Court partially allowed breach of contract claim for damages and legal fees in unfinished apartment dispute.

Lietas Nr.C29494017

Lietas arhīva Nr.C-0501-19/27

ECLI:LV:RLPT:2019:0225.C29494017.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 25.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnesis U.Apsītis,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Ločmeli,

piedaloties prasītājai /pers. A/, /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Kristapam Mežinskim, atbildētāja /pers. B/ pilnvarotajai

pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 9.augustā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts prasītājas /pers. A/ (turpmāk arī – prasītāja) prasības pieteikums pret

atbildētāju /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka 2016.gada 3.novembrī /pers. A/ un /pers. B/ noslēguši līgumu par dzīvokļa Nr./adrese/, pirkumu. Prasītāja iegādājusies

dzīvokli, kas bijis nepabeigtā stāvoklī. Atbildētājs apņēmies pabeigt dzīvokļa un teritorijas remonta darbus un nodot tos ar aktu. Cita starpā paredzēts, ka

dzīvoklis tiek nodrošināts ar siltumapgādi, kas ļauj dzīvoklī dzīvot.

Pirkuma līgumā nolīgts, ka iekšējie darbi, tai skaitā siltuma apgāde dzīvoklim, ir jāpabeidz līdz 2016.gada 15.decembrim, bet darbi pagalmā

jāpabeidz līdz 2017.gada 20.jūnijam.

Atbildētājs nolīgtos darbus nav pabeidzis.

2016.gada 15.decembrī parakstīts akts, ar kuru konstatēts, ka atbildētājs nav paveicis nolīgtos darbus. 2017.gada 19.jūnijā atbildētājam nosūtīts

brīdinājums par pienākumu izpildīt līgumā noteikto un sekām, kādas iestāsies līguma neizpildes gadījumā.

Saskaņā ar noslēgtā līguma 4.2.punktu atbildētājs apņēmies maksāt līgumsodu, kas noteikts ne lielāks par 10 % no pirkuma summas 33000,00

EUR. Par nepabeigtajiem āra darbiem atbildētājs ar prasītāju vienojies par līgumsodu 1000,00 EUR apmērā.

Tā kā atbildētājs nav izpildījis līgumā noteikto un ir to atzinis, atbildētajam ir pienākums maksāt prasītājai līgumsodu 3300,00 EUR apmērā par

neizpildītajiem iekšdarbiem un līgumsodu 1000,00 EUR apmērā.

Kopš dzīvokļa iegādes prasītāja nevar dzīvokli lietot, jo dzīvoklī nav pabeigti remonta darbi, dzīvoklī nav apkures, tam netiek nodrošināta

siltumapgāde, īpašumam nav uzstādīta sēta, nav izvesti būvgruži, teritorija nav sakopta. Atbildētāja rīcības rezultātā prasītājai ir liegtas iespējas izmantot

viņai piederošo īpašumu atbilstoši tā lietošanas mērķim un prasītājai jāveic ieguldījumi, lai nodrošinātu dzīvokļa lietošanas iespējamību. Tāpēc līgumsods

atzīstams par samērīgu attiecībā pret neizpildīto saistību un pieļauto līguma pārkāpumu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, 1662.pantu, 1716.pantu, 1717.pantu prasītāja lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. A/ līgumsodu

4300,00 EUR, kā arī piedzīt par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus.

[2] 2018.gada 17.maija tiesas sēdē atbildētāja pārstāve /pers. C/ iesniedza lūgumu izbeigt tiesvedību lietā, norādot, ka starp pusēm noslēgtajā

pirkuma līgumā puses vienojušas par strīda izšķiršanu šķīrējtiesā, iekļaujot līgumā šķīrējtiesas klauzulu.

Puses nav vienojušas par strīda izšķiršanu vispārējās jurisdikcijas tiesā, kā arī lietā nav pierādījumu, ka šķīrējtiesas līgums starp pusēm būtu atcelts.

Ja kāda puse nav lūgusi atzīt šķīrējtiesas līgumu par spēkā neesošu, tiesai nav tiesību pēc savas iniciatīvas to darīt un ignorēt pušu gribu.

Atsaucoties uz Šķīrējtiesu likuma 12.pantu, 13.pantu, Civilprocesa likuma 223.panta pirmo punktu atbildētāja pilnvarotā pārstāve lūdz tiesu izbeigt

tiesvedību lietā.

[3] 2018.gada 22.jūnijā tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi, kuros prasītāja atsaukusies uz Civilprocesa likuma 23.pantu. Norādīts, ka

tiesai jāspēj identificēt iestāde, kurai lieta piekritīga, ja tā uzskata, ka lieta nav piekritīga konkrētajai tiesai. Pirkuma līgumā nav norādīta konkrēta

šķīrējtiesa un atbildētājs nav pierādījis, ka starp pusēm notikusi vienošanās par konkrētu, identificējamu šķīrējtiesu, kurai lieta piekritīga. Tādēļ var

secināt, ka pirkuma līgums nesatur šķīrējtiesas klauzulu, tas ir – nav noslēgts šķīrējtiesas līgums. Līdz ar ko nav pamata uzskatīt, ka prasītājas celtā

prasība nebūtu piekritīga vispārīgās jurisdikcijas tiesai.

Norādīts, ka pirkuma līgumā iekļautais punkts nav uzskatāms par šķīrējtiesas klauzulu arī tā neskaidrā formulējuma dēļ.

Prasītāja lūdz tiesu atzīt, ka 2016.gada 3.novembra pirkuma līgumā nav iekļauta šķīrējtiesas klauzula.

[4] 2018.gada 5.jūlijā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka starp pusēm noslēgtā šķīrējtiesas klauzula nav apstrīdēta vai

atcelta, tāpēc tā ir spēkā. Ar prasījumu atzīt, ka līgumā nav iekļauta šķīrējtiesas klauzula, prasītāja lūgusi atzīt šķīrējtiesas līgumu par spēkā neesošu, bet

par šo prasījumu nav samaksājusi valsts nodevu. Neatstājot prasību bez virzības, tiesa ir rīkojusies pretēji Civilprocesa likuma normām.

Atbildētājs atsaucies uz Satversmes tiesas 2005.gada 17.janvāra spriedumu lietā Nr.2004-10-01, norādot, ka tiesnesim jāatsakās pieņemt

prasības pieteikumu, ja puses vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, izņemot, kad tiesā iesniegts pieteikums par šķīrējtiesas līguma

atzīšanu par spēkā neesošu. Konkrētajā gadījumā tiesa pieņēmusi prasības pieteikumu, ignorējot šķīrējtiesas klauzulu un ierosinājusi lietu pretēji

Civilprocesa likuma normām.

Atbildētājs lūdz tiesu izbeigt tiesvedību lietā.

[5] 2018.gada 20.augustā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst un uzskata par noraidāmu.

Atbildētājs uzskata, ka lietas izskatīšanas turpināšana vispārējās jurisdikcijas tiesā ir rupjš piekritības pārkāpums un pamats apelācijas tiesvedībai.

Papildus atbildētājs paskaidro, ka dzīvoklī /adrese/, ir 2016.gada novembra beigās uzstādījis durvis, bet decembra sākumā – pilnu aprīkojumu

vannas istabā. Ir uzstādītas divas durvis divās dzīvojamās istabās, virtuvē ierīkota gāzes plīts, tvaika nosūcējs un izlietne, ierīkotas kontaktligzdas visā

dzīvokli, kā arī nodrošināta apkure (siltums).

Atbildētājs veicis papildus darbus dzīvoklī, kas nav minēti pirkuma līgumā. Prasītāja izdomājusi, ka tapešu vietā dzīvoklī vēlas krāsotas sienas.

Tāpēc atbildētājam bija jānodrošina sienu sagatavošanas un krāsošanas darbi, kas tika izpildīti līdz 2016.gada decembrim. Prasītāja gribējusi, lai virtuvi

ar visām komunikācijām pārceļ uz citu istabu, lai virtuves vietā ierīkotu dzīvojamo telpu, kas arī ticis izdarīts.

Attiecībā par ārējiem darbiem norādīts, ka atbildētājs veicis ārējus darbus, kas nav līguma priekšmets un par ko nav saņemta atlīdzība – mājas

fasādes sienu krāsošana un būvgružu izvešana.

Pirkuma līgumā ietverti arī uzņēmuma līguma noteikumi. Prasītāja nepamatoti izvairās no pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas, jo pirkuma

līgumā norādītie darbi ir izpildīti. Patiesībai neatbilst prasībā norādītais, ka prasītāja kopš dzīvokļa iegādes nevar to lietot.

Paskaidrojumā atkārtoti norādīts, ka prasības grozījumos prasītāja pieteikusi prasību par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, par ko nav

samaksājusi valsts nodevu. Prasību par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu atbildētāja uzskata par nepamatotu, par ko nav samaksāta valsts

nodeva.

Atbildētājs lūdz prasību noraidīt un piedzīt par labu /pers. B/ visus tiesāšanās izdevumus.

[6] Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Kristaps Mežinskis prasību uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem.

Paskaidroja, ka ar līguma noslēgšanu lietas dalībnieki uzņēmušies saistības, bet atbildētājs savas saistības nav izpildījis, ko apliecina 2016.gada

15.decembrī parakstītais akts. Tas ir pamats līgumsoda piemērošanai. Paskaidroja, ka prasītāja dzīvokli ir sakārtojusi par saviem līdzekļiem, veicot

darbus, kas bija jāveic atbildētājam. Lietai pievienotajās fotogrāfijās fiksētas dzīvojamās mājas kopīpašumā esošas telpas - kāpņu telpa, apkures telpa

un saimniecības telpa - un nepabeigtais pagalms. Dzīvokļa /adrese/ stāvoklis fotogrāfijās nav fiksēts.

Paskaidroja, ka 2016.gada 15.decembra aktā nav uzskaitīti visi neizpildītie darbi, bet galvenie neizpildītie darbi, kas ir pietiekams šķērslis

pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanai.

Paskaidroja, ka ārējie darbi, kas atbildētājam bija jāveic, ir pagalma bruģēšana, gājēju celiņu izveidošana, žoga uzstādīšana un vārtu ierīkošana.

Pārstāvis uzskata, ka mājas sienu krāsošana pēc loģikas ietilpst ārējos darbos. Dzīvokļa pilnā apdare sevī ietver arī sienu krāsošanu, līgumā norādītas

papildus prasības par aprīkojumu.

Atbildot uz tiesas jautājumiem, paskaidroja, ka uz 2016.gada 15.decembra akta sastādīšanas brīdi nebija pilnībā pabeigti flīzēšanas darbi, nebija

paveikti tīrīšanas darbi, nebija pieslēgta apkure. Pārējie līguma 3.punktā norādītie darbi bija veikti. Dzīvoklī nebija nodrošināts siltais ūdens, kā arī nebija

legalizēts aukstā ūdens pieslēgums, kas nav legalizēts joprojām.

Uzskatīja, ka lieveņa un pakāpiena izbūve ir pašsaprotama. Līgumā nav norādīts, kādi konkrēti ārējie darbi ir jāveic, bet par konkrētiem darbiem

bijusi vienošanās. Bez teritorijas labiekārtošanas nav iespējams nodot īpašumu ekspluatācijā un to paredz būvnormatīvi.

Faktu, ka darbi netika paveikti, apliecina apstāklis, ka atbildētājs prasītājai nav izteicis iebildumus uz pretenziju.

Paskaidroja, ka prasītāja izmanto dzīvokli no 2016.gada decembra beigām, arī vairākas reizes nedēļā pārnakšņoja dzīvoklī. Šobrīd prasītāja ir par

saviem līdzekļiem sakārtojusi dzīvokli un to apdzīvo.

[7] Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotā pārstāve /pers. C/ lūdza prasību noraidīt. Uzturēja rakstveida paskaidrojumos sniegtos argumentus.

Paskaidroja, ka lietā nav strīda par pirkuma līguma noslēgšanu. Atbildētājs nodrošināja prasītāju ar diviem elektriskajiem sildītājiem, kas ļauj dzīvokli

apdzīvot. Līgumā nav iekļauts punkts, kas paredzētu gāzes apkures nodrošināšanu dzīvoklī. Mājā pirms pirkuma līguma noslēgšanas ticis ierīkots gāzes

apkures katls, bet tas nav bijis pieslēgts.

Puses mutiski vienojušās par sienu krāsošanu, kā arī par citiem termiņiem darbu veikšanai, kā arī virtuves atrašanās vietas pārcelšanu uz citu telpu.

Papildus darbi tikuši izpildīti 2016.gada decembrī.

Prasītāja maldina tiesu, norādot, ka dzīvoklī nebija iespējams dzīvot.

Norādīja, ka prasītāja pēc būtības lūgusi atzīt par spēkā neesošu šķīrējtiesas līgumu, par ko nav samaksāta valsts nodeva, tāpēc šis prasījums ir

noraidāms.

Starp pusēm ir vienošanās par šķīrējtiesu, kur strīds izšķirams, tikai jāprecizē detaļas, piemēram, reģistrācijas numurs.

Atsaucās uz Civillikuma 1506.pantu, norādot, ka nav konstatēts, kādi konkrēti ārējie darbi ir bijuši jāveic.

Uzskatīja, ka atbildētājs līgumu ir izpildījis, bet prasītāja izvairās no pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas. Darbu pabeigšanu pierāda

liecinieka liecības un atbildētāja paskaidrojumi. Tā kā prasītāja dzīvo strīdus dzīvoklī, tas pierāda, ka dzīvoklis ir apdzīvojams.

Darbi bijuši pabeigti paskaidrojumā norādītajos termiņos. Atbildētājs mutiski esot vērsies pie prasītājas ar aicinājumu parakstīt pieņemšanas-

nodošanas aktu.

2016.gada 15.decembra aktu atbildētājs neapstrīd, bet /pers. D/, kas parakstījis aktu, nav tajā iedziļinājies.

Par ārējiem darbiem nav bijusi tāda vienošanās, kā norāda prasītājas pārstāvis. Mutiski bijusi panākta vienošanās par fasādes krāsošanu, lieveņa

vai pakāpiena ierīkošanu pie mājas. Tie dari ir izpildīti. Gāzes katls ticis ierīkots, jo pirms līguma noslēgšanas bija domāta gāzes apkures ierīkošanai.

Saskaņā ar pirkuma līgumu gāzes apkures ierīkošana nav paredzēta.

Atbildētāja pārstāve uzskata, ka prasītāja sniedz tiesai nepilnīgu informāciju un negodprātīgi izmanto savas tiesības.

[8] Tiesas sēdē liecinieks /pers. E/ liecināja, ka ir piedalījies remonta veikšanā dzīvoklī /adrese/. Remonts ticis pabeigts 2016.gada decembra

beigās. Prasītāja sākusi apdzīvot dzīvokli 2016.gada decembra beigās. Dzīvoklis bijis sagatavots pilnībā. Prasītāja gribējusi, lai sienas tiktu krāsotas, kam

bija nepieciešama citāda sienu sagatavošana. Prasītāja gribējusi pārvietot virtuvi uz citu telpu, kādēļ bija nepieciešams pārtaisīt kanalizāciju, pārvilkt

elektrības vadus. Prasītājai bijušie iebildumi par ieliktajām durvīm, tāpēc tās tika mainītas. Liecināja, ka atbildētājs nodrošinājis dzīvokli ar elektriskajiem

eļļas sildītājiem un dzīvoklī bijis nodrošināts aukstais ūdens.

Gāzes katls bijis uzstādīts, bet gāze nav bijusi pieslēgta. Bijuši uzstādīti radiatori. Darba uzdevumus /pers. E/ devis /pers. D/.

Tikusi veikta fasādes apmešana un krāsošana, lieveņa sakārtošana, kas veikts 2016.gada rudenī. Paskaidroja, ka nezina, par kādu ārējo darbu

veikšanu bijusi vienošanās starp pusēm. Tikusi veikta teritorijas sakārtošana. Tā kā pagalmā ir vēl viena māja, kura tiek remontēta, tad pagalma

sakārtošana pilnībā nav pabeigta. Pavasarī tiks uzstādīta sēta saskaņā ar projektu, tiks bruģēti celiņi un sastādītas tūjas.

Nevarēja sniegt informāciju, par kādiem termiņiem bijusi vienošanās par sienu krāsošanas un virtuves pārcelšanu uz citu telpu. Šo darbu veikšana

uzsākta apmēram 2016.gada decembra sākumā. Atsaucās uz informācijas avotu /pers. D/, kas devis uzdevumus par veicamajiem darbiem, bet pagalma

labiekārtošanas darbu pabeigšanas termiņiem /pers. E/ nav zināms.

Motīvu daļa

[9] Tiesa, pārbaudījusi prasības pieteikumu un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir apmierināma

daļēji.

[10] Lietā nav strīda, ka starp pusēm 2016.gada 3.novembrī noslēgts pirkuma līgums par īpašuma pārdošanu /adrese/.

Atbildētājs uzskata, ka starp pusēm ir noslēgts šķīrējtiesas līgums, kā dēļ strīdu nav tiesīga izskatīt vispārējās jurisdikcijas tiesa.

2016.gada 3.novembrī noslēgtā pirkuma līguma 5.2.punktā noteikts, ka līdzēji visas domstarpības kārto pārrunu ceļā, bet, ja vienošanos nav

iespējams panākt, tad jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība tiks izšķirti bezstrīda kārtībā šķīrējtiesā Rīgā, saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošo

likumdošanu un šīs šķīrējtiesas reglamentu viena šķīrējtiesneša sastāvā.

Saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 10.pantu šķīrējtiesas līgums ir šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda

nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.

Minētā likuma 10.pantā noteikts, ka šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu var iekļaut jebkurā līgumā (šķīrējtiesas

klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā radies vai var rasties civiltiesisks strīds.

Savukārt Šķīrējtiesas likuma 10.panta trešās daļas 1.punktā noteikts, ka šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par pastāvīgo šķīrējtiesu vai ad hoc

šķīrējtiesu.

2016.gada 3.novembrī noslēgtā pirkuma līguma 5.2.punktā puses nav vienojušas ne par patstāvīgo šķīrējtiesu, kurā izšķirami strīdi starp pusēm, ne

par ad hoc šķīrējtiesu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka starp pusēm nav panākta vienošanās par strīda izšķiršanu šķīrējtiesā.

Satversmes 92.panta pirmais teikums paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Arī Civilprocesa likuma 1.pants nosaka, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk — persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto

civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

Ja piekristu atbildētāja argumentiem, ar kuriem pamatots lūgums tiesvedības izbeigšanai lietā, rastos situācija, ka strīdus, kas saistīti ar starp pusēm

noslēgto pirkuma līgumu, nav tiesīga izskatīt vispārējās jurisdikcijas tiesa, kā arī nav vienošanās, kura šķīrējtiesa ir tiesīga strīdus izskatīt. Tādējādi tiktu

pārkāptas pusēm garantētās tiesības uz to tiesību aizsardzību tiesā.

Tiesa par nepamatotu atzīst atbildētāja pārstāves viedokli, ka pusēm ir jāvienojas, kurā šķīrējtiesā ir risināmi to savstarpējie strīdi. Ja vienošanās

par šķīrējtiesu netiek panākta, rastos jau iepriekš norādītā situācija, ka puses nevar izmantot tām garantētās tiesības uz to tiesību aizsardzību tiesā.

Tiesa uzskata, ka kļūdains ir atbildētāja pārstāves viedoklis, ka vienošanās par strīda izšķiršanu šķīrējtiesā ir panākta, tikai nepieciešams vienoties

par detaļām, piemēram, šķīrējtiesas reģistrācijas numuru.

Vienošanās ir uzskatāma par panāktu, ja puses ir skaidri paudušas viedokli, kurā šķīrējtiesā paredzēta no līguma izrietošo strīdu risināšana.

Šķīrējtiesas nosaukums, reģistrācijas numurs vai citi rekvizīti, pēc kuriem iespējams identificēt konkrēto šķīrējtiesu, ir būtiskas sastāvdaļas, bez kurām

nevar konstatēt, ka vienošanās starp pusēm būtu panākta. Izskatāmajā lietā šāda vienošanās nav panākta. Tādējādi ir pamats atzinumam, ka puses nav

vienojušās par no pirkuma līguma izrietošo strīdu risināšanu šķīrējtiesā.

[11] Tiesa par kļūdainu atzīst atbildētāja viedokli, ka prasītāja ar prasības grozījumiem pēc būtības ir lūgusi atzīt šķīrējtiesas līgumu par spēkā

neesošu.

Kā norādīts šā sprieduma 10.punktā, no starp pusēm noslēgtā pirkuma līguma neizriet, ka starp pusēm būtu noslēgts šķīrējtiesas līgums. Ja starp

pusēm nav noslēgts šķīrējtiesas līgums, nav iespējama neesoša līguma atzīšana par spēkā neesošu.

Tiesa atzīst, ka prasības papildinājumos ietvertais prasījums atzīt, ka pirkuma līgumā nav iekļauta šķīrējtiesas klauzula, nav vērtējams kā patstāvīgs

prasījums, par ko maksājama valsts nodeva atbilstoši Civilprocesa likuma 34.pantam. Minētie prasības grozījumi radušies kā atbilde uz atbildētāja

pārstāves lūgumu par tiesvedības izbeigšanu lietā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītāja prasījums atzīt, ka 2016.gada 3.novembra pirkuma līgumā nav

iekļauta šķīrējtiesas klauzula, nav uzskatāms par patstāvīgu prasījumu Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 7.punkta izpratnē.

[12] Papildus tiesa norāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 23.panta otro daļu jautājumu par strīda pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Šī

jautājuma izšķiršana ir primāra, lemjot jautājumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.

Izvērtējot prasības pieteikumu un lemjot jautājumu par civillietas ierosināšanu, tiesnesis iepazīstas ar prasības pieteikumam pievienotajiem

dokumentiem, pārliecinoties, vai starp pusēm nav vienošanās par lietas līgumisko piekritību vai vienošanās par strīdu piekritību šķīrējtiesai.

Tāpēc tiesa par nepamatotu un kļūdainu atzīst atbildētāja viedokli, ka tiesa prasību pieņēmusi un ierosinājusi pretēji Civilprocesa likuma normām,

ignorējot šķīrējtiesas klauzulu.

[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 190.panta otrajai daļai, taisot spriedumu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar

pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Kā norādīts iepriekš, lietā nav strīda, ka starp pusēm 2016.gada 3.novembrī noslēgts pirkuma līgums par īpašuma pārdošanu /adrese/.

Saskaņā ar pirkuma līguma nosacījumiem /pers. A/ kā pircēja nopirkusi, bet /pers. B/ kā pārdevējs pārdevis dzīvokļa īpašumu /adrese/. Puses

vienojušās par pirkuma maksu 33000,00 EUR apmērā.

Atbilstoši pirkuma līguma 3.2.punktam īpašums atrodas apdares stadijā, bet īpašuma cena noteikta ar pilno apdari, kurā ir iekļautas durvis un pilns

aprīkojuma uzstādījums vannas istabā (vanna, klozetpods, izlietne, krāns, nosūcēja vēdināšana, flīžu apdare), virtuvē ievilktas pieslēgšanas vietas gāzes

plītij un tvaika nosūcējam, izlietne, kā arī kontaktligzdas pircējai nepieciešamajās vietās visās dzīvokļa telpās.

Pirkuma līguma 3.3.punktā noteikts, ka iekšējie darbi jāpabeidz līdz 2016.gada 15.decembrim. Šajā nosacījumā ir iekļauta siltuma piegāde, kas

ļauj sākt dzīvot dzīvoklī. Ārējos darbus sētā pārdevējs apņemas pabeigt ne vēlāk kā līdz 2017.gada 20.jūnijam.

Saskaņā ar pirkuma līguma 4.2.punktu ja iekšējie darbi netiks pabeigti līdz 2016.gada 15.decebrim, kā arī netiks pieslēgta apkure un sakara ar to

nav iespējams dzīvot un parakstīt Nodošanas-pieņemšanas aktu, pārdevējs izmaksā pircējai līgumsodu 0,1% apmērā no pirkuma summas 33000,00

EUR par katru nokavēto dienu: 0,1% - 16.12.2016, 0,2% 17.12.2016 utt., Nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanas dienā. Līgumsoda apmērs ir

ierobežots 10 % no pirkuma summas atbilstoši Civillikuma 1716.pantam. Tie paši noteikumi ir piemēroti attiecīgi nepabeigtiem līdz 20.06.2017 ārējiem

darbiem. Šajā gadījumā līgumsoda izmērs ierobežots 1000,00 EUR pēc Civillikuma 1716.panta pēdējās rindkopas.

[14] Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Tādējādi atbildētāja pienākums ir izpildīt uzņemtās saistības, kas izriet no noslēgtā pirkuma līguma.

[15] Lietā pastāv strīds, vai atbildētājs ir izpildījis ar pirkuma līgumu uzņemtās saistības un veicis dzīvokļa iekšdarbus un ēkas ārējos darbus līgumā

noteiktajā termiņā.

[16] Ar 2016.gada 15.decembra aktu, ko parakstījusi /pers. A/, /pers. D/ un /pers. F/, konstatēts, ka 2016.gada 15.decembrī iekšējie darbi nav

pabeigti, krāsošanas darbi vēl tiek veikti, apkure vēl nav pieslēgta. Darbus plāno pabeigt līdz 2016.gada 25.decembrim.

Minētais akts nav apstrīdēts. Tā kā 2016.gada 15.decembra akts nav apstrīdēts, tiesa uzskata, ka atbildētāja pārstāves norādei, ka aktu nav

parakstījis atbildētājs, nav tiesiskas nozīmes lietas izlemšanai. Aktā, kurā tiek fiksēts stāvoklis, ir jākonstatē pastāvošā situācija, ko var izdarīt arī citas

personas, ne tikai atbildētājs.

Tāpat nav pamatots atbildētāja pārstāves iebildums, ka /pers. D/, kas parakstījis 2016.gada 15.decembra aktu, nav iedziļinājies dokumenta saturā

vai to nav sapratis, jo saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma

par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas

tiesība.

Arī liecinieks /pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka līdz 2016.gada 15.decembrim dzīvoklī nebija pabeigti krāsošanas darbi, kā arī nebija pieslēgta

apkure.

Novērtējusi minētos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pirkuma līguma 3.3.punktā noteiktajā termiņā līgumā iekšējie darbi dzīvoklī nebija pabeigti.

[17] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē sniegusi paskaidrojumus, ka starp pusēm nav panākta vienošanās par konkrēta apkures veida nodrošināšanu

dzīvoklī līdz 2016.gada 15.decembrim, atbildētājs nodrošinājis dzīvokļa apsildi ar elektriskajiem sildītājiem, līdz ar ko dzīvoklī ir bijis iespējams dzīvot.

Civilprocesa likuma 97.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem

Bez tam Civillikuma 1425.pantā noteikts, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības

daļas izpildījumu.

Novērtējusi starp pusēm noslēgtā pirkuma līguma 3.2.punktu, 3.3.punktu un 4.2.punktu, tiesa atzīst, ka no minēto līguma punktu satura

konstatējams, ka starp pusēm bijusi vienošanās par centralizētas apkures pieslēgšanu dzīvoklim. Minētais tiesas ieskatā izriet no pirkuma līguma

4.2.punktā lietotā vārdiskā formulējuma “netiks pieslēgta apkure”, kā arī no liecinieka /pers. E/ liecības, ka dzīvoklī bijuši uzstādīti radiatori, bet apkure

nav bijusi pieslēgta.

Tiesa ņem vērā arī liecinieka liecībā norādīto, ka mājā bijis uzstādīts gāzes apkures katls, bet tas nav ticis pieslēgts gāzei.

Tiesa atzīst, ka situācijā, kad dzīvoklī tiek uzstādīti radiatori, ēkā ir uzstādīts gāzes apkures katls, ir pamats atzīt, ka dzīvoklī paredzēts izmantot

centralizētu siltuma apgādi.

Tiesa uzskata, ka apstāklis, ka atbildētājs pēc 2016.gada 15.decembra dzīvoklī nodrošinājis siltuma apgādi, izmantojot pārvietojamus elektriskos

sildītājus, nevar tikt atzīts par uzņemto saistību izpildi un apkures nodrošināšanu dzīvoklī.

Tiesa kritiski vērtē atbildētāja pārstāves viedokli, ka ar šādu nodrošināto apkuri dzīvoklī ir bijis iespējams dzīvot, tādēļ uzskatāms, ka atbildētājs

bija izpildījis no pirkuma līguma 3.2.punktā uzņemtās saistības.

[18] Atbildētājs paskaidrojumos norādīto, ka prasītāja dzīvokļa remonta laikā pārdomājusi par dzīvokļa sienu apdares materiālu, kā arī vēlējusies

mainīt telpu izvietojumu. Prasītāja šo apgalvojumu nav apstrīdējusi. Arī ar liecinieka liecībām pierādīts, ka prasītāja remonta darbu veikšanas laikā

izteikusi vēlēšanos par citādu telpu izvietojumu dzīvoklī un citādu dzīvokļa sienu apdari.

Vienlaikus lietā nav pierādījumu, ka prasītājas vēlmju par dzīvokļa sienu apdari un telpu izvietojuma dēļ starp pusēm būtu panākta vienošanās par

līgumā noteikto darbu pabeigšanas termiņu. Tiesa uzskata, ka izmaiņas veicamajos darbos pašas par sevi nepagarina nolīgtos darbu izpildes termiņus.

Pierādījumi, kas apstiprinātu, ka nolīgtais dzīvokļa iekšējo darbu pabeigšanas termiņš būtu ticis pagarināts, lietā nav iesniegti.

[19] Pirkuma līguma 3.4.punktā puses vienojušās parakstīt nodošanas-pieņemšanas aktu ne vēlāk kā līdz 2016.gada 15.decembrim.

Kā izriet no pirkuma līguma 4.2.punkta, līgumsoda samaksas pienākums atbildētajam rodas, ja iekšējie darbi netiks pabeigti noteiktajā termiņā,

netiks pieslēgta apkure un sakarā ar to nav iespējams dzīvot un parakstīt pieņemšanas-nodošanas aktu.

No minētā punkta izriet, ka līgumsoda samaksas pienākums atbildētājam rodas ne vien tāpēc, ka dzīvoklī ir vai nav iespējams dzīvot sakarā ar

apkures neesamību, bet gan nolīgto darbu neizpildes noteiktajā termiņā dēļ, kā rezultātā nav iespējams parakstīt pieņemšanas – nodošanas aktu.

Atbildētāja paskaidrojumos norādīts, ka prasītāja izvairās no pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas. Tomēr lietā nav iesniegti pierādījumi, ka

atbildētājs būtu pilnībā vecis visus no pirkuma līguma izrietošos iekštelpu apdares darbus, tas ir, nodrošinājis apkures pieslēgšanu.

[20] Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts

pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka atbildētājs nav izpildījis saistības, ko tas uzņēmies ar 2016.gada 3.novembra pirkuma līgumu

un līdz līguma 3.3.punktā noteiktajam termiņam nav pabeidzis dzīvokļa iekšējos darbus un pieslēdzis dzīvoklī apkuri.

Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu par dzīvokļa iekšējo darbu nepabeigšanu līgumā noteiktajā termiņā 3300,00 EUR apmērā. Atbildētājs līgumsoda

aprēķinu nav apstrīdējis.

Tā kā atbildētājs ir pieļāvis līgumsaistību nepienācīgu izpildi attiecībā uz nolīgto darbu paveikšanu, tiesa atzīst, ka ir pamats no atbildētāja par labu

prasītājai piedzīt līgumsodu par laika periodu no 2016.gada 16.decembra līdz 2017.gada 25.martam 3300,00 EUR apmērā (lietas 31.-33.lapa).

Tiesa konstatē, ka līgumsoda apmērs nepārsniedz 10 % no pirkuma summas.

[21] Vienlaikus prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja līgumsodu 1000,00 EUR apmērā par termiņā līdz 2017.gada 20.jūnijam neveiktajiem

ārējiem darbiem.

Novērtējusi 2016.gada 3.novembrī noslēgtā pirkuma līguma nosacījumus, tiesa konstatē, ka līgumā nav panākta vienošanās, kādus konkrētus

ārējos darbus noteiktajā termiņā bija jāpaveic atbildētājam līdz 2017.gada 20.jūnijam.

Prasītājas pārstāvis paskaidrojumos tiesai norādījis, ka ārējie darbi sevī ietver sētas un vārtu uzstādīšanu, teritorijas bruģēšanu.

Atbildētājs paskaidrojumos norādījis, ka ir veicis šādus ārējos darbus – fasādes sienu krāsošana, būvgružu izvešana no mājas un lieveņa

būvniecība. Ar liecinieka liecībām pierādīts, ka mājai /adrese/ veikta fasādes krāsošana, lieveņa būvniecība. Atbildētājas pārstāve paskaidroja, ka starp

pusēm nav bijusi vienošanās par teritorijas bruģēšanu, vārtu un sētas uzstādīšanu. Tātad, starp pusēm pastāv strīds par to, kādi ārējie darbi bija jāpaveic

līgumā noteiktajā termiņā.

Civillikuma 1504.pantā noteikts, ka darījumu iztulkojot jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un ja tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši

jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu. Saskaņā ar Civillikuma 1505.pantu ja rodas šaubas par vārdu nozīmi, jāievēro to jēgums

un darījuma dalībnieku skaidri izsacītais vai kā citādi izrādītais nodoms.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. E/ sniedzis liecību, ka pagalmā ir veikti zemes līdzināšanas darbi, bet teritorija nav nobruģēta un labiekārtota.

Bruģēšanas darbi tiks veikti, kad būs pabeigti remontdarbi visās teritorijā esošajās ēkās. Vienlaikus /pers. E/ sniedzis liecību, ka atbildētājs ir apņēmies

veikt teritorijas sakārtošanu, kas sevī ietver gan sētas uzstādīšanu, gan teritorijas bruģēšanu. Liecinieka liecības nesatur informāciju, kādā termiņā pilnīgu

teritorijas labiekārtošanu darbus paredzēts veikt.

Tiesa atzīst, ka ar /pers. E/ liecību nav pierādīts, par kādu ārējo darbu veikšanu līdz 2017.gada 20.jūnijam ir vienojušās puses.

/pers. E/ nav starp pusēm noslēgtā pirkuma līguma dalībnieks. No liecinieka liecībām neizriet, ka liecinieks būtu piedalījies 2016.gada 3.novembra

pirkuma līguma noslēgšanā. Liecībā liecinieks sniedza informāciju, ka nav piedalījies līguma dalībnieku sarunās, darba uzdevumus viņam devis /pers. D/,

kas arī piedalījies darbu veikšanā. Norādīja, ka teritorijas pilnīgas labiekārtošanas darbus paredzēts veikt pēc visu teritorijā esošo ēku remonta

pabeigšanas. Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka /pers. E/ nevar zināt faktus, par kādu tieši ārējo darbu veikšanu līdz 2017.gada 20.jūnijam puses ir

vienojušās.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 105.panta piektajai daļai nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav

zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas. Liecinieks /pers. E/ liecībās sniedza informāciju, ka darba uzdevumus

viņam sniedzis /pers. D/, kā arī viņš no /pers. D/ dzirdējis par veicamajiem darbiem. /pers. D/ kā liecinieks lietā nav nopratināts.

Vadoties no Civilprocesa likuma 105.panta noteikumiem, tiesa atzīst, ka ar /pers. E/ liecībām nav pierādīts, par kādu ārējo darbu veikšanu puses ir

paredzējušas līdz 2017.gada 20.jūnijam.

Citi pierādījumi, no kuriem būtu iespējams konstatēt pušu gribu par līdz 2017.gada 20.jūnijam veicamajiem ārējiem darbiem, lietā nav iesniegti.

Civillikuma 1509.pantā noteikts, ka divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš

attiecīgā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.

Nav šaubu, ka starp pusēm noslēgtais pirkuma līgums ir divpusējs darījums. Tāpat ar minēto līgumu pusēm ir uzlikti pienākum – prasītājai samaksāt

pirkuma maksu, atbildētājam – nodot prasītājai dzīvokli, kā arī veikt dzīvokļa iekšējos un ēkas ārējos darbus.

Konkrētajā gadījumā kreditors ir prasītāja, kas lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu par laikā neveiktajiem darbiem.

Ievērojot minēto, pamatojoties uz Civillikuma 1509.pantu, tiesa atzīst, ka prasītāja nav pierādījusi, kādus ārējos darbus atbildētājam bija jāveic līdz

2017.gada 20.jūnijam. Līdz ar to arī lietā nav pierādīts, ka atbildētājs būtu pieļāvis ārējo darbu izpildes nokavējumu, kas būtu par pamatu līgumsoda

piemērošanai.

[22] Tiesa uzskata, ka apstākļos, kad prasītāja nav pierādījusi, par kādu ārējo darbu veikšanu puses vienojušās, atbildētāja pārstāvja iesniegtās

nekustamā īpašuma /adrese/ fotogrāfijas, kas fiksējušas teritorijas stāvokli, nepierāda nozīmīgs apstākļus izskatāmajā lietā.

Atbildētājs nav apstrīdējis, ka teritorija nav nobruģēta, vārti un sēta nav uzstādīta, ko apliecina arī liecinieka sniegtās liecības.

Vienlaikus, atbildētājs apstrīd, ka starp pusēm būtu panākta vienošanās par prasītājas pārstāvja norādīto darbu veikšanu. Lietā nozīmīgais

apstāklis, kas prasītājai jāpierāda, ir pušu vienošanās par veicamo ārējo darbu saturu, kas izskatāmajā lietā nav pierādīts, līdz ar ko teritorijas /adrese/

pašreizējais stāvoklis nav būtisks apstāklis strīda izšķiršanā.

[23] Tiesa atzīst, ka uz izskatāmo lietu neattiecas prasītājas pārstāvja iesniegtās fotogrāfijas, kurās fiksēts īpašuma /adrese/ koplietošanas telpu

stāvoklis.

Prasītājas pārstāvja viedokli, ka ēkas koplietošanas telpu remonta veikšana pašsaprotami ietilpst no līguma izrietošajos veicamajos darbs, tiesa

vērtē kritiski.

Pušu noslēgtajā pirkuma līgumā puses vienojušas par dzīvoklī veicamajiem darbiem (sk.līguma 3.2.punktu). Tā kā pirkuma līgumā nav ietverti

atbildētāja pienākumi veikt arī remontdarbus ēkas koplietošanas telpās, tiesa atzīst, ka iesniegtās fotogrāfijas neattiecas uz izskatāmas prasības

priekšmetu. Minēto nemaina Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumu, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas

kopīpašuma domājamās daļas.

[24] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ prasība pret /pers. B/ ir apmierināma daļēji un no /pers. B/ par labu /pers. A/ ir piedzenams

līgumsods par laiku no 2016.gada 16.decembra līdz 2017.gada 25.martam 3300,00 EUR apmērā. Savukārt prasība daļā par līgumsoda piedziņu

1000,00 EUR apmērā par termiņā neveiktajiem ārējiem darbiem ir noraidāma.

[25] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par nauda summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda summas 3300,00 EUR, ievērojot

Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

[26] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Ceļot prasību tiesā, prasītāja samaksājusi valsts nodevu 406,74 EUR apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,52 EUR apmērā.

Tā kā prasība tiek apmierināta daļā, tad no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli prasījumu apmierinātajai daļai,

tas ir – 314,85 EUR apmērā.

[27] Prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta noteikumiem tiesāšanās izdevumi ir arī ar lietas vešanu saistītie izdevumi, tajā skaitā izdevumi par advokāta

palīdzību.

Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja prasījums ir apmierināts

pilnīgi vai daļēji [..].

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas pirmais punkts paredz, ka izdevumi advokāta palīdzības samaksai atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 EUR, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par

30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

Turklāt Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Lietā prasītājai juridisko palīdzību sniedzis zvērināts advokāts Kristaps Mežinskis. Lietā iesniegti advokāta rēķini par kopējo summu 955,90 EUR

(lietas 18.lapa, lietas 58.lapa, lietas 154.lapa).

Tā kā prasība apmierināta daļēji, kā arī lieta izskatīta pirmās instances tiesā, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie

izdevumi - izdevumi par advokāta palīdzību - 495,00 EUR apmērā.

[28] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

[29] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos lūdzis tiesu piedzīt no prasītājas par labu /pers. B/ visus tiesāšanās izdevumus.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Pārbaidījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka lietā nav pierādījumu, ka atbildētājam lietas izskatīšanas dēļ būtu radušies tiesāšanās izdevumi.

Lietā ir rēķins un maksājuma uzdevums par samaksu par dokumentu atvasinājumu izgatavošanu (lietas 50-52.lapa). Maksa par dokumentu

atvasinājumu izgatavošanu nav tiesāšanās izdevumi Civilprocesa likuma 33.panta izpratnē, līdz ar ko atbildētājam nav radušies tādi izdevumi, kuru

atlīdzināšanu prasības daļējas apmierināšanas gadījumā paredz Civilprocesa likums.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 41.pantu, 44.pantu, 92.-97.pantu, 190.pantu, 193.pantu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, līgumsodu par laiku no 2016.gada

16.septembra līdz 2017.gada 25.martam 3300,00 EUR apmērā, tiesas izdevumus 314,85 EUR apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus -

izdevumus advokāta palīdzības samaksai 495,00 EUR, kopā 4109,85 EUR (četri tūkstoši viens simts deviņi euro un 85 centi).

Samaksa veicama /pers. A/, personas kods /personas kods/, norēķinu kontā AS “SEB bank”, Nr./numurs/.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma

procentus 6% apmērā gadā no galvenā parāda summas (3300,00 EUR) par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai).

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 1000,00 EUR apmērā piedziņu.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis U.Apsītis