Court orders co-owners to sign usage agreement and approves renovation projects for shared property.

Lietas Nr. C32152208

Lietas arhīva Nr. CA-0116-14/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 10.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja G. Ozoliņa,

tiesneses S. Sēbriņa, O. Blūmfelde,

ar tiesas sēdes sekretāri S. Paradņiku

atklātā tiesas sēdē, Brīvības bulvārī 34, Rīgā, izskatīja civillietu /pers. D/ un /pers. E/

prasībā pret /pers. F/ par nekustamā īpašuma lietošanas kārtības noteikšanu un ēkas

renovācijas veikšanu, sakarā ar /pers. F/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Ziemeļu

rajona 2011. gada 18. aprīļa spriedumu.

Noklausījusies tiesneses G. Ozoliņas ziņojumu, Civillietu tiesas kolēģija

APRAKSTOŠĀ DAĻA

Konstatēja:

[1] Prasītājas/pers. D/ un /pers. E/ (turpmāk – prasītājas) cēlušas prasību Rīgas

pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret atbildētāju /pers. F/ (turpmāk – atbildētājs). Pamatojoties

uz Civillikuma 875., 876., 878., 927., 968., 994., 1036., 1038., 1067., 1068., 1070. pantu,

prasītājas lūdz tiesu:

- uzlikt par pienākumu atbildētājam 10 dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā

stāšanās noslēgt ar prasītājām nekustamā īpašuma adrese,adrese, dalītas lietošanas kārtību

līgumu prasības pieteikumam pievienotajā redakcijā, bet, ja atbildētājs neizpilda tiesas

spriedumu, atzīt, ka līgums par nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtību ir stājies

spēkā līdz ar tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienu;

- atzīt prasības pieteikumam pievienotos tehniskos projektus dzīvokļu Nr. 1, 3, 6 un

8, Rīgā, adrese, rekonstrukcijai, ūdensapgādei, kanalizācijai par pamatotiem un

likumīgiem un atļaut veikt šajos tehniskajos projektos paredzētos darbus dzīvojamās ēkas

uzturēšanai un labiekārtošanai;

- piedzīt no atbildētāja prasītāju labā tiesāšanās izdevumus.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka kopš 2003. gada prasītājām kopā ar

atbildētāju pieder nekustamais īpašums, kas atrodas adrese, un sastāv no zemes gabala ar

platību 1541 m2, uz kura atrodas namīpašums - dzīvojamā ēka (saskaņā ar inventarizācijas

dokumentiem liters Nr. 1) un palīgceltnes. Prasītājām pieder katrai 1/4 domājamā daļa no

minētā nekustamā īpašuma, bet atbildētājam – 1/2 domājamā daļa.

[1.2] Pirms prasītājas un atbildētājs kļuvuši par īpašniekiem norādītajam

nekustamajam īpašumam tā iepriekšējās kopīpašnieces /pers. I/ un /pers. J/, kur katrai

piederējusi 1/2 domājamā daļa nekustamā īpašuma, 1998.gada 15.jūlijā noslēgušas minētā

nekustamā īpašuma lietošanas kārtības līgumu, kas reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs A/. Līgumā noteikts, ka ,,/pers. I/ lietošanā pāriet namīpašuma

1.stāva dzīvoklis Nr. 1 ar kopējo platību 63,48 m 2., dzīvoklis Nr. 3 ar kopējo platību 27,16

m2 , 2.stāva dzīvoklis Nr. 6 ar kopējo platību 27,43 m 2, dzīvoklis Nr.8 ar kopējo platību

27,02 m2. pers. Jlietošanā pāriet namīpašuma, kas atrodas adrese, 1. stāva dzīvoklis Nr. 2

ar kopējo platību 27,43 m2, dzīvoklis Nr. 4 ar kopējo platību 27,15 m 2, 2. stāva dzīvoklis

Nr. 5 ar kopējo platību 44,75 m2.

Minētā namīpašuma kāpņu telpas, tualetes, pagrabs, bēniņi, palīgceltnes paliek

līdzīpašnieku koplietošanā, dalot visus ienākumus un izdevumus, kā arī nodokļus, kas

saistīti ar šīm telpām, starp līdzīpašniekiem proporcionāli viņu daļām. Līdzīpašnieki

apsaimnieko viņu lietošanā nodotos dzīvokļus, ievācot īres maksu, veicot visus

saimniekam pienākošos remonta darbus, uzturot kontaktu ar īrniekiem, saskaņā ar

normatīvajiem aktiem atbrīvo dzīvokļus un pieņem jaunus īrniekus. Līdzīpašnieku kopējā

apsaimniekošanā paliek jumti un notekas, pagrabi, ēku sētas un ielu fasādes, sēta, trepju

telpas, elektrības vadi līdz katra dzīvokļa skaitītājam, noteku un kanalizācijas līnijas līdz

ierīcēm.

[1.3] 1999. gadā, kad tikuši noslēgti pirkuma līgumi, saskaņā ar kuriem /pers. D/

nopirkusi /pers. I/ piederošo nekustamā īpašuma domājamo daļu, bet atbildētājs /pers.

F//pers. J/ piederošo domājamo daļu, kļūstot par kopīpašniekiem katrs 1/2 domājamās

daļas apmērā no nekustamā īpašuma, ticis ņemts vērā starp iepriekšējiem nekustamā

īpašuma īpašniekiem noslēgtais lietošanas kārtības līgums, ko apliecinot ieraksts Nr. 5.1.,

6.1., 7.1. un 8.1. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs A/II. daļas 1.

iedaļā, kā arī faktiskā nekustamā īpašuma lietošana. 2001.gada 2.februārī, noslēdzot

dāvinājuma līgumu, /pers. D/ atdāvinājusi no sev piederošās nekustamā īpašuma daļas ½

domājamo daļu savai māsai /pers. E/.

[1.4] Norāda, ka kopīpašuma lietošana ir problemātiska. Atbildētājs, nevienojoties

ar prasītājām, nomainījis dzīvojamās ēkas ārdurvis, ieliekot citu slēdzeni, izgatavojis

slēdzamus vārtus, un, lai gan pieprasījis un 2000.gada 12.februārī saņēmis LVL 438,00 par

šiem darbiem, atslēgu prasītājām līdz pat prasības celšanas dienai nav izsniedzis. Patvarīgi

sadalot zemes gabalu, atbildētājs uzcēlis žogu, kuru prasītājas uzskata par nelikumīgu

būvi. Atbildētājs 2008.gada 4.martā nosūtījis prasītājām brīdinājumu, kurā brīdinājis par

iespēju atslēgt ūdeni un kanalizāciju telpām, kuras izmanto /pers. D/ kopā ar ģimenes

locekļiem, neņemot vērā to, ka atbildētājs no prasītājām jau 2000. gada 13.augustā ir

saņēmis LVL 1599,90 par ūdens un kanalizācijas ierīkošanu līdz izvadam no ēkas.

[1.5] Tāpat norāda, ka prasītājas no atbildētāja nav saņēmušas atbildi par viņam

nosūtīto līguma projektu par nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtību, tāpēc vērsušās

ar prasības pieteikumu tiesā. Prasītājas nepiekrīt atbildētāja viedoklim par iespējamo

kopīpašuma sadales projektu, jo uzskata, ka iespējama ir tikai nekustamā īpašuma

lietojuma sadale, bet ne paša nekustamā īpašuma sadale Civillikuma 1074. un 1075. panta

kārtībā.

[1.6] Sakarā ar to, ka starp prasītājām ar atbildētāju nav izdevies vienoties par

prasītāju lietojumā esošo dzīvokļu Nr. 1, 3, 6 un 8 adrese, rekonstrukciju, to ūdensapgādi

un kanalizāciju, prasītājas lūgušas tiesu atzīt 2007. gadā SIA /Nosaukums A/ izstrādātos

tehniskos projektus dzīvokļu Nr. 1, 3, 6 un 8 rekonstrukcijai un ūdensapgādei un

kanalizācijai par pamatotiem un likumīgiem un lūgušas tiesu atļaut veikt šajos tehniskajos

projektos paredzētos darbus dzīvojamās ēkas uzturēšanai un labiekārtošanai.

2007. gada 28. aprīlī ierakstītā pasta sūtījumā prasītājas nosūtījušas atbildētājam

tehniskos projektus dzīvokļu Nr. 1, 3, 6 un 8 rekonstrukcijai, ūdensapgādei un

kanalizācijai, lūdzot atbildētāju sniegt savus priekšlikumus vai iebildumus šiem

projektiem, kā arī tikties šī jautājuma risinājumam, taču ne sarakstes, ne tikšanos rezultātā

vienošanās nav panākta.

Dzīvokļu Nr.6 un 8 pārbūvi, kas paredzēta šajos projektos, nav iespējams likumīgi

veikt, nesaņemot atbildētāja piekrišanu, kas kavē lietot šīs telpas.

[2] 2008.gada 14.jūlijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemti atbildētāja

rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst.

[2.1] Paskaidro, ka prasītājas prasības pieteikumā nav pieminējušas, ka 2001. gada

23. aprīlī apstiprināts atbildētāja būvprojekts numurs dzīvojamās mājas un saimniecības

ēkas rekonstrukcijai adrese. Nav minējušas arī, ka Rīgas domes Arhitektūras pārvaldes

2001. gada 15. marta vēstulei pievienotos apbūves noteikumos 20. punktā minētais

saskaņojums ar līdzīpašnieci /pers. D/ ir panākts 2001. gada 18. aprīlī. 2002. gada 20.

martā atbildētājam piederošo dzīvokļu Nr. 2/4 un 5/7 rekonstrukcija atzīta par derīgu

ekspluatācijai. Pastāvot iepriekš minētajiem apstākļiem, atbildētājam nav saprotama

prasītāju rīcība, nenododot sava projektētāja SIA /Nosaukums A/ rīcībā jau izpildītu

rekonstrukcijas projektu pusei no mājas, bet ļaujot izstrādāt projektu, neievērojot jau

veiktās izmaiņas, kurām pati prasītāja devusi savu rakstveida piekrišanu.

Uz atbildētāja mutiskiem atgādinājumiem prasītājām, ka pastāv jau izpildīts projekts

atbildētājam piederošai mājas daļai un to vajadzētu ņemt vērā, veicot otras mājas daļas

rekonstrukcijas projekta izstrādi, jo abiem projektiem ir savstarpēja saskarsme, atbildi

atbildētājs nav saņēmis. Tā kā prasītāju izstrādātais tehniskais projekts nav saskaņots ar

atbildētāja jau ekspluatācijā nodoto, saskaņoto un veikto projektu, tad atbildētājs

saskaņojumu nevar dot tehnisku un būvniecisku pretrunu dēļ.

[2.2] Daļā, kas attiecas uz prasītāju izstrādāto tehnisko projektu par ūdens apgādi un

kanalizāciju, atbildētājs paskaidro, ka 1999. gadā izstrādāti projekti ūdensvada un

kanalizācijas izbūvei nekustamam īpašumam, kā rezultātā pievienoti jauni pieslēgumi no

ielas nosaukumslīdz kontrolakai un pievilkts kanalizācijas vads līdz mājai.

Par nepamatotu uzskata prasības pieteikumā minēto, ka prasītājas ir veikušas

samaksu par kanalizācijas un ūdensvada pievilkšanu līdz mājai. No ūdensapgādes un

kanalizācijas tāmēm, redzams, ka to kopējo izmaksu summa ir LVL 2136,39 plus LVL

1969,76, kopā - LVL 4106,15 lati. Puse no summas, ko darba veicējiem samaksājis

atbildētājs, sastāda LVL 2053,08, un starpība starp atbildētāja samaksāto summu un

prasītāju samaksāto summu ir LVL 453,18.

[2.3] Attiecībā uz prasījumu atzīt SIA /Nosaukums A/ izstrādātos tehniskos

projektus dzīvokļu Nr.1,3,6 un 8, adrese, rekonstrukcijai, ūdensapgādei un kanalizācijai

par pamatotiem un likumīgiem un atļaut veikt paredzētos darbus, atbildētājs paskaidro, ka

saskaņā ar Civillikuma 1070. pantu, iepriekšējās nekustamā īpašuma kopīpašnieces

noslēgušas nekustamā īpašuma lietošanas kārtības līgumu, kurš ticis ierakstīts

zemesgrāmatā. No Zemesgrāmatu likuma 46. panta ceturtās daļā noteiktā, atbildētājs

secina, ka lietošanas kārtība, kas ir fiksēta zemesgrāmatā, ir saistoša arī jaunam

domājamās daļas īpašniekam. Minētā līguma 4. punktā norādīts, ka mājas bēniņi ir

līdzīpašnieku koplietošanā, piedāvātajā līguma projektā par nekustamā īpašuma dalītas

lietošanas kārtības noteikšanu 7. punktā noteikts, ka pie koplietošanas telpām pieder

dzīvojamās ēkas bēniņu stāvs, taču no prasītāju izstrādātajā dzīvokļu rekonstrukcijas

projekta redzams, ka koplietošanas telpās - bēniņos prasītājas ir plānojušas izbūvēt

dzīvokli.

Atbildētājs vēlējies piedāvāt noteikt lietošanas kārtību pagrabam un bēniņu telpai,

norobežojot katru īpašnieka daļu ar vieglkonstrukciju sienu un atsevišķām ieejām. Norāda,

ka pirmajā stāvā prasītāja /pers. D/ ievērojusi parakstīto saskaņojumu ar atbildētāju

dzīvokļu rekonstrukcijas projektam un pārcēlusi ieejas durvju atrašanās vietu savā

dzīvoklī, kā tas norādīts projektā.

[3] Tiesā saņemta prasītāju rakstveida atsauksme par atbildētāja paskaidrojumiem,

kuros prasītājas norāda, ka atbildētāja izstrādātā projekta ,,Dzīvojamās mājas un

saimniecības ēkas rekonstrukcija adrese” darbība ir anulēta un Rīgas pilsētas Būvvaldes

Arhitektūras nodaļas 2004.gada 23.marta administratīvais akts numurs ir spēku zaudējis,

jo šis būvprojekts nebijis saskaņots ar visiem nekustamā īpašuma kopīpašniekiem.

[3.1] Norāda, ka pirmo reizi ar izstrādāto projektu vērsušās pie atbildētāja 2002.

gada maijā, atbildētājs teicies padomāt, bet tajā pašā laikā paziņojis Rīgas pilsētas

būvinspekcijai par prasītāju projektu, norādot, ka tas ir nelikumīgs, jo neesot ar viņu

saskaņots. Ticis konstatēts, ka nekādi remonta darbi saskaņā ar projektu netiekot veikti.

[3.2] Attiecībā par bēniņu izbūvi norāda, ka projektā paredzētā istaba 26,5 m 2

platībā nesamazina atbildētāja bēniņu domājamās daļas platību, jo atbildētāja lietošanā

saglabājas bēniņu telpa 90 km2 platībā virs viņa īpašuma daļas un 12,2 m2 virs koridoriem,

kur var ierīkot papildus uzeju uz bēniņiem. Bez tam projektā paredzēta ugunsdrošas sienas

izbūve, kas nodrošinātu bēniņu saglabāšanu.

[3.3] 2002. gada 30. septembrī pēc /pers. D/ priekšlikuma Valsts zemes dienesta

speciālisti sagatavojuši kopīpašumā esošā zemes gabala lietošanas sadalījuma plānu, kurš

atbildētāju nav apmierinājis. Prasītājas minēto plānu uzskata par saprātīgu, jo apkārt

dzīvojamai mājai esošajam zemes nogabalam 585 m 2 platībā ir jāatrodas visu

kopīpašnieku lietošanā, tā kā šajā zemes teritorijā atrodas kanalizācijas kontrolaka, kā arī

nepieciešams piekļūt ēkas logiem, remontējot vai krāsojot mājas fasādi, nevarot ignorēt arī

ugunsdrošības noteikumus, ugunsgrēka gadījumā nodrošinot brīvu pieeju dzīvojamai

mājai.

[4] Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona 2011. gada 18. aprīļa spriedumu prasība

apmierināta. Uzlikts par pienākumu atbildētājam 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma

spēkā stāšanās dienas noslēgt ar prasītājām līgumu par nekustamā īpašuma lietošanas

kārtību turpmāk norādītajā redakcijā:

„Nekustamā īpašuma, kas sastāv no: zemes gabala platība 1541 m 2 ar kadastra

numuru /numurs C/un uz tā esošām - divstāvu dzīvojamās ēkas ar kadastra numuru

/numurs D/numurs, šķūņiem ar kadastra numuriem /numurs E/; numuri; nojumes ar

kadastra numuru /numurs F/, un atrodas adrese, l/2 (vienas otrās jeb vienas puses)

domājamo daļu īpašnieks /pers. F/, personas kods /personas kods/, dzīvo adrese, dzīvoklis

5/7, Rīga, 1/4 (vienas ceturtās) domājamās daļas īpašniece /pers. D/, personas kods

/personas kods/, dzīvo adrese, dzīvoklis 3, Rīga, un 1/4 (vienas ceturtās) domājamās daļas

īpašniece /pers. E/, personas kods /personas kods/, dzīvo /adrese A/, dzīvoklis 48, Rīga,

kuru īpašuma tiesības reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./Nodalījuma numurs/un kuri tālāk līgumā tiek saukti par Līgumslēdzējiem, saskaņā ar

Civillikuma 1070. pantu bez ļaunprātības, spaidiem un viltus vienojas par kopējā augstāk

norādītā īpašuma dalītas lietošanas kārtību.

I. Līguma priekšmets.

Līgumslēdzēji vienojas par augstāk minētā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un

lietošanas kārtību atbilstoši viņu īpašumā esošajām domājamām daļām šajā līgumā

noteiktajā kārtībā, ievērojot 15.07.1998. starp iepriekšējiem īpašniekiem: /pers. I/,

personas kods /personas kods/, un /pers. J/, personas kods /personas kods/, noslēgtā minētā

namīpašuma lietošanas kārtības līguma noteikumus, kas 12.01.1999. reģistrēts Rīgas

pilsētas Zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/.

II. Līguma stāšanās spēkā, termiņš, izbeigšana un grozījumu izdarīšana.

1. Līgums stājas spēkā ar brīdi, kad to parakstījuši visi Līgumslēdzēji ar zvērināta

notāra apliecinājumu vai ar tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienu.

2. Līgums reģistrējams Zemesgrāmatā.

3. Līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku.

4. Līgums var tikt izbeigts vai lietošanas kārtība grozīta tikai ar Līgumslēdzēju

parakstītu rakstisku vienošanos vai tiesas spriedumu.

III. Nekustamā īpašuma sadales principi.

Līgumslēdzēji vienojas, ka augstāk minētais nekustamais īpašums tiek sadalīts kā

Līgumslēdzēju individuāli lietojamais un koplietošanā esošais.

IV. Nekustamā īpašuma lietošanas kārtība.

1. /pers. F/ individuālā lietošanā tiek nodoti divi dzīvokļi dzīvojamā ēkā: dzīvoklis

Nr. 2/4 (divi/četri) ar kopējo platību 64,7 m 2 un dzīvoklis Nr. 5/7 (pieci/septiņi) ar kopējo

platību 90,3 m2, kopā - 155,0 m2, kā arī nojume ar kadastra Nr. /numurs G/.

2. /pers. D/ individuālā lietošanā tiek nodots dzīvoklis Nr. l (viens) ar kopējo platību

70,9 m2 un dzīvoklis Nr. 3 (trīs) ar kopējo platību 27,4 m2, kopā - 98,3 m2

3. /pers. E/ individuālā lietošanā tiek nodots dzīvoklis -Nr. 6/8 (seši/astoņi) ar

kopējo platību 54,9 m2.

4. /pers. D/ un /pers. E/ kopīgā lietošanā tiek nodoti šķūni ar kadastra Nr. /numurs

E/; numuri;

5. /pers. F/ individuālā lietošanā tiek nodots zemes nogabals ar apzīmējumu "C"

zemes vienības iekšējā sadales plānā un platību 503 m 2 no kopīpašumā esošā zemes

gabala ar kadastra Nr. /numurs H/.

6. /pers. D/ un /pers. E/ individuālā lietošanā tiek nodots zemes nogabals ar

apzīmējumu "B" zemes vienības iekšējā sadales plānā un platību 453 m2 no kopīpašumā

esošā zemes gabala ar kadastra Nr. /numurs H/.

7. Līgumslēdzēju koplietošanā dzīvojamā ēkā paliek (tālāk līgumā - koplietošanas

telpas, objekti un iekārtas):

• dzīvojamās ēkas gaiteņu, kāpņu un ielas un pagalma ieejas telpas;

• dzīvojamās ēkas bēniņu stāvs;

• dzīvojamās ēkas pagraba telpas;

• dzīvojamās ēkas nama fasāde, jumts, ārdurvis;

• komunikācijas; ūdensvadi, kanalizācijas un telekomunikāciju vadi un iekārtas,

8. Koplietošanas telpas, objektus un iekārtas dzīvojamā ēkā Līgumslēdzēji ir tiesīgi

izmantot tikai saskaņā ar to funkcionālo uzdevumu.

9. Līgumslēdzēju individuālajā lietošanā nodoto telpu dūmvadu apkopi un lietošanu

Līgumslēdzēji veic katrs atsevišķi, kā arī atbildību par to nes katrs atsevišķi saskaņā ar

Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

10. Līgumslēdzēju individuālajā lietošanā nodoto telpu remonts un pārbūve, ja tā

nav saistīta ar dzīvojamās ēkas balsta un nesošo konstrukciju nojaukšanu, nav jāsaskaņo ar

pārējiem Līgumslēdzējiem.

11. Līgumslēdzēju kopējā lietošanā paliek zemes nogabals ar apzīmējumu "A"

zemes vienības iekšējā sadales plānā un platību 585 m 2 no kopīpašumā esošā zemes

gabala ar kadastra Nr. /numurs I/.

12. Līgumslēdzēju individuālā un kopējā lietošanā nodoto zemes nogabalu rīcību kā

visumā, tā noteiktās atsevišķās daļās Līgumslēdzēji veic ar visu Līgumslēdzēju piekrišanu,

bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek šim

Līgumslēdzējam pienākumu atlīdzināt citiem Līgumslēdzējiem zaudējumus, kas viņiem ar

to nodarīti.

13. Kā šī līguma pielikumi un neatņemamas sastāvdaļas ir: VZD Lielrīgas

reģionālās nodaļas Pasūtījumu izpildes pārvaldes Mērniecības un topogrāfijas nodaļas

30.09.2002. izgatavotais zemes vienības iekšējā sadales plāns un VZD Lielrīgas reģionālās

nodaļas 31.10.2003. izgatavotā būves tehniskās inventarizācijas lieta ar numuru numurs,

pamatojoties uz kuriem tiek noteikta līgumā minētā nekustamā īpašuma dalītas lietošanas

kārtība.

V. Maksājumi.

1. Nodokļus un maksājumus, ko nosaka valsts vai pašvaldība un kuri attiecas uz

augstāk minēto nekustamo īpašumu, Līgumslēdzēji apmaksā proporcionāli viņu īpašumā

esošajām domājamām daļām nekustamajā īpašumā,

2. Komunālos maksājumus par individuālā lietošanā nodoto telpu apgādi ar auksto

ūdeni, kanalizāciju, elektrību, atkritumu izvešanu Līgumslēdzēji apmaksā saskaņā ar

valdības vai pašvaldības noteikto kārtību un līgumiem, kas noslēgti starp piegādes

uzņēmējsabiedrībām un Līgumslēdzējiem.

3. Komunālo maksājumu iekasēšanu no telpu īrniekiem veic Līgumslēdzēji vai viņu

pilnvarotās personas par individuālajā lietošanā nodotajām telpām.

VI. Dzīvojamās ēkas koplietošanas telpu, objektu un iekārtu uzturēšana un

remonts.

Dzīvojamās ēkas koplietošanas telpu, objektu un iekārtu uzturēšanu, remontu

dzīvojamās ēkas apdrošināšanu, kā arī Nekustamajam īpašumam piegulošās ielas daļas

uzkopšanu Līgumslēdzēji veic proporcionāli viņu īpašumā esošajām domājamām daļām

nekustamajā īpašuma. Valsts karoga izkāršanu veic /pers. F/, kas vienpersoniski nes

atbildību par laika neizkārto karogu.

VII. Par nomas un īres Ilgumiem.

1. Līgumslēdzējiem ir tiesības slēgt viņu individuālajā lietošanā nodoto telpu

dzīvojamā ēkā nomas un īres līgumus patstāvīgi bez citu Līgumslēdzēju piekrišanas, kā arī

veikt dzīvojamās ēkas iemītnieku ierakstīšanu un izrakstīšanu no mājas grāmatas, šo

personu reģistrēšanu dzīves vietā, kā arī izziņu izsniegšanu nama iemītniekiem uz noslēgto

īres līgumu pamata.

2. Koplietošanas telpu, objektu un iekārtu, kā arī zemes gabala nomu kā visumā, tā

noteiktās atsevišķās daļās Līgumslēdzēji veic tikai ar Līgumslēdzēju piekrišanu, bet, ja

kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek šim

Līgumslēdzējam pienākumu atlīdzināt citiem Līgumslēdzējiem zaudējumus, kas ar to

nodarīti.

VIII. Atbildība.

1. Gadījumos, kad Līgumslēdzēju individuālajā lietošanā nodoto telpu lietošanas

rezultātā dzīvojamai ēkai kopumā vai tās daļām, koplietošanas telpām, objektiem un

iekārtām kāda no Līgumslēdzēju vainas dēļ ir nodarīti zaudējumi, tad šī Līgumslēdzēja

pienākums ir atlīdzināt citiem Līgumslēdzējiem nodarītos zaudējumus.

2. Līgumslēdzēji proporcionāli viņu īpašumā esošajām domājamām daļām

nekustamajā īpašumā nes atbildību par zaudējumiem, kuri varētu rasties trešajām

personām dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas, kā arī zemes nogabala

uzturēšanas un apsaimniekošanas rezultātā, ja šādi zaudējumi nav radušies Līgumslēdzēju

individuālā lietošanā nodoto telpu dzīvojamā ēkā un zemes nogabalā kā to uzturēšanas un

apsaimniekošanas sekas.

3. Ja kāds no Līgumslēdzējiem neievēro, pārkāpj vai neattaisnoti kavē līguma

izpildi, tad šī Līgumslēdzēja pienākums ir atlīdzināt citiem Līgumslēdzējiem nodarītos

zaudējumus.

IX. Īpašie nosacījumi.

1. Ne /pers. F/, ne /pers. D/ un /pers. E/ kā atsevišķas personas rīcība, pārstāvot citu

Līgumslēdzēju darījumos bez noteikta Līgumslēdzēja pilnvarojuma, nerada juridiskas

sekas attiecībā uz trešajām personām.

2. Noslēdzot atsavināšanas, dāvināšanas, mantojuma, maiņas vai ķīlas līgumus par

kopīpašuma daļām, Līgumslēdzēju pienākums ir norādīt šajā līgumā noteikto daļu

lietošanas kārtību.

3. Šis līgums ir obligāts arī Līgumslēdzēju mantiniekiem un citiem Līgumslēdzēju

īpašuma tiesību pārņēmējiem.

4. Līgumslēdzēji vienojas šo līgumu ierakstīt zemesgrāmatās. Izdevumus, kas līdz ar

to radīsies Līgumslēdzējiem, Līgumslēdzēji apņemas segt atbilstoši viņu īpašumā

esošajām domājamām daļām. Līdz ar šī līguma parakstīšanu Līgumslēdzēji paraksta šī

līguma nostiprinājuma lūgumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļai.

5. Jebkurš priekšlikums, iebildums vai paskaidrojums, kas ierakstīta pasta sūtījuma

veidā ir nosūtīts citam Līgumslēdzējam un pasts to nav atsūtījis atpakaļ ar atzīmi par

izsniegšanas neiespējamību, tiek uzskatīts par saņemtu, un uz to Līgumslēdzējam jāsniedz

atbilde divu nedēļu (pasta atzīme par izsūtīšanas datumu vai personas paraksts par

saņemšanu) laikā.

X. Strīdu atrisināšanas kārtība.

Visus strīdus Līgumslēdzēji risina pārrunu un abpusējas sarakstes veidā. Gadījumos,

kad Līgumslēdzēji nevar rast strīda atrisinājumu iepriekš minētā kārtībā, tad strīdu izšķir

tiesa Latvijas Republikas likumdošanā norādītajā kārtībā”.

Atzīt par pamatotiem sertificētas būvniecības speciālistes /pers. AL/,

sertifikāts numurs 2010. gadā izstrādātos dzīvokļu Nr. 1/3, Nr. 6/8, Nr. 1/3 un 6/8, adrese,

rekonstrukcijas tehniskos projektus un atļaut /pers. D/, personas kods /personas kods/,

un /pers. E/, personas kods /personas kods/, veikt norādītajos tehniskajos projektos

paredzētos darbus.

[4.1] Pirmās instances tiesa no lietas materiāliem pievienotā zemesgrāmatas

nodalījuma noraksta konstatēja, ka saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā ir nekustamā

īpašuma adreseīpašnieces katra ¼ domājamās daļas apmērā, savukārt atbildētājam pieder

½ domājamā daļa minētā nekustamā īpašuma. Atbilstoši ierakstam zemesgrāmatā

nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 1541 m2 platībā un uz tā atrodošās

dzīvojamās ēkas (saskaņā ar inventarizācijas dokumentiem liters Nr. 1) un palīgceltnes.

[4.2] Atsaucoties uz Civillikuma 1067. panta pirmo daļu, 1068. panta pirmo daļu,

1069. panta pirmo daļu, Civillikuma 1070. panta pirmo daļu, tiesa konstatēja, ka starp

pusēm pastāv strīds par kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma lietošanas kārtību, un puses

ir piekritušas, ka šo kārtību ir nepieciešams noteikt. Tādējādi tiesa secinājusi, ka starp

pusēm pastāv vienīgi par lietošanas kārtības nosacījumiem. Atbildētāja izteiktie argumenti

par kopīpašuma izbeigšanas nepieciešamību atbilstoši Civilprocesa likuma 192. panta

nosacījumiem lietas izskatīšanas ietvaros nav izvērtējami, jo prasību vai pretprasību par

kopīpašuma izbeigšanu un tā reālu sadali atbildētājs nav cēlis.

[4.3] No zemesgrāmatas nodalījuma noraksta tiesa konstatēja, ka atbildētājs

īpašuma tiesības ieguvis, pamatojoties uz 1999. gada 16. jūnijā ar /pers. J/ noslēgto

pirkuma līgumu. Savukārt pers. Dīpašuma tiesības ieguvusi, pamatojoties uz 1999. gada

22. decembrī ar /pers. I/ noslēgto pirkuma līgumu. Saskaņā ar 2001. gada 2. februārī

noslēgto dāvinājuma līgumu /pers. D/ ½ no sev piederošās nekustamā īpašuma domājamās

daļas uzdāvinājusi /pers. E/.

No zemesgrāmatas nodalījuma tiesa konstatēja, ka tā II. daļas 2. iedaļas 1.1. un 1.2.

ierakstā 1999. gada 12. janvārī atzīmes veidā izdarīts ieraksts par nekustamā īpašuma

lietošanas kārtību, kas paredz, ka /pers. I/ lietošanā pāriet dzīvokļi Nr. 1, 3, 6, 8, bet /pers.

J/ lietošanā – dzīvokļi Nr. 2, 4, 5, 7 atbilstoši 1998.gada 15. jūlija lietošanas kārtības

līgumam.

Pamatojoties uz Zemesgrāmatu likuma 45. panta 8. punktu, 46. panta ceturto daļu,

tiesa konstatējusi, ka brīdī, kad atbildētājs un /pers. D/ ieguva īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā bija izdarīts ieraksts par nekustamā īpašuma lietošanas

kārtību, un, /pers. F/ iegūstot pilnībā /pers. J/ piederošo īpašuma daļu, bet /pers. D/ – /pers.

I/ piederošo daļu, bija ievērojams un īpašuma ieguvējiem saistošs zemesgrāmatā izdarītais

ieraksts par nekustamā īpašuma lietošanas kārtību. Tai pat laikā nav izslēgta noteiktās

lietošanas kārtības grozīšana, kopīpašniekiem par to vienojoties, vai tiesas ceļā gadījumā,

ja vienošanos nav iespējams panākt.

[4.4] Tiesa secinājusi, ka dzīvokļu lietojums atbilst zemesgrāmatā izdarītajam

ierakstam un starp pusēm nav strīda par dzīvokļu sadalījumu – strīds pastāv par gaiteņu un

trepju telpu, ieejas durvju, bēniņu, kā arī zemes gabala lietojuma kārtību. No prasītāju

iesniegtā līguma par nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtību projekta redzams, ka 1.-

3. punktā paredzētā dzīvokļu lietošanas kārtības atbilst patreizējam faktiskajam

lietojumam un zemesgrāmatā ierakstītajai lietošanas kārtībai, un atbildētājs nekādus

iebildumus šajā daļā nav izteicis.

[4.5] No lietas materiāliem pievienotā 1998. gada 15. jūlija lietošanas kārtības

līguma tiesa secinājusi, ka tā 4. punktā īpašnieces vienojušās, kas namīpašuma kāpņu

telpas, tualetes, pagrabs, bēniņi paliek kopīpašnieku lietošanā. Prasītāju iesniegtā līguma

par nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtību projekta 7. punktā paredzēts, ka

kopīpašnieku koplietošanā paliek dzīvojamās ēkas gaiteņu, kāpņu un ielas un pagalma

ieejas telpas, dzīvojamās ēkas bēniņu stāvs, dzīvojamās ēkas pagraba telpas, dzīvojamās

ēkas nama fasāde, jumts, ārdurvis, komunikācijas: ūdensvadi, kanalizācijas un

telekomunikāciju vadi un iekārtas.

[4.6] Tiesa atzinusi, ka tādējādi prasītāju izstrādātajā līguma projektā paredzētā

kārtība atbilst iepriekš kopīpašnieku /pers. I/ un /pers. J/ nodibinātajai, kas arī ir

pastāvējusi, /pers. F/ iegūstot /pers. J/ piederošo kopīpašuma daļu un sastāvot

kopīpašnieku attiecībās ar /pers. I/. Tiesa uzskatījusi, ka laika gaitā izveidojusies un

tiesiskā kārtā nodibināta nekustamā īpašuma lietošanas kārtība ir būtisks kritērijs, kas

ņemams vērā, atrisinot strīdu, pie tam apstākļos, kad atbildētāja iebildumi un argumenti ir

vērsti nevis uz konstruktīvu, visiem kopīpašniekiem pieņemama risinājuma atrašanu, bet

gan uz principiālu nevēlēšanos rēķināties ar prasītāju interesēm un savas personīgās

intereses stādot augstāk par citu līdzīpašnieku interesēm, neskatoties uz tiesiskā stāvokļa

vienlīdzību. Tiesa secinājusi, ka bez tam strīdus telpu saglabāšana koplietošanā, ievērojot

šo telpu funkcijas, ir pamatota, tā nodrošina visiem īpašniekiem iespēju vienlīdz ērti iekļūt

ēkā, piekļūt atsevišķā lietošanā esošajām telpām un izmantot ēkā esošās palīgtelpas un

komunikācijas atbilstoši to funkcionālajam uzdevumam.

[4.7] No nekustamā īpašuma lietošanas kārtības līguma projekta un tam pievienotā

zemes vienības iekšējās sadales plāna, kas izstrādāts Valsts zemes dienesta Lielrīgas

reģionālās iestādes Mērniecības un topogrāfijas daļā, redzams, ka prasītājas piedāvājušas

sekojošu zemes gabala lietošanas kārtību: atbildētāja atsevišķā lietošanā nodot zemes

nogabalu ar apzīmējumu „C” zemes vienības iekšējās sadales plānā 503 m 2 platībā,

prasītāju lietošanā nodot zemes nogabalu ar apzīmējumu „B” zemes vienības iekšējās

sadales plānā 453 m2 platībā, zemes gabals ar apzīmējumu „A” zemes vienības iekšējās

sadales plānā 585 m2 platībā paliek kopīpašnieku koplietošanā.

[4.8] Tiesa uzskatīja, ka minētais zemes sadalījuma plāns ir taisnīgs, atbilstošs

kopīpašniekiem piederošo daļu apjomam un nodrošina visu kopīpašnieku vienlīdzīgu

interešu ievērošanu attiecībā uz zemes nogabalu izvietojumu un konfigurāciju, nogabalu

platību atbilstību daļu apjomam. No sadales plāna tiesa secinājusi, ka zemes nogabals „A”

ir taisnstūrveida zemes gabals m2 platībā visapkārt dzīvojamai ēkai, un objektīvi pamatota

ir zemes gabala daļas ap dzīvojamo ēku kopēja lietojuma saglabāšana, jo iekļūšana ēkā ir

saistīta ar nepieciešamību visiem kopīpašniekiem lietot daļu zemes gabala ap māju, kā arī

dzīvojamās ēkas un tās komunikāciju uzturēšanas nolūkos jebkuram kopīpašniekam var

rasties nepieciešamība piekļūt jebkurai ēkas daļai no ārpuses, līdz ar ko zemes gabala

lietojums ir nosakāms tā, lai šo iespēju nodrošinātu. Savukārt atbildētāja iebildumi minētā

zemes gabala kopējam lietojumam tā iemesla dēļ, ka prasītājai ir suns, ir pilnībā

nepamatoti, jo suņu turēšanu regulē attiecīgi pašvaldības saistošie noteikumi un

mājdzīvnieka turēšana nav tāds apstāklis, kas būtu ņemams vērā, nosakot zemes gabala

lietojumu, pie tam nav saprotams, kāpēc minētā iemesla dēļ labvēlīgākā stāvoklī būtu

nostādāms tieši atbildētājs, paredzot viņam lielākas ērtības ap ēku esošā zemes gabala

lietojumā.

[4.9] Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskatījusi, ka prasība daļā par pienākuma

uzlikšanu atbildētājam noslēgt nekustamā īpašuma lietošanas kārtības līgumu atbilstoši

prasītāju piedāvātajam projektam ir pamatota un apmierināma.

[4.10] Tāpat par pamatotu un apmierināmu tiesa atzinusi prasību daļā par dzīvokļu

rekonstrukcijas un ūdensvada un kanalizācijas sistēmas izbūvi atzīšanu par pamatotiem.

[4.10.1] No lietas materiāliem redzams, ka 2005. gada 24. septembrī izstrādāts ēkas

adrese, dzīvokļu Nr. 1, Nr. 3, Nr. 6, Nr. 8 rekonstrukcijas projekts. 2007. gadā SIA

/Nosaukums A/ izstrādājusi tehniskos projektus dzīvokļu Nr. 1 un 3 un Nr. 6 un 8

rekonstrukcijai un ūdensvadam, kanalizācijai. Jauni tehniskie projekti dzīvokļu

rekonstrukcijai un ūdensvadam un kanalizācijai izstrādāti 2010. gadā.

[4.10.2] Atsaucoties uz Civillikuma 1068. panta otro daļu, tiesa atzinusi, ka lietā nav

strīda par to, ka dzīvokļu un ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas veikšana

ir iespējama tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, un atbildētājs savu piekrišanu nav

devis, tāpēc pie šādiem apstākļiem būvatļaujas saņemšana un rekonstrukcijas veikšana

normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nav iespējama.

[4.10.3] Tāpat tiesa atzinusi, ka atbildētājs, nedodot piekrišanu rekonstrukcijas

veikšanai, tai pat laikā nav apstrīdējis tās iespējamību un nepieciešamību, iebilstot

prasītāju projektam, nekādus konkrētus priekšlikumus nav izteicis, līdz ar ko tiesa nav

konstatējusi objektīvu iemeslu esamību atbildētājam nedot savu piekrišanu. Atsaucoties uz

patvaļīgas būvniecības veikšanu namīpašumā, atbildētājs kā galveno argumentu minējis

tieši kopīpašnieku piekrišanas neesamību, tai pat laikā atbildētājs, ignorējot līdzīpašnieču

tiesiskās intereses, ir pats radījis situāciju, kad kopēja, saskaņota rīcība ar nekustamo

īpašumu nav bijusi iespējama. No Rīgas pilsētas būvvaldes 2011. gada 31. janvāra

administratīvā akta „Par patvaļīgo būvniecību dzīvoklī Nr. 1, Nr. 3, Nr. 6/8

adrese(kadastra Nr. /numurs H/)” redzams, ka minētajos dzīvokļos ir konstatētas

patvaļīgas būvniecības pazīmes – tā veikta bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas,

nesaņemot visu kopīpašnieku piekrišanu, taču tās sekas iespējams novērst, izstrādājot

būvprojektu. Tiesa uzskatījusi, ka, tā kā prasītājām nav iespējams saņemt atbildētāja

piekrišanu rekonstrukcijas veikšanai un ilgstošā nespēja savstarpēji vienoties iespējams

izdarīt secinājumus par šādas situācijas turpināšanos nākotnē, un nav pamata uzskatīt, ka

izstrādātie rekonstrukcijas projekti, kuros paredzētie darbi daļēji dabā jau ir izpildīti,

neatbilstu būvniecības normām vai aizskartu atbildētāja kā kopīpašnieka tiesiskās

intereses, prasība ir apmierināma.

[5] Par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2011. gada 18. aprīļa spriedumu

atbildētājs iesniedzis apelācijas sūdzību, lūdzot tiesu izskatīt lietu pēc būtības, noraidot prasību

par lūgumu atzīt SIA /Nosaukums A/ izstrādāto tehnisko projektu dzīvokļu Nr. 1,3,6 un 8

rekonstrukcijai, ūdensapgādei un kanalizācijai par pamatotiem un likumīgiem un atļaut

veikt paredzētos darbus, kā nepamatotu un nepilnīgu un uzliekot par pienākumu /pers. D/,

/pers. E/ un /pers. F/ parakstīt nekustamā īpašuma adrese, kadastra Nr./numurs J/,

zemesgrāmatas nodalījums Nr./Nodalījuma numurs/, lietošanās kārtības līgumu citā

redakcijā nekā lūgušas prasītājas.

[5.1] Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tiesa ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 97.panta

pirmās daļas prasības, neņemot vērā lietas faktiskajos apstākļos un pušu sniegtajos paskaidrojumos.

[5.2] Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka vienīgais risinājums nekustamā īpašuma kā

kopīpašuma apsaimniekošanai, būvniecības darbiem un koplietošanas telpu izmantošanai ir pilnīga

kopīpašuma sadalīšana daļās, neveicot tomēr nekustamā īpašuma reālo sadali, bet gan tikai lietošanas

tiesību pilnīgu sadali. Atbildētājs vēlas sadalīt nekustamo īpašumu divās pastāvīgi funkcionējošās daļās,

vienlaikus pastāvot kopīpašuma tiesisko attiecību regulējumam, kurš varētu tikt īsi, konspektīvi aprakstīts

atbilstošā līgumā par kopīpašuma dalītas lietošanas kārtības noteikšanu.

[5.3] Lai arī spriedumā ir pareizi secināts, ka nekustamā īpašuma visu kopīpašnieku starpā

nepastāv strīds par dzīvokļu sadalījumu, tas atbilst visu pušu vēlmēm un patreizējam faktiskajam

lietojumam, spriedumā ir kļūdaini secināts, ka šādas tagadējās strīdus situācijas gadījumā būtu jāskatās

uz koroborētā nekustamā īpašuma lietošanas kārtības līguma noteikumos noteikto.

[5.4] Atbildētājs norāda, ka pirmās instances tiesa nepamatoti secinājusi, ka nav pamata uzskatīt,

ka izstrādātie rekonstrukcijas projekti, kuros paredzētie darbi daļēji dabā jau ir izpildīti, neatbilstu

būvniecības normām vai aizskartu atbildētāja kā kopīpašnieka tiesiskās intereses, jo atbilstoši 2010. gada

27. septembra tehniskam slēdzienam ir konstatēts, ka prasītāju „projektētais kanalizācijas stāvvads StK1-

1 lapā ŪK-5 no dzīvokļa 6/8 (īpašniece pers. E) paredzēts caur īpašniekam /pers. F/ piederošo kāpņu

telpu. /pers. F/ piekrišanas nav”. Atbildētājs par nepamatotu uzskata prasītāju vēlmi apgrūtināt viņa

lietojumā esošo kopīpašuma daļu un samazināt platību, jo 2010. gada 27. septembra tehniskajā

slēdzienā norādījis eksperts - tehniski ir iespēja šo kanalizācijas vadu novadīt arī caur prasītāju lietojumā

esošo kopīpašuma daļu, izvadot to līdz ārējai pie dzīvojamās mājas atrodošai kanalizācijas akai.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd SIA /Nosaukums A/ izstrādāto tehnisko projektu, jo uzskata, ka

tajā nav ņemts vērā nedz apelācijas sūdzības iesniedzēja izstrādātais būvprojekts, kā arī nav ņemti vērā

apelācijas sūdzības iesniedzēja iebildumi, piemēram, ka būvprojekta izstrādē nav iekļauti ēkas siltinošie

elementi.

[5.5] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka 2002.gada zemes vienības iekšējās sadales plāns maina

pastāvošo kārtību, kādā puses lieto zemes gabalu, un samazina apelācijas sūdzības iesniedzēja lietošanā

esošo zemes platību, palielinot koplietošanā esošo platību. 2002.gada zemes vienības iekšējais sadales

plāns ir sastādīts pirms prasītājas pieteicās uz blakus nekustamajam īpašumam atrodošos zemes gabalu ar

apzīmējumu ,,D”, attiecībā uz kuru prasītāja uz doto brīdi atrodas privatizācijas procesā.

[5.6] Atbildētājs nepiekrīt līgumā minētās telpas atstāt koplietošanā, taču piekrīt

līguma slēgšanai prasītāju norādītajā redakcijā, tikai nosakot kopīpašnieku kā kaimiņu

līdzās dzīvošanu, nevis kopēju saimniecību.

Kā pamatojumu dzīvojamās ēkas gaiteņu, kāpņu un ielas un pagalma ieejas telpu

dalīšanas kārtībai, atbildētājs apelācijas sūdzībā norādījis, ka tās nodalāmas ar

starpsienām, atsevišķām ieejām/durvīm, lai katram būtu atsevišķas telpas, tādējādi

atvieglojot darba apjomu tajās, izmaksu kontroli par tām.

[6] Apelācijas sūdzības iesniedzējs un tā pilnvarotais pārstāvis uz tiesas sēdi nav

ieradušies. No pilnvarotā pārstāvja tiesā saņemts iesniegums, atlikt lietas izskatīšanu un

nozīmēt tiesas sēdi noteiktos datumos, kā arī darba nespējas lapa un konsultanta slēdziens.

Ievērojot apstākli, ka atbildētāja pilnvarotais pārstāvis nav iesniedzis pierādījumus,

kas apliecina, ka viņa veselības stāvoklis ir tāds, kas nepieļauj piedalīšanos tiesas sēdē,

tiesa atzīst, ka nepastāv Civilprocesa likuma 209.pantā paredzētie nosacījumi, kas uzliek

tiesai par pienākumu atlikt lietas izskatīšanu, un atzīst, ka šādos apstākļos lietas

izskatīšanas atlikšanai nav pamata un lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja un viņa

pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmās daļas

noteikumiem.

Tiesas sēdē prasītāju pilnvarotie pārstāvji prasību uzturēja, savukārt apelācijas

sūdzību uzskatīja par nepamatotu, lūdza tiesu to noraidīt.

MOTĪVI

[7] Noklausoties prasītāju /pers. E/ un /pers. D/ pilnvaroto pārstāvju zvērināta

advokāta pers P un /pers. AN/ paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta trešo daļu, apelācijas instances tiesa

izskata lietu pēc būtības apelācijas sūdzības robežās.

[8] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ka, ja tiesa atzīst, ka zemākas

instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā

sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma

motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus

sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

[8.1] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija, pārbaudījusi un novērtējusi

pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju atzīst, ka pirmās instances tiesas – Rīgas

pilsētas Ziemeļu rajona tiesas spriedumā sniegtā argumentācija spriedumā ir izvērsta,

pareiza un pilnībā pietiekama, līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija saskaņā ar Civilprocesa

likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem, pievienojas pirmās instances tiesas lietas

apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai, papildus izvērtējot apelācijas sūdzībā

minētos argumentus.

[9] Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumu /pers. D/ īpašuma

tiesības uz ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma adrese, kas sastāv no zemesgabala

1541 kv.m. platībā un uz kura atrodas dzīvojamās ēkas (saskaņā ar inventarizācijas

dokumentiem liters Nr.1) un palīgceltnes, nostiprināja 2000.gada 13.aprīlī, pamatojoties uz

1999.gada 22.decembra pirkuma līgumu, kas noslēgts starp /pers. D/ un /pers. I/.

[9.1] 2001.gada 19.janvārī /pers. D/ atsavināja sev piederošo ½ domājamo daļu,

pamatojoties uz 2001.gada 2.februāra dāvinājuma līgumu /pers. E/.

[9.2] /pers. F/ sev piederošo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma nostiprinājis

zemesgrāmatā 1999.gada 29.jūnijā, pamatojoties uz 1999.gada 16.jūnija pirkuma līgumu,

kas noslēgts starp /pers. F/ un /pers. J/.

[10] Civillikuma 1067. pants noteic, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to

pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka

sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Minētā norma raksturo kopīpašuma

priekšmetu kā nesadalītu lietu. Tāpat kā jebkurām tiesībām, arī kopīpašuma gadījumā

katram no līdzīpašniekiem ir viņu tiesību pozitīvais un negatīvais saturs. Kopīpašnieku

tiesību pozitīvais saturs ir ierobežots sakarā ar pārējo īpašnieku tiesībām. Kopīpašnieku

tiesību negatīvais saturs ir aizlieguma tiesības attiecībā uz pārējo līdzīpašnieku lēmumiem

(sk. J. Rozenfelds, Lietu tiesības, 4. labotais, papildinātais izdevums, Zvaigzne ABC, 52. –

53. lpp.).

[10.1] Civillietu tiesu kolēģija secina, ka prasītāju iesniegtais nekustamā īpašuma

lietošanas kārtības līgums sagatavots ievērojot jau agrāk iedibināto telpu lietošanas

kārtību, proti, kas izriet no 1998.gada 15.jūlijā starp /pers. I/ un /pers. J/ noslēgtā

nekustamā īpašuma lietošanas kārtības līguma (lietas lapa 16-17, 1.sējums).

[10.2] Starp pusēm nav strīda, ka prasītājas lieto ēkas dzīvokli Nr. 1., 3., 6., 8.,

savukārt atbildētājs lieto ēkas dzīvokli Nr. 2., 4., 5., 7., bet pastāv strīds par gaiteņu un

trepju telpu, ieejas durvju, bēniņu, kā arī zemes gabala lietojuma kārtību.

[11] Civillikuma 1070. pants paredz tiesības kopīpašniekiem slēgt vienošanos

(darījumu) par īpašuma lietošanas kārtību. Šis līgums ir saistīts ar īpašuma tiesībām un

uztverams kā kopīpašnieku tiesību aprobežojums.

[11.1] Civillietu tiesu kolēģija ņem vērā tiesību doktrīnā atzīto, ka no savstarpējo

attiecību viedokļa katra kopīpašnieka tiesiskā vara pār lietu uzskatāma par aprobežotu visā

tās apjomā (sk. A. Grūtups, E. Kalniņš, Civillikuma komentāri, Tiesu namu aģentūra,

2002., 250. lpp).

[11.2] Līdz ar to, lai izslēgtu kopīpašuma tiesību kā aprobežojumu, kopīpašniekam

paredzētas sevišķas tiesības – pieprasīt kopīpašuma dalīšanu, iegūt tiesības atsevišķi lietot

attiecīgi nošķirtu kopīpašuma daļu (lietojuma tiesības) un citu kopīpašnieku pienākums ir

netraucēt šo lietojumu.

[11.3] Prasītāju iesniegtajā līgumā par nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtību,

7.punktā noteikts, ka līgumslēdzēju koplietošanā dzīvojamā ēkā paliek: dzīvojamās ēkas

gaiteņu, kāpņu un ielas pagalma ieejas telpas, dzīvojamās ēkas bēniņu stāvs, dzīvojamās

ēkas pagraba telpas, dzīvojamās ēkas nama fasāde, jumts, ārdurvis, komunikācijas:

ūdensvadi, kanalizācijas un telekomunikācijas vadi un iekārtas (lietas 11-14 lapas,

1.sējums).

[11.3.1] Atbildētājs iebilst līgumā minētās telpas atstāt koplietošanā, norādot, ka

faktiski piekrīt līguma slēgšanai prasītāju norādītajā redakcijā, tikai uz citiem līguma

noteikumiem, proti, kas noteic netraucētu kopīpašnieku kā kaimiņu līdzās dzīvošanu, nevis

faktiski vienu lielu komunālo dzīvokli un kopējo saimniecību, kur nav skaidra nedz

vienošanās par nepieciešamo naudas resursu, nedz apsaimniekošanas kārtību un izmaksu

saskaņošanu.

[11.3.2] Kā pamatojumu dzīvojamās ēkas gaiteņu, kāpņu un ielas un pagalma ieejas

telpu dalīšanas kārtībai, atbildētājs apelācijas sūdzībā norādījis, ka tās nodalāmas ar

starpsienām, atsevišķām ieejām/durvīm, lai katram būtu atsevišķas telpas, tādējādi

atvieglotu darba apjomu tajās, izmaksu kontroli par tām, piemēram, nebūtu jāvienojas,

kuram tās un cik bieži tīrīt, kā plānot tajās mēbeļu, izskata izkārtojumu un tml., taču

minētie apstākļi nedod pamatu secināt, ka atsevišķu ieeju ierīkošanas rezultātā visiem

īpašniekiem būs vienlīdz ērta pieeja piekļūt nekustamajam īpašumam. Turklāt, Civillietu

tiesu kolēģija nekonstatē, ka lietā pušu starpā pastāvētu strīds par izmaksu kontroli vai

tīrīšanas aspektiem, kā rezultātā apgrūtināts darba apjoms telpās.

[11.3.3] Tāpat nav pamatoti atbildētāja apelācijas sūdzībā izteiktie argumenti

saistībā ar dzīvojamās ēkas bēniņu stāvu sadali, jo saskaņā ar Civillikuma 1070. pantu,

kopējas lietas dalīta lietošana pielaižama tikai tad, ja šo lietu var dalīt, bet arī šajā

gadījumā lietošana samērojama ar atsevišķu daļu lielumu.

No panta normas jēgas izriet, ka kopējas lietas dalīta lietošana, nozīmē kopīpašuma

priekšmeta lietošanas kārtības noteikšana. Nosakot lietošanas kārtību netiek reāli sadalīts

pats kopīpašuma priekšmets, radot patstāvīgus īpašumus, bet gan tiek sadalīta tā lietošana.

Tādējādi ievērojot minētās normas prasības, secināms, ka lūdzot noteikt konkrētu

bēniņu telpu platību katram no kopīpašniekiem, faktiski tiek lūgta bēniņu telpa reāla

sadale.

[11.3.4] Minētie apstākļi attiecināmi arī uz dzīvojamās ēkas fasādi, jumtu, ārdurvīm,

jo vērsti uz kopīpašuma reālo sadali par ko lietā nepastāv strīds. Turklāt, gaiteņi, kāpņu un

ielas un pagalma telpas, bēniņi, pagrabs ir koplietošanas palīgtelpas, kas nepieciešamas

abiem kopīpašniekiem un to atsevišķa lietošana nav iespējama.

[11.3.5] Nav pamatoti atbildētāja iebildumi arī attiecībā uz komunikācijas,

ūdensvada, kanalizācijas un telekomunikācijas vadu un iekārtu sadali, jo tas apstāklis, ka

atbildētājs savā lietošanā esošās platības ietvaros izveidojis sev piekrītošo komunikāciju

plānojumu, vēl nedod pamatu uzskatam, ka nākotnē radīsies tehniskas problēmas ar

atbildētāja esošo komunikāciju izvietojumu.

[12] Saskaņā ar Civillikuma 1068.pantu, rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā

visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja

kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam

pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Neviens atsevišķs

kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar

lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt.

Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo

kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.

[12.1] Kā pamatojumu dzīvokļu un ūdensvada un kanalizācijas sistēmas

rekonstrukcijas atzīšanas apstrīdēšanai, atbildētājs norādījis, ka nevar piekrist savā

lietojumā esošā kopīpašuma apgrūtināšanai un attiecīgi platības samazinājumam,

atsaucoties uz SIA “nosaukums A” izstrādāto tehnisko projektu dzīvokļu Nr.1., 3., 6. un 8,

adreseNr.30 rekonstrukcijai, ūdensapgādei un kanalizācijai.

[12.2] No lietas materiāliem pievienotajiem SIA “nosaukums” tehniskajiem

projektiem redzams, ka tie tika izstrādāti 2007.gadā. Savukārt jaunos tehniskos projektus

2010.gadā izstrādājusi sertificēta būvniecības speciāliste /pers. AL/.

[12.3] Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka atbildētājs apstrīdot ziņas, kas izriet no

SIA “/nosaukums A/” izstrādātiem tehniskajiem projektiem, nav ņēmis vērā, ka 2010.gada

izstrādāti jauni tehniskie projekti.

Apstāklis, ka atbildētāja ieskatā Latvijas Republikas spēkā esošie būvnormatīvi

paredz, vienlaikus būvprojekta izstrādē, kas saistīts ar rekonstrukcijas veikšanu nekustamā

īpašumā, iekļaut arī ēkas siltinošos elementus, kas ir iekļauts atbildētāja izstrādātajā

būvprojektā (no 2001.gada), nenorāda uz tehnisko projektu neatbilstību būvniecības

normām, jo veicot iekštelpu pārbūvi būtu jāveic fasādes siltināšana.

[13] Lietā nepastāv strīds, ka 2002.gada 30.septembrī sastādīts zemes vienības

iekšējas sadales plāns, kas izgatavots pēc /pers. D/ priekšlikuma (lietas lapa 15, 1.sējums),

saskaņā ar kuru prasītājas lūgušas noteikt zemes gabala lietošanas kārtību visiem

kopīpašniekiem, kur /pers. D/ un /pers. E/ lietošanā nodots zemes gabals ar apzīmējumu

“B” 453 kv.m platībā, /pers. F/ atsevišķā lietošanā nodots zemes gabals ar apzīmējumu

“C” 503 kv.m platībā, savukārt kopīpašnieku kopējā lietošanā nodots zemes gabals ar

apzīmējumu “A” 585 kv.m platībā. Tāpat lietā nepastāv strīds, ka arhitekte /pers. AV/

veikusi zemes vienības iekšējo sadali (lietas lapa 39, 1.sējums), saskaņā ar kuru /pers. F/

atsevišķā lietošanā nodots zemes gabals ar apzīmējumu “A” 644,11 kv.m platībā, /pers. D/

un /pers. E/ lietošanā nodots zemes gabals ar apzīmējumu “B” un “C” 593,59 kv.m un

attiecīgi 50,95 kv.m platībā, kā arī nomātā platība ar apzīmējumu “D” 860 kv.m. platībā.

[13.1] Izvērtējot iekšējos zemes sadales plānus, Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka

nav pamata atbildētāja argumentam, ka atbildētāja lietojumā zemes platība samazināta, jo

no prasītāju pievienotā zemes vienības iekšējās sadales plāna izriet, ka papildus atsevišķi

nodotam zemes gabalam ar apzīmējumu “C” 503 kv.m platībā, kopējā lietošanā nodots

zemes gabals 585 kv.m platībā.

[13.2] Attiecībā uz zemes gabalu ar pazīmējumu “D”, Civillietu tiesu kolēģija no

/pers. AZ/ izstrādātā projekta konstatē, ka prasītājām uz to pastāv nomas tiesiskās

attiecības, kas nav vērtējamas šīs tiesvedības ietvaros, ievērojot Civilprocesa likuma

192.panta prasības.

[13.3] Tāpat atbildētājs nav pierādījis to faktu, ka /pers. AZ/ sastādītais zemes

vienības iekšējās sadales plāns balstīts uz ilggadēji pastāvošo zemes izmantošanas kārtību.

Turklāt no sadales plāna izriet, ka dzīvojamā ēka atrodas uz /pers. D/ un /pers. E/ un /pers.

F/ atsevišķā lietošanā nodotā zemes gabala, tādējādi pastāv kopīpašnieku tiesību

ierobežojums piekļūt visai dzīvojamai ēkai nepieciešamības gadījumā.

[14] Nevar būt par pamatu zemes gabala norobežošanai arī tas apstāklis, ka

prasītājām pieder suns, jo atbilstoši Civillikuma 1069.pantam, katrs kopīpašnieks ir tiesīgs

samērīgi ar katra daļu valdīt un lietot kopējo lietu.

[15] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa

ir izvērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, tiesas secinājumi atbilst materiāliem lietā,

materiālajām un procesuālajām tiesību normām, tāpēc pirmās instances tiesa pamatoti

apmierinājusi prasību.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts

spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

[16.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļu valsts nodeva par

prasību maksājama 56,91 euro apmērā. Tādējādi no atbildētāja par labu /pers. D/

piedzenama iepriekšminētā valsts nodeva – 56,91 euro apmērā.

[16.2] No lietas materiāliem redzams, ka prasītājām lietas izskatīšanas laikā ir

radušies arī ar lietas vešanu saistītie izdevumi – izdevumi advokāta palīdzības samaksai

kopumā 1364,32 euro, (lietas 1. sējuma 91.-92. lapa, lietas 2. sējuma 11., 36., 68-71. lapa)

apmērā.

[16.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos

izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts

pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka

atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

Civilprocesa likuma 44. panta piektā daļa noteic, ka tiesa var noteikt mazāku

apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un

samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši —

lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un

tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

[16.4] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka attiecīgajā gadījumā,

nosakot advokāta atlīdzības samaksu par labu prasītājam, jāņem vērā Civilprocesa likuma

44. panta piekto daļu. Civillietu tiesu kolēģija ņem vērā prasības pamatu un priekšmetu

šajā civillietā, taisnīguma un samērīguma principu, un atzīst, ka taisnīgs un samērīgs

advokāta atlīdzības apmērs ir 500 euro, kas piedzenams no atbildētāja par labu katrai

prasītājai.

[16.5] Savukārt no pavēstu uzziņas iepriekšminētajā civillietā izriet, ka ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav samaksāti ir 49,15 euro. Līdz ar to, atbilstoši

Civilprocesa likuma 42. pantam, 39. panta, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 49,15

euro apmērā piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta nosacījumiem nosakāms termiņš 10

dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu no

sprieduma spēkā stāšanās brīža.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.-

434.pantiem, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Uzlikt par pienākumu /pers. F/, p.k. /personas kods/, desmit dienu laikā no

sprieduma spēkā stāšanās dienas noslēgt ar /pers. D/, p.k. /personas kods/, un /pers. E/, p.k.

/personas kods/, līgumu par nekustamā īpašuma adrese, kadastra Nr. /numurs H/,

zemesgrāmatas nodalījumsnumurs, lietošanas kārtību.

Nekustamā īpašuma lietošanu noteikt sekojošā kārtībā:

/pers. F/ individuālā lietošanā tiek nodoti divi dzīvokļi dzīvojamā ēkā: dzīvoklis Nr.

2/4 (divi/četri) ar kopējo platību 64,7 m2 un dzīvoklis Nr. 5/7 (pieci/septiņi) ar kopējo

platību 90,3 m2, kopā - 155,0 m2, kā arī nojume ar kadastra Nr. /numurs G/.

/pers. D/ individuālā lietošanā tiek nodots dzīvoklis Nr. l (viens) ar kopējo platību

70,9 m2 un dzīvoklis Nr. 3 (trīs) ar kopējo platību 27,4 m2, kopā - 98,3 m2

/pers. E/ individuālā lietošanā tiek nodots dzīvoklis -Nr. 6/8 (seši/astoņi) ar kopējo

platību 54,9 m2.

/pers. D/ un /pers. E/ kopīgā lietošanā tiek nodoti šķūni ar kadastra Nr. /numurs

E/;numuri.

/pers. F/ individuālā lietošanā tiek nodots zemes nogabals ar apzīmējumu "C" zemes

vienības iekšējā sadales plānā un platību 503 m 2 no kopīpašumā esošā zemes gabala ar

kadastra Nr. numurs.

/pers. D/ un /pers. E/ individuālā lietošanā tiek nodots zemes nogabals ar

apzīmējumu “B” zemes vienības iekšējā sadales plānā un platību 453 m 2 no kopīpašumā

esošā zemes gabala ar kadastra Nr. /numurs H/.

Līgumslēdzēju koplietošanā dzīvojamā ēkā paliek:

• dzīvojamās ēkas gaiteņu, kāpņu un ielas un pagalma ieejas telpas;

• dzīvojamās ēkas bēniņu stāvs;

• dzīvojamās ēkas pagraba telpas;

• dzīvojamās ēkas nama fasāde, jumts, ārdurvis;

• komunikācijas; ūdensvadi, kanalizācijas un telekomunikāciju vadi un iekārtas,

Līgumslēdzēju individuālajā un kopējā lietošanā paliek zemes nogabals ar

apzīmējumu “A” zemes vienības iekšējā sadales plānā un platību 585 m2 no kopīpašumā

esošā zemes gabala ar kadastra Nr. /numurs I/.

Atbilstoši pievienotajam lietošanas līguma projektam atzīt par pamatotiem

sertificētas būvniecības speciālistes /pers. AL/ nekustamā īpašuma adrese rekonstrukcijas

projektus.

Atļaut /pers. D/, p.k. /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas

kods/,veikt norādītajos tehniskajos projektos paredzētos darbus.

Piedzīt no /pers. F/, p.k. /personas kods/, par labu /pers. D/, p. k. /personas kods/, ar

lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 500 (pieci simti euro), samaksāto valsts nodevu

EUR 56,91 (piecdesmit seši euro, deviņdesmit viens cents), kopā piedzenot EUR 556,91

(pieci simti piecdesmit seši euro deviņdesmit viens cents).

Piedzīt no /pers. F/, p.k. /personas kods/, par labu /pers. E/, p. k. /personas kods/, ar

lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 500 (pieci simti euro).

Piedzīt no /pers. F/, p.k. /personas kods/, par labu valstij tiesāšanās izdevumus EUR

49,15 (četrdesmit deviņi euro piecpadsmit centi).

Noteikt pers. F, p.k. /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par

tiesāšanās izdevumu piedziņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā,

iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015. gada 30. janvārī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese /paraksts/ G.

Ozoliņa

Tiesneses /paraksts/

O.Blūmfelde

/paraksts/ S. Sēbriņa