Latvian court orders payment for utility debt based on property ownership and civil code provisions.

Lietas Nr. C26108513

Lietas arhīva Nr. C-0204-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014. gada 30. janvārī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Skrule

izskatīja rakstveida procesā Rēzeknē, Dārzu ielā 24 civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr.

42403021332, maza apmēra prasībā pret /pers. C/, /personas kods/,par parāda Ls 928,16 piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 22.augustā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) „Rēzeknes enerģija” iesniedza Rēzeknes tiesā maza

apmēra prasību pret /pers. C/ par parāda Ls 928,16 apmērā piedziņu par siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem pēc adreses

/adrese/Rēzeknē par laika periodu no 01.10.2008. līdz 30.06.2013.

Prasības pieteikumā maza apmēra prasībā par naudas piedziņu (l.l. 4.-8.) norādīja, ka prasītājs sniedz centralizētās siltumapgādes

pakalpojumus Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā no 2008.gada 1.oktobra saskaņā ar 22.09.2008. izsniegto licenču Nr.

S3007-08 un Nr. S2006-08 nosacījumiem, tajā skaitā, atbildētājas dzīvokļa īpašumam pēc adreses /adrese/Rēzeknē. Uz 2013.gada

21.augustu par laika periodu no 2012.gada 1.maija līdz 2013.gada 30.jūnijam atbildētājai izveidojies parāds par prasītāja sniegtajiem

siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem Ls 928,16 apmērā. Siltumenerģijas tarifa apmērus noteica Latgales pašvaldību

daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulators.

Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”

36.punktu, un pamatojoties uz SIA „Rēzeknes enerģija” izrakstītajiem rēķiniem, atbildētājai kā dzīvokļa /adrese/Rēzeknē īpašniecei un

centralizētās siltumapgādes pakalpojumu lietotājai bija pienākums norēķināties par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz

katra mēneša divdesmitajam datumam.

Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

Nekustamā īpašuma /adrese/Rēzeknē īpašniece ir atbildētāja, kurai ir jāuzņemas ar dzīvokļa īpašumu saistītie izdevumi un saistības,

t. sk., izdevumi par patērēto siltumenerģiju. Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 18.10.1994. noteikumu Nr. 204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu,

siltumenerģijas piegāde minētajai dzīvojamai notika saskaņā ar SIA „Rēzeknes enerģija” un SIA „Rēzeknes Namsaimnieks”

01.10.2008. noslēgtā līguma Nr. 2 „Par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajās

dzīvojamās ēkās” noteikumiem. Saskaņā ar šī līguma 1.1. un 1.3.punktu SIA „Rēzeknes enerģija” piegādā siltumenerģiju līdz

piederības robežai, bet apsaimniekotājs nodrošina lietotājus - telpu īpašniekus un īrniekus ar piegādāto siltumenerģiju. Līguma

1.5.punkts paredz, ka abonenti - dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam saskaņā ar spēkā

esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem.

2012.gada 15.maijā atbildētāja noslēdza līgumu Nr. 59616 par siltumenerģijas piegādi un lietošanu.

Prasītājs savus pienākumus izpildīja godprātīgi, bet atbildētāja nepildīja savas saistības, kā rezultātā uz 2013.gada 21.augustu

atbildētājai ir parāds par siltumenerģijas lietošanu Ls 928,16.

Pamatojoties uz LR Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”

3., 36.punktu, LR Ministru kabineta 1994.gada 18.oktobra noteikumu Nr. 204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu,

LR Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā

norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 1.1.apakšpunktu un 3.punktu, Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta 3.punktu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 127.pantu, Civillikuma 1488., 2107., 2108., 2109.pantu,

prasītājs lūdza tiesu piedzīt no /pers. C/ par labu SIA „Rēzeknes enerģija” parādu par siltumenerģijas piegādi Ls 928,16, valsts

nodevu Ls 139,22 un tiesas izdevumus Ls 3,30, uzliekot par pienākumu pārskaitīt parādu uz prasītāja bankas kontu AS „Swedbank”

LV81HABA0551022600432.

2013.gada 27.augustā Rēzeknes tiesa nosūtīja atbildētājai uz viņas deklarēto dzīvesvietu prasības pieteikumu maza apmēra prasībā,

paskaidrojuma veidlapu un procesuālo tiesību izskaidrojumu, uzdodot viena mēneša laikā sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu (l.l.

48.). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2013.gada 27.augustā tiesa pusēm rakstveidā izskaidroja viņu

procesuālās tiesības, informēja par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidroja tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (l.l. 46.-

48.).Noraidījumi tiesas sastāvam nav pieteikti. Atbildētāja nav iesniegusi Rēzeknes tiesā rakstveida paskaidrojumu. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Civilprocesa likuma 250. 25 panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Nav saņemts lūgums lietu izskatīt tiesas sēdē, un

atbilstoši minētajā likumā noteiktajam tiesa nolēma izskatīt civillietu rakstveida procesā. Tiesa 2013.gada 28.oktobrī nosūtīja pusēm

paziņojumu par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un paziņoja datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā

(l.l. 49.).

Tiesas dokumenti atbildētājai tika piegādāti Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktā kārtībā uz fiziskās personas

deklarētās dzīvesvietas adresi, kur tai ir jābūt sasniedzamai, līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas

3.punktu un otro daļu, uzskatāms, ka atbildētājai ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu un par attiecīgo dokumentu saturu,

un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma

sekojošu apsvērumu dēļ.

Konstatēts un ar prasības pieteikumam pievienotajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka SIA „Rēzeknes enerģija” ir

siltumenerģijas ražotāja un piegādātāja dzīvojamām mājām, ir komersanta reģistrācijas apliecības un izsniegto licenču Nr. S3007-08

u n Nr. S2006-08 siltumenerģijas realizācijai kopijas (l.l. 12.-14.). Ar Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu

regulatora 24.10.2008.g. lēmumu noteikti siltumenerģijas tarifi iedzīvotājiem, lietā ir tā kopija (l.l. 32.-35.). Lietā nav pierādījumu, ka

šie tarifi būtu apstrīdēti vai pakalpojumu summas aprēķinātas, neievērojot apstiprinātos tarifus.

2008.gada 1.oktobrī SIA „Rēzeknes enerģija” kā piegādātājs un SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” kā apsaimniekotājs noslēdza līgumu

Nr. 2 par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamajās ēkās, saskaņā

ar kura 1.1.punktu piegādātājs apņemas saražot un piegādāt siltumenerģiju karstā ūdens veidā apsaimniekotāja apsaimniekošanā

esošajām dzīvojamām mājām Rēzeknē un savukārt apsaimniekotājs apņemas saņemt un nodrošināt lietotājus - abonentus (dzīvokļu

īrniekus un īpašniekus) ar piegādāto siltumenerģiju. Minētā līguma 1.5.punktā noteikts, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un

piestādītajiem apmaksas dokumentiem abonenti - dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam.

Abonents apmaksā katrā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz nākošā mēneša 20.datumam, pamatojoties uz piegādātāja piestādīto

rēķinu, ir līguma un tā pielikuma kopijas (l.l. 16.-25.).

Tādējādi prasītājam bija līgumisks pienākums saražot siltumenerģiju un piegādāt to dzīvojamai mājai kā lietotājam kopumā. Minētie

nosacījumi atbilst Enerģētikas likuma 46.pantam, kura pirmā daļa definē, ka siltumapgādi veic energoapgādes komersanti enerģijas

lietotāju nodrošināšanai ar siltumenerģiju ēku un būvju apsildei. Konstatēts, ka šī līguma saistības prasītājs ir izpildījis.

Dzīvokļa īpašuma Nr. 16 un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma 662/31086 domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un

zemes, kas atrodas /adrese/Rēzeknē, īpašniece no 2005.gada 2.jūnija ir atbildētāja /pers. C/, ko pierāda zemesgrāmatas informācija

par īpašumu (l.l. 26.-28.).

2012.gada 15.maijā prasītājs kā piegādātājs un atbildētāja kā lietotāja noslēdza līgumu Nr. 59616 par siltumenerģijas piegādi un

lietošanu, kura 1.1.punktā noteikts, ka piegādātājs piegādā siltumenerģiju līdz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rēzeknē/adrese/,

siltumapgādes sistēmai, lai nodrošinātu lietotāja telpas ar apkuri un karsto ūdeni, bet lietotājs apņemas samaksāt par saņemtās

siltumenerģijas lietošanu saskaņā ara spēkā esošiem tarifiem, ir līguma kopija (l.l. 29.-31.). Minētā līguma 4.3.punktā noteikts lietotāja

pienākums savlaicīgi un pilnīgi maksāt par faktiski patērēto siltumenerģiju saskaņā ar piegādātāja piestādītajiem rēķiniem (l.l. 30.).

Saskaņā ar prasītāja aprēķinu parāds par piegādāto siltumenerģiju šim dzīvokļa īpašumam laikā no 2012.gada 1.maija līdz

2013.gada 30.jūnijam ir Ls 928,16 (l.l. 36.-45.). Tiesai nav pamata apšaubīt parāda summu.

Izvērtējot minēto kopumā, tiesa secina, ka prasītājam ir prasījuma tiesības par sniegto pakalpojumu apmaksas parāda piedziņu, bet

atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei ir pienākums samaksāt prasītājam par dzīvoklim piegādātās siltumenerģijas pakalpojumiem

prasības summas apmērā. Prasība ir pamatota un pierādīta ar tai pievienotajiem rakstveida pierādījumiem, prasības summa nav

apstrīdēta.

Prasība par parāda par siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem Ls 928,16 piedziņu no atbildētājas apmierināma saskaņā ar likuma

„Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā no 01.05.2004. līdz 31.12.2009.) 12.pantu, kas nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai

un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu; un likuma

„Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā no 01.01.2010. līdz 31.12.2010.) 12.panta ceturto daļu, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumu

norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā 01.01.2011.)

10.panta 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Civillikuma 1587. un 1590. pantu tiesīgi noslēgtslīgumsuzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un katrai pusei ir pret

otru prasības tiesības parlīgumaizpildīšanu.

Civillikuma 2109.pants nosaka, ka piegādes tiesiskajās attiecībās, ja piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās

attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem. Piegādātājs uzņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par zināmu cenu

(2107.pants) un saskaņā ar 1488.pantā noteikto pusei, kura saistības izpildījusi, ir tiesības prasīt, lai otrā puse atlīdzina to, ko

saņēmusi.

Atbilstoši Civillikuma 1811.pantā noteiktajam naudas saistību izpilda ar samaksu. Uz lietas izskatīšanas dienu tiesā nav iesniegti

pierādījumi, kas liecinātu par parāda samaksu, vai liktu apšaubīt prasības pamatotību un likumību.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 1998.gada 3.maija regulas (EK) 974/98 par eiro ieviešanu 1.pantu, grozījumiem

Civillikuma 1833.pantā (spēkā ar 01.01.2014.) un Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, ievērojot tā 6.pantu, ar tiesas

nolēmumu piedzītās naudas summas latos ir konvertējamas euro pēc noteiktā maiņas kursa 1 euro = 0,702804 latiem.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas prasītāja labā jāpiedzen tiesas izdevumi Ls 142,52 (202,79

euro), ko veido samaksātā valsts nodeva Ls 139,22 (198,09 euro) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma

un paziņojumu piegādi pusēm Ls 3,30 (4,70 euro) (l.l. 9.-11.).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 93., 97., 189.-193.,195., 204.1 , 250.25, 250.27

pantu, tiesa

nosprieda:

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija” maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/,sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr. 42403021332, labā

parādu Ls 928,16 (deviņi simti divdesmit astoņus latus un 16 santīmus) (1320,65 euro) un tiesas izdevumus Ls 142,52 (viens simts

četrdesmit divus latus un 52 santīmus) (202,79 euro), kopā Ls 1070,68 (viens tūkstotis septiņdesmit latus un 68 santīmus) (1523,44

euro).

Parāda un tiesas izdevumu summas samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija” norēķinu kontā AS

„Swedbank” LV81HABA0551022600432.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt atbildētājai termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit)

dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 30.janvārī.

Tiesnese I.Skrule