11816014712 / KA04-0026-20 · Appeal court reversed acquittal and imposed combined prison sentence and labor for fraud and tax evasion. (Rīgas apgabaltiesa)

Legislator summary

AI generated

The appellate court reversed the first-instance acquittal, finding sufficient evidence to convict the defendant of fraud and tax evasion. The prosecution argued for a combined sentence of five years, while the defendant requested a reduced sentence of four years and 25 days based on partial credit for prior detention. The court accepted the evidence and applied the statutory rules for combining punishments, resulting in a sentence of four years and 12 days.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 317. panta 3. daļa; 327. panta 1. daļa; 50. panta 1. un 3. daļa; 52. panta 1. un 5. daļa: When multiple crimes are committed, the court must combine the punishments, partially offsetting prior detention against the new sentence to determine the final term of imprisonment.

Keywords

AI generated

fraud conviction tax evasion combined punishment appellate reversal detention offset criminal liability evidence sufficiency

Cited Legislation

AI generated

Criminal Law Article 317(3)

Criminal Law Article 327(1)

Criminal Law Article 50(1)

Criminal Law Article 50(3)

Criminal Law Article 52(1)

Criminal Law Article 52(5)

Criminal Procedure Law Article 49.1(1)(1)

Cited Case Law

AI generated

ECLI:LV:RAT:2020:0316.11816014712.3.S

Appeal court reversed acquittal and imposed combined prison sentence and labor for fraud and tax evasion.

AI generated

11221007017 / KA06-0227-25

Appeal court reversed acquittal, convicted defendant of unauthorized tree cutting and imposed community service.

12507003009 / KA04-0123-18

Court reversed probation due to unreasonable trial length and substituted it with forced labor.

C73677321 / C-2160-22

Court allows employment agency's claim for 132 EUR unrefunded training fees against individual participant under Labor Act.

16870002413 / KA04-0019-20

Appeal court acquits defendant on fraud charge, rejecting prosecution's claim of insufficient reasoning in first instance acquittal.

15830009115 / KA02-0003-21

Court reversed first instance for tax evasion, imposing prison terms and revoking business bans.

Full text

Lietas arhīva Nr. KA04-0026-20/10

ECLI:LV:RAT:2020:0316.11816014712.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 16.martā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Žaneta Vēvere,

tiesnese Ludmila Poļakova, tiesnesis Juris Stukāns,

piedaloties prokurorei Ērikai Rudzītei,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 317.panta trešās daļas un

327.panta pirmās daļas, saistībā ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores L.Ozoliņas iesniegto apelācijas protestu un SIA “/nosaukums A/”

iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 6.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 6.septembra spriedumu /pers. A/ atzīts par nevainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā,

kas paredzēti Krimināllikuma 317.panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz 31.03.2013.) un Krimināllikuma 327.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz

31.03.2013.) un attaisnots.

Kaitējuma kompensācija nav noteikta.

Piemērotos drošības līdzekļus pēc sprieduma stāšanās spēkā nolemts atcelt.

Nolemts atdot Tiesu administrācijas depozītu kontā Nr. LV04TREL8190370000000 iemaksātos 15000,00 LVL (piecpadsmit tūkstošus latus),

tas ir 21343,08 EUR (divdesmit vienu tūkstoti trīs simtus četrdesmit trīs eiro, 08 centus) (drošības nauda par /pers. A/).

Nolemts atcelt piemēroto arestu MSIA /nosaukums B/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, izņemtajai naudai 582271, 61 EUR, kura atrodas zvērināta

tiesu izpildītāja Valsts amatpersona Valsts kases kontā /konta Nr./.

Nolemts atcelt piemēroto arestu, kurš piemērots ar 2012.gada 2.novembra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko

noziegumu apkarošanas pārvaldes lēmumu nekustamajam īpašumam /nosaukums/, /adrese/, kadastra Nr./numurs A/.

Izlemts jautājums par lietiskajiem pierādījumiem.

Par pirmās instances tiesas spriedumu Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore L.Ozoliņa iesniedza apelācijas protestu, lūdzot to atcelt un

taisīt jaunu notiesājošu spriedumu, atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 317.panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz 31.03.2013.) paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem; atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 327.panta pirmajā daļā (likuma

redakcijā līdz 31.03.2013.) paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz 240 stundām. Saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta pirmo daļu sodu noteikt pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, pilnībā saskaitot sodus, ievērojot Krimināllikuma 52.panta noteikumus, galīgo sodu

noteikt brīvības atņemšanu uz 5 gadiem un 30 dienām. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā un

apcietinājumā pavadīto laiku. Prokurore norāda, ka uzskata pirmās instances spriedumu par nelikumīgu, nepamatotu un atceļamu turpmāk minēto iemeslu

dēļ.

Kā vienu no attaisnojošiem motīviem tiesa spriedumā norādīja, ka nav pierādījumu apsūdzībā norādītajam, ka pakalpojumu līgums būtu noformēts

neatbilstoši darījuma faktiskajai būtībai kā pakalpojuma līgums par valūtas kursa vadību un finanšu līdzekļu konvertāciju, bet faktiski ir aizdevuma līgums.

Prokurore norāda, ka, pretēji tiesas secinātajam, kriminālprocesā iegūti pierādījumi, kas norāda uz simulatīvu darījumu, proti, ka 2011.gada

25.maija pakalpojuma līgums /numurs/u n 2011.gada 30.maija vienošanās Nr.1 faktiski pēc darījuma būtības un kriminālprocesā konstatētajiem

apstākļiem ir aizdevuma līgums. Proti, no noslēgtā darījuma nosacījumiem izriet, ka SIA /Nosaukums A/ no 2011.gada 30.maija līdz 2012.gada

24.jūlijam bez atlīdzības un bez jebkāda nodrošinājuma nodod SIA /Nosaukums B/ rīcībā ievērojama apjoma finanšu līdzekļus, kopumā pārskaitot SIA

/Nosaukums B/ 3 848 972,80 LVL.

Līgumā un vienošanās nav paredzēta ne valūta, ne valūtas konvertācijas kurss. Lai arī no vienošanās satura noprotams, ka konvertācijas kurss tiek

noteikts sākuma un atlikuma maksājumam ar likmi 0,7097, visu pārējo maksājumu konvertācijas kurss darījuma noslēgšanas brīdī nav zināms. Tātad,

noslēdzot darījumu, ir zināmas summas, kādas tiks pārskaitītas, un ir zināmi datumi, kad tās tiks pārskaitītas, taču nav zināma valūta, kādu paredzēts

pārskaitīt, kā arī nav zināms, pēc kāda kursa valūta tiks konvertēta. Turklāt no SIA /Nosaukums A/ grāmatvedības tiesu ekspertīzē veiktā maksājumu

apkopojuma redzams, ka sākotnēji - laika periodā no 2011.gada maija līdz augustam SIA “/nosaukums A/” pārskaita tikai LVL valūtu un atpakaļ no

SIA /Nosaukums B/ saņem EUR, savukārt no 2011.gada septembra līdz decembrim SIA “/nosaukums A/” pārskaita tikai EUR valūtu un no SIA

/Nosaukums B/ atpakaļ saņem LVL. Šādi apstākļi liecina par simulatīvu darījumu - brīdī, kad tiek noslēgts darījums, SIA “/nosaukums A/” nezina, kādu

mērķi ar šo darījumu vēlas sasniegt, kādu valūtu iegūt, sākotnējā periodā (no 2011.gada maija līdz augustam) pārskaita LVL valūtu, pēc tam (periodā no

2011.gada septembra līdz decembrim) to pašu LVL valūtu saņem atpakaļ.

Kā nepieciešamību noslēgt darījumu par valūtas kursa vadību un finanšu līdzekļu konvertāciju pirmās instances tiesa spriedumā norāda

nepieciešamību atbrīvoties no aizdevuma, ko izsniegusi AS /Nosaukums C/ ar 2003.gada 5.augusta aizdevuma līgumu “/nosaukums D/” attīstības

projektam. Šo kredītsaistību dzēšana bija nepieciešama, lai varētu kreditēties citu projektu izstrādei - /pers. C/ nama rekonstrukcijai, /nosaukums

S/būvniecībai, ēkas /adrese/ rekonstrukcijai, /pers. D/ 3.kārtas projekta izstrādāšanas pabeigšanai. Šāda tiesas motivācija neapstiprinās ar

kriminālprocesā iegūtajām ziņām un SIA /Nosaukums A/ papildus grāmatvedības tiesu ekspertīzē secināto.

No AS /Nosaukums C/ sniegtajām ziņām izriet, ka laika posmā no 2011.gada 25.maija (līguma Nr. /numurs/noslēgšana) līdz 2011.gada

27.decembrim (kad pirms termiņa pilnībā dzēstas ar 2003.gada 5.augusta aizdevuma līgumu uzņemtās kredītsaistības) SIA /Nosaukums A/ veikusi

kredīta un procentu maksājumus šādos datumos: 27.06.2011., 25.07.2011., 26.09.2011., 25.10.2011., 27.12.2011. (4.sējuma 215.lapa., 219.–

223.lapa). Maksājumi “/nosaukums C/” veicami EUR valūtā. Tādējādi neloģiska ir EUR valūtas konvertēšana uz LVL valūtu laika posmā no 2011.gada

septembra līdz decembrim, ja maksājumiem kredītsaistību dzēšanai pret AS /Nosaukums C/ bija nepieciešama tikai EUR valūta.

Turklāt, pretēji spriedumā norādītajam, ka eksperts neesot sniedzis precīzu atbildi par SIA “/nosaukums A/” iespējām 27.06.2011., 25.07.2011.,

26.09.2011. (neminot par finanšu stāvokli 25.10.2011. un 27.12.2011.) izpildīt saistības pret visiem kreditoriem EUR valūtā bez SIA “/nosaukums B/”

veiktajām valūtas konvertācijām, prokurore norāda, ka SIA /Nosaukums A/ papildus grāmatvedības tiesu ekspertīzē nepārprotami un viennozīmīgi

secināts, ka nevienā no šiem datumiem (27.06.2011., 25.07.2011., 26.09.2011., 25.10.2011., 27.12.2011.) ne LVL–EUR, ne EUR–LVL valūtas

konvertācija nebija nepieciešama, jo SIA “/nosaukums A/” pietika brīvo naudas līdzekļu, lai izpildītu kreditoru saistības, tostarp, 25.10.2011. un

27.12.2011. pirms termiņa dzēst AS /Nosaukums C/ sniegto kredītu. Tikai 2011.gada 9.decembra valdes sēdē ir ticis lemts jautājums par 2003.gada

5.augusta aizdevuma līguma izpildi - veikt ilgtermiņa kredītsaistību atmaksu pilnā apjomā un izbeigt līgumu ar “/nosaukums C/” (1.sējuma 158.lapa

42.pkt.).

Analoģisku secinājumu par brīvo naudas līdzekļu pietiekamību un valūtas konvertācijas nelietderību aprēķinu rezultātā izdarījuši Rīgas domes

Audita un revīzijas pārvaldes Tematiskās pārbaudes atzinuma revidenti (1.sējuma 148.–183.lapa 99.pkt.). Tādējādi /pers. A/ rīcība, realizējot darījumu

kā finanšu līdzekļu konvertācijas darījumu, ir neloģiska, nelietderīga, jo reāli valūtas konvertācija nebija nepieciešama, kas savukārt norāda uz faktisku

aizdevumu, kas tiek slēpts aiz pakalpojumu līguma, kas paredz SIA /Nosaukums B/ sniegtos valūtas kursa vadības un finanšu līdzekļu konvertācijas

pakalpojumus SIA /Nosaukums A/.

No 2011.gada 30.maija vienošanās paredzētā grafika analīzes izriet, ka visu līguma darbības laiku SIA /Nosaukums B/ rīcībā plānots nodot un arī

reāli tiek nodoti ievērojama apjoma SIA “/nosaukums A/” finanšu līdzekļi, taču īpaši jāvērš uzmanība uz laika periodu no 22.12.2011. līdz 26.06.2012.,

t.i., vairāk kā 6 mēnešus, kad SIA “/nosaukums A/” naudas līdzekļiem, saskaņā ar grafiku, plānots atrasties SIA “/nosaukums B/” rīcībā, neveicot ar tiem

nekādas konvertācijas darbības. Šis fakts konstatēts Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes Tematiskās pārbaudes atzinumā (1.sējuma 148.–

183.lapa 98.pkt.) un norāda uz faktisku aizdevuma darījumu.

Minēto apstiprina arī liecinieka /pers. E/ liecība, ka 2010.–2011.gadā SIA “/nosaukums B/” meklēja aizdevuma iespējas. Komercbankas

aizdevumu nav devušas, savukārt no SIA “/nosaukums A/”, noslēdzot šo darījumu, SIA “/nosaukums B/” saņēmusi naudu apgrozāmiem līdzekļiem,

izdevīgi bijis tas, ka no SIA “/nosaukums A/” saņemto naudu SIA “/nosaukums B/” varēja ilgstoši izmantot.

/pers. E/ liecība apstiprinās ar eksperta atzinumā par SIA /Nosaukums B/ grāmatvedības tiesu ekspertīzes veikšanu secināto, proti, ka no SIA

“/nosaukums A/” saņemto naudu SIA “/nosaukums B/” izmantojusi saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Liecinieka/pers. F/ liecība norāda gan uz faktu, ka SIA “/nosaukums B/” ir bijusi finanšu līdzekļu trūkumā, gan uz /pers. A/ un /pers. E/

savstarpējām personīgi draudzīgām attiecībām, ko nenoliedza arī /pers. E/.

Tādējādi liecinieku /pers. E/ un /pers. F/ liecības un eksperta atzinums par SIA /Nosaukums B/ grāmatvedības tiesu ekspertīzes veikšanu pierāda,

ka patiesā darījuma būtība ir aizdevums, ko saskaņā ar /pers. E/ liecību SIA “/nosaukums B/” ir vēlējusies saņemt un izmantojusi to savas saimnieciskās

darbības nodrošināšanai.

Kā uz faktisku aizdevumu, nevis finanšu līdzekļu konvertācijas darījumu, norāda arī cietušā pārstāvis /pers. H/, liecinieces /pers. I/ un /pers.V/.

Saskaņā ar Latvijas/pers. K/ sniegtajām ziņām, Latvijas/pers. K/ licencē tikai skaidrās valūtas pirkšanu un pārdošanu. Bezskaidras valūtas pirkšanu

un pārdošanu Latvijas/pers. K/ nelicencē. Valūtas mijmaiņas darījumi ir atvasināti finanšu instrumenti un saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu

attiecībā uz finanšu instrumentu tirgus darījumiem kompetentā institūcija Latvijā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK).

Savukārt FKTK sniegusi ziņas, ka komercsabiedrībai, kura vēlas piedāvāt valūtas mijmaiņas (swap) pakalpojumu, tas ir, kādu no Finanšu

instrumentu tirgus likuma 3.panta otrās daļas 4.punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem, atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 101.panta

pirmajai daļai šāda veida ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Latvijā ir jāsaņem licence, un ieguldītāju rīkojumus valūtas mijmaiņas darījumiem ar finanšu

instrumentiem drīkst pieņemt, nodot izpildei un/vai izpildīt tikai licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes atbilstoši licencē ietvertajiem

nosacījumiem. FKTK norāda, ka tā nekad nav izsniegusi SIA “/nosaukums B/” nevienu no darbības atļaujām (licenci vai reģistrāciju Komisijas

uzturētājos reģistros), kuru izsniegšana ir Komisijas kompetencē.

Ievērojot minēto, secināms, ka SIA “/nosaukums B/” nekad nav bijusi izsniegta licence valūtas mijmaiņas darījumu veikšanai, līdz ar to SIA

“/nosaukums B/” saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma nosacījumiem šādus darījumus nebija tiesību veikt (Latvijas/pers. K/ licences attiecas uz

skaidras naudas darījumiem valūtas maiņas punktu kasēs, nevis atvasinātu finanšu instrumentu līgumiem). Tas pierāda, ka starp /pers. A/ un SIA

“/nosaukums B/” noslēgtais darījums ir bijis aizdevums, nevis valūtas mijmaiņas darījums.

To apstiprina arī cietušā SIA “/nosaukums/ A” iesniegtie pierādījumi, kas apkopoti 2017.gada 8.marta lūgumā par pierādījumu pievienošanu.

Cietušais iesniedza publiski pieejamu informāciju - izdrukas un līgumus no Latvijas lielāko komercbanku mājaslapām, kas, papildus iepriekšminētajam,

norāda uz simulatīvu darījumu. No šīs informācijas izriet, ka valūtas mijmaiņas darījuma priekšmets (Civillikuma 1412.pants) ir noteiktas valūtas

daudzuma pirkšana no pārdevēja ar pienākumu šo pašu valūtas daudzumu pārdot atpakaļ pārdevējam. Savukārt darījuma būtiskie noteikumi, bez kuriem

darījums nevar tikt uzskatīts par noslēgtu (Civillikuma 1533.pants), ir: a) valūta, kāda tiks pirkta un pārdota; b) valūtas kurss, par kādu valūta tiks pirkta

un vēlāk pārdota atpakaļ, par kuru vienošanās notiek darījuma noslēgšanas brīdī. /pers. A/ un SIA “/nosaukums B/” noslēgtajā līgumā nav paredzēta

vienošanās par būtiskajām sastāvdaļām - konkrētu valūtu, kāda tiks pirkta un pārdota, kā arī nav vienošanās par konkrētiem valūtas kursiem katrai

valūtas maiņas operācijai.

Tādējādi ne pēc darījuma priekšmeta, ne darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ne arī pēc formālajiem kritērijiem /pers. A/ un SIA “/nosaukums B/”

darījums neatbilst valūtas mijmaiņas darījumam, līdz ar to šo darījumu nav iespējams kvalificēt kā valūtas mijmaiņas darījumu. Šis darījums ir aizdevums

(zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās -

Civillikuma 1934.pants), ko ir mēģināts (neveiksmīgi) slēpt aiz valūtas mijmaiņas darījuma, jo saskaņā ar apsūdzībā norādītajiem normatīvajiem aktiem

aizdevuma līgumu /pers. A/ tiesību slēgt nebija.

Saskaņā ar SIA “/nosaukums A/” statūtu 12.punktu visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības un valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi.

Statūtu 13.punkts paredz, ka valdes locekļi var pilnvarot vienu vai vairākus valdes locekļus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus.

Pamatojoties uz minēto, valdes locekļi /pers. M/ un /pers. N/ ir izdevuši pilnvarojumu /pers. A/. No pilnvarojuma 1.punkta izriet, ka /pers. A/ tiek

pilnvarots šādu darbību veikšanai: SIA /Nosaukums A/ vārdā risināt visus ar tās īpašumā esošo, valdījumā vai apsaimniekošanā nodoto nekustamo

īpašumu un kustamās mantas apsaimniekošanu, tajā skaitā iznomāšanu, nodošanu sadarbības lietošanā, attīstības un investīciju projektu realizāciju,

būvniecību, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī kustamās mantas iegādi, lietošanu, uzturēšanu un atsavināšanu, ar personāla vadību saistītos jautājumus.

Tādējādi pilnvarojuma apjoms ir nekustamā īpašuma un kustamās mantas apsaimniekošana, kustamās mantas iegāde, lietošana, uzturēšana un

atsavināšana, un personāla vadības jautājumi. Pilnvarojumā nav norādes, ka /pers. A/ tiktu pilnvarots slēgt darījumus, kuru būtība ir pakalpojums par

valūtas kursa vadību un finanšu līdzekļu konvertāciju.

To, ka ar šo pilnvarojumu /pers. A/ nav ticis pilnvarots slēgt konvertācijas darījumus, pierāda liecinieku /pers. N/ un /pers. M/ liecības.

/pers. N/ savā liecībā norādīja, ka pilnvarojums ir pārstāvības funkcija slēgt darījumus, par kuriem lēmusi valde (vadības funkcija), ka vadības

funkcija pārklājas ar /pers. A/ pilnvarojumu, ka pārstāvības funkcija nesamazina vadības funkciju. Par šādiem darījumiem kā 2011.gada 25.maija līgums

un 2011.gada 30.maija vienošanās būtu bijis jālemj valdei, realizējot vadības funkciju, taču valdē šis jautājums nav ticis lemts. Liecinieks atsaucās uz

Komerclikuma 222.pantu, kas nosaka, ka valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi, kā arī piezīmēja, ka juridiskie jautājumi, piemēram, līgumu

slēgšanas, līgumu pārtraukšanas, tika lemti valdes sēdēs, lai gan viņš bija pilnvarots risināt juridiskā nodrošinājuma jautājumus.

Tātad no pilnvarojuma satura, pilnvarojuma apjoma viedokļa un pilnvarojuma būtības viedokļa, atzīstams kā pierādīts fakts, ka /pers. A/

acīmredzami ir pārsniedzis viņam gan ar likumu „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, gan uzliktu uzdevumu

(Rīgas namu statūti un valdes locekļu /pers. M/ un /pers. N/ izdotais pilnvarojums) piešķirto tiesību un pilnvaru robežas.

Bez tā, ka /pers. A/ noslēgtais darījums ir nelietderīgs, jo valūtas konvertācija, lai izpildītu kreditoru saistības SIA “/nosaukums A/”, nebija

nepieciešama, prokurore norāda, ka darījumam par kopējo summu 3 848 972,80 LVL (5 476 594,80 EUR) pastāv arī augsts risks, ņemot vērā, ka SIA

/Nosaukums B/ pamatkapitāls ir tikai 2000 LVL, ka 2009. un 2010.gadā SIA /Nosaukums B/ strādājusi ar zaudējumiem, ar negatīvu pašu kapitālu.

Liecinieks/pers. O/ liecināja, ka viņš kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis nebūtu devis apstiprinājumu šādam riskantam darījumam. Liecinieks

norādīja, ka par risku liecina darījuma partneris, termiņi, ka droša konvertācija veicama bankā kā vienreizējs darījums. Rīgas domes Audita un revīzijas

pārvaldes Tematiskās pārbaudes atzinumā un eksperta atzinumā par SIA /Nosaukums A/ grāmatvedības tiesu ekspertīzes veikšanu arī ir norādes par šo

pakalpojuma līgumu par valūtas kursa vadību un finanšu līdzekļu konvertāciju kā nelietderīgu augsta riska darījumu.

Kā attaisnošanas motīvu pirmās instances tiesa norādīja aizstāvības iesniegto zvērināta revidenta /pers. P/ ziņojumu, kas lietas materiāliem tika

pievienots tiesas izmeklēšanā. Tiesa norādīja, ka krimināllietā ir divi pretrunīgi vērtējumi veiktajām valūtas konvertācijām 27.06.2011., 25.07.2011.,

26.09.2011. (neminot par vērtējumu 25.10.2011. un 27.12.2011.), un pretrunas tiesa vērtējusi par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Attiecībā par matemātiskiem grāmatvedības aprēķiniem, apsūdzība ir pamatota ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes veiktajām

grāmatvedības tiesu ekspertīzēm, kā arī ar Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes Tematiskās pārbaudes atzinumu, kuros aprēķināšanas princips un

aprēķinu rezultāti sakrīt.

Revidents /pers. P/ sava 2014.gada 31.oktobra ziņojuma 1.punktā norādījis, ka bez SIA “/nosaukums B/” veiktajām valūtas konvertācijām

27.06.2011., 25.07.2011., 26.09.2011. SIA “/nosaukums A/” nevarētu izpildīt saistības pret visiem kreditoriem EUR valūtā, tostarp pirms termiņa EUR

valūtā dzēst AS /Nosaukums C/ 2003.gada 5.augustā izsniegto kredītu.

Prokurore norāda, ka šajā daļā revidenta /pers. P/ konstatētais neatšķiras no papildus grāmatvedības tiesu ekspertīzē un Rīgas domes Audita un

revīzijas pārvaldes Tematiskās pārbaudes atzinumā secinātā. Proti, ņemot vērā, ka tikai 2011.gada 9.decembra SIA “/nosaukums A/” valdes sēdē ir ticis

lemts jautājums par 2003.gada 5.augusta aizdevuma līguma izpildi - veikt ilgtermiņa kredītsaistību atmaksu pilnā apjomā un izbeigt līgumu ar “/nosaukums

C/”, šajos revidenta norādītajos datumos (27.06.2011., 25.07.2011., 26.09.2011.) vēl nebija iestājusies nepieciešamība šī kredīta pirmstermiņa

dzēšanai. Tādējādi arī papildus grāmatvedības tiesu ekspertīzē un Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes Tematiskās pārbaudes atzinumā norādīts, ka

tikai 25.10.2011. un 27.12.2011. brīvo naudas līdzekļu pietiekamība bija tāda, lai pirms termiņa dzēstu AS /Nosaukums C/ sniegto kredītu. Arī no AS

/Nosaukums C/ sniegtajām ziņām redzams, ka tikai 2011.gada 27.decembrī, veicot galīgo maksājumu 1 706 485,73 EUR, pirms termiņa ir veikta

kredīta nomaksa pilnā apjomā. Savukārt 2014.gada 9.jūnija ziņojumā (7.punkts), uz ko spriedumā atsaucas pirmās instances tiesa, revidents /pers. P/

atbild uz jautājumu, vai uz 2011.gada 25.maiju SIA “/nosaukums A/” rīcībā bija naudas līdzekļi LVL un EUR valūtā, lai nodrošinātu maksājumus AS

“/nosaukums C/” saskaņā ar 2003.gada 5.augusta aizdevuma līgumu, lai dzēstu to pirms termiņa.

Šāda jautājuma noskaidrošana nav būtiska, jo tikai 2011.gada 9.decembra SIA “/nosaukums A/” valdes sēdē ir ticis lemts jautājums par

2003.gada 5.augusta aizdevuma līguma pirmstermiņa izpildi, līdz ar ko 2011.gada 25.maijā šāds jautājums nebija aktuāls.

Attiecībā uz revidenta /pers. P/ 2014.gada 31.oktobra ziņojuma 2.punktā konstatēto, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes eksperte /pers. R/

sniedza liecību tiesas sēdē, pamatojot savu atzinumu un atspēkojot revidenta /pers. P/ veiktās korekcijas analizējamām pozīcijām - kreditoru parādiem un

SIA “/nosaukums A/” rīcībā esošiem naudas līdzekļiem.

Attiecībā uz dokumentu viltošanas un viltotu dokumentu izsniegšanas un izmantošanas faktu liecības snieguši gan eksperte /pers. R/ un Rīgas domes

Audita un revīzijas pārvaldes Tematiskās pārbaudes atzinuma sagatavotāja - revidente /pers. S/, gan liecinieces /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. I/,

/pers.V/, gan arī liecinieks /pers. P/, kurš cita starpā norādīja, ka viņš SIA “/nosaukums B/” parādsaistības pret SIA “/nosaukums A/” negrāmatotu

pozīcijā “nauda ceļā”, jo nauda ir likvīdākā pozīcija, bet gan reģistrētu pozīcijā “citi debitori”. Turklāt pierādījumi /pers. A/ izdarītajam noziedzīgajam

nodarījumam, kas paredzēts Krimināllikuma 327.panta pirmajā daļā, nostiprināti grāmatvedības tiesu ekspertīzē un Rīgas domes Audita un revīzijas

pārvaldes Tematiskās pārbaudes atzinumā.

Saistībā ar pirmās instances tiesas kā attaisnošanas motīvu norādītā Krimināllikuma 316.panta pirmajā daļā (redakcijā līdz 2014.gada 14.jūnijam)

formulētā valsts amatpersonas jēdziena neatbilstību apsūdzētā ieņemamajam amatam, prokurore norāda, ka ar jēdzienu “valsts amatpersona” arī 2011.

un 2012.gadā bija jāsaprot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļi, kas atzīts Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2017.gada

29.marta lēmumā lietā SKK-J-145/2017.

Prokurore uzskata, ka /pers. A/ ir atzīstams par viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu subjektu, kā arī ir konstatējamas pārējās noziedzīgā

nodarījuma sastāva pazīmes, pierādījumi ir pietiekami, apstiprina cits citu. Pirmās instances tiesa nav devusi vērtējumu valsts apsūdzības uzturētāja

debatēs pausto pierādījumu analīzei, tiesas sēdē pārbaudītajiem un lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītajiem pierādījumiem, tādējādi

pieļaujot Kriminālprocesa likuma 512.panta otrās daļas pārkāpumu.

Par pirmās instances tiesas spriedumu cietušais SIA /Nosaukums A/ iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt spriedumu un taisīt jaunu,

notiesājošu spriedumu, atzīstot /pers. A/ par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 327.panta pirmajā daļā (likuma

redakcijā līdz 31.03.2013.) un Krimināllikuma 317.panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz 31.03.2013.). Atzīt zvērināta tiesu izpildītāja Mārtiņa Eglīša

2012.gada 28.maijā izņemos naudas līdzekļus 582 271,61 EUR (pieci simti astoņdesmit divi tūkstoši divi simti septiņdesmit viens euro 61 cents) par

noziedzīgi iegūtu mantu, atzīstot SIA “/nosaukums A/” tiesības uz šo mantu un atgriezt šos naudas līdzekļus cietušajam SIA “/nosaukums A/”. Apmierināt

SIA “/nosaukums A/” kaitējuma kompensāciju 1 800 986,22 EUR (viens miljons astoņi simti tūkstoši deviņi simti astoņdesmit seši euro 22 centi),

piedzenot to no /pers. A/.

Cietušais norāda, ka pirmās instances tiesa spriedumā no 8. līdz 24.lappusei ir uzskaitījusi un atreferējusi, bet nav vērtējusi pierādījumus atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 124.–130.pantam, tāpat tiesa ir nosaukusi vairākus lietā esošus rakstveida pierādījumus. Uzskata, ka spriedums neatbilst

Kriminālprocesa likuma 512.pantam un ir pretējs judikatūrai saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 12.oktobra

lēmumu lietā Nr.SKK-579/2006.

Atsaucoties uz juridisko literatūru, cietušais norāda, ka apsūdzētais kā SIA /Nosaukums A/ valdes priekšsēdētājs 2011.gada 25.maijā SIA

/Nosaukums A/ vārdā noslēdza Pakalpojumu līgumu Nr. /numurs/ar trešo personu - SIA /Nosaukums B/ kā Izpildītāju. Tāpat starp minētajām personām

2011.gada 30.maijā tika noslēgta Vienošanos Nr. 1. Līdz ar to ir pierādīts, ka apsūdzētais, noslēdzot cietušā vārdā Pakalpojumu līgumu un Vienošanos

Nr. 1, izdarīja tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, apsūdzētā prettiesiskās

darbības ir izraisījušas smagas sekas. Savukārt pirmās instances tiesa nepamatoti un pretēji lietā esošajiem pierādījumiem ir secinājusi, ka nepamatots ir

apgalvojums, ka /pers. A/ būtu pārsniedzis viņam piešķirto tiesību un pilnvaru robežas. Turklāt spriedumā nav norādīti motīvi, kāpēc pirmās instances

tiesa noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība.

Cietušais norāda, ka apsūdzētajam nebija pilnvarojuma slēgt Pakalpojumu līgumu, kas atzīstams par aizdevuma līgumu. Pakalpojumu līguma

noslēgšana neatbilst SIA /Nosaukums A/ saimnieciskās darbības veidam, kā arī SIA /Nosaukums B/ nebija tiesīga sniegt SIA /Nosaukums A/ arī valūtas

mijmaiņas pakalpojumus.

Apsūdzētais, kā SIA /Nosaukums A/ valdes priekšsēdētājs 2011.gada 25.maijā noslēdzot Pakalpojumu līgumu, atbilstoši likuma „Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (2012.gada 31.maija likuma redakcijā) 4.panta 18.punktam bija valsts amatpersona. Pirmās instances

tiesa nav ņēmusi vērā to, ka kaut arī apsūdzētais bija kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis, viņa komerciālo rīcības brīvību ierobežoja normatīvie

tiesību akti, kas regulē publiskas personas kapitālsabiedrības darbību.

Cietušais norāda, ka pirmās instances tiesa, izskatot lietu, ne tikai nepareizi novērtēja pierādījumus, neņemot vērā svarīgus nodibinātus faktiskos

apstākļus, bet arī precīzi nav norādījusi kādam tiesiskajam darījumam atbilst Pakalpojumu līgums. Savukārt valūtas maiņas līgums un mijmaiņas līgums ir

divi dažādi tiesiski darījumi.

Cietušais, atsaucoties uz 2013.gada 21.maija Regulu Nr. 549/2013 „Par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā” un citām

atziņām bija norādījis, ka Pakalpojumu līguma priekšmets neatbilst valūtas mijmaiņas darījuma priekšmetam. Turklāt atbilstoši noslēgtajam Pakalpojumu

līgumam pircējs nebija uzņēmies pienākumu pārdot atpakaļ no pārdevēja saņemto valūtu (lietu), kā arī pārdevējs nebija uzņēmies pienākumu nopirkt no

pircēja pircējam pārdoto valūtu (lietu).

Tāpat cietušais bija norādījis, ka Pakalpojumu līgumā nebija ietvertas vienošanās par valūtas mijmaiņas darījuma būtiskajām sastāvdaļām, proti,

valūta, kas tiks pirkta un pārdota atpakaļ un valūtas kurss, par kādu valūta tiks pirkta un vēlāk pārdota atpakaļ. Līdz ar to bez vienošanās par valūtu jeb

lietu, kāda tiks pirkta un pārdota, valūtas mijmaiņas darījums nav iespējams, jo to nav iespējams izpildīt. Kā arī Vienošanās Nr.1, kurā uzrādīts konkrēts

maksājumu grafiks, nebija nekādas norādes par to, kādu valūtu katrā no grafikā norādītajiem datumiem pircējs ir apņēmies pirkt un pārdot atpakaļ

pārdevējam. Tāpat no grafika nav redzams valūtas kurss, par kādu puses veiks valūtu apmaiņu katrā grafikā norādītajā datumā.

Savukārt saskaņā ar Pakalpojumu līguma izpildes datiem konstatējams, ka apsūdzētais SIA /Nosaukums A/ vārdā ir veicis 8 pārskaitījumus uz SIA

/Nosaukums B/ kontu, katru 200 000 LVL (divi simti tūkstošu latu) apmērā, bet pēc tam 16 pārskaitījumus - katru 200 000 EUR (divi simti tūkstošu

euro) apmērā. Līdz ar to no faktiskās darījuma gaitas bija redzams, ka nav izpildījušās valūtas mijmaiņas darījuma būtiskās pazīmes - nav notikusi

iepriekš pārdotās valūtas atpirkšana. Tā vietā bez ekonomiska pamatojuma un pretēji SIA /Nosaukums A/ saimnieciskās darbības nepieciešamībām,

SIA /Nosaukums B/ kontā bija ieskaitīti ievērojami finanšu līdzekļi. Līdz ar to pirmās instances tiesas secinājums par to, ka Pakalpojumu līgums ir nevis

aizdevuma līgums, bet gan valūtas mijmaiņas līgums, ir prettiesisks un pretējs lietā esošajiem pierādījumiem. Pakalpojumu līguma priekšmets neatbilst

valūtas mijmaiņas darījuma priekšmetam un starp pusēm līgumā nav notikusi vienošanās par valūtas mijmaiņas darījuma būtiskām sastāvdaļām.

Cietušais norādījis, ka SIA /Nosaukums B/ nevarēja pastāvēt tiesības piedāvāt un noslēgt valūtas mijmaiņas līgumu, jo SIA /Nosaukums B/ nebija

saņēmusi licenci vai reģistrāciju FKTK uzturētajos reģistros, tādējādi, SIA /Nosaukums B/ šādus pakalpojumus bija aizliegts sniegt. Pirmās instances

tiesa nav ņēmusi vērā apsūdzētā apgalvoto, ka Pakalpojumu līgums starp SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ ir slēgts par valūtas mijmaiņas

pakalpojumu sniegšanu, un līdz ar to atzīstams, ka šāds līgums ir noslēgts prettiesiski.

Cietušais norādījis, ka valūtas mijmaiņas darījuma slēgšanai publiskai kapitālsabiedrībai bija pienākums ievērot Publisko iepirkumu likumā (kas bija

spēkā līdz 2017.gada 1.martam) paredzēto kārtību. Ja SIA /Nosaukums A/ apsūdzētā personā vēlējās noslēgt valūtas maiņas vai valūtas mijmaiņas

darījumu, apsūdzētājam bija nepieciešams veikt iepirkuma procedūru.

Norāda, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā faktisko situāciju attiecībās starp SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/, proti, SIA

/Nosaukums B/ tika kreditēta, aizdevumu mēģinot slēpt aiz valūtas mijmaiņas darījuma. Savukārt valūtas maksājumi, kas tika veikti no SIA /Nosaukums

B/ uz SIA /Nosaukums A/ kontiem, ir bijuši veikti ar nolūku imitēt ikdienišķu saimniecisku darbību un valūtas konvertāciju.

Atsaucoties uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 4.pantu, norāda, ka pirmās instances tiesai bija

jāņem vērā, ka apsūdzētais, pārkāpjot šī normatīvā akta prasības, ar apzinātu nodomu rīkojās pretēji SIA /Nosaukums A/ interesēm un statūtiem, kuros

bija noteikts, ka SIA /Nosaukums A/ valdei nepieciešams iepriekšējs dalībnieku sapulces akcepts, lai tā varētu noslēgt aizdevuma līgumu.

Cietušais norāda, ka pirmās instances tiesa spriedumā nesniedza nekādu vērtējumu par apsūdzētā veikto darbību neatbilstību normatīvajiem tiesību

aktiem, kas regulē kapitālsabiedrības grāmatvedību. Apsūdzētais, lai turpmāk slēptu aizdevuma izsniegšanas faktu, SIA /Nosaukums A/ 2011.gada

pārskatā bija iekļāvis „sagrozītu” informāciju, tādējādi, bija pārkāpis likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmo un otro daļu. Turklāt ekspertīzē

konstatēts, ka SIA /Nosaukums A/ gada pārskatā par 2011.gadu sniegtā informācija par SIA /Nosaukums A/ uz 2011.gada 31.decembri rīcībā

esošajiem naudas līdzekļiem (jeb aktīviem) nav patiesa, jo tajā, konkrēti - naudas līdzekļu sastāvā tika norādīti naudas līdzekļi 1 249 843,51 LVL (viens

miljons divi simti četrdesmit deviņi tūkstoši astoņi simti četrdesmit trīs lati 51 santīms) apmērā, kuru reāli SIA /Nosaukums A/ nebija un to atgūšanas

termiņu nemaz nevarēja prognozēt.

Atsaucoties uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.panta 2.punktu, 5.panta pirmo daļu norāda, ka

konkrētajā gadījumā SIA /Nosaukums A/ kā publiskas kapitālsabiedrības manta - finanšu līdzekļi - bija nodoti SIA /Nosaukums B/ rīcībā bez maksas,

t.i., bezatlīdzības lietošanā, kas nozīmē, ka apsūdzētais bija rīkojies prettiesiski. Tas, ka apsūdzētais rīkojās prettiesiski apstiprinās arī ar vairāku liecinieku

- liecībām, kuri SIA /Nosaukums A/ ieņēma juriskonsultu, ekonomistu un finanšu speciālistu amatus.

Cietušais norāda, ka apsūdzētā darbībās un rīcībā konkrētā Pakalpojumu līguma noslēgšanas laikā un pēc tam saskatāmi vairāki normatīvo aktu

pārkāpumi.

Apsūdzētā darbībās ir saskatāmas visas Krimināllikuma 327.panta pirmajā daļā paredzētās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Turklāt ir

pierādīts, ka apsūdzētais ir noslēdzis cietušajam ekonomiski nepamatotu un nelietderīgu līgumu, kas atzīstams par aizdevuma līgumu. Savukārt pirmās

instances tiesa secinājumus balsta vienīgi uz zvērināta revidenta /pers. P/ 2014.gada 9.jūnija un 31.oktobra konstatētajiem faktiem, kurus pasūtīja

apsūdzētais. Savukārt Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2013.gada 28.maija eksperta atzinumu un 2014.gada 17.janvāra eksperta atzinumu

pirmās instances tiesa novērtēja kā pretrunīgus atzinumus, pretrunas vērtējot par labu apsūdzētajam. Pirmās instances tiesai bija jāvērtē visi pierādījumi

kopsakarībā un savstarpējā saistībā un nevienam no pierādījumiem nevar būt iepriekš noteikta augstāka ticamība. Nevērtējot visus pierādījumus kopumā

un savstarpējā sakarībā ir konstatējams Kriminālprocesa likuma 128.panta pārkāpums.

Turklāt pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā to, ka, noslēdzot Pakalpojumu līgumu, SIA /Nosaukums A/ saimnieciskajai darbībai tika radīts

kaitējums. Apsūdzētā pirmstiesas rakstveida liecībās norādītais, ka Pakalpojumu līgums ar SIA /Nosaukums B/ tika noslēgts, lai nodrošinātu kredīta

atmaksu AS /Nosaukums C/, neatbilst patiesībai, jo SIA /Nosaukums A/ valdes lēmums par pirmstermiņa kredīta atmaksu AS “/nosaukums C/” bija

pieņemts 6 mēnešus vēlāk pēc Pakalpojumu līguma noslēgšanas. SIA /Nosaukums A/ no 2011.gada 15.septembra līdz 20.decembrim pārskaitīja SIA

/Nosaukums B/ 3 200 000 EUR, savukārt atlikušais kredīta maksājums AS /Nosaukums C/ uz 2011.gada 15.septembri bija 1 909 854,19 EUR.

Turklāt SIA /Nosaukums A/ 2011.gada 27.decembrī norēķinājās ar AS /Nosaukums C/ euro valūtā pilnībā, atmaksājot atlikušo kredītu aptuveni 1 700

000 EUR apmērā, tādējādi secināms, ka Pakalpojumu līguma noslēgšanai nav bijusi nekāda saistība ar AS /Nosaukums C/ ņemto kredītu, kā arī nebija

nekāda nepieciešamība veikt jebkādas valūtas konvertācijas operācijas, jo SIA /Nosaukums A/ pietika finanšu līdzekļu gan latos, gan euro valūtā.

Minētie fakti konstatēti Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2014.gada 17.janvāra eksperta atzinumā un 2013.gada 28.maija eksperta atzinumā

norādīts, ka kopējais SIA /Nosaukums A/ gūtais finansiālais rezultāts no darījuma ar SIA /Nosaukums B/ ir tikai zaudējumi.

Cietušais piekrīt apsūdzības uzturētājas argumentiem saistībā ar to, ka apsūdzētais /pers. A/ ir atzīstams par valsts amatpersonu atbilstoši

Krimināllikuma 316.panta pirmajai daļai, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.martam.

Apelācijas instances tiesā prokurore Ē.Rudzīte uzturēja apelācijas protestu pamatojoties uz tajā norādītajiem motīviem.

Cietušā pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītiem motīviem un lūdza apmierināt kaitējuma kompensācijas pieteikumu 1 218 714,61

EUR apmērā.

Apsūdzētais /pers. A/ apelācijas protestu un apelācijas sūdzību neatzina par pamatotām.

Apsūdzētā aizstāvji I.Krauze un B.Miķelsone lūdza pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu, nepiekrita prokurora apelācijas protestā un

cietušā apelācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem, uzskatot, ka sprieduma atcelšanai nav likumīga pamata.

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka /pers. A/ apsūdzēts par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības, kas acīmredzami

pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu un uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ar šīm darbībām radot būtisku kaitējumu valsts varai,

pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, izraisot smagas sekas, un proti:

/pers. A/, būdams SIA /Nosaukums A/ (reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese A/), kuras vienīgais dalībnieks un kapitāla

daļu īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība, valdes priekšsēdētājs, līdz ar ko, atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā” 4.panta pirmās daļas 18.punktam un atbilstoši 2010.gada 28.jūlijā starp SIA /Nosaukums A/ un /pers. A/ noslēgtā Pilnvarojuma līguma

noteikumiem, atzīstams par valsts amatpersonu Krimināllikuma 316.panta pirmās daļas izpratnē, apzinoties savu darbību nelikumīgo raksturu, kas

acīmredzami pārsniedz viņam ar likumu un uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, 2011.gada 25.maijā SIA /Nosaukums A/ vārdā

noslēdza līgumu /numurs/ar SIA /Nosaukums B/ (reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/), kā arī pie 2011.gada 25.maija līguma /numurs/ noslēdza ar SIA

/Nosaukums B/ Vienošanos Nr. 1, kas datēta ar 2011.gada 30.maiju. No minētā līguma un vienošanās izriet, ka SIA /Nosaukums A/ līguma darbības

laikā no 2011.gada 30.maija līdz 2012.gada 24.jūlijam bez atlīdzības un bez jebkāda nodrošinājuma nodod SIA /Nosaukums B/ rīcībā ievērojama

apjoma finanšu līdzekļus saskaņā ar vienošanās paredzēto maksājumu grafiku, proti:

SIA /Nosaukums SIA /Nosaukums

SIA /Nosaukums SIA “/nosaukums

A/ maksājamā summa B/ maksājamā summa

A/ maksājuma datums B/” maksājuma datums

SIA /Nosaukums B/ SIA /Nosaukums A/

SIA “/nosaukums B/” SIA /Nosaukums A/

(valūta nav noteikta) (valūta nav noteikta)

30.05.2011. 200 000

31.05.2011. 200 000

06.06.2011. 200 000

07.06.2011. 200 000

20.06.2011. 200 000

21.06.2011. 200 000

27.06.2011. 200 000

15.07.2011. 200 000

18.07.2011. 200 000

26.07.2011. 200 000

04.08.2011. 200 000

24.08.2011. 200 000

15.09.2011. 200 000

20.09.2011. 141 400

10.10.2011. 200 000

24.10.2011. 200 000

25.10.2011. 200 000

31.10.2011. 200 000

07.11.2011. 200 000

09.11.2011. 200 000

14.11.2011. 200 000

17.11.2011. 200 000

21.11.2011. 200 000

28.11.2011. 200 000

05.12.2011. 200 000

06.12.2011. 200 000

07.12.2011. 200 000

09.12.2011. 200 000

12.12.2011. 200 000

19.12.2011. 200 000

20.12.2011. 200 000

22.12.2011. 200 000

26.06.2012. 200 000

15.07.2012. 200 000

24.07.2012. atlikums

Tā kā /pers. A/ noslēgtā līguma un vienošanās noteikumi paredzēja liela apjoma SIA /Nosaukums A/ finanšu līdzekļu ilgstošu atrašanos SIA

/Nosaukums B/ rīcībā, neaizliedzot SIA /Nosaukums B/ izmantot tos savā saimnieciskajā darbībā, tādējādi faktiski nododot šos SIA /Nosaukums A/

finanšu līdzekļus SIA /Nosaukums B/ īpašumā, neparedzot ne maksājumu valūtu, ne valūtas konvertācijas kursu, kā arī ievērojot, ka SIA /Nosaukums

A/ saistību izpildīšanai pret kreditoriem valūtas konvertācija nebija nepieciešama, atzīstams, ka ar 2011.gada 25.maija līgumu /numurs/ un Vienošanos

Nr. 1 pie tā /pers. A/ faktiski noslēdza aizdevuma līgumu, taču, apzinoties, ka aizdevuma līguma noslēgšana acīmredzami pārsniedz viņam ar likumu un

uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, minēto līgumu neatbilstoši patiesajai darījuma būtībai noformēja kā pakalpojuma līgumu par valūtas

kursa vadību un finanšu līdzekļu konvertāciju.

Slēdzot līgumu un nenosakot maksu par SIA /Nosaukums A/ finanšu līdzekļu izmantošanu, /pers. A/ rīkojās nelietderīgi ar SIA /Nosaukums A/

finanšu līdzekļiem, kā arī, apzinoties, ka SIA /Nosaukums B/ pamatkapitāls ir tikai LVL 2000, ka 2009. un 2010.gadā SIA /Nosaukums B/ strādājusi ar

zaudējumiem, ar negatīvu pašu kapitālu, /pers. A/ noslēdza augsta riska nelietderīgu darījumu - 2011.gada 25.maija līgumu /numurs/un Vienošanos Nr. 1

pie tā.

Noslēdzot 2011.gada 25.maija līgumu /numurs/ un Vienošanos Nr. 1 pie tā, kas faktiski paredz SIA /Nosaukums A/ aizdevumu SIA /Nosaukums

B/, /pers. A/ acīmredzami pārsniedza savas pilnvaras, ignorējot turpmāk minētos viņam kā valsts amatpersonai ar likumu un uzliktu uzdevumu noteiktos

ierobežojumus:

- ar likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (likuma redakcijā līdz 31.12.2012.) 4.panta otrajā daļā

noteikto aizliegumu izsniegt jebkāda veida aizdevumus, izņemot šajā likumā īpaši atrunātus gadījumus;

- ar SIA /Nosaukums A/ statūtu (apstiprināti 2011.gada 7.janvārī ārkārtas dalībnieku sapulcē) 14.4.punktā noteikto, ka papildus likumā

noteiktajam valdei nepieciešama iepriekšēja dalībnieku sapulces piekrišana aizdevuma līgumu slēgšanai;

- ar SIA /Nosaukums A/ valdes locekļu /pers. M/ un /pers. N/ izdotā pilnvarojuma (Pielikums Nr.1 SIA /Nosaukums A/ 2011.gada 7.februāra

valdes sēdes protokolam Nr.2) 1.punktā noteikto apjomu - SIA /Nosaukums A/ vārdā risināt visus ar tās īpašumā esošo, valdījumā vai apsaimniekošanā

nodoto nekustamo īpašumu un kustamās mantas apsaimniekošanu, tajā skaitā iznomāšanu, nodošanu sadarbības lietošanā, attīstības un investīciju

projektu realizāciju, būvniecību, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī kustamās mantas iegādi, lietošanu, uzturēšanu un atsavināšanu, ar personāla vadību

saistītos jautājumus;

- ar likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (likuma redakcijā līdz 31.12.2012.) 5.panta pirmajā daļā

noteikto aizliegumu nodot valsts un pašvaldību mantu bezatlīdzības lietošanā citām personām;

- ar likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (likuma redakcijā līdz 31.12.2012.) 2.panta pirmajā daļā

un ar 2010.gada 28.jūlijā starp SIA /Nosaukums A/ un /pers. A/ noslēgtā Pilnvarojuma līguma noteikumu 3.4.punktā noteikto, ka jebkurai rīcībai ar

pašvaldības vai SIA /Nosaukums A/ finanšu līdzekļiem un mantu ir jābūt likumīgai, tas ir, ar tiem drīkst rīkoties tikai atbilstoši likumos, Ministru kabineta

noteikumos, nolikumos un citos normatīvajos aktos, kā arī Rīgas domes pieņemtajos saistošajos noteikumos un citos tās pieņemtajos normatīvajos aktos

noteiktajiem mērķiem un paredzētajā kārtībā;

- ar likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (likuma redakcijā līdz 31.12.2012.) 3.pantā noteikto

pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, proti, kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā

pārsniedz 50 procentus, jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir: 1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un

mantas izlietojumu; 2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu; 3) manta iegūstama īpašumā vai

lietošanā par iespējami zemāku cenu.

Tādējādi, apejot likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” un SIA /Nosaukums A/ statūtos noteikto

kārtību, faktisko aizdevumu SIA /Nosaukums B/ slēpjot aiz SIA /Nosaukums A/ nelietderīga pakalpojumu līguma, kas paredz SIA /Nosaukums B/

sniegtos valūtas kursa vadības un finanšu līdzekļu konvertācijas pakalpojumus SIA /Nosaukums A/, /pers. A/ acīmredzami pārsniedza viņam kā valsts

amatpersonai ar likumu un uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas.

Pilnībā izpildot /pers. A/ noslēgto 2011.gada 25.maija līgumu /numurs/ un Vienošanos Nr. 1 pie tā, SIA /Nosaukums A/ veica naudas līdzekļu

pārskaitījumus latu un eiro valūtā, vadoties pēc /pers. A/ mutiskiem rīkojumiem, par kopējo summu LVL 3 848 972,80 (LVL 1 600 000+EUR 3 200

000 (kas pēc Latvijas/pers. K/ noteiktā valūtas kursa atbilst LVL 2 248 972,80)). Savukārt, SIA /Nosaukums B/ savas saistības atbilstoši minētā līguma

un vienošanās nosacījumiem neizpildīja, kā rezultātā SIA /Nosaukums B/ pamatparāds SIA /Nosaukums A/ 2012.gada 1.oktobrī ir LVL 1 263 368,80,

proti:

SIA “/nosaukums A/”

SIA “/nosaukums B/” pārskaitītā

Datums pārskaitītā summa SIA

summa SIA “/nosaukums A/”

“/nosaukums B/”

30.05.2011 LVL 200 000

31.05.2011. LVL 200 000

06.06.2011. LVL 200 000

07.06.2011. LVL 200 000

20.06.2011. EUR 200 000

21.06.2011 LVL 200 000

27.06.2011. LVL 200 000

27.06.2011. EUR 200 000

15.07.2011. LVL 200 000

18.07.2011. EUR 200 000

26.07.2011. EUR 200 000

04.08.2011. LVL 200 000

24.08.2011. EUR 200 000

EUR 1000 000 (pēc Latvijas/pers.

Kopā: LVL 1 600 000

K/ kursa 0,702804 = LVL 702 804)

15.09.2011. EUR 200 000

20.09.2011. LVL 141 400

10.10.2011. EUR 200 000

24.10.2011. EUR 200 000

25.10.2011. LVL 200 000

31.10.2011. LVL 200 000

31.10.2011. EUR 200 000

07.11.2011. EUR 200 000

09.11.2011. LVL 200 000

14.11.2011. EUR 200 000

17.11.2011. LVL 200 000

21.11.2011. EUR 200 000

28.11.2011. EUR 200 000

05.12.2011. EUR 200 000

06.12.2011. LVL 200 000

07.12.2011. EUR 200 000

09.12.2011. LVL 200 000

12.12.2011. LVL 200 000

12.12.2011. EUR 200 000

19.12.2011. EUR 200 000

20.12.2011. EUR 200 000

22.12.2011. LVL 200 000

EUR 3 200 000 (pēc

Kopā: Latvijas/pers. K/ kursa 0,702804 = LVL 1 882 800

LVL 2 248 972,80)

Kopā: LVL 3 848 972,80 LVL 2 585 604

Pamatparāds: LVL 1 263 368,80

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas 2012.gada 21.decembra spriedumu pasludināts SIA /Nosaukums B/ maksātnespējas process.

Tādējādi, /pers. A/ vienpersoniski, patvaļīgi, nesaskaņojot ar pārējiem valdes locekļiem /pers. M/ un /pers. N/ 2011.gada 25.maija līguma

Nr. /numurs / un Vienošanās Nr.1 pie tā noslēgšanu, nesaņemot SIA /Nosaukums A/ statūtos paredzēto dalībnieku sapulces piekrišanu, kā arī

neievērojot likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” un 2010.gada 28.jūlija Pilnvarojuma līgumā noteiktās

prasības, pārsniedza viņam ar likumu un uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, kā rezultātā SIA /Nosaukums A/ ar likumu aizsargātām

tiesībām un interesēm radīts būtisks kaitējums, tas ir, ne vien nodarīts ievērojams mantisks zaudējums lielā LVL 1 263 368,80 apmērā, bet arī

apdraudētas SIA /Nosaukums A/ vēl citas ar likumu aizsargātas intereses un tiesības, proti, apdraudētas Komerclikuma 18.pantā garantētās komersanta

tiesības uz saimnieciskiem labumiem (vērtībām) kā nemateriālām vērtībām - apdraudēta SIA /Nosaukums A/ reputācija, kas var atstāt iespaidu uz

uzņēmuma pozitīvajām nākotnes izredzēm, kas balstītas uz sabiedrības uzticību SIA /Nosaukums A/ sniegtajiem pakalpojumiem.

Mantisks zaudējums lielā apmērā, saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24.panta pirmo daļu, atzīstams

par smagām sekām, kas, savukārt, atzīstams par būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.

Tāpat, /pers. A/ ir radījis ievērojamu apdraudējumu Latvijas valsts un Rīgas pilsētas pašvaldības prestižam, ar ko radījis būtisku kaitējumu valsts

varai un pārvaldības kārtībai, proti, aprakstītajam nodarījumam iegūstot vispārēju publicitāti, diskreditējot iedzīvotāju acīs valsts amatpersonu darbību

kopumā un pašvaldības institūtu, jo /pers. A/ pretlikumīgās rīcības rezultātā sabiedrībā ticis radīts cieņas un uzticības zaudējums valsts amatpersonām, un

tikušas būtiski aizskartas ne tikai SIA /Nosaukums A/ un Rīgas pilsētas pašvaldības ar likumu aizsargātās tiesības un intereses, bet arī iedzīvotāju

likumiskās tiesības paļauties uz valsts amatpersonu darbību atbilstību Latvijas Republikas likumiem. Tādējādi, /pers. A/ radījis būtisku kaitējumu valsts,

pašvaldības un sabiedrības interesēm, graujot Latvijas Republikas kā tiesiskas valsts un Rīgas domes kā likumam pakļautas publiskas personas prestižu

sabiedrības acīs.

/pers. A/ apsūdzēts noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 317.panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz 31.03.2013.), izdarīšanā.

Bez tam /pers. A/, apsūdzēts par to, ka būdams valsts amatpersona, viltoja dokumentus, kā arī apzināti izsniedza un izmantoja viltotus dokumentus,

un proti:

/pers. A/, būdams SIA /Nosaukums A/ (reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese A/), kuras vienīgais dalībnieks un kapitāla

daļu īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība, valdes priekšsēdētājs, līdz ar ko, atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā” 4.panta pirmās daļas 18.punktam un atbilstoši 2010.gada 28.jūlijā starp SIA /Nosaukums A/ un /pers. A/ noslēgtā Pilnvarojuma līguma

noteikumiem, atzīstams par valsts amatpersonu Krimināllikuma 316.panta pirmās daļas izpratnē, apzinoties savu darbību nelikumīgo raksturu, 2012.gada

sākumā, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā norādīja SIA /Nosaukums A/ ārpakalpojuma sniedzēja grāmatvedei nepamatoti, bez attaisnojuma

dokumentiem izdarīt ierakstu grāmatvedības uzskaites kontā Nr. 2562 „Konvertācija- LVL valūta”, ar ierakstu nepamatoti samazinot SIA /Nosaukums

B/ parādu SIA /Nosaukums A/ par LVL 2140

2011.gada 25.maija līguma /numurs / ietvaros, pēc kā norādīja nepamatoti pārreģistrēt šo parāda summu šaubīgo debitoru parādu sastāvā,

iegrāmatojot to grāmatvedības uzskaites kontā Nr. 2351 „Norēķini ar šaubīgiem debitoriem”. Bez tam, /pers. A/ norādīja SIA /Nosaukums A/

ārpakalpojuma sniedzēja grāmatvedei nepamatoti, bez attaisnojuma dokumentiem sagatavot grāmatvedības izziņu Nr. b/nl, datētu ar 24.08.2011., uz kā

pamata šaubīgo debitoru parāds LVL 2140 apmērā no grāmatvedības uzskaites konta Nr. 2351 „Norēķini ar šaubīgiem debitoriem” nelikumīgi tika

norakstīts izdevumos.

Tāpat, /pers. A/ 2012.gada sākumā, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā norādīja SIA /Nosaukums A/ ārpakalpojuma sniedzēja grāmatvedei

nepamatoti, bez attaisnojuma dokumentiem izdarīt ierakstu grāmatvedības uzskaites kontā Nr. 2561 „Konvertācija-valūta- LVL”, ar ierakstu nepamatoti

samazinot SIA /Nosaukums B/ parādu SIA /Nosaukums A/ par LVL 13 756,82 2011.gada 25.maija līguma /numurs/ ietvaros, pēc kā norādīja

nepamatoti pārreģistrēt šo parāda summu šaubīgo debitoru parādu sastāvā, iegrāmatojot to grāmatvedības uzskaites kontā Nr. 2351 „Norēķini ar

šaubīgiem debitoriem”. Bez tam, /pers. A/ norādīja SIA /Nosaukums A/ ārpakalpojuma sniedzēja grāmatvedei nepamatoti, bez attaisnojuma

dokumentiem sagatavot grāmatvedības izziņu Nr. b/nl, datētu ar 31.12.2011., uz kā pamata šaubīgo debitoru parāds LVL 13 756,82 apmērā no

grāmatvedības uzskaites konta Nr. 2351 „Norēķini ar šaubīgiem debitoriem” nelikumīgi tika norakstīts izdevumos.

Tādējādi, /pers. A/ nelikumīgo darbību rezultātā SIA /Nosaukums B/ parāds pret SI /Nosaukums A/ kopumā nelikumīgi tika samazināts par LVL

15 896,82.

Šādu /pers.A/darbību rezultātā tika viltoti SIA /Nosaukums A/ grāmatvedības dokumenti, proti, norādītas nepatiesas ziņas grāmatvedības uzskaites

kontos Nr. 2562 „Konvertācija-LVL-valūta”, Nr. 2561 „Konvertācija-valūta-LVL”, Nr. 2351 „Norēķini ar šaubīgiem debitoriem”, izdotas viltotas

grāmatvedības izziņas Nr. b/nl, datētas ar 24.08.2011. un 31.12.2011.

Turpmāk SIA /Nosaukums A/ ārpakalpojuma sniedzēja grāmatvede, izpildot normatīvo aktu prasības, 2012.gada sākumā, izmeklēšanā precīzi

nenoskaidrotā laikā sagatavoja aktu par norēķinu savstarpējo salīdzināšanu uz 31.12.2011., kurā, ievērojot parāda LVL 15 896,82 nelikumīgo

samazinājumu, tika norādītas nepatiesas ziņas par SIA /Nosaukums B/ parāda atlikumu pret SIA /Nosaukums A/ 2011.gada 25.maija līguma /numurs/

ietvaros. SIA /Nosaukums A/ aktu par norēķinu savstarpējo salīdzināšanu uz 31.12.2011. izsniedza SIA /Nosaukums B/, kuras grāmatvedis, parakstot

minēto aktu, atzina nelikumīgi samazināto parāda summu LVL 1 249 843,50, kas ir par LVL 15 896,82 mazāka nekā pa tiesā līgumparāda summa LVL

1 265 740,32.

Tādējādi, /pers. A/ darbību rezultātā tika viltots un izsniegts akts par norēķinu savstarpējo salīdzināšanu uz 31.12.2011. starp SIA /Nosaukums A/

un SIA /Nosaukums B/.

Bez tam, nolūkā slēpt 2011.gada 25.maija līgumu /numurs/ un SIA /Nosaukums B/ parādu pret SIA /Nosaukums A/, /pers. A/ laika posmā no

2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 23.maijam, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā norādīja SIA /Nosaukums A/ ārpakalpojuma sniedzēja

grāmatvedei, sagatavojot SIA /Nosaukums A/ gada pārskatu par 2011.gadu, bilances pozīcijā „Naudas līdzekļi” nepamatoti iekļaut SIA /Nosaukums B/

parādu LVL 1 249 843,50 pret SIA /Nosaukums A/ 2011.gada 25.maija līguma /numurs/ ietvaros.

Izpildot /pers.A/norādījumus, proti, naudas līdzekļu sastāvā norādot LVL 1 249 843,50, kas reāli SIA /Nosaukums A/ rīcībā nebija un to

atgūšanas termiņu nevarēja prognozēt, gada pārskatā tika norādītas nepatiesas ziņas par SIA /Nosaukums A/ rīcībā uz 31.12.2011. esošajiem naudas

līdzekļiem (aktīviem). Tāpat, grāmatvedei izpildot /pers. A/ norādījumus, SIA /Nosaukums A/ gada pārskata par 2011 .gadu Finanšu pārskata pielikumā

naudas līdzekļu sadalījumā pa valūtām SIA /Nosaukums B/ parāds LVL 1 249 843,50 pret SIA /Nosaukums A/ 2011.gada 25.maija līguma /numurs/

ietvaros nelikumīgi iekļauts pozīcijā „naudas ceļā”, tas ir, norādīts kā naudas ekvivalents.

Tādējādi, /pers. A/ darbību rezultātā tika viltots SIA /Nosaukums A/ gada pārskats par 2011.gadu, kā arī SIA /Nosaukums A/ gada pārskata par

2011.gadu Finanšu pārskata pielikums.

Izmantojot SIA /Nosaukums A/ gada pārskatu par 2011.gadu un tā pielikumu, SIA /Nosaukums A/ to iesniedza Valsts ieņēmumu dienestā.

Tādējādi, atzīstams, ka SIA /Nosaukums A/ valdes priekšsēdētājs /pers. A/ atbilstoši likuma ”Par grāmatvedību” 2.pantam, būdams atbildīgs par

SIA /Nosaukums A/ grāmatvedības kārtošanu un dodot norādījumus grāmatvedei, viltoja SIA /Nosaukums A/ grāmatvedības dokumentus, gada

pārskatu, tā pielikumu, apzināti izsniedza viltotu aktu par norēķinu savstarpējo salīdzināšanu uz 31.12.2011., apzināti izmantoja viltotu SIA /Nosaukums

A/ gada pārskatu par 2011.gadu, neievērojot šādu tiesību aktu prasības:

- Likuma „Par grāmatvedību” 7.panta nosacījumus, ka grāmatvedības reģistros jāizdara ieraksti, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

- Likuma „Par grāmatvedību” 2.panta nosacījumus, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai,

saprotamai un pilnīgai.

- Gada pārskatu likuma 4.panta otrās daļas nosacījumus, ka gada pārskatu sastāda atbilstoši likumam “Par grāmatvedību”. Gada pārskatu likumam

un citiem normatīvajiem aktiem, un trešās daļas nosacījumus, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem,

saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.

- Latvijas grāmatvedības standarta Nr. 1 „Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes” 22.punktu, ka naudas plūsmas pārskatā nauda un

naudas ekvivalenti sastāv no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem un īstermiņa depozītiem ar sākotnējo termiņu līdz 90 dienām.

- Latvijas grāmatvedības standarta Nr. 2 „Naudas plūsmas pārskats” 4.5. un 5.punktu, ka naudas ekvivalenti ir augsti likvīdi īstermiņa ieguldījumi,

kurus īsā laika periodā var pārvērst naudā, parasti ja termiņš nepārsniedz 3 mēnešus.

/pers. A/ apsūdzēts noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 327.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 31.03.2013.), izdarīšanā.

Krimināllietu tiesas kolēģija (turpmāk - tiesas kolēģija), pārbaudījusi un novērtējusi krimināllietā esošos pierādījumus, atzīst, ka /pers. A/, būdams

valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu un uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru

robežas, ar šīm darbībām izraisot smagas sekas, šādos apstākļos.

/pers. A/, būdams SIA /Nosaukums A/ (turpmāk arī Sabiedrība), kuras vienīgais dalībnieks un kapitāla daļu īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība,

valdes priekšsēdētājs, līdz ar ko atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmās daļas 18.punktam un

atbilstoši 2010.gada 28.jūlijā starp SIA /Nosaukums A/ un /pers. A/ noslēgtā Pilnvarojuma līguma noteikumiem, atzīstams par valsts amatpersonu

Krimināllikuma 316.panta pirmās daļas izpratnē, apzinoties savu darbību nelikumīgo raksturu, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar likumu un uzliktu

uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, 2011.gada 25.maijā SIA /Nosaukums A/ vārdā noslēdza līgumu Nr. /numurs/ar SIA /Nosaukums B/, kā

arī pie 2011.gada 25.maija līguma Nr. /numurs/noslēdza ar SIA /Nosaukums B/ Vienošanos Nr. 1, kas datēta ar 2011.gada 30.maiju. No minētā līguma

un vienošanās izriet, ka SIA /Nosaukums A/ līguma darbības laikā no 2011.gada 30.maija līdz 2012.gada 24.jūlijam bez atlīdzības un bez jebkāda

nodrošinājuma nodod SIA /Nosaukums B/ rīcībā ievērojama apjoma finanšu līdzekļus saskaņā ar vienošanās paredzēto maksājumu grafiku, proti:

Sabiedrības SIA /Nosaukums

Sabiedrības SIA “/nosaukums

maksājamā summa SIA B/ maksājamā summa

maksājuma datums SIA B/” maksājuma datums

/Nosaukums B/ (valūta Sabiedrībai (valūta nav

“/nosaukums B/” Sabiedrībai

nav noteikta) noteikta)

30.05.2011. 200 000

31.05.2011. 200 000

06.06.2011. 200 000

07.06.2011. 200 000

20.06.2011. 200 000

21.06.2011. 200 000

27.06.2011. 200 000

15.07.2011. 200 000

18.07.2011. 200 000

26.07.2011. 200 000

04.08.2011. 200 000

24.08.2011. 200 000

15.09.2011. 200 000

20.09.2011. 141 400

10.10.2011. 200 000

24.10.2011. 200 000

25.10.2011. 200 000

31.10.2011. 200 000

07.11.2011. 200 000

09.11.2011. 200 000

14.11.2011. 200 000

17.11.2011. 200 000

21.11.2011. 200 000

28.11.2011. 200 000

05.12.2011. 200 000

06.12.2011. 200 000

07.12.2011. 200 000

09.12.2011. 200 000

12.12.2011. 200 000

19.12.2011. 200 000

20.12.2011. 200 000

22.12.2011. 200 000

26.06.2012. 200 000

15.07.2012. 200 000

24.07.2012. atlikums

Tā kā /pers. A/ noslēgtā līguma un vienošanās noteikumi paredzēja liela apjoma SIA /Nosaukums A/ finanšu līdzekļu ilgstošu atrašanos SIA

/Nosaukums B/ rīcībā, neaizliedzot SIA /Nosaukums B/ izmantot tos savā saimnieciskajā darbībā, tādējādi faktiski nododot šos SIA /Nosaukums A/

finanšu līdzekļus SIA /Nosaukums B/ īpašumā, neparedzot ne maksājumu valūtu, ne valūtas konvertācijas kursu, kā arī ievērojot, ka SIA /Nosaukums

A/ saistību izpildīšanai pret kreditoriem valūtas konvertācija nebija nepieciešama, atzīstams, ka ar 2011.gada 25.maija līgumu Nr. /numurs/un Vienošanos

Nr. 1 pie tā /pers. A/ faktiski noslēdza aizdevuma līgumu, taču, apzinoties, ka aizdevuma līguma noslēgšana acīmredzami pārsniedz viņam ar likumu un

uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, minēto līgumu neatbilstoši patiesajai darījuma būtībai noformēja kā pakalpojuma līgumu par valūtas

kursa vadību un finanšu līdzekļu konvertāciju.

Slēdzot līgumu un nenosakot maksu par SIA /Nosaukums A/ finanšu līdzekļu izmantošanu, /pers. A/ rīkojās nelietderīgi ar SIA /Nosaukums A/

finanšu līdzekļiem, kā arī, apzinoties, ka SIA /Nosaukums B/ pamatkapitāls ir tikai 2000 LVL, ka 2009. un 2010.gadā SIA /Nosaukums B/ strādājusi ar

zaudējumiem, ar negatīvu pašu kapitālu, /pers. A/ noslēdza augsta riska nelietderīgu darījumu - 2011.gada 25.maija līgumu /numurs/un Vienošanos Nr. 1

pie tā.

Noslēdzot 2011.gada 25.maija līgumu /numurs/ un Vienošanos Nr. 1, kas faktiski paredz SIA /Nosaukums A/ aizdevumu SIA /Nosaukums B/,

/pers. A/ acīmredzami pārsniedza savas pilnvaras, ignorējot turpmāk minētos viņam kā valsts amatpersonai ar likumu un uzliktu uzdevumu noteiktos