodas alkohola reibumā.

Tikai pēc tam, kad policijas darbinieki atrada automašīnu, par kuras nolaupīšanu D.S. bija ziņojusi, un D.S. atkārtoti ieradās policijas iecirknī, viņai plkst. 7:42 un atkāroti 7:48 tika veikta pārbaude alkohola ietekmes noteikšanai. Ņemot vērā, ka ir izbeigta administratīvā lietvedība pret D.S. par faktu, ka viņa 2006.gada 14.oktobrī, ap plkst. 3:00 izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu un patvarīgi atstājusi ceļu satiksmes negadījuma vietu [6.5], nav arī pamata uzskatīt, ka lietā piemērojams Ceļu satiksmes noteikumu 39.6.punkts, kas aizliedz transportlīdzekļa vadītājam lietot alkoholiskus dzērienus pēc ceļu satiksmes negadījuma. [10] Ievērojot [8-9] konstatēto, izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, apgabaltiesa nav guvusi apstiprinājumu tam, ka D.S. ir vainojama administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Nav iegūti pārliecinoši pierādījumi, ka D.S. 2006.gada 14.oktobrī, plkst. 03:00 būtu vadījusi transportlīdzekli alkohola reibumā. Alkohola reibuma fakts konstatēts 3 stundas un 48 minūtes pēc transportlīdzekļa vadīšanas, un nav iegūti pierādījumi tam, ka D.S. nelietoja alkoholu šajā laika periodā, t.i., pēc transportlīdzekļa vadīšanas. [11] Saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Ņemot vērā, ka D.S. vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā nav pierādīta [10], apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesneses lēmums ir atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

[12] Bez tam apgabaltiesa konstatē arī procesuālus pārkāpumus administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā. [12.1] LAPK 237.pants noteic, ka lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu (..).

LAPK 246.pants noteic, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota amatpersona [..] sastāda protokolu. Protokolu nesastāda šā kodeksa 250.pantā norādītajos gadījumos. Apgabaltiesa konstatē, ka uz konkrēto gadījumu nav attiecināms neviens no LAPK 250.pantā norādītajiem izņēmumiem, kad protokols par administratīvo pārkāpumu nebūtu sastādāms. LAPK 248.pants, cita starpā, noteic, ka protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; ja ir liecinieki un cietušie, protokolu var parakstīt arī šīs personas (LAPK 248.panta trešā daļa).

Ja persona, kas izdarījusi pārkāpumu, atsakās parakstīt protokolu, par to protokolā izdara ierakstu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ tā atsakās to parakstīt (LAPK 248.panta ceturtā daļa). Protokolu sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kas noteikti šā kodeksa 260.pantā, un par to izdara ierakstu protokolā (LAPK 248.panta piektā daļa). No minētajām normām secināms, ka amatpersonai (iestādei), kura uzsākusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ir pienākums noskaidrot lietā nepieciešamās ziņas par personu, kas izdarījusi pārkāpumu, nodrošināt iespēju šai personai iepazīties ar lietas materiāliem, nodrošināt personai iespēju piedalīties administratīvā protokola sastādīšanā un iepazīties ar to.

Tādā veidā tiek panākts, ka persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir informēta par administratīvās lietvedības uzsākšanu un par protokola sastādīšanu, kā arī var savlaicīgi paust savu attieksmi par protokolā konstatētajiem faktiem. [12.2] Apgabaltiesa konstatē, ka Protokolu D.S. nav parakstījusi, kā arī nav uzaicināta uz Protokola sastādīšanu. Tāpat lietā nav ziņu, ka Protokola kopija būtu nosūtīta D.S. pa pastu, kas ļautu izdarīt secinājumu, ka persona ar administratīvā pārkāpuma protokolu iepazinusies (salīdz.

LAPK 248.1pantu 2007.gada 17.maija likuma redakcijā). Ņemot vērā iepriekš konstatēto, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka Valsts policija, uzsākot administratīvā pārkāpuma lietvedību un sastādot Protokolu, nav izpildījusi LAPK prasības par lietvedības vešanu administratīvā pārkāpuma lietā – nav nodrošinājusi iespēju pieteicējai iepazīties ar lietas materiāliem, kā rezultātā viņa nebija informēta par administratīvās lietvedības uzsākšanu un par Protokola sastādīšanu, nevarēja savlaicīgi paust savu attieksmi par Protokolā konstatētajiem faktiem, kā arī iestāde neizskaidroja LAPK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības un pienākumus. [12.3] LAPK 260.panta pirmajā daļā noteikts, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 14.1 pantu (procesuālā taisnīguma princips) iestāde un tiesa, pieņemot lēmumu, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus.

Tiesības būt uzklausītam ir viena no administratīvā procesa dalībnieka būtiskām procesuālām garantijām, kas nozīmē, ka dalībnieka sniegtie pierādījumi un citi fakti tiks izvērtēti un ņemti vērā (sk. Eiropas Padomes rezolūciju (77) 31 „Par indivīdu aizsardzību attiecībā uz valsts institūciju aktiem”). Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Valsts policija, veicot lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ir būtiski pārkāpusi personas ar likumu aizsargātās procesuālās tiesības, jo D.S. bija liegta iespēja piedalīties Protokola sastādīšanā, paust savu attieksmi pret tajā konstatētajiem faktiem, proti, sniegt paskaidrojumus un piezīmes pie Protokola. [12.4] Saskaņā ar LAPK 268.panta 2.punktu institūcija (amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, izlemj, vai pareizi sastādīts protokols un citi materiāli par administratīvo pārkāpumu. Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, nav konstatējusi un nav vērtējusi norādītos procesuālos pārkāpumus, kas tika pieļauti, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.1 panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda: D.S. apelācijas sūdzību apmierināt. Atcelt Bauskas rajona tiesas tiesneses 2007.gada 19.aprīļa lēmumu un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši (paraksts) U.Bērziņš

(paraksts) A.Laviņš

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese A.Šteinberga Rīgā, 2007.gada 5.decembrī