Court dismissed defendant's defense on unfair delay and allowed bank's small claims debt recovery with interest.

Lietas Nr. C07056715

Lietas arhīva Nr. C-0567-15/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2015.gada 26.novembrī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese L.Baltmane-Zepa

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „Norvik Banka” maza apmēra prasībā M.L. par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 7.aprīlī AS „Norvik Banka” Aizkraukles rajona tiesā cēlusi maza apmēru prasību pret M.L. par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 29.februārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr.VK10032983 par VIVA norēķinu

karšu izsniegšanu un lietošanu, saskaņā ar kuru atbildētājai tika piešķirts atļautais kredīts 924,87 EUR (650 Ls) apmērā ar ikmēneša procentu likmi l,79

procenti.

Atbilstoši līguma 1.9. un 1.10.punktam atbildētājai katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija jānorēķinās ar prasītāju - jāsamaksā

ikmēneša maksājumi.

Līguma 1.22.punktā noteikts, ka tarifi ir spēkā esošs prasītājas pakalpojumu cenrādis. Tarifos tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi, to

grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa. Saskaņā ar līguma 5.10.punktu par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētājs maksā

līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar līguma tarifiem (0,167 procenti par pārtēriņu dienā no neatļautā kredīta apjoma). Līgumsods par pārtēriņu tiek

aprēķināts no dienas, kad prasītājs saņem informāciju par darījuma, kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu -līdz tā dzēšanas dienai.

Līguma 1.11. un 5.11.punktā pielīgts, ka gadījumā, ja atbildētāja līdz maksājuma datumam nav samaksājusi ikmēneša maksājumu, jāmaksā

līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas saskaņā ir līguma tarifiem (0,25 procenti dienā). Saskaņā ar līguma noteikumiem

maksājumi atbildētājai bija jāveic līdz katra mēneša 15.datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu pret prasītāju.

Atbildētāja nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem. Pēdējais maksājums no

atbildētājas saņemts 2009.gada 3.februārī 47,74 EUR apmērā.

2013.gada 23.janvārī SIA “Konsultatīvā sabiedrība ”Conventus” kā prasītājas pilnvarotais pārstāvis ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīja atbildētājai

pretenziju par parāda samaksu, taču parāds apmaksāts netika.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas atļautā kredīta parādu 924,87 EUR, neatļautā kredīta parādu 23,26 EUR, procentus 187,08 EUR

apmērā un līgumsodu 94,82 EUR apmērā. Prasītāja lūdz noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – sešus procentus

gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas, kā arī piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.panta otro punktu, 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu, 1762.panta

1.punktu, 1764., 1765.panta pirmo daļu, 1811., 1934., 1943.un 1946.panta pirmo daļu.

Prasītāja nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē.

Atbildētāja paskaidrojumu par prasību tiesā nav iesniegusi.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2015.gada 9.aprīlī prasītājai un atbildētājai ir

izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei

(lietas 36.lapa). Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa secina, ka nav šķēršļu

lietas skatīšanai rakstveida procesā.

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses L.Baltmanes-Zepas 2015.gada 9.aprīļa lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā (lietas

3.lapa) un 2015.gada 9.aprīlī atbildētājai un 2015.gada 28.septembrī prasītājai ir paziņots, ka sprieduma norakstu 2015.gada 26.novembrī varēs saņemt

tiesas kancelejā (lietas 37., 46.lapa).

Atbildētājai korespondence saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmajā daļā noteikto sūtīta uz deklarēto dzīvesvietu Apvienotajā Karalistē

(lietas 38.-43.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.2 panta otro daļu, ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms,

ka personai par tiesas sēdi vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai tādā gadījumā, ka saņemts

apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu.

2015.gada 26.oktobrī tiesā saņemts apstiprinājums, ka dokumenti izsniegti atbildētājai (lietas 47.lapa).

Tiesa ņem vērā Civilprocesa likuma 56.pantā nostiprināto kārtību, kādā pusēm tiek piegādāti un izsniegti tiesas dokumenti un konkrēti minētā panta

piektajā daļā nostiprināto paziņošanas prezumpciju - tiesas dokumenti fiziskajai personai tiek piegādāti pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbildētāja citu dzīvesvietas adresi tiesai nav paziņojusi, tāpēc atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai uzskatāms, ka dokumenti

atbildētājai izsniegti deklarētajā dzīvesvietas adresē septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas.

Atbildētāja paziņošanas prezumpciju nav atspēkojusi norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņas gribas bijuši par šķērsli

dokumentu saņemšanai norādītajā adresē, jo kā zināms, tad dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību (sk. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantu).

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka AS „Norvik Bank” maza apmēra prasība pret M.L. par naudas piedziņu ir

apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Atbilstoši Civillikuma

1511.pantam līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai

izbeigšanu. Savukārt raksturojot šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē, līgums ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura

mērķis ir nodibināt saistību tiesību.

Civillikuma 1934.pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Atbilstoši Civillikuma 1935.pantam līgums, ar ko viena puse apsola aizdevumu dot,

bet otra to pieņemt, ir spēkā no tā laika, kad līdzēji vienojas savā starpā par aizdodamā daudzuma apmēru.

Starp prasītāju un atbildētāju 2008.gada 29.februārī noslēgts līgums Nr.VK10032983, saskaņā ar kuru atbildētājai izsniegta VIVA norēķinu karte

ar atļauto kredītu 650 Ls jeb 924,87 EUR ar ikmēneša procentu likmi 1,79 procenti par kartes izmantošanu, kā to noteic līguma 5.1.punkts un tarifi.

Līguma 5.10. un 5.11.punktā pielīgtas atbildētājas saistības maksāt līgumsodu saskaņā ar līguma tarifiem, līguma 5.2.punktā pielīgtas atbildētājas saistības

maksāt procentus. Parakstot līgumu, atbildētāja piekritusi arī bankas pakalpojumu cenrādim jeb tarifiem, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa (lietas

12., 17.lapa).

Tādējādi starp pusēm ir noslēgts Civillikuma 1934.pantam atbilstošs aizdevuma līgums, pusēm uzņemoties līgumā noteiktās saistības, atbildētājai

apņemoties atdot aizdevumu un maksāt procentus līgumā noteiktajā kārtībā, apmērā un termiņos, kā arī ciest līgumsodu saistību nepienācīgas izpildīšanas

gadījumā. Minētais atbilst arī Civillikuma 1943.pantā paredzētajam, proti, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir

saņēmis, Civillikuma 1946.panta nosacījumiem par pienākumu maksāt procentus par aizdevumu, ja tie norunāti, Civillikuma 1717.pantā minētajam par

personas uzņemšanos ciest līgumsodu par saistības neizpildīšanu vai pienācīgu neizpildīšanu.

No lietas materiāliem secināms, ka atbildētāja noslēgto līgumu juridiski nav apstrīdējusi, tātad tas atzīstams par tiesīgi noslēgtu darījumu, kas

atbilstoši Civillikuma 1587.pantam uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas

grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Turklāt Civillikuma 1425.pants noteic, ka katra saistība

jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas izpildījumu.

Atbildētāja paskaidrojumus par celto prasību nav iesniegusi un iebildumus pret prasībā minētajiem apstākļiem nav izteikusi, noslēgtā līguma

tiesiskumu nav apstrīdējusi un atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka atbildētāja savas saistības

būtu izpildījusi. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus – faktu, ka atbildētājai pastāv nenokārtota maksājuma

saistība un atbildētājas pamatparāds ir 948,13 EUR apmērā, kas piedzenams no atbildētājas par labu prasītājai.

Prasītāja lūdz piedzīt nolīgtos procentus par naudas izmantošanu 187,08 EUR apmērā līdz 2015.gada 13.februārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(Civillikuma 844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.pantam

pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu procenti par aizdevumiem dodami

tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti (..).

Tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti lūgusi piedzīt procentus par aizdevuma lietošanu, jo procentu apmērs un to maksāšanas kārtība ir noteikts pušu

noslēgtajā līgumā. Pielīgtie procenti ir piedzenami no atbildētājas, jo atbildētāja noteiktajā laikā nav atmaksājusi izlietoto naudas summu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 94,82 EUR apmērā no 2008.gada 30.aprīļa līdz 2015.gada 13.februārim.

Civillikuma 1716.pantā noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720.panta 2.punkts noteic, ka līgumsodu, kā arī līguma izpildīšanu var prasīt, ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsodu var pievienot katram līgumam

un līgumsoda apmēru noteic līdzēji.

Līguma 5.10.punktā puses vienojušās, ka par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētājs maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar līguma tarifiem –

0,167 procenti par pārtēriņu dienā no neatļautā kredīta apjoma (lietas 12., 17.lapa).

Izvērtējot prasītājas prasījumu par līgumsoda piedziņas pamatotību, tiesa ņem vērā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gadā

apkopoto tiesu praksi līgumsodu piemērošanā, judikatūru, kā to noteic Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa, un tā kā atbildētāja Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma izpratnē ir atzīstama par patērētāju, tad tiesai jāvērtē prasītājas prasītā līgumsoda apmērs arī atbilstoši minētā likuma normām.

Lai arī līgumsods noteikts tipveida līgumā, tā apmērs atbilstoši līguma pielikumam – tarifiem, ir atšķirīgs, ņemot vērā kartes veidu (sk. Augstākās

tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gadā apkopoto tiesu praksi līgumsodu piemērošanā, 9.lpp), un tas nav atzīstams par netaisnīgu

atbilstoši patērētāju tiesību aizsardzības regulējumam.

Tiesa ņem vērā judikatūrā vairākkārt norādīto par to, ka, vērtējot līgumsodu, vai parādnieks uzņēmies konkrēti izmērāmu ,,pametumu” vai

maksājumu, kas var augt līdz bezgalībai. Senāta ieskatā likumā nevar būt ietverta šāda līgumsoda būtība, jo ir jābūt tā saprātīgām robežām, kuru

noteikšana attiecīgos ekstremālos gadījumos kļūst par tiesas kompetenci, lietojot par mērauklu taisnīguma un samērīguma principu (sk. Augstākās tiesas

Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 12. janvāra spriedumu lietā Nr. SKC-25/2011).

Tiesa nekonstatē Civillikuma 1657.pantā norādītos gadījumus, kad tiesa var parādnieku pilnīgi atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma

sekām, jo lietā nav pierādījumu, ka atbildētāja būtu veikusi kādus pasākumus saistību neizpildes novēršanai, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai

piedzenams līgumsods 94,82 EUR apmērā.

Prasītāja lūgusi tiesu atzīt tās tiesības saņemt procentus par kapitāla lietošanu sešu procentu apmērā gadā no piespriestās, bet nepiedzītās

pamatsummas par laika posmu līdz sprieduma izpildes dienai. Saskaņā ar Civillikuma likuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai

nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās parāda pamatsummas,

taču nepārsniedzot pamatsummas apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļā, no atbildētāja par labu prasītājai tiesa piespriež samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierinātajam

prasījumu apmēram.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 184,50 EUR (lietas 9.,10.lapa) apmērā. Prasītāja

samaksājusi arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, proti, naudas summu 4,70 EUR apmērā, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas

5.punktam ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi. Šie izdevumi piedzenami no atbildētājas par labu

prasītājai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1, 250.25 pantu tiesa

nosprieda

AS „Norvik Banka” maza apmēra prasību pret M.L. par naudas piedziņu apmierināt.

Piedzīt no M.L., personas kods /personas kods/, par labu AS „Norvik Banka”, vienotais reģistrācijas Nr.40003072918, pamatparādu 948,13

EUR (deviņi simti četrdesmit astoņu euro un 13 centu) apmērā, pielīgtos procentus 187,08 EUR (viens simts astoņdesmit septiņu euro un 8 centu

apmērā) apmērā, līgumsodu 94,82 EUR (deviņdesmit četru euro un 82 centu) apmērā, valsts nodevu 184,50 EUR (viens simts astoņdesmit četru euro

un 50 centu) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četru euro un 70 centu) apmērā.

Parāda samaksa izdarāma AS “Norvik banka” norēķinu kontā Nr.LV03LATB0000VIVAKARTE.

Atzīt AS „Norvik Banka”, vienotais reģistrācijas Nr.40003072918 tiesības saņemt no M.L., personas kods /personas kods/, likumiskos sešus

procentus gadā no neatmaksātā parāda pamatsummas 948,13 EUR (deviņi simti četrdesmit astoņu euro un 13 centu) apmērā par laiku līdz sprieduma

izpildei, nepārsniedzot tā apmēru.

M.L. sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada

26.novembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese L.Baltmane-Zepa