Court imposes administrative detention for repeated police control violations by a convicted person.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of intentionally violating police control regulations by failing to register and remain at home. Evidence included prior criminal convictions, a specific control order, and multiple missed check-ins. The court imposed administrative detention because previous fines failed to achieve the intended deterrent effect.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 177.pants; LAPK 32.pants; LAPK 34.pants: When a person under police control repeatedly fails to comply with registration and residence requirements without justification, administrative detention may be imposed if monetary fines have proven ineffective.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 128018016
Lietas arhīva Nr. 1-0180-16/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā,
2016.gada 02.maijā
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas
tiesnese Gunta Sokolova
ar tiesas sēdes sekretāri Irinu Rozenšteini,
izskatot atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 177.panta,
k o ns t a t ē ja :
2016.gada 05.aprīlī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC184757 par to, ka 2016.gada 5.aprīlī tika konstatēts, ka /pers.
A/ 2016.gada 21.martā, 28.martā, 04.aprīlī neieradās VP RRP Rīgas Zemgales iecirknī Alīses ielā 3a, Rīgā uz reģistrāciju, kā arī 2016.gada 01.aprīlī
plkst. 00.05 neatradās dzīvesvietā /adrese/.
Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī-LAPK) 177.panta kā policijas
kontroles noteikumu tīša pārkāpšana, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.
Tiesas sēdē /pers. A/ nav ieradusies, neziņojot par neierašanās iemesliem. Tā kā viņai pavēste uz tiesas sēdi ir nosūtīta likumā noteiktā
kārtībā, tiesnese saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu atzīst, ka lietu var izskatīt bez viņas piedalīšanās tiesas sēdē, pamatojoties uz lietā esošajiem
rakstveida pierādījumiem.
Tiesnese atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta:
-ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 26.jūnija spriedumu, ar ko /pers. A/ atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 253.1panta pirmajā daļā, un sodīta, piemērojot Krimināllikuma 51.pantu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 6
mēnešiem un 24 dienām ar policijas kontroli uz 2 gadiem (lietas lapas 8-12);
-ar 2015.gada 21.augusta lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, no kā redzams, ka /pers. A/ iepazīstināta ar ierobežojumiem
un pienākumiem policijas kontroles laikā, tai skaitā, ar aizliegumu atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.23:00 līdz 06:00 (lietas lapa 5);
-ar policijas kontroles reģistrācijas lapu, no kā redzams, ka sākot no 2016.gada 21.marta /pers. A/ nav ieradusies uz reģistrāciju;
-ar pārbaudes aktu, no kā redzams, ka 2016.gada 01.aprīlī plkst. 00.05 /pers. A/ nav atradusies mājās (lietas lapa 7).
Novērtējot rakstveida pierādījumus, tiesnese konstatē, ka /pers. A/, kurai ar tiesas spriedumu ir piespriesta policijas kontrole, policijas
kontroles nosacījumus ir pārkāpusi neattaisnojošu iemeslu dēļ, jo, ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu viņa ir iepazīstināta, bet
neierašanās uz reģistrāciju un neatrašanās mājās ir iespējama tikai tīši un /pers. A/ nav iesniegusi ne policijai, ne tiesai pierādījumus, ka neierašanās uz
reģistrāciju un neatrašanās mājās bija nepieciešama. Ievērojot to, ka pārkāpums ir tīšs, tiesnese secina, ka pārkāpums ir bijis ļaunprātīgs.
Administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi pēc LAPK 177.panta.
Uzliekot sodu, saskaņā ar LAPK 32.pantu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko
stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Administratīvais pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.
Lietas materiāli satur ziņas, ka /pers. A/ dzīvesvieta ir /adrese/, viņa ir administratīvi sodīta 19 reizes, naudas sodi par administratīvajiem
pārkāpumiem nav samaksāti (lietas lapas 14-16).
Saskaņā ar LAPK 33.pantu, apstākļus, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu, tiesnese nekonstatē.
Atbildību pastiprinošs apstāklis saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu ir analoģiska pārkāpuma izdarīšana gada laikā, jo policijas
kontroles laikā /pers. A/ divas reizes ir sodīta pēc LAPK 177.panta.
Ņemot vērā minēto un faktu, ka /pers. A/ ignorē policijas kontroli visā tās darbības laikā, tiesnese atzīst, ka soda mērķi– audzināt personu, kura
izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai viņa neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt,
piemērojot viņai administratīvo arestu, jo iepriekš piemērotie naudas sodi nav sasnieguši soda mērķi.
Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274., 275. un 289.16 pantu, tiesnese
no s pri e da :
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņai administratīvo arestu uz 4 (četrām) diennaktīm.
Spriedumu 10 darba dienu laikā no paziņošanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Tiesnese G.Sokolova