Court fully allowed landlord's claim for rent arrears, eviction, and contract termination against tenants.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the landlord's request to terminate the lease, evict the tenants, and recover rent arrears. The tenants admitted the debt but contested the eviction, arguing they had no other housing and were low-income. The court rejected the eviction defense as the tenants failed to prove they lacked alternative accommodation.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law on Rent; Civil Procedure Law: The court may order eviction and debt collection even if tenants claim financial hardship, provided they cannot demonstrate alternative housing.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C17143713
C-0470-14/02
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2014.gada 10.aprīlī
Jūrmalas pilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Freimane,
tiesas sēžu sekretāre /pers. S/,
piedaloties atbildētājam un atbildētājas /pers. A/ pārstāvim /pers. B/,
izskatījusi atklātā tiesas sēdē civillietu privatizējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par
dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu un parāda piedziņu, konstatēja
Aprakstošā daļa
2013.gada 5.novembrī privatizējamā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” cēla tiesā prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par
dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu un parāda piedziņu.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1588., 1589., 1590., 2141., 2146.patu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2., 11., 12., 28., 28. 2 pantu,
Civilprocesa likuma 1., 26., 128., 129.pantu, lūdz tiesu piedzīt solidāri no atbildētājiem īres un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no
2011.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.septembrim 1180,19 latu apmērā, izbeigt 1995.gada 27.marta dzīvojamās telpas īres līgumu ar atbildētāju /pers.
A/, izlikt atbildētājus no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus no
piedzenamā pamatparāda par gadu līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu, kā arī lūdz
piedzīt no atbildētājiem visus ar tiesvedību saistītos izdevumus.
2013.gada 19.novembrī tiesā saņemti /pers. B/ rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs norāda, ka prasību par parāda piedziņu atzīst par
pamatotu. Norāda, ka māte ir slima uz gultas, pašam arī nav darba, līdz ar ko netika veikti maksājumi par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Prasību
par izlikšanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas uzskata par nepamatotu.
Prasītājas pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tiesā saņemts prasītājas iesniegums ar lūgumu lietu izskatīt bez prasītājas pārstāves klātbūtnes.
Norādīts, ka prasība tiek uzturēta pilnā apmērā, jo parāds nav samaksāts.
Atbildētājs un atbildētājas /pers. A/ pārstāvis /pers. B/ tiesas sēdē prasību daļā par parāda piedziņu atzina pilnīgi, paskaidrojot, ka maksājumi par
īri un komunālajiem pakalpojumiem netika veikti pilnā apmērā naudas līdzekļu trūkuma dēļ. Prasību daļā par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu neatzina,
paskaidrojot, ka tā ir atbildētāju vienīgā dzīvesvieta. Norādīja, ka vērsušies pie prasītājas ar lūgumu ierādīt viņiem mazāku dzīvojamo telpu, taču nekādu
atbildi nav saņēmuši. Nokārtojuši arī maznodrošinātas ģimenes statusu, taču pēc sociālās palīdzības Labklājības pārvaldē nav vērsušies.
Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma
156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez prasītājas pārstāves klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Noklausījusies atbildētāju paskaidrojumus, pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu šādu apsvērumu
dēļ.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres
līgums.
/pers. A/, pamatojoties uz 1995.gada 27.marta Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.28323, ir dzīvokļa /adrese A/, īrniece (lietas 9.-10.lapa).
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.pantu personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta attiecīgajā
dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā. Īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes
locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
No lietas materiāliem pievienotās Jūrmalas pilsētas domes Dzīvokļu nodaļas 2013.gada 14.oktobra izziņas Nr.9-21/440 izriet, ka minētajā
dzīvojamā telpā savu dzīvesvietu 1995.gada 27.martā deklarējuši atbildētāji (lietas 15.lapa).
Atbilstoši prasītājas norādītajam, atbildētāji vairāk nekā trīs mēnešus nav maksājuši dzīvokļa īri un maksu par sniegtajiem komunālajiem
pakalpojumiem.
Atbilstoši prasītājas sastādītajam aprēķinam, parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem laika posmā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2013.gada
30.septembrim ir 1180,19 lati (lietas 21.-30.lapa).
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1 panta pirmo daļu pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās
pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 12.pantu dzīvojamās telpas īres
maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama
normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbildētāji tiesas sēdē prasību daļā par parāda piedziņu atzina pilnīgi, paskaidrojot, ka naudas līdzekļu trūkuma dēļ jau ilgstoši neveic īres un
komunālos maksājumus pilnā apmērā.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētāji vairāk kā trīs mēnešus nav pildījuši likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktos īrnieka un
pilngadīgo ģimenes locekļu pienākumus, un no viņiem solidāri piedzenams īres maksas un komunālo maksājumu parāds 1180,19 latu apmērā par laika
periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 30.septembrim.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, sprieduma rezolutīvajā daļā, norādāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes
locekļiem un citām personāmbez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan
viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem (..). Izīrētājs pirms prasības
celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma
īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš izdevumā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.
No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja ir brīdinājusi atbildētājus vairākkārtīgi, pēdējo reizi 2013.gada 28.augustā, par pienākumu nokārtot
parādsaistības, kā arī informējusi, ja netiks samaksāts īres un komunālo maksājumu parāds, tiesā tiks celta prasība par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu
bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, parāda un tiesāšanās izdevumu piedziņu, ko apliecina atbildētāju paraksti par brīdinājuma saņemšanu (lietas
19.lapa).
Neskatoties uz brīdinājumu saņemšanu, atbildētāji parādu nav samaksājuši, kā arī nav vērsušies pie prasītājas nolūkā atrisināt jautājumu par parāda
samaksas sadalīšanu termiņos.
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka prasītāja ir izpildījusi likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas prasības, līdz ar ko pamatota ir arī
prasība daļā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Pamatojoties uz minēto, no atbildētājiem piedzenami arī prasītājas samaksātie tiesas izdevumi 243,15 latu apmērā, ko veido valsts nodeva 237,65
lati un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,50 lati.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 0,98 latu apmērā piedzenami par labu valstij no
atbildētājiem līdzīgās daļās.
Atbilstoši Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu eirozonā ar
2014.gada 1.janvāri un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.panta otrās daļas un 7.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētāja piedzenamās summas
konvertējamas euro.
Euro ieviešanas kārtības likuma 4. pantā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko
instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.
Atbilstoši minētajam Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu eirozonā
neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR = 0,702804 Ls.
Pamatojoties uz minēto, sprieduma rezolutīvajā daļā no atbildētājiem piedzenamās naudas summas norādāmas euro.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājiem labprātīgi
izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-193.pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu privatizējamai sabiedrībai ar
ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, īres un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2011.gada
1.janvāra līdz 2013.gada 30.septembrim EUR 1679,26 (Ls 1180,19) un tiesas izdevumus EUR 345,97 (Ls 243,15), kopā piedzenot EUR 2025,23
(divi tūkstoši divdesmit pieci euro, 23 euro centi) (Ls 1423,34).
Atzīt privatizējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks” tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums
apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Izbeigt 1995.gada 27.marta dzīvojamās telpas /adrese/, īres līgumu Nr.28323 ar /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās
platības ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 0,70 (septiņdesmit euro centi)
(Ls 0,49).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 0,70 (septiņdesmit euro centi)
(Ls 0,49).
Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Samaksa privatizējamai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, veicama vienā no šādiem
bankas kontiem:
konts LV79UNLA0010010467768 akciju sabiedrībā „SEB banka”,
konts LV02RIKO0002013114692 akciju sabiedrībā „DNB banka”,
konts LV57HABA0551008923379 akciju sabiedrībā „Swedbank”,
konts LV55PARX0007040550003 akciju sabiedrībā „Citadele banka”.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas
reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma
mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.
Tiesas izdevumu apmaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu
izpilde.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas
sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.
Tiesnese I.Freimane