Court dismissed request to issue authority document for church representation due to lack of legal basis.

Lieta Nr.A42627207

Lietvedības Nr.A995-10/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2010.gada 12.februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis O.Priedītis,

piedaloties pieteicēja - V.B., pārstāvim J.Ķ.,

atbildētājas – Latvijas Republikas, pusē pieaicinātās iestādes – Tieslietu

ministrijas, pārstāvim E.P.,

atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu Nr.A42627207 V.U.

pieteikumā par Tieslietu ministrijas 2007.gada 3.septembra lēmuma Nr.1-

12/95 atcelšanu un administratīvā akta izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 10.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts V.U.

(turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums un ar Administratīvās rajona tiesas

tiesneša 2007.gada 12.oktobra lēmumu nolemts pieņemt V.U. pieteikumu un

ierosināt administratīvo lietu Nr.A42627207 Tieslietu ministrijas (turpmāk arī

– atbildētāja) 2007.gada 3.septembra lēmuma Nr.1-12/95 (turpmāk arī –

pārsūdzētais Lēmums) atcelšanu un administratīvā akta izdošanu.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka Reliģisko lietu pārvalde 2007.gada

23.maijā saņemts pieteicēja iesniegums, kas iesniegts reliģiskās organizācijas

„Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze” vārdā, kurā pieteicējs lūdz atzīt

par normatīvo dokumentu prasībām neatbilstošiem un par spēkā neesošiem

V.S. iesniegtos 2007.gada 22.aprīļa un 20.maija kopsapulču dokumentus,

izsniegt V.U. izziņu par paraksta un pārstāvniecības tiesībām draudzes vārdā,

atstādināt J.M. no lēmumu pieņemšanas sakarā ar draudzi. Vienlaikus

pieteicējs iesniedzis 2007.gada 23.maija iesniegumu par draudzes kopsapulci,

2007.gada 15.aprīļa un 20.maija kopsapulču protokolu izrakstus.

2007.gada 25.jūnijā Reliģisko lietu pārvalde pieņēma lēmumu Nr.3.3-

19 „Lēmums par statūtu un izmaiņu vadības sastāvā reģistrācijas atteikumu”,

ar kuru nolēma atteikt reģistrēt reliģiskās organizācijas „Rīgas Grebenščikova

vecticībnieku draudze” 2007.gada 20.maijā kopsapulcēs pieņemtos lēmumus

par statūtu jaunās redakcijas pieņemšanu un izmaiņām vadības institūciju

sastāvā.

Tieslietu ministrijā 2007.gada 27.jūlijā saņemts pieteicēja iesniegums

par Reliģisko lietu pārvaldes 2007.gada 25.jūnija lēmuma Nr.3.3-19 „Lēmums

par statūtu un izmaiņu vadības sastāvā reģistrācijas atteikumu” apstrīdēšanu.

Ar Tieslietu ministrijas 2007.gada 3.septembra lēmumu Nr.1-12/95

atteikts izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu sakarā ar to, ka

administratīvā akta izdošanai nav pamata.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam Lēmumam, pieteicējs iesniedza

pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā pieteicējs norāda, ka

pārsūdzētais Lēmums ir nepamatots un atceļams, pamatojoties uz šādiem

argumentiem:

[3.1] Atbildētājas apgalvojums par to, ka nav ziņu par pieteicēja

uzņemšanu draudzē, sakarā ar ko pieteicējs nevarēja būt ievēlēts draudzes

padomē, neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem, jo ministrijas rīcībā esošajā

izrakstā no 2007.gada 15.aprīļa draudzes kopsapulces protokola pirmajā

rindkopā norādīts, ka kopsapulce atzina par prettiesiskiem un atcēla 2006.gada

15.oktobra kopsapulces lēmumus par izslēgšanu no draudzes. Tādējādi

atkārtoti uzņemt pieteicēju draudzē nebija nepieciešams, jo lēmums par

pieteicēja izslēgšanu tika atcelts.

[3.2] Atbildētāja pārsūdzēto Lēmumu pamato ar nepatiesām ziņām par

to, ka Tieslietu ministrijas 2007.gada 26.jūlija lēmums Nr.1-12/85 ir stājies

spēkā un šobrīd nav pārsūdzēts. Faktiski, pretēji atbildētājas apgalvojumam,

minētais lēmums ir pārsūdzēts Administratīvajā rajona tiesā un tādējādi nav

stājies spēkā.

[4] Atbildētājas – Latvijas Republikas, pusē pieaicinātā iestāde –

Tieslietu ministrija, tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā lūdz noraidīt

pieteicēja pieteikumu, pamatojoties uz šādiem argumentiem:

[4.1] Reliģisko organizāciju likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka

Latvijas Republikā valsts ir atdalīta no baznīcas, un atbilstoši likuma minētā

panta otrajā daļā noteiktajam valstij nav tiesību iejaukties reliģisko

organizāciju reliģiskajā darbībā, bet tā piektajā daļā norādīta valsts institūciju

kompetence uzraudzīt un kontrolēt reliģisko organizāciju darbības atbilstību

tiesību aktiem.

Saskaņā ar minētā likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto reliģiskās

organizācijas tiek reģistrētas Reliģisko lietu pārvaldē (turpmāk - pārvalde), un

šī panta piektajā daļā norādīts, ka reliģiskās organizācijas statūtos izdarītie

grozījumi un papildinājumi, kā arī dati par grozījumiem reliģisko organizāciju

vadības un revīzijas komisiju sastāvā divu nedēļu laikā iesniedzami pārvaldē.

Minētā likuma 14.pantā reglamentēta reliģisko organizāciju darbība,

kas saskaņā ar minētā panta pirmo dalu izpaužas garīgā personāla ievēlēšanā

vai iecelšanā amatā un atbrīvošanā no amata saskaņā ar statūtiem, bet tā otrajā

daļā noteikts, ka reliģiskās organizācijas darbojas, pamatojoties uz attiecīgās

konfesijas kanoniskajiem noteikumiem un saviem statūtiem.

Minētais norāda, ka reliģisko organizāciju darbībā būtiska loma ir

statūtu ievērošanai. Turklāt to pārkāpšana vai neievērošana var būt par

pamatu, lai tiesa izbeigtu reliģiskās organizācijas darbību atbilstoši likuma

18.panta ceturtajā daļā noteiktajam. Faktiem par reliģisko organizāciju un to

statūtu reģistrēšanu pārvaldē ar reģistrēšanas brīdi tiek piešķirta publiska

ticamība, bet būtībā pārvaldes lēmumam par jebkuru veikto izmaiņu

reģistrēšanu ir tikai deklaratīvs raksturs. Turklāt pārvaldei ir tiesības reģistrēt

izmaiņas, ievērojot reliģiskās organizācijas gribu, kas konstatējama no tās

iesniegtajiem juridiskā spēkā esošiem dokumentiem.

[4.2] Saskaņā ar Civillikuma 2241.pantu sabiedrība ir divu vai vairāku

personu apvienošanās uz sabiedrības līguma pamata kopēju mērķu

sasniegšanai ar kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem. Dibināšanas līgums, statūti,

protokoli kopumā veido sabiedrības līgumu Civillikuma 2241.panta izpratnē.

Līdz ar to strīdi starp organizācijas dalībniekiem par līguma noslēgšanu,

grozīšanu un izpildi tiek risināti civiltiesiskā kārtībā.

Atbildētāja norāda, ka atbilstoši draudzes statūtiem draudze pati lemj

par iekšējās pārvaldes jautājumiem, tās kopsapulce ir augstākā lēmējinstitūcija

un tai ir tiesības izvērtēt pašas ievēlēto draudzes vadības institūciju darbību un

šīs darbības atbilstību statūtiem. Tā kā draudze ir autonoma savā darbībā, tās

lēmumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi un tieši tiem ir tiesiskas sekas. No

Reliģisko organizāciju likuma izriet valsts pienākums reģistrēt reliģiskās

organizācijas, garīgā personāla mācību iestādes, klosterus, misijas, diakonijas

iestādes utt, kā arī statūtus, to grozījumus un papildinājumus un datus par

grozījumiem reliģisko organizāciju vadības un revīzijas komisiju sastāvā. Ar

attiecīgo faktu reģistrāciju tiem vienīgi tiek piešķirta publiska ticamība, būtībā

pārvaldes lēmumam reģistrēt izdarītās izmaiņas ir deklaratīvs raksturs.

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē noteiktajam valsts un baznīcas

sķirtības principam valsts iestādes nav tiesīgas iejaukties baznīcas iekšējās

lietās vairāk, kā tas ir paredzēts likumā.

[4.3] Atbildētāja, izvērtējot pārvaldes 2007.gada 25.jūnija lēmuma

Nr.3.3-19 „Lēmums par statūtu un izmaiņu vadības sastāvā reģistrācijas

atteikumu” tiesiskumu, ņēma vērā, vai pārvalde ir ievērojusi draudzes

autonomo gribu, kas konstatējama no draudzes iesniegtajiem juridiskā spēkā

esošiem dokumentiem, tostarp draudzes statūtiem. Pārbaudīt faktiskos

apstākļus, kādos šī draudzes griba izteikta, un tādējādi pieprasīt draudzei

iesniegt ziņas par visām personām, kuras ir piedalījušās attiecīgajā draudzes

kopsapulcē, noskaidrot, vai šīs personas patiešām ir draudzes locekļi, vai tām

kādu statūtos paredzēto iemeslu dēļ uz laiku nav bijušas atņemtas balsstiesības

utt., pārvalde nav tiesīga. Pārbaudīt šos apstākļus un konstatēt to ietekmi uz

konkrēto faktu, var tiesa, ja vien draudzes dalībnieki izmanto tiesības vērsties

tiesā.

Atbildētāja norāda, ka draudze ir vienots tiesību subjekts. Tāpēc,

izvērtējot pārvaldes iespēju izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu,

atbildētāja vadījās tikai pēc tām tiesiskajām sekām, kādas ir izveidojušās un

kļuvušas zināmas pārvaldei un atbildētājai draudzes kā vienota tiesību

subjekta pieņemto lēmumu rezultātā. Šādā aspektā atbildētāja pārbaudīja, vai

pieteicējam bija tiesības pieprasīt pārvaldei izsniegt viņam izziņu par tiesībām

draudzes vārdā parakstīt finanšu un citus dokumentus.

[4.4] Pieteicējs vērsās pie atbildētājas ar lūgumu atcelt pārvaldes

2007.gada 25.jūnija lēmumu Nr.3.3-19 „Lēmums par statūtu un izmaiņu

vadības sastāvā reģistrācijas atteikumu” un steidzami izsniegt viņam izziņu

par paraksta tiesībām. Ar 2007.gada 25.jūnija lēmumu Nr.3.3-19 „Lēmums

par statūtu un izmaiņu vadības sastāvā reģistrācijas atteikumu” pārvalde

atteicās reģistrēt draudzes 2007.gada 20.maija kopsapulcēs pieņemtos

lēmumus par statūtu jaunās redakcijas pieņemšanu un izmaiņām vadības

institūciju sastāvā.

Atbildētāja, iepazinusies ar lietas materiāliem, konstatēja, ka 2007.gada

maijā pārvaldē tika saņemti divi draudzes vārdā iesniegti iesniegumi par

draudzes 2007.gada 20.maija ārkārtas kopsapulcēs pieņemto draudzes statūtu

grozījumu un izmaiņu draudzes vadības institūciju sastāvā reģistrāciju.

2007.gada 23.maijā pārvalde saņēma pieteicēja parakstīto un draudzes

vārdā iesniegto 2007.gada 23.maija iesniegumu Nr.01/10-608, tam pievienoto

2007.gada 20.maija draudzes kopsapulces (turpmāk — draudzes locekļu 2007.

gada 20. maija sanāksme) protokola Nr.1 izrakstu, kā arī vairāku citu

dokumentu kopijas.

2007.gada 30.maijā pārvalde saņēma V.S. parakstīto un draudzes vārdā

iesniegto 2007.gada 30.maija iesniegumu Nr.01/1-119, tam pievienoto

draudzes 2007.gada 20.maija kopsapulces protokola Nr.3/2007 izrakstu, kā arī

vairāku citu dokumentu kopijas, tostarp pilnu kopsapulces protokolu.

Kā jau minēts, pārvalde ar 2007.gada 25.jūnija lēmumu Nr.3.3-19

„Lēmums par statūtu un izmaiņu vadības sastāvā reģistrācijas atteikumu”

atteicās reģistrēt draudzes 2007.gada 30.maija kopsapulcēs, proti, abās

draudzes kopsapulcēs, pieņemtos lēmumus. Minēto pārvaldes lēmumu

apstrīdēja arī draudzes priekšsēdētājs V.S., un ministrija 2007.gada 28.augustā

pieņēma lēmumu Nr.1-12/92, ar kuru atcēla pārvaldes 2007.gada 25.jūnija

lēmumu Nr.3.3-19 „Lēmums par statūtu un izmaiņu vadības sastāvā

reģistrācijas atteikumu” daļā par atteikumu reģistrēt 2007.gada 20.maija

ārkārtas draudzes kopsapulcē pieņemtos draudzes statūtu grozījumus, kā arī

uzdeva pārvaldei viena mēneša laikā izvērtēt draudzes statūtu jaunās

redakcijas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei un atbilstības gadījumā to

reģistrēt. Tādējādi pārsūdzētajā Lēmumā atbildētāja atzina, ka administratīvā

akta izdošanai attiecībā uz šo pārvaldes 2007.gada 25.jūnija lēmuma Nr.3.3-

19 „Lēmums par statūtu un izmaiņu vadības sastāvā reģistrācijas atteikumu”

daļu sakarā ar pieteicēja iesniegumiem nav pamata. Līdz ar to atbildētāja

nevērtēja, vai pieteicējam ir liesības apstrīdēt lēmumu šajā daļā.

[4.5] No pieteicēja pārvaldē iesniegtajiem, kā arī atbildētājas rīcībā

esošajiem dokumentiem nav redzams, ka draudzes locekļu 2007.gada

20.maija sanāksme, kuru pieteicējs dēvē par kopsapulci un kuras protokola

Nr.1 izrakstu iesniedza, tikusi sasaukta un notikusi statūtos noteiktajā kārtībā,

kāds draudzes locekļu skaits kopsapulcē piedalījās utt. To nemaina arī

atsaukšanās uz 2007.gada 15.aprīļa kopsapulcē lemto, jo, kā atbildētāja

konstatēja pārsūdzētajā Lēmumā, minētā kopsapulce netika sasaukta un

noturēta draudzes statūtos noteiktajā kārtībā. Pieteicēja pretējais viedoklis šos

faktus nemaina.

Pieteicējs ir izslēgts no draudzes, un ziņu par viņa uzņemšanu draudzē

nav. Tādējādi atbildētājai nav saprotams tas, kā varēja tikt lemts jautājums par

pieteicēja ievēlēšanu draudzes padomē (tostarp viņa norādītajā 2007.gada

15.aprīļa kopsapulcē). Tāpat, kā izriet no pieteicēja iesniegtajiem

dokumentiem, draudzes locekļu 2007.gada 20.maija sanāksmē, pārkāpjot

statūtos noteikto kompetenci un kārtību, lemts par padomes priekšsēdētāja

ievēlēšanu. Līdz ar to šiem atsevišķas draudzes locekļu daļas lēmumiem nevar

būt tiesisku seku. Atbildētāja norāda, ka draudzes pienākums ir ievērot pašas

pieņemtos un likumā noteiktā kārtībā reģistrētos statūtus arī gadījumā, ja daļa

draudzes locekļu, bijušās vai esošās amatpersonas tiem nepiekrīt.

Minēto apstiprina Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada

11.novembra lēmumā (lieta Nr.A42170204) izdarītie secinājumi. Proti,

lēmuma 9.punktā Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka draudze kā reģistrēta

reliģiska organizācija ir ieguvusi juridiskas personas statusu. Šāda persona

savu tiesībspēju un rīcībspēju realizē ar likumā noteiktā kārtībā ieceltu un

reģistrētu amatpersonu vai pilnvarotu personu starpniecību. Nav nodalāmas

vairākas juridiskās personas atkarībā no amatpersonu maiņas. Respektīvi, nav

nošķirama cita vienas juridiskas personas tiesībspēja un rīcībspēja, kas

pastāvēja līdz attiecīgu grozījumu pamatdokumentos (statūtos) reģistrēšanai

un uz kuru savas pilnvaras arī pēc grozījumiem statūtos varētu pamatot

iepriekš reģistrēta amatpersona. Nav nozīmes apstāklim, ka faktiski strīds ir

tieši par šādu statūtu grozījumu reģistrēšanas tiesiskumu, jo, pirms nav veikta

to tiesiskuma kontrole, nevar atzīt, ka tie ir prettiesiski.

[4.6] Izvērtējot lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, atbildētāja

atzina, ka pieteicējam nebija tiesību pārstāvēt draudzi kā draudzes padomes

priekšsēdētājam attiecībās ar pārvaldi un pieprasīt izsniegt izzinu par tiesībām

draudzes vārdā parakstīt oficiālus, juridiskus un finanšu dokumentus. Savukārt

pārvalde nebija tiesīga rīkoties prettiesiski un pretēji tās rīcībā esošajai

draudzes iesniegtajai informācijai par draudzes vadības institūciju sastāvu un

draudzes padomes priekšsēdētāju izsniegt pieteicējam izziņu par tiesībām

draudzes vārdā parakstīt oficiālus, juridiskus un finanšu dokumentus. Līdz ar

to atbildētāja pārvaldes 2007.gada 25.jūnija lēmums Nr.3.3-19 „Lēmums par

statūtu un izmaiņu vadības sastāvā reģistrācijas atteikumu” daļā par atteikumu

izsniegt pieteicējam izziņu par paraksta tiesībām atzina par tiesisku.

Apstāklim, ka pārvaldes 2007.gada 25.jūnija lēmumā Nr.3.3-19 „Lēmums par

statūtu un izmaiņu vadības sastāvā reģistrācijas atteikumu” norādīts, ka nav

iespējams konstatēt draudzes kā vienota tiesību subjekta gribu, nevar būt

izšķirošas nozīmes, jo pārvaldes 2007.gada 25.jūnija lēmuma Nr.3.3-19

„Lēmums par statūtu un izmaiņu vadības sastāvā reģistrācijas atteikumu”

apstrīdētajā daļā pietiekoši skaidri ir norādīts, ka pārvalde nevar reģistrēt tos

lēmumus, kas pieņemti draudzes locekļu 2007.gada 20.maija sanāksmē. Tāpēc

atbildētāja atzina, ka paliek spēkā 2007.gada 28.janvāra kopsapulcē ievēlētais

un 14.aprīlī pārvaldē reģistrētais draudzes vadības institūciju sastāvs. Saskaņā

ar 2007.gada 28.janvāra draudzes kopsapulces protokola izrakstu draudzes

padomes priekšsēdētājs ir V.S..

[5] Tiesas sēdēs pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja, minot

pieteikumā norādītos apsvērumus.

[6] Atbildētājas – Latvijas Republikas, pusē pieaicinātās iestādes –

Tieslietu ministrijas, pārstāvis tiesas sēdēs pieteicēja pieteikumu neatzina,

minot rakstveida paskaidrojumā minētos apsvērumus.

[7] 2010.gada 12.janvāra tiesas sēdē tika noteikts un tiesas sēdes

protokolā ierakstīts, ka tiesas spriedums administratīvajā lietā Nr.A42627207

tiks sastādīts un būs pieejams 2010.gada 2.februārī.

2010.gada 27.janvārī lietas dalībniekiem nosūtīts paziņojums, ka sakarā

ar tiesneša O.Priedīša darba nespēju sprieduma sastādīšanas laiks tiek

pagarināts. Ņemot vērā tiesneša O.Priedīša darba nespēju, spriedums

administratīvajā lietā Nr.A42627207 sastādīts 2010.gada 12.februārī.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā

procesa dalībnieku paskaidrojumus atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un

noraidāms.

[9] Lietā konstatēti šādi faktiskie apstākļi:

[9.1] 2007.gada 25.jūnijā Reliģisko lietu pārvalde pieņēma lēmumu

Nr.3.3-19 „Lēmums par statūtu un izmaiņu vadības sastāvā reģistrācijas

atteikumu” (lietas I.sējuma 29.-35.lpp.), ar kuru nolēma atteikt reģistrēt

reliģiskās organizācijas „Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze”

2007.gada 20.maijā kopsapulcēs pieņemtos lēmumus par statūtu jaunās

redakcijas pieņemšanu un izmaiņām vadības institūciju sastāvā.

[9.2] Tieslietu ministrijā 2007.gada 27.jūlijā saņemts pieteicēja

iesniegums par Reliģisko lietu pārvaldes 2007.gada 25.jūnija lēmuma Nr.3.3-

19 „Lēmums par statūtu un izmaiņu vadības sastāvā reģistrācijas atteikumu”

apstrīdēšanu.

[9.3] Ar Tieslietu ministrijas 2007.gada 3.septembra lēmumu Nr.1-

12/95 (lietas I.sējuma 6.-13.lpp.) atteikts izdot pieteicējam labvēlīgu

administratīvo aktu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošanai nav pamata.

[10] Pieteicējs pieteikumā ir izteicis prasījumu par pārsūdzētā Lēmuma

atcelšanu un pienākuma uzlikšanu atbildētājam izdot satura ziņā citu

administratīvo aktu. Atbildētājs pārsūdzētajā Lēmumā ir izdarījis secinājumus

par to, vai ir pamats izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu.

Tiesību teorijā administratīvie akti tiek iedalīti pozitīvos un negatīvos

aktos. Ar pozitīviem administratīvajiem aktiem tiek saprasti tādi konkrēti

tiesību akti, kas nodibina, pārveido vai izbeidz konkrētas tiesiskās attiecības,

savukārt, ar negatīviem aktiem – tādi, kas uz konkrēto tiesisko stāvokli vai

tiesiskajām attiecībām neatstāj vērā ņemamu iespaidu. Šāds dalījums jāatšķir

iedalījuma labvēlīgos un nelabvēlīgos administratīvajos aktos. Tā kā tiesību

akta būtība ir nevis darbība, bet gribas izpausme, tā var būt iekļauta gan

pozitīvā, gan negatīvā aktā (sk. J.Briede. Administratīvais akts.-Rīga, Latvijas

Vēstnesis, 2003. – 51., 52.lpp.). Izskatāmajā gadījumā atbildētājas pieņemtais

Lēmums ir uzskatāms par negatīvo administratīvo aktu.

Kā izriet no administratīvo tiesu prakses, atteikums ir negatīvs

administratīvs akts, kas neko nemaina personas tiesiskajā stāvoklī un tam nav

turpinošas iedarbības. Līdz ar to, nav iespējams runāt par atteikuma kā tāda

spēka zaudēšanu vai atcelšanu. Atceļot atteikumu, personas tiesiskajā stāvoklī

nekas nemainās. Tāpēc arī atteikuma gadījumā pieteikuma priekšmets tiesā ir

labvēlīga administratīvā akta izdošana (sk. Senāta 2007.gada 3.marta

spriedumu lietā SKA-34/2007).

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis,

ka skatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai ir

jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas

priekšnoteikumi. Nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi

apmierināt pieteicēja prasījumu, šādā gadījumā ir vērtējams vienīgi kā lietas

iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai

persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, bet šī nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana nav patstāvīgs

pieteikuma priekšmets. Šāda nostādne izriet no apstākļa, ka atteikuma izdot

labvēlīgu aktu, kas ir negatīvs administratīvais akts, atcelšana nedod

pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt (..). Tādu dod vienīgi labvēlīga akta

izdošana. Savukārt izdot šādu aktu ir pamats vienīgi tad, ja pastāv visi tā

izdošanas priekšnoteikumi. Tādēļ tiesai ir jāpārbauda, vai šie priekšnoteikumi

pastāv. Šī pārbaude tiesai jāveic neatkarīgi no tā, ar kādiem apstākļiem iestāde

pamatojusi savu atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Gadījumā, ja

tiek pieņemts lēmums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, iepriekš

izdotais atteikums automātiski zaudē spēku. Tādējādi atteikuma izdot

labvēlīgu administratīvo aktu atcelšana, vienlaikus neuzliekot pienākumu

izdot labvēlīgu administratīvu aktu, ir bezjēdzīga, jo tā nerada tiesiskas sekas.

Līdz ar to atteikuma izdot labvēlīgu administratīvo aktu tiesiskums

pārbaudāms, skatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu,

nevis vērtējams kā patstāvīgs prasījums par administratīvā akta atcelšanu (sk.,

piemēram, Senāta 2006. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr.SKA-415/2006

17. punktu, 2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-14/2007 17.punktu,

2007.gada 14.marta sprieduma lietā Nr.84/2007 9.1. un 9.2.punktu).

Sasaistot izteikto prasījumu ar iepriekš iestādē izteiktajiem

prasījumiem, secināms, ka pieteicējs ir izteicis prasījumus par to, lai tiesa

uzliek par pienākumu atbildētājam izdot pieteicējam izziņu par paraksta un

pārstāvniecības tiesībām pārstāvot reliģisko organizāciju „Rīgas

Grebenščikova vecticībnieku draudze”.

Kā to pārsūdzētajā Lēmumā ir atzinis pats atbildētājs, tad izziņas

izsniegšana ir faktiskā rīcība, bet atteikums izsniegt izziņu ir vērtējams kā

administratīvais akts. Līdz ar to prasījums par pienākuma uzlikšanu

atbildētājam izsniegt pieteicējam viņa pieprasīto izziņu nav prasījums par

labvēlīga adnimistratīvā izdošanu. Vienlaikus tiesa uzskata, ka pārbaudes

apjoms pat prasījumu izsniegt pieteicēja pieprasīto izziņu pēc būtības ir

identisks pārbaudes apjomam par labvēlīga administratīvā akta izdošanu –

nepieciešams noskaidrot, vai pastāv visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai

atbildētājam būtu pienākums šādu izziņu izsniegt.

[11] Reliģisko organizāciju likuma 5.1panta trešā dala paredz, ka

Reliģisko lietu pārvalde nodrošina valsts politikas realizāciju un koordināciju

reliģijas lietās, pārzina ar valsts un reliģisko organizāciju savstarpējām

attiecībām saistītos jautājumus, seko valsts tiesiskā regulējuma efektivitātei

reliģijas praktizēšanā un izsaka priekšlikumus par pasākumiem, kas veicami,

lai novērstu Latvijas Republikas Satversmē un starptautiskajos līgumos

reliģijas jomā garantēto cilvēktiesību pārkāpumus un tos veicinošos apstākļus.

Savukārt likuma 8.panta pirmā daļa reglamentē, ka reliģiskās organizācijas

tiek reģistrētas Reliģisko lietu pārvaldē.

Atbilstoši Reliģisko organizāciju likuma 9.panta pirmajā un otrajā daļā

noteiktaja Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona iesniedz Reliģisko lietu

pārvaldei iesniegumu par reģistrāciju un pilnvaru, uz kuras pamata tiek

kārtotas reģistrācijas lietas. Iesniegumam par draudzes reģistrāciju jāpievieno:

1) statūti (satversme, nolikums); 2) draudzes dibinātāju saraksts (personas

vārds, uzvārds, dzīvesvieta, personas kods un paraksts); 3) izraksts no

sapulces protokola par draudzes nodibināšanu, statūtu (satversmes, nolikuma)

apstiprināšanu, vadības un revīzijas komisijas sastāvu (...).

Atbildētājs pārsūdzētajā Lēmumā pamatoti ir norādījis, ka draudze ir

autonoma savā darbībā, tās lēmumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi un

tieši tiem ir tiesiskas sekas. No Reliģisko organizāciju likuma izriet valsts

pienākums reģistrēt reliģiskās organizācijas, garīgā personāla mācību iestādes,

klosterus, misijas, diakonijas iestādes utt, kā ari statūtus, to grozījumus un

papildinājumus un datus par grozījumiem reliģisko organizāciju vadības un

revīzijas komisiju sastāvā. Ar attiecīgo faktu reģistrāciju tiem vienīgi tiek

piešķirta publiska ticamība. Tāpat atbildētājs pamatoti ir norādījis, ka

Reliģisko organizāciju likuma 3.panta otrajā daļā noteiktais - draudzē uz

brīvprātības principa pamata apvienojas vienas reliģijas vai konfesijas ticīgie,

pēc būtības nosaka to, draudzes iekšējās attiecībās cita starpā piemērojamas

Civillikuma normas par attiecībām sabiedrībā. Saskaņā ar Civillikuma

2241.pantu sabiedrība ir divu vai vairāku personu apvienošanās uz sabiedrības

līguma pamata kopēju mērķu sasniegšanai ar kopīgiem spēkiem vai

līdzekļiem. Dibināšanas līgums, statūti, protokoli kopumā veido sabiedrības

līgumu Civillikuma 2241.panta izpratnē.

Ievērojot citētajās normās ietverto regulējumu secināms, ka

administratīvā procesa ietvaros, lemjot jautājumu par izziņas izsniegšanu par

tiesībām pārstāvēt reliģisko organizāciju attiecībās ar citām personām,

sākotnēji gan iestādei, gan tiesa ir jāpārbauda, vai Reliģisko organizāciju un to

iestāžu reģistrā ir iekļautas ziņas par pašas reliģiskās organizācijas

pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar kādas personas pilnvarojumu būt par

organizācijas pārstāvi.

Pārbaudot Uzņēmumu reģistra Reliģisko organizāciju un to iestāžu

reģistrā ierakstītās ziņas, tiesa konstatē, ka iesnieguma iesniegšanas laikā

(2007.gada 23.maijā) reliģiskās organizācijas „Rīgas Grebenščikova

vecticībnieku draudze” vārdā rīkoties bija tiesīgs V.S. (padomes priekšsēdētājs

ar paraksta tiesībām no 2007.gada 28.janvāra līdz 2009.gada 3.augustam),

savukārt kopš 2009.gada 4.jūnija – A.L..

No reģistrā iekļautajām ziņām secināms, ka ne pārsūdzētā Lēmuma

izdošanas laikā, ne šī sprieduma taisīšanas laikā no ierakstiem reģistrā, kam ir

publiska ticamība, nepastāvēja un nepastāv priekšnoteikumi tam, lai tiesa

varētu uzlikt par pienākumu atbildētājam izdot pieteicējam V.U. viņa

pieprasīto izziņu par tiesībām rīkoties reliģiskās organizācijas „Rīgas

Grebenščikova vecticībnieku draudze” vārdā un pārstāvēt attiecībās ar citām

personām.

[12] Vienlaikus, tiesas ieskatā, pieteicēja prasījums par izziņas

izsniegšanu ir skatāms kopsakarībā ne tikai jau ar Reliģisko organizāciju un to

iestāžu reģistrā ierakstītajām ziņām, bet arī saistībā ar pieteicēja prasījumiem

veikt izmaiņas šajā reģistrā atbilstoši reliģiskās organizācijas 2007.gada

15.aprīļa un 20.maija kopsapulcēs pieņemtajiem lēmumiem par izmaiņām

organizācijas statūtos un vadības sastāvā, kas atspoguļoti šo kopsapulču

protokolu izrakstos.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs pārsūdzētajā Lēmumā ir veicis šo

argumentu pārbaudi – vai Reliģisko lietu pārvaldei bija vai nebija jāreģistrē

reliģiskās organizācijas 2007.gada 15.aprīļa un 20.maija kopsapulcēs

pieņemtie lēmumi par izmaiņām organizācijas statūtos un vadības sastāvā.

Atbildētājs pārsūdzētajā Lēmumā (ar atsauci uz sākotnējo lietā pieņemto

Reliģisko lietu pārvaldes 2007.gada 25.jūnija lēmumu) atzinis, ka šīs spulces

nav sasauktas atbilstoši reliģiskās organizācijas statūtiem, līdz ar to nav

pamata reģistrēt šādas izmaiņas. Savukārt pieteicēja pārstāvis tiesas sēdēs

norādīja, ka šāda atbildētāja rīcība – kopsapulču sasaukšanas kārtības

pārbaude, ir pretrunā ar paša atbildētāja iepriekš pasusto nostāju par Latvijas

Republikas Satversmē noteikto valsts un baznīcas šķirtības principu, atbilstoši

kuram ātbildētājs nav tiesīgas iejaukties baznīcas iekšējās lietās vairāk, kā tas

ir paredzēts likumā, un nav tiesīgs pārbaudīt faktiskos apstākļus, kādos šī

draudzes griba izteikta - pieprasīt draudzei iesniegt ziņas par personām, kuras

piedalījušās attiecīgajā draudzes kopsapulcē, noskaidrot, vai šīs personas ir

draudzes locekļi.

Izvērtējot pieteicēja pārstāvja argumentus un paskaidrojumus par

kopsapulču sasaukšanas kārtību, tiesa atkārtoti norāda, ka draudzes iekšējās

attiecībās cita starpā piemērojamas Civillikuma normas par attiecībām

sabiedrībā, līdz ar to arī strīdi starp organizācijas dalībniekiem par līguma

noslēgšanu, grozīšanu un izpildi tiek risināti civiltiesiskā kārtībā.

Pieteicēja prasījumi par 2007.gada 15.aprīļa un 20.maija reliģiskās

organizācijas biedru sapulces lēmumu par izmaiņām reliģiskās organizācijas

„Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze” statūtos un vadības sastāvā ir

saistīts ar reliģiskās organizācijas 2007.gada 28.janvāra kopsapulcē

pieņemtajiem lēmumiem, kas ir reģistrēti Reliģisko organizāciju un to iestāžu

reģistrā, jo tie ir savstarpēji pretrunīgi – dažādas izmaiņas organizācijas

statūtos un vadības sastāvā. Kā redzams no lietai pievienotā 2009.gada

23.oktobra civillietā Nr.C29287108-51909 pieņemtā lēmuma par tiesvedības

apturēšanu (lietas 2.sējuma 51.-52.lapa), tad pieteicējs kopā ar vairākām

citām personām ir vērsies Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ar

prasību par 2007.gada 28.janvārī noturētās atsevišās draudzes locekļu

ārkārtējas kopsapulces laikā pieņemto lēmumu par spēkā neesošiem. Tātad arī

pats pieteicējs atzīst, ka šāds jautājums ir risināms civilprocesa, nevis

administratīvā procesa kārtībā. Tiesa norāda, ka pieteicēja pārstāvja sniegtie

paskaidrojumi par 2007.gada 28.janvāra reliģiskās organizācijas kopsapulces

sasukšanas kārtību un pieņemto lēmumu leģimitāti, par sapulces laikā

pieļautajiem reliģiskās organizācijas statūtu pārkāpumiem (divpadsmit

draudzes locekļu rakstveida paziņojums lietas 2.sējuma 28.-29.lapa ar

pievienotu tulkojumu), par draudzes locekļu neielaišanu Dievnamā, par

parakstu viltošanu (personas, kuras norādītas kā sapulces dalībnieki noliedz

savu dalību – pieteicēja pārstāvja paskaidrojumi) un nepiederošu personu

pielaišanu lēmuma pieņemšanā, ir tieši civillietas iztiesāšanas laikā

izvērtējami jautājumi un lietas apstākļi. Šādu jautājumu izlemšana nav

Administratīvās rajona tiesas vai Tieslietu ministrijas kompetencē.

[13] Attiecībā par pieteicēja pārstāvja norādīto uz atbildētāja pretrunīgo

rīcību – atbildētājs ir vērtējis 2007.gada 15.aprīļa un 20.maija sapulčo norisi,

tiesa norāda sekojošo.

[13.1] Latvijas Republikas Satversmes 99.pants nosaka baznīcas un

valsts atdalītību. Reliģisko organizāciju likuma 5.panta pirmā un otrā daļa

nosaka, ka Latvijas Republikā valsts ir atdalīta no baznīcas, un valstij un

pašvaldībām un to institūcijām, kā arī sabiedriskajām un citām organizācijām,

nav tiesību iejaukties reliģisko organizāciju reliģiskajā darbībā.

No minētajām tiesību normām secināms, ka izskatot reģistrācijas

dokumentus, atbildētājs nav tiesīgs iejaukties reliģisko organizāciju reliģiskajā

darbībā un nav tiesīgs vērtēt reliģisko organizāciju reliģiskās darbības

noteikumus jeb kanonus pēc būtības. Valsts neiejaucas reliģisko organizāciju

reliģiskajā darbībā un iekšējā pašpārvaldē. Reliģiskās organizācijas ir

autonomas iekšējās pašpārvaldes lietās, kā arī hierarhiskās struktūras

noteikšanā, jo minētie jautājumi ir cieši saistīt ar reliģiskās organizācijas

ticības mācību.

[13.2] Tādējādi secināms, ka atbildētājs pamatoti norādījis uz

aizliegumu valts pārvaldes iestādēm iejaukties reliģisko organizāciju lēmumu

pieņemšanā. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka normatīvie akti (Reliģisko

organizāciju likums) uzliek par pienākumu Reliģisko lietu pārvaldei veikt

reliģisko organizāciju reģistrāciju, kā arī reģistrēt izmaiņas organizāciju

statūtos (satversmē, nolikumā) izdarītie grozījumi un papildinājumi, kā arī dati

par grozījumiem reliģisko organizāciju vadības un revīzijas komisiju sastāvā.

Veicot šādu ziņu reģistrāciju, nepieciešams ievērot, ka reliģiskās organizācijas

savu tiesībspēju un rīcībspēju realizē ar likumā noteiktā kārtībā ieceltu un

reģistrētu amatpersonu vai pilnvarotu personu starpniecību. Nav nodalāmas

vairākas juridiskās personas atkarībā no amatpersonu maiņas, nav nošķirama

kāda cita vienas juridiskas personas tiesībspēja un rīcībspēja, kura pastāvēja

līdz attiecīgu grozījumu pamatdokumentos (statūtos) reģistrēšanai un uz kuru

savas pilnvaras arī pēc grozījumiem statūtos varētu pamatot iepriekš reģistrēta

amatpersona (Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 11.novembra lēmums

lietā Nr. A42170204). Ar šādu atzinumu pēc būtības ir norādīts uz to, ka

reliģiskās organizācijas pieņemtajiem lēmumiem secīguma ziņā jāatbilst

darbību reglamentējošo dokumentiem (statūtiem) un iepriekš pieņemtajiem

lēmumiem. Atbilstoši šādam secinājumam nepastāv šaubas, ka tikai pati

reliģiskā organizācija var mainīt savus statūtus un vadību, tomēr šādu izmaiņu

veikšana var notikt satatūtos noteiktajā kārtībā.

[13.3] Tiesas ieskatā atbildētājs, attiecībā uz pieteicēja iesniegto

2007.gada 15.aprīļa un 20.maija kopsapulču protokolu izrakstiem

(pieņemtajiem lēmumiem), ir veicis formālā priekšnoteikuma pārbaudi – vai

2007.gada 15.aprīļa un 20.maija kopsapulces sasaukusi Draudzes Padome.

Šajā izvērtējumā atbildētājs ir vadījies no Reliģisko organizāciju un to iestāžu

reģistrā ierakstītajām ziņām (publiski ticamajām ziņām), ka V.U. nav

Draudzes Padomes loceklis vai priekšsēdētājs, Draudzes Padomes

priekšsēdētājs ir V.S., kurš rakstveidā ir noliedzis kopsapulču sasaukšanu un

lēmumu pieņemšanu, kā tas norādīts pieteicēja iesniegtajos 2007.gada

15.aprīļa un 20.maija protokolu izrakstos.

Tiesas ieskatā ar šādu rīcību atbildētājs nekādā veidā nav iejaucies

reliģiskās organizācijas iekšējo jautājumu risināšana un nenonāk pretrunā ar

paša norādīto par kompetences neesamību pārbaudīt faktiskos apstākļus,

kādos šī draudzes griba izteikta. Līdz ar to, tiesas ieskatā, kamēr civiltiesiskā

kārtībā nav izskatīts jautājums par 2007.gada 28.janvāra reliģiskās

organizācijas kopsapulces sasaukšanas un pieņemto lēmumu leģimitāti,

atbildētājam nebija tiesības reģistrēt izmaiņas reliģiskās organizācijas „Rīgas

Grebenščikova vecticībnieku draudze” satatūtos un vadības sastāvā, ja

kopsapulces, kurās šādi jautājumi lemti nav sasaukusi leģitīma Dzraudzes

Padome.

Tā kā tiesa atzīst par pamatotu atbildētāja rīcību atsakoties reģistrēt

izmaiņas reliģiskās organizācijas „Rīgas Grebenščikova vecticībnieku

dzaudze” statūtos un vadības institūciju sastāvā atbilstoši pieteicēja

iesniegtajiem 2007.gada 15.aprīļa un 20.maija kopsapulču protokolu izrakstos

norādītajam, tad nav tiesiska pamata uzlikt par pienākumu atbildētājam

izsniegt pieteicējam izziņu par paraksta tiesībām un tiesībām pārstāvēt

reliģisko organizāciju „Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze”.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 91.panta trešo daļu,

246.-251.pantu, 289.-290.pantu un 291.panta pirmo daļu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt V.U. pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Republikas

Tieslietu ministrijai izdot pieteicējam izziņu par paraksta tiesībām un tiesībām

pārstāvēt reliģisko organizāciju „Rīgas Grebenščikova vecticībnieku

draudze”.

Noraidīt V.U. pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Republikas

Tieslietu ministrijai reģistrēt izmaiņas reliģiskās organizācijas „Rīgas

Grebenščikova vecticībnieku draudze” statūtos un vadības sastāvā atbilstoši

2007.gada 15.aprīļa un 2007.gada 20.maija kopsapulču protokolu izrakstos

norādītajam.

Spriedums daļā par atteikumu uzlikt pienākumu Latvijas Republikas

Tieslietu ministrijai reģistrēt izmaiņas reliģiskās organizācijas „Rīgas

Grebenščikova vecticībnieku draudze” statūtos un vadības sastāvā atbilstoši

2007.gada 15.aprīļa un 2007.gada 20.maija kopsapulču protokolu izrakstos

norādītajam, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedums daļā par atteikumu uzlikt pienākumu Latvijas Republikas

Tieslietu ministrijai izdot pieteicējam izziņu par paraksta tiesībām un tiesībām

pārstāvēt reliģisko organizāciju „Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze”

nav pārsūdzams.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ________________ O.Priedītis

Rīgā, 2010.gada 12.februārī.