Regional court dismisses appeal against Competition Council's fine for market restriction violations.
Legislator summary
AI generatedThe Regional Administrative Court rejected the company's request to annul the Competition Council's decision imposing a fine for violating competition law. The Council found that the company's lease agreements restricted competitors' trading space, constituting a prohibited practice, and calculated the penalty based on the company's 2010 turnover. The court upheld the decision, ruling that the Council did not commit procedural errors and that the fine amount was appropriate given the company's role as the violation initiator and subsequent cessation of the breach.
Legislator headnote
AI generatedConcurrence Law Art. 11(1)7; Concurrence Law Art. 22, 24; Administrative Procedure Law Art. 307, 309: The Competition Council may initiate investigations sua sponte and impose fines for prohibited agreements; administrative courts must assess whether procedural violations occurred and whether the penalty is proportionate to the infringement's severity and duration.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr.A43012612 A43-0091-13/17
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2013.gada 15.jūlijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Amona, tiesneši S.Liniņa un V.Poķis,
piedaloties pieteicējas SIA „/Nosaukums/” pārstāvjiem I.A., T.Č. un A.S., un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Konkurences padomes pārstāvim V.H.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „/Nosaukums/” pieteikuma par Konkurences padomes 2012.gada 23.marta lēmuma Nr.E02-18 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Konkurences padomes (turpmāk – Padome) 2012.gada 23.marta lēmumu Nr.E02-18 (turpmāk – Lēmums) SIA „/Nosaukums/” (turpmāk – /Nosaukums/ vai pieteicēja) darbībās konstatēts Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpums un /Nosaukums/ piemērots Ls 13 000 naudas sods. Lēmumā konstatēts turpmāk minētais. [1.1] /Nosaukums/ un SIA „/Nosaukums 2/”, kas Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku (turpmāk – /Nosaukums/ grupa), kā nomnieks ar dažādiem iznomātājiem noslēdza nomas līgumus, kuros ietverti nosacījumi, kas ierobežo /Nosaukums/ grupas uzņēmumu (veikalu) konkurentu tirdzniecības platību nomu tirdzniecības centros. /Nosaukums/ ir 23 spēkā esoši un 12 pārtraukti līgumi, kas satur Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes, t.i., pazīmes, ka tika veiktas darbības (bezdarbība), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū. [1.2] Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus nosakāms kā tirdzniecības platību nomas tirgus tirdzniecības centros.
Ģeogrāfiskais tirgus var tikt sašaurināts līdz vienai administratīvajai teritorijai vai pat vēl šaurāk, vienlaicīgi ņemot vērā, ka nav lietderīgi konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt šaurāku par vienu administratīvo teritoriju. Ņemot vērā secinājumus par to, kādus patērētājus var piesaistīt katrs konkrētais tirdzniecības centrs šajā lietā, un balstoties uz iepriekšējo Padomes iedibināto praksi, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, kurā darbojas tirdzniecības centri konkrētās lietas ietvaros, nosakāms kā lokāls konkrētās (administratīvās teritorijas/apkaimes) robežās. Tomēr, ņemot vērā tirdzniecības centra lielumu un tā patērētāju aptveršanas teritoriju, ģeogrāfiskā tirgus robežas var tikt noteiktas gan šaurākas, gan plašākas nekā viena administratīvā teritorija katrā tirdzniecības centra gadījumā individuāli.
Ietekmētais konkrētās preces tirgus lietā ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus vienas administratīvās teritorijas, tās daļas vai vairāku administratīvo teritoriju ietvaros. [2] Lietas ietvaros izvērtētie nomas līgumi un tajos ietvertie ierobežojošie punkti neattiecas uz Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumiem Nr.797 „Noteikumi par atsevišķu vertikālo vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam” (turpmāk – Noteikumi Nr.797). Konkrētā vienošanās ir par telpu nomu un tā neietver vienošanos par preču pirkšanu vai pārdošanu, šādu vienošanos nevar uzskatīt par tādu vertikālu vienošanos, kas atbilst minētajiem noteikumiem un līdz ar to tajos ietvertajiem atbrīvojumiem, jo tā neatbilst izpratnei par vertikālu vienošanos tās tradicionālajā nozīmē.
Konkrētā vienošanās ir tāda vertikālā vienošanās, kura ietekmē horizontālās attiecības starp tirgus dalībniekiem. Klasiskajā izpratnē vertikālajām vienošanām parasti nav tiešas ietekmes uz horizontālajiem tirgiem un tās neietekmē citus konkurentus. Tāpēc konkrētās vienošanās gadījumā ierobežojošā līguma punkta iniciators /Nosaukums/ grupa ir uzskatāms par ieinteresēto pusi, kuras rīcības rezultātā vertikālā vienošanās rada sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus. Vienošanās starp /Nosaukums/ grupas uzņēmumiem un iznomātājiem atbilst Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un 11.panta ģenerālklauzulai, jo ir noslēgta starp diviem neatkarīgiem tirgus dalībniekiem un šī vienošanās rada nelabvēlīgas sekas horizontālajā tirgū un ietekmē konkurentus, līdz ar to uz to ir attiecināmi visi Konkurences likuma 11.pantā noteiktie ierobežojumi.
Vienošanās par 11.panta pirmās daļas 1.-7. punktā paredzētajām darbībām ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas, jo šo darbību mērķis objektīvā nozīmē vienmēr ir vērsts pret konkurenci un to sekas parasti ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Konstatējot pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes, kas atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktam, šo darbību mērķis jau pats par sevi ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana un tas īpaši nav jāpierāda.
Līgumos ietvertais punkts, kas ierobežo iznomātāja tiesības vienpersoniski izlemt par citu platību iznomāšanu tirdzniecības centrā un piešķir /Nosaukums/ grupas uzņēmumiem tiesības lemt par citu platību iznomāšanu citiem tirgus dalībniekiem, uzskatāms par vienošanos atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam. Ievērojot, ka /Nosaukums/ grupa un iznomātāji nav uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē, līgumos ietvertais punkts ir ierobežojošs ne vien attiecībā pret citiem potenciālajiem nomniekiem, bet arī nepamatoti ierobežo iznomātāja tiesības brīvi pārvaldīt savu uzņēmējdarbību.
Ierobežojošie līguma punkti ir radījuši tādus konkurences apstākļus citiem tirgus dalībniekiem iekļūšanai konkrētajā tirgū, kas neatbilst konkrētā tirgus normāliem apstākļiem. Tā kā, piemērojot Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktu, nav nepieciešams identificēt konkrētu tirgus dalībnieku, kurš vēlas iekļūt tirgū, tad pārkāpums izpaužas nevis kā konkrēta tirgus dalībnieka iekļūšanas tirgū faktiska apgrūtināšana, bet gan vienošanās ar mērķi šādu apgrūtinājumu radīt. [2.1] /Nosaukums/ grupas līgumos, kas saturēja Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes, netika konstatēti pierādījumi, ka šie līgumi būtu realizēti vai vērsti pret citiem iznomātājiem. [2.2] Padome 2011.gada 9.decembrī saņēma /Nosaukums/ 2011.gada 9.decembra vēstuli Nr.01-353/2011, kurā norādīts, ka /Nosaukums/ saviem sadarbības partneriem nosūtījis vēstules par nomas līguma noteikumu piemērošanu, izslēdzot no tiem punktus, kas saturēja pārkāpuma pazīmes.
Vēstulē /Nosaukums/ sniedz savu viedokli, kāpēc nomas līgumi nevar tikt uzskatīti par aizliegtiem. Padome šajā gadījumā nepiemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101.pantu, bet gan Konkurences likuma 11.pantu un minētā panta dispozīcija neietver kā kvalifikācijas pazīmi konstatēt būtisku ietekmi uz konkurenci. Lai piemērotu Konkurences likuma 11.panta pirmo daļu, nepieciešams konstatēt mērķi vai sekas, kas vērstas pret konkurenci. Iepriekš divos līdzīgos gadījumos ar līdzīgiem faktiskajiem apstākļiem Padome vienā no gadījumiem, t.i., SIA „/Nosaukums 3/” (turpmāk – /Nosaukums 3/) bija konstatējusi arī negatīvās sekas.
Līdz ar to, konstatējot pārkāpuma pazīmes, kas atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktam, šo darbību mērķis jau pats par sevi ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana un tas īpaši nav jāpierāda.
Visos tirdzniecības centros, kuru telpu nomas līgumi bija spēkā esoši un saturēja Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktos ierobežojumus, bez /Nosaukums/ bija arī citi telpu nomnieki. Lai izpildītos Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta kvalifikācija, ir jākonstatē mērķis vai sekas, kas ir vērstas pret konkurenci. Konkrēto vienošanos gadījumos starp /Nosaukums/ grupas uzņēmumiem un iznomātājiem izpildās viens kritērijs, t.i., mērķis. [2.3] Konkrēto ierobežojošo līguma noteikumu noteikšana ir izdevīga mazumtirgotājam, kas šādā veidā kontrolē un ierobežo konkurentu (arī potenciālo) piekļuvi tirgum un patērētājiem, bet ne iznomātājam, jo šādi līguma noteikumi potenciāli samazina iznomātāja rīcības brīvību nomnieku izvēlē un attiecīgi iespējas iznomāt tirdzniecības centra platības pēc patstāvīgas, neierobežotas izvēles, gūstot maksimālu labumu.
Tādējādi šādu noteikumu ietveršanā līgumā iznomātājs nav ieinteresēts, bet ir spiests tos pieņemt, lai noslēgtu līgumu vai nepasliktinātu līguma noteikumus ar /Nosaukums/ grupas uzņēmumiem. Ņemot vērā minēto, nav nepieciešams piemērot naudas sodu iznomātājiem, ar kuriem /Nosaukums/ grupa slēdza telpu nomas līgumus. [2.4] Tā kā līdz lēmuma pieņemšanas brīdim nav pieejams /Nosaukums/ 2011.gada dalībnieku sapulces apstiprinātais finanšu gada pārskats, atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.796 „Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.796) 3.punktam naudas soda aprēķināšanai izmantojami iepriekšējā noslēgtā finanšu gada apstiprinātie pārskati, tātad 2010.gada finanšu pārskats. /Nosaukums/ neto apgrozījums 2010.gadā bija Ls 72 970 083.
Lai arī /Nosaukums/ grupas noslēgtie līgumi neatbilst vertikālai vienošanai Noteikumu Nr.797 izpratnē, ievērojot šo vienošanos saturu, raksturu un būtību un ņemot vērā, ka vienošanās nav slēgtas starp konkurentiem, kā rezultātā naudas sods piemērojams saskaņā ar Konkurences likuma 12.panta otro daļu, iespējams naudas sodu noteikt kā par vieglu pārkāpumu. Lietā netika konstatēts, ka nomas līgumos ietvertie ierobežojumi ir piemēroti. /Nosaukums/ grupa ir pārkāpuma iniciators, ko apstiprina fakts, ka analoģiska satura ierobežojumi ietverti dažādos līgumos ar dažādiem iznomātājiem, kas slēgti atšķirīgos laika posmos. /Nosaukums/ ir tieši ieinteresēta konkrēta ierobežojuma ietveršanā telpu nomas līgumos, jo tas novērš konkurenci preču segmentā, kuras konkrētajā tirdzniecības centrā potenciāli varētu realizēt specializētais pārtikas veikals, un līdz ar to arī novērš /Nosaukums/ veikalu ienākumu samazināšanās risku. /Nosaukums/ pozīcijas tirgū ir vājākās nekā /Nosaukums 3/ un SIA „/Nosaukums 4/” (turpmāk – /Nosaukums 4/), tādējādi pārkāpuma iespējamās sekas nevarētu būt tik smagas, kā /Nosaukums 4/ gadījumā (ja tās būtu iestājušās) vai /Nosaukums 3/ gadījumā.
Ņemot vērā minētos apsvērumus, naudas sods nosakāms 0,025 % apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.
Pārkāpuma ilgums konkrētajā lietā tiek noteikts, sākot ar pirmo /Nosaukums/ grupas noslēgto telpu nomas līgumu - 2004.gada 6.decembri, kad tika noslēgts līgums ar SIA „/Nosaukums 5/”. Padome ņem vērā, ka /Nosaukums/ pēc savas iniciatīvas līdz Lēmuma pieņemšanai ir pārslēgusi telpu nomu līgumus, kā arī vienojusies ar iznomātājiem par grozījumiem, izslēdzot konkurenci ierobežojošos punktus. Padome par pārkāpuma izbeigšanas dienu pieņem datumu, kad tika pārtraukts/grozīts pēdējais no līgumiem. Pārkāpuma beigu datums ir 2011.gada 8.decembris, kad tika noslēgti nomas līguma grozījumi ar SIA „/Nosaukums 6/”. Tādējādi pārkāpums ilga no 2004.gada 6.decembra līdz 2011.gada 8.decembrim. Ņemot vērā apsvērumus saistībā ar pārkāpuma ilgumu, naudas sods nosakāms 0,7% apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Ņemot vērā Noteikumu Nr.796 17.-19.punktā noteikto un iepriekš minētos apsvērumus, kopējais naudas sods /Nosaukums/ nosakāms 0,725% apmērā (Ls 529 033,10) no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Izpildās šādi Noteikumu Nr.796 23.punktā minētie apstākļi: tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem bijusi būtiska nozīme pārkāpumu konstatēšanā, kā arī ir iesniegti pierādījumi par vienošanos neīstenošanu. Tāpēc sods ir samazināms un nosakāms Ls 264 516,55 apmērā. /Nosaukums/ grupa darbībās nav konstatējami atbildību pastiprinoši apstākļi. Ņemot vērā Noteikumu Nr.796 23.2.apakšpunktā minēto un ievērojot samērīguma un proporcionalitātes principu, ir iespējams samazināt naudas sodu līdz Ls 132 258,28. Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, pārkāpuma smagumu un raksturu, labums sabiedrības interesēm var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā iepriekš aprēķinātais, vienlaikus sasniedzot sodīšanas mērķi
– nodrošinot naudas soda speciālo preventīvo iedarbību un arī vispārējo preventīvo iedarbību. Nosakot galīgo naudas soda apmēru, Padome ņem vērā, ka /Nosaukums/ pēc savas iniciatīvas pārtrauca pārkāpumu, veicot grozījumus līgumos ar iznomātājiem, kā arī informatīvo vēstuli iznomātājiem. Ņemot vērā lietderīguma un samērīguma apsvērumus, galīgais naudas sods /Nosaukums/ nosakāms Ls 13 000 apmērā.
[3] /Nosaukums/ Lēmumu pārsūdzēja tiesā, pieteikumā norādot turpmāk minēto. [3.1] Lēmumā nav vērtēti visi pieteicējas iesniegumos norādītie argumenti. Tiesas secinātais /Nosaukums 3/ lietā nav attiecināms uz konkrētās lietas apstākļiem. [3.2] No Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas izriet, ka ierobežojošu nosacījumu iekļaušana nomas līgumos pati par sevi nav uzskatāma par pārkāpumu. Pārkāpuma konstatācijai nepieciešams pierādīt, ka ierobežojošie nosacījumi pēc mērķa vai pēc sekām spēj negatīvi ietekmēt konkurenci.
Atbilstoši Eiropas Komisijas Vadlīnijām par 81.panta trešās daļas (šobrīd – LESD 101.panta trešās daļas) piemērošanu, vērtējot, vai vienošanās pēc mērķa ir vai nav vērsta pret konkurenci, ir jāņem vērā vienošanās saturs, kā arī objektīvie mērķi, kas no tās izriet. Jāņem vērā arī konteksts, kādā vienošanās var tikt/tiek realizēta, kā arī vienošanās dalībnieku uzvedība un rīcība tirgū. Lietā Competition Authority pret Beef Industry Development Society Ltd un Barry Brothers (Carringmore) Meats Ltd.
ģenerāladvokāte norādījusi, ka, pārbaudot, vai nolīguma mērķis ir ierobežot konkurenci, ir jāņem vērā ne tikai tā saturs, bet arī juridiskais un ekonomiskais konteksts un lai secinātu, vai attiecīgā vienošanās ierobežo konkurenci, nepietiek vērtēt tikai vienošanās nosacījumus, bet jāpēta tirgus un ierobežojošo nosacījumu iekļaušanas ekonomiskais pamatojums. Vērtējot, vai vienošanās negatīvi ietekmē konkurenci pēc mērķa, var izšķirt divas situācijas: kad vienošanās paredz stingrus konkurences ierobežojumus, t.i., vienošanās pati par sevi ir vērsta pret konkurenci un nav nepieciešams dziļāks vērtējums par konkrētiem tirgus juridiskajiem un/vai ekonomiskajiem apstākļiem vai kad vienošanās neparedz stingrus konkurences ierobežojumus, un līdz ar to pārkāpuma pierādīšanai ir jāvērtē citi apstākļi, kādos vienošanās tika noslēgta un realizēta.
Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) praksi par vienošanām, kuras uzskatāmas par stingriem konkurences ierobežojumiem un pašas par sevi būtiski kavē, ierobežo vai deformē konkurenci, secināms, ka ierobežojošie nosacījumi nomas līgumos starp mazumtirgotājiem un telpu iznomātājiem nevar tikt uzskatīti par stingro konkurences ierobežojumu, kas bez papildu izpētes var tikt automātiski uzskatīta par konkurenci ierobežojošu. Lai pierādītu negatīvu ietekmi uz konkurenci pēc mērķa vai sekām, jāvērtē konkrētā nomas līguma nosacījumi, ievērojot šo nosacījumu piemērošanu ekonomiskajā kontekstā, t.i., kādā veidā līguma nosacījumu piemērošana var ietekmēt atsevišķus tirgus dalībniekus un konkurenci konkrētajā tirgū kopumā. [3.3] No Noteikumu Nr.797 un Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumu Nr.798 ,,Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam” (turpmāk – Noteikumi Nr.798) nosaukumiem var secināt, ka likumdevējs ir paredzējis atbrīvojumus no Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā ietvertajiem aizliegumiem.
Līdz ar to visi Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ietvertie aizliegumi automātiski nav uzskatāmi par tādiem, kas pēc sava mērķa spēj būtiski ierobežot konkurenci. Izdodot Noteikumus Nr.797 un 798, likumdevējs gribēja nošķirt tirgus dalībnieku vienošanās, kuras var tikt atbrīvotas no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ietvertā vienošanās aizlieguma no vienošanām, kuras automātiski pēc mērķa ir uzskatāmas par aizliegtām.
No Noteikumiem Nr.797 un Nr.798 izriet, ka par stingriem konkurences ierobežojumiem ir uzskatāmas vienošanās starp nekonkurējošiem tirgus dalībniekiem par tālākpārdošanas cenas noteikšanu (8.1.punkts) un vienošanās par tirgus sadali (8.2.-8.5.punkts, 12.1.- 12.3.punkts) jeb Konkurences likuma pirmās daļas 1. un 3.punktā paredzētās vienošanās un vienošanās starp konkurentiem, kas nav uzskatāmas par horizontālajām karteļa vienošanām jeb Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-3. un 5.punktā paredzētās vienošanās, ja iespējams konstatēt, ka tās atbilst karteļa vienošanās pazīmēm.
Savukārt visas citas vienošanās - vertikālās, horizontālās (kas nav karteļa vienošanās) un vienošanās, kas izriet no Konkurences likuma 11.panta ģenerālklauzulas, un kas tajā skaitā tiek paredzētas nomas līgumos, nav uzskatāmas par aizliegtām. Līdz ar to pirms secinājumu izdarīšanas par šādu vienošanās atbilstību Konkurences likuma normām ir dziļāk jāpēta vienošanās rašanās un pastāvēšanas juridiskie un ekonomiskie apstākļi; konkrētais tirgus, ko ietekmē vienošanās; konkrētā tirgus dalībnieka rīcība tirgū u.c. aspekti, kas nodrošina iespēju izdarīt secinājumus par vienošanās ietekmi uz konkrēto tirgu pēc mērķa vai sekām. [3.4] Uz /Nosaukums/ grupas nomas līgumiem nevar tikt attiecināts per se aizliegums.
Padome šo Pieteicējas argumentu nav izvērtējusi. Padomes Izpilddirekcijas Juridiskā departamenta direktora vietnieces M.G. rakstā „Aizliegtas vienošanās pārkāpums nav prezumējams” norādīts, ka konkurences tiesības ir grūti definējamas, ietveramas striktos juridiskos rāmjos, jo nav divu vienādu pārkāpuma situāciju un, ka jebkurā situācijā, kad jāvērtē iespējamā Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas vai LESD 101.panta pirmās daļas piemērošana, vispirms jāidentificē konkrētās tirgus dalībnieku darbības mērķis (skat.
Jurista Vārds, 2012.gada 24.aprīlis, Nr.17/18). Pieteicēja lietas izskatīšanas laikā uzsvēra, ka nevar salīdzināt /Nosaukums/ grupu, tās lielumu un pozīcijas tirgū ar tirgus līderiem /Nosaukums 3/ un /Nosaukums 4/. Līdz ar to nav pamatoti attiecināt /Nosaukums 3/ un /Nosaukums 4/ lietās Padomes izdarītos secinājumus uz šo lietu. Tāpat nebūtu pamatots secinājums, ka visi Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.-7.punktā ietvertie pārkāpumi vienmēr uzskatāmi par per se aizliegtiem. Neatkarīgi no tā, vai pārkāpums vērtējams pēc mērķa vai sekām, ja attiecīgā tirgus dalībnieku rīcība nav uzskatāma par stingru konkurences ierobežojumu, kas pati par sevi būtiski negatīvi ietekmē tirgu, atbilstoši EST prakses atziņām ir jākonstatē vienošanās būtiska negatīva ietekme uz tirgu. [3.5] Gan Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas dispozīcija, gan LESD 101.panta pirmās daļas dispozīcijas ir līdzīgas – abas normas tieši neparedz būtiskas negatīvas ietekmes konstatēšanu kā priekšnoteikumu pārkāpuma esamībai.
Taču EST praksē ir nostiprinājies viedoklis, ka tikai vienošanās, kas var būtiski negatīvi ietekmēt konkrēto tirgu, ir uzskatāmas par aizliegtām. Šādas pieejas attiecināmību uz Konkurences likuma interpretāciju apstiprina Konkurences likuma 23.panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktais, ka Padome var neierosināt lietu, ja iespējamais pārkāpums ir maznozīmīgs. Tādējādi nav pamatots Padomes norādītais, ka tā nepiemēro LESD 101.pantu, bet gan Konkurences likuma 11.pantu un minētā panta dispozīcija neietver kā kvalifikācijas pazīmi konstatēt būtisku ietekmi uz konkurenci.
Padome līdzšinējā praksē attiecināja Eiropas Komisijas lēmumos un EST spriedumos izdarītos secinājumus attiecībā uz nacionālā Konkurences likuma normu interpretāciju un nav saprotams, kāpēc tas nav iespējams šajā lietā. [3.6] Atsaucoties uz secinājumiem /Nosaukums 3/ lietā, pieteicēja jau iepriekš norādīja, ka ierobežojošu punktu esamība nomas līgumos palielina ražotāju/piegādātāju atkarību no spēcīgā mazumtirgotāja. No minētā secināms, ka būtiski negatīvi ietekmēt konkurenci konkrētajā tirgū var tikai tie mazumtirgotāji, kam ir tirgus vara; un tieši tirgus līderu rīcība, paredzot nomas līgumos ierobežojošus nosacījumus var tikt vērsta pret citiem nelieliem mazumtirgotājiem, vēl vairāk novājinot to pozīcijas tirgū un ierobežojot to iespējas nodrošināt pretsvaru tirgus līderiem /Nosaukums 3/ un /Nosaukums 4/.
Minētais jāņem vērā, vērtējot būtiskas negatīvas ietekmes konstatēšanas nepieciešamību un pārkāpuma esamību. [3.7] Atbilstoši EST praksei līgumos ietvertie pušu tiesību/pilnvaru ierobežojošie nosacījumi nevar automātiski tikt uzskatīti par konkurences tiesību ierobežojumiem. Lielākā daļa no nomas līgumiem tiek slēgta, pirms tiek uzbūvēts tirdzniecības centrs, līdz ar to iznomātājs pirms tirdzniecības centra celtniecības uzsākšanas ir ieinteresēts atrast nomnieku, kas spētu nodrošināt veikto investīciju atguvi ilgtermiņā.
Savukārt nomnieki, slēdzot ilgtermiņa līgumus, ir ieinteresēti paredzēt sev garantijas, lai ilglaicīga darbība konkrētajā tirdzniecības centrā būtu rentabla. Šādu garantiju nodrošina ierobežojošie nosacījumi, kas paredz iznomātāja pienākumu saskaņot ar enkura nomnieku mazumtirgotājus, kas vēlas nomāt telpas attiecīgajā tirdzniecības centrā. Minēto nosacījumu nepieciešamība un to atbilstība konkurences tiesību normām ir jāvērtē, ņemot vērā attiecīgā mazumtirgotāja - enkura nomnieka - pozīcijas konkrētajā tirgū.
Tirgus dalībniekiem ar mazām tirgus daļām ir jānodrošina iespēja izmantot aizsardzības mehānismus, lai tirgus līderi nespētu ļaunprātīgi realizēt savu tirgus varu pret maziem mazumtirgotājiem, ienākot attiecīgajā tirdzniecības centrā ar savu piedāvājumu. Šādā gadījumā konkurencei tiktu nodarīts pretējs efekts, nodrošinot iespēju tirgus līderiem iznīcināt esošus vājus konkurentus, kā ari nepieļaut jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū. Konkrētie ierobežojošie nosacījumi ir vērsti pret tirgus līderiem /Nosaukums 4/ un /Nosaukums 3/), lai aizsargātu savas investīcijas un tādējādi nodrošinātu savu attīstību tirgū.
Tie ir uzskatāmi par aizsargmehānismu, kas nodrošina iespēju mazumtirgotājiem ilgtermiņā plānot savu darbību tirgū, mazināt zaudējumu un bankrotēšanas riskus. Bez savstarpējām garantijām, kas nodrošinātu abu pušu (iznomātāja un nomnieka) komercdarbības rentabilitāti, tirdzniecības centrs konkrētajā teritorijā netiktu uzbūvēts, kas rezultātā novestu pie konkurences ierobežošanas, jo patērētājam netiktu piedāvāta jauna tirdzniecības vieta un attiecīgi tiktu sašaurinātas iepirkšanās vietu izvēles iespējas, kas ir pretrunā ar Konkurences likuma mērķi.
Tirgus specifika ir tāda, ka no vienas puses iznomātājs nav ieinteresēts slēgt līgumus ar konkurējošiem tirgus dalībniekiem (gan konkurējošiem ikdienas patēriņa preču mazumtirgotājiem, gan citiem konkurējošiem specializēta tipa veikaliem), piedāvājot patērētājam plašu sortimentu viena tirdzniecības centra robežās un no otras puses paši mazumtirgotāji nav ieinteresēti piedāvāt savu ikdienas patēriņa preču klāstu tirdzniecības centros, kur jau darbojas cits konkurējošs mazumtirgotājs. Tas redzams no faktiskās situācijas tirgū, jo ne visi nomas līgumi paredz ierobežojošus nosacījumus, taču katrā tirdzniecības centrā ir tikai viens mazumtirgotājs.
Šāda interese ir tikai tirgus līderiem, kuriem ir pietiekama tirgus vara, lai izkonkurētu no attiecīgā tirdzniecības centra vāju konkurentu – citu nelielu mazumtirgotāju. Tirdzniecības centros, kuros /Nosaukums/ grupas uzņēmumi uzskatāmi par enkura nomnieku, darbojas specializēta tipa veikali. Tādējādi tiek sasniegts mērķis nodrošināt patērētājiem plašas izvēles iespējas, veicot iepirkumu gan enkura nomnieka mazumtirdzniecības veikalā, gan specializētā tipa veikalos. Līdz Lēmuma pieņemšanai Padome nesaņēma sūdzības par /Nosaukums/ grupas uzņēmumu nomas līgumos ietvertiem ierobežojošiem nosacījumiem un kāda specializēta tipa veikala nespēju uzsākt darbību tirdzniecības centrā, kur ir /Nosaukums/ grupas uzņēmumu veikals.
Tas, ka netika konstatēta vienošanās realizēšana, tika ņemts vērā, tikai nosakot soda apmēru, nevis vērtējot vienošanās sekas tirgū. Ņemot vērā minēto, nav pamatoti attiecināt /Nosaukums 3/ un /Nosaukums 4/ lietās izdarītos secinājumus uz izskatāmo lietu. Padome nepamatoti nevērtēja /Nosaukums/ grupas uzņēmumu pozīcijas konkrētajā tirgū, lai analizētu, vai konkrētā /Nosaukums/ grupas rīcība var būtiski ietekmēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū. [3.8] No Lēmumā secinātā par konkrēto tirgu un ietekmēto konkrēto tirgu secināms, ka par ģeogrāfiskajām konkrētās preces tirgus robežām ir uzskatāmas tās administratīvās teritorijas robežas, kur atrodas tirdzniecības centrs, kurā /Nosaukums/ vai saistītais uzņēmums ir uzskatāms par enkura nomnieku un kur tirdzniecības platības nomas līgumā ir paredzēti nosacījumi, kas Padomes ieskatā ir uzskatāmi par konkurenci ierobežojošiem.
No Lēmumā definētā konkrētā tirgus izriet, ka tirdzniecības platību nomas tirgū tirdzniecības centros konkrētās administratīvās teritorijas/apkaimes robežās par konkurentiem ir uzskatāmi visu to tirdzniecības centru iznomātāji, kas atrodas attiecīgās administratīvās teritorijas/apkaimes robežās; un, ka ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū vienas administratīvas teritorijas, tās daļas vai vairāku administratīvo teritoriju ietvaros par konkurentiem ir uzskatāmi visi ikdienas patēriņa preču mazumtirgotāji, ieskaitot specializēta tipa veikalus.
Attiecībā uz LESD 101.panta piemērošanu konkrētā tirgus noteikšana parasti ir nepieciešama, lai noskaidrotu, vai vienošanās var vai nevar būtiski negatīvi ietekmēt konkurenci konkrētajā tirgū, proti, to kavēt, ierobežot vai deformēt. EST Lombard Club lietā ir norādījusi, ka konkrētā tirgus definīcijas mērķis lietās, kas skar LESD 102.panta pārkāpumus, un lietās, kas skar LESD 101.panta pārkāpumus, atšķiras. Lietās, kas skar vienošanās aizlieguma pārkāpumus, konkrētā tirgus definēšana ir vajadzīga, lai noteiktu, vai vienošanās spēj būtiski ietekmēt konkurenci konkrētajā tirgū.
Ietekme uz konkurenci ir jāvērtē, ņemot par pamatu vispārpieņemto praksi un pieeju, kura pastāv lietās par konkurences tiesību pārkāpumiem gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā. Minētā prakse paredz vērtējumu par konkrētās vienošanās ietekmi uz konkurenci konkrētajā tirgū; tas izriet no nepieciešamības katras lietas ietvaros definēt konkrēto tirgu, tādējādi objektīvi novērtējot vienošanās negatīvas ietekmes būtiskumu. Ņemot vērā Lēmumā definētos konkrētos tirgus - gan tirgu, kurā Padomes ieskatā notiek pārkāpums, gan ietekmētajā tirgū, nav pamatoti sašaurināt vienošanās ietekmes vērtējumu līdz viena tirdzniecības centra robežām.
Šāda sašaurināšana būtu arī pretrunā Lēmumā norādītajām konkrēto tirgu definīcijām. [3.9] Padome nav ņēmusi vērā /Nosaukums/ 2011.gada 17.jūnija vēstulē ietverto situācijas izvērtējumu par konkurējošo tirgus dalībnieku esamību lokālos tirgos, kur darbojas /Nosaukums/ grupas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietas. /Nosaukums/ vēstules 2.punktā tika ietverts viedoklis attiecībā uz konkrētā tirgus pretrunīgu definīciju, kas netika izvērtēts Lēmumā, un Padome nav izskaidrojusi Lēmumā savu nostāju attiecībā uz /Nosaukums/ vēstulē minēto argumentu attiecināmību, lemjot par pārkāpuma esamību pieteicējas rīcībā.
Padome nav ņēmusi vērā ne tikai pieteicējas lūgumu ņemt vērā pieteicējas 2011.gada 17.jūnija vēstulē, bet arī 2011.gada 9.decembra un 2011.gada 17.jūnija vēstulēs sniegto argumentāciju. Daļa argumentu netika atspoguļota, daļa tika atspoguļota daļēji, bet argumenti netika vērtēti. Pieteicējas norādītie apstākļi varēja ietekmēt lietas iznākumu, bet Lēmumā pat nav argumentēts, kāpēc pieteicējas argumentācija uz lietu nav attiecināma. Tas atbilstoši EST un Senāta norādītajam citās lietās ir uzskatāms par būtisku pārkāpumu.
[4] Padome paskaidrojumos par pieteikumu norāda Lēmumā minētos argumentus un papildus paskaidro turpmāk minēto.
[4.1] Konkrētajā gadījumā ir saskatāms acīm redzams pārkāpuma mērķis, jo savādāk nav izskaidrojami nomas līgumi, kuros ietverts ierobežojošs noteikums, kas, pirmkārt, ierobežo iznomātāju brīvi rīkoties ar savu īpašumu un ierobežo tā tiesības vienpersoniski izlemt par citu platību iznomāšanu tirdzniecības centrā, otrkārt, pieteicējai tiek piešķirtas tiesības izlemt par citu platību iznomāšanu tirdzniecības centrā citiem tirgus dalībniekiem (potenciālajiem pieteicējas konkurentiem). EST ir skaidrojusi atšķirību starp pārkāpumiem, kuru pamatā ir mērķis, un pārkāpumiem, kuru pamatā ir sekas, un ir norādījusi, ka pamatā to nosaka apstāklis, ka noteiktu veidu vienošanās starp uzņēmumiem jau pēc to rakstura var tikt uzskatītas par konkurencei kaitējošām, tādējādi, konstatējot, ka šajā gadījumā divi neatkarīgi tirgus dalībnieki vienojās par ierobežojošu nosacījumu ietveršanu līgumā, lai apgrūtinātu cita potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšanu konkrētajā tirgū, ir saskatāms pret konkurenci vērsts mērķis un līdz ar to šajā gadījumā nav nepieciešams izskatīt to sekas. [4.2] 2012.gada 29.maijā Administratīva apgabaltiesa pieņēma spriedumu lietā attiecībā uz /Nosaukums 3/, kur Padome konstatēja līdzīgus faktiskos apstākļus.
Apgabaltiesa atzina, ka vienošanās nav uzskatāma par vertikālu vienošanos tradicionālajā izpratnē, savukārt attiecībā uz pārkāpuma mērķi apgabaltiesa uzskatīja, ka vienošanās ietvertais punkts, kas ierobežo iznomātāja tiesības vienpersoniski izlemt par citu nomas platību iznomāšanu tirdzniecības centrā un piešķir /Nosaukums 3/ grupas uzņēmumiem tiesības lemt par citu platību iznomāšanu citiem tirgus dalībniekiem, uzskatāms par aizliegu vienošanos. Apgabaltiesa secināja, ka /Nosaukums 3/ grupas uzņēmumi kā enkurnomnieki, apzinoties savu tirgus varu, ir vienojušies ar iznomātāju iekļaut telpu nomas līgumos punktus, kas ierobežo potenciālo tirgus dalībnieku iekļūšanu iznomātāja pārvaldītajos tirdzniecības centros.
Līdz ar to vienošanās mērķis bija kavēt konkurenci un liegt citiem tirgus dalībniekiem pieeju konkrētajam tirgum. [4.3] Pieteicējas atsauce uz M.G. publikāciju nav korekta. Minētais raksts ir juristu diskusija, kas sniegts kā komentārs uz advokāta M.M. rakstu. Atsevišķi M.G. secinājumi ir atrauti no kopējā komentārā sniegtā viedokļa, mēģinot tos piemērot konkrētas lietas apstākļiem. Nav šaubu, ka /Nosaukums 3/, /Nosaukums 4/ un /Nosaukums/ ir tirgus līderi mazumtirdzniecībā, un pamatā arī enkurnomnieki tirdzniecības centros, turklāt nomas līgumos ietvertie ierobežojumi ir gandrīz identiski, tādējādi Padome pamatoti norādīja, ka minētajām lietām ir līdzīgi faktiskie apstākļi. [4.4] Padome ņēma vērā /Nosaukums/ grupas lielumu un pozīcijas tirgū.
Lēmuma sadaļā par naudas soda apmēru Padome ir norādījusi, ka tā ņem vērā faktu, ka pieteicējas pozīcijas tirgū ir vājākas nekā /Nosaukums 3/ un /Nosaukums 4/ pozīcijas, tādējādi pārkāpuma iespējamās sekas nevarētu būt tik smagas, kā /Nosaukums 4/ (ja tās būtu iestājušās) vai /Nosaukums 3/ gadījumā. [4.5] No Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta izriet, lai konstatētu Konkurences likuma 11.pantā paredzēto pārkāpumu, ir nepieciešams konstatēt pārkāpuma mērķi vai sekas. Tas nozīmē, ka, lai konstatētu un piemērotu Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, nav nepieciešams kā priekšnoteikumu konstatēt būtisku ietekmi uz konkurenci.
Konkurences likuma 23.panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktais par lietas neierosināšanu ir Padomes tiesības. Atsevišķos gadījumos lietu var neierosināt, ja pirmšķietami ir skaidrs, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, piemēram, tāds, kur iesaistīti mazi tirgus dalībnieki, kopējais tirgus ir ļoti šaurs, nenozīmīgs tautsaimniecībā kopumā jeb pārkāpums izdarīts jomā, kas ir nenozīmīga patērētajam. Konkrētajā pārkāpumā ir iesaistīts trešais lielākais mazumtirgotājs un pārkāpums attiecas uz tirdzniecības telpu nomu, ierobežojot specializēto veikalu ienākšanu tirgū, kas ir ļoti būtiski patērētājiem, jo tas mazina patērētāju izvēles iespēju un piekļuvi ražotāju, tajā skaitā nelielo ražotāju produktiem, tādējādi šajā gadījumā pārkāpums nav uzskatāms par maznozīmīgu Konkurences likuma izpratnē. [4.6] Tas, ka nomas līgumi tiek slēgti, pirms tiek uzbūvēts tirdzniecības centrs, jo iznomātājs pirms tirdzniecības centra celtniecības uzsākšanas ir ieinteresēts atrast nomnieku, kas spētu nodrošināt veikto investīciju atguvi ilgtermiņā, neattaisno pārkāpumu.
Pieteicējai kā komercsabiedrībai ir jāievēro Latvijā spēkā esošie normatīvie akti. Līgumos ietvertie ierobežojumi attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem un līgumā nebija atrunāts, ka minētie ierobežojumi tiek attiecināti tikai uz /Nosaukums 3/ vai /Nosaukums 4/, tādējādi argumenti par aizsardzības mehānismu neiztur kritiku. Savstarpējas garantijas nav veidojamas uz Konkurences likuma pārkāpuma bāzes. Iekļaujot nomas līgumos šādus ierobežojumus, tiek ierobežotas patērētāja izvēles tiesības, tas neatbilst Konkurences likuma mērķim un veido pārkāpuma sastāvu. [4.7] Definējot konkrēto tirgu, Padome ņēma vērā Eiropas Komisijas praksi, saskaņā ar kuru mazumtirdzniecībā ir pamatoti kā atsevišķu tirgu izdalīt mazumtirdzniecību supermārketu, hipermārketu un zemo cenu veikalu ķēdes, neņemot vērā iepirkšanos mazos specializētos veikalos.
Nosakot konkrēto tirgu, tika ņemta vērā nomas līgumu ietekme uz ietekmēto tirgu, kas konkrētās lietas ietvaros ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus. Attiecībā uz ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību ir pamatoti noteikt šādu sadalījumu, tomēr attiecībā uz tirdzniecības platību nomas tirgu nav pamatoti neņemt vērā iepirkšanos mazos, specializētajos veikalos, jo konkrētais nomas līgums ietekmē to iespējas konkurēt ietekmētajā tirgū. Nomas līgums bieži v i e n ietekmēs ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgu, tomēr atsevišķos gadījumos, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus, ierobežojošam nomas līgumam v a r būt ietekme arī uz citiem tirgiem, šīs lietas ietvaros - pārtikas tirdzniecību specializētajos veikalos.
Arī Administratīvā apgabaltiesa 2012.gada 29.maija spriedumā /Nosaukums 3/ lietā atzina par pareiziem Padomes secinājumus par konkrētās preces tirgus un ietekmētā tirgus noteikšanu. [4.8] Pieteicējai tikšanās laikā vairākkārt tika norādīts, ka tās pārkāpums neatšķiras no /Nosaukums 3/ un /Nosaukums 4/ pārkāpuma. Padome konstatēja, ka šie trīs mazumtirdzniecības līderi ir bijuši iniciatori, nomas līgumos ar tirdzniecības centra iznomātājiem iekļaujot ierobežojošus punktus, kā rezultātā tika radīts apgrūtinājums konkrētiem tirgus dalībniekiem iekļūt konkrētajā tirgū. Padome vērtēja un ņēma vērā mazumtirgotāju lomu un pozīcijas tirgū – gan faktu, ka pieteicēja pirms Lēmuma pieņemšanas ir pārslēgusi telpu nomas līgumus, izslēdzot ierobežojošos punktus, gan faktu, ka pieteicējas pozīcijas tirgū ir vājākas kā /Nosaukums 3/ vai /Nosaukums 4/ pozīcijas. Tāpēc naudas sods ievērojami tika samazināts.
[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji uzturēja pieteikumu, bet Padomes pārstāvis pieteikumu neatzina.
Motīvu daļa
[6] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.
[7] Lietā ir strīds par to, vai Padome pieteicējas darbībās pamatoti konstatēja Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkts noteic, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū. Lēmumā konstatēts, ka pieteicējas kā nomnieces ar dažādiem iznomātājiem noslēgtajos tirdzniecības telpu nomas līgumos ir ietverts punkts, kas ierobežo iznomātāja tiesības pēc sava ieskata izlemt par citu platību iznomāšanu tirdzniecības centrā un piešķir /Nosaukums/ grupas uzņēmumiem tiesības lemt par citu platību iznomāšanu citiem tirgus dalībniekiem (pieteicējas potenciālajiem konkurentiem). Padome atzina, ka šāda vienošanās ir uzskatāma par vienošanos atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un tā atbilst Konkurences likuma 11.panta 7.punktā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam, jo tā noslēgta ar mērķi kavēt vai ierobežot konkurenci, proti, apgrūtināt pieteicējas potenciālo konkurentu iekļūšanu konkrētajā tirgū.
[8] Tā kā šajā lietā vērtētajos telpu nomas līgumos nomnieks bija /Nosaukums/ un SIA „/Nosaukums 2/”, un /Nosaukums/ ir izšķiroša ietekme (100%) pār SIA „/Nosaukums 2/”, Padome pamatoti secināja, ka /Nosaukums/ un SIA „/Nosaukums 2/” Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē ir uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku.
[9] Padome šajā lietā par konkrētās preces tirgu noteica tirdzniecības platību nomas tirgu tirdzniecības centros, bet par ietekmēto tirgu noteica ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgu vienas administratīvās teritorijas, tās daļas vai vairāku teritoriju ietvaros. Apgabaltiesa Padomes secinājumus par konkrētās preces tirgu un ietekmēto tirgu noteikšanu uzskata par pareiziem un tiem piekrīt. Lēmumā pareizi tika secināts, ka konkrētās preces tirgus (noteikts preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības), kurā noslēgta vienošanās, ir nosakāms kā tirdzniecības platību iznomāšanas tirgus tirdzniecības centros.
Apgabaltiesa atzīst par pareiziem Padomes secinājumus, ka ikdienas patēriņa preču mazumtirgotājiem, kā arī jebkuram citam specializētajam pārtikas veikalam, kas tieši apkalpo gala patērētāju, ir iespēja piesaistīt ievērojami vairāk klientu, ja tie klientu apkalpošanu veic tirdzniecības centrā, kur parasti ir novērojama liela patērētāju plūsma, nevis atsevišķā, nelielā tirdzniecības vietā. Pamatoti tika ņemti vērā patērētāju iepirkšanās paradumi, jo patērētāji ir ieinteresēti veikt iepirkumus tieši tirdzniecības centros, kur vienkopus ir iespējams iegādāties dažādas ikdienā nepieciešamās preces plašā sortimentā.
Tādējādi, iepērkoties tirdzniecības centrā, tiek ietaupīti patērētāju resursi (laiks, izmaksas par degvielu personīgajam transportam vai sabiedriskā transporta biļetēm), jo nav jādodas uz vairākām atsevišķām tirdzniecības vietām nolūkā veikt nepieciešamos pirkumus. Līdz ar to no patērētāju puses pārsvarā tiek dota priekšroka tieši tirdzniecības centriem, nevis atsevišķām, nelielām tirdzniecības vietām, tāpēc no pieprasījuma puses nepastāv efektīvas aizvietojamības iespēja starp tirdzniecības platību nomu tirdzniecības centrā un tirdzniecības platību nomu ārpus tirdzniecības centra.
Tā kā ir iespējama tikai daļēja aizvietojamība, Padome pamatoti konstatēja, ka konkrētās preces tirgū iekļaujams nosacījums par tirdzniecības platību iznomāšanu tieši tirdzniecības centros. Līdz ar to Padome konkrētās preces tirgu ir noteikusi atbilstoši konkrētajiem tirgus apstākļiem, kā arī atbilstoši lietā konstatētajiem apstākļiem. Nosakot konkrēto ģeogrāfisko tirgu (ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām), Padome pamatoti vērtēja tirdzniecības centru ģeogrāfisko novietojumu un nozīmi un pamatoti ņēma vērā, ka ģeogrāfiskais novietojums norāda ne tikai uz teritoriju, kurā attiecīgie tirgus dalībnieki ir iesaistīti pakalpojumu sniegšanā, bet arī uz apstākļiem, kas ir pietiekami līdzīgi visiem tajā esošajiem tirgus dalībniekiem, un tādējādi konkrētā teritorija ir nošķirama no pārējām teritorijām.
Apgabaltiesa atzīst par pareizu Padomes secināto, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, kurā darbojas tirdzniecības centri, nosakāms konkrētās (administratīvās teritorijas/apkaimes) robežās, tomēr, ņemot vērā tirdzniecības centra lielumu un tā patērētāju aptveršanas teritoriju, ģeogrāfiskā tirgus robežas var tikt noteiktas šaurākas (vai plašākas) par vienu administratīvo teritoriju. Attiecībā uz ietekmēto konkrēto tirgu Lēmumā pamatoti konstatēts, ka specializētie veikali, kas tirgo pašu ražotas pārtikas preces vai kas tirgo nepārtikas preces, kas pārklājas ar pieteicējas piedāvāto preču sortimentu, rada, kaut vai ierobežotā apjomā, konkurenci lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem.
Specializētais veikals ar lielveikaliem konkurē tikai tiktāl, ciktāl šī mazā specializētā veikala sortiments pārklājas ar lielveikala sortimentu. Tāpēc kā ietekmētais konkrētais tirgus ir pareizi definēts ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus specializētajos pārtikas veikalos. Izskatāmās lietas ietvaros ir būtiski, ka vienas konkrētās preces tirgus definīcijas pamatā ir tirdzniecības platību iznomāšana, kur pieteicēja un mazie specializētie veikali uzskatāmi par konkurentiem. Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka Padome Lēmumā pareizi noteica konkrētos tirgus.
[10] Saskaņā ar pieteicējas pārstāvju paskaidroto tiesas sēdē pieteicēja pret Padomes secinājumiem par konkrēto tirgu noteikšanu būtībā neiebilst. Taču pieteicēja uzskata, ka Padome nepamatoti sīkāk nevērtēja ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgu katrā no administratīvajām teritorijām (pilsētām), kur pieteicēja nomāja tirdzniecības platības, un atsevišķi nepārbaudīja, vai pieteicējas noslēgtās vienošanās būtiski negatīvi ietekmēja konkurenci šajā konkrētajā tirgū, kā arī neņēma vērā to, ka vienošanās noteikumi faktiski netika īstenoti. Tādējādi apgabaltiesai jāpārbauda, vai Padomes izvērtētie nomas līgumu noteikumi un iespējamā pārkāpuma sastāvs bija nosakāms pēc mērķa vai pēc sekām.
[11] No Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas teksta izriet, ka aizliegtās vienošanās mērķim jābūt vērstam uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu. Konkurences likuma 11.panta pirmā daļas izpratnē „mērķis” nenozīmē dalībnieku subjektīvo attieksmi, bet gan attiecīgās vienošanās objektīvu nozīmi un nolūku tajā ekonomiskajā kontekstā, kādā to ir domāts īstenot (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta secināto spriedumā lietā Nr.SKA-234/2009 20.punktā).
EST 2009.gada 4.jūnija spriedumā lietā Nr.C-8/08 atzina, ka atšķirību starp „pārkāpumiem, kuru pamatā ir mērķis” un „pārkāpumiem, kuru pamatā ir sekas”, nosaka apstāklis, ka noteiktu veidu vienošanās starp uzņēmumiem jau pēc to rakstura var tikt uzskatītas par konkurencei kaitējošām, tādējādi, konstatējot, ka divi neatkarīgi tirgus dalībnieki vienojās par ierobežojošu nosacījumu ietveršanu līgumā, lai apgrūtinātu cita potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšanu konkrētajā tirgū, ir saskatāms pret konkurenci vērsts mērķis, un līdz ar to nav nepieciešams izskatīt to sekas (sk. 2008.gada 20.novembra spriedumu lietā Nr.C-209/07 Beef Industry Development Society un Barry Brothers, kā arī 2009.gada 4.jūnija spriedumu lietā Nr.C-8/08 T-Mobile Netherlands u.c.).
Eiropas Komisijas paziņojuma „Par Līguma 81(3).panta piemērošanu” (2004/C 101/08) 21.punktā paredzēts, ka konkurences ierobežojumi pēc mērķa ir tādi ierobežojumi, kas jau savā būtībā ir spējīgi potenciāli ierobežot konkurenci. Tie ir tādi ierobežojumi, kam (..) piemīt tik augsts potenciāls negatīvi ietekmēt konkurenci, ka nav nepieciešams (līguma 81(1).panta, LESD 101.panta pirmās daļas) piemērošanas nolūkos demonstrēt jebkādas faktiskās sekas tirgū. Apgabaltiesas ieskatā vienošanās, kas ierobežo iznomātāja tiesības vienpersoniski izlemt par citu nomas platību iznomāšanu tirdzniecības centrā un piešķir pieteicējai tiesības izlemt par citu platību iznomāšanu citiem tirgus dalībniekiem, ir uzskatāma par vienošanos atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 11.punktam un atbilst Konkurences likuma 11.panta 7.punktā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpuma sastāvam.
Tā kā pieteicēja un tirdzniecības telpu iznomātāji nav uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē, noslēgtajos līgumos ietvertais punkts ir ierobežojošs ne vien attiecībā pret citiem potenciālajiem nomniekiem (personām, kuras pieteicēja uzskata par saviem konkurentiem), bet arī nepamatoti ierobežo iznomātāja tiesības brīvi pārvaldīt savu uzņēmējdarbību. Apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja, būdama enkurnomniece Lēmumā norādītajos tirdzniecības centros un apzinoties savu tirgus varu, ir vienojusies ar tirdzniecības telpu iznomātāju un ir mērķtiecīgi iekļāvusi telpu nomas līgumos punktus, kas ierobežo potenciālo tirgus dalībnieku iekļūšanu konkrētajos tirdzniecības centros.
Šāda vienošanās ilgtermiņā var izraisīt nelabvēlīgas sekas un nelabvēlīgi ietekmēt tirgu kopumā, jo vienošanās ir noslēgta ar mērķi nākotnē kavēt citu tirgus dalībnieku (kurus pieteicēja uzskatīs par saviem konkurentiem) ienākšanu konkrētajā tirgū. Izskatāmajā lietā konstatētie apstākļi skaidri norāda uz to, ka divi neatkarīgi tirgus dalībnieki ir vienojušies par ierobežojošu nosacījumu ietveršanu tirdzniecības telpu nomas līgumos, lai apgrūtinātu citu potenciālu tirgus dalībnieku iekļūšanu konkrētajā tirgū.
Līdz ar to apgabaltiesa atzīst, ka šajā lietā ir saskatāms pret konkurenci vērsts mērķis. Tā kā ir konstatējams vienošanās mērķis, kas vērsts uz konkurences kavēšanu, nav nepieciešams pierādīt, ka vienošanās rezultātā iestājušās kaitīgas sekas.
Apgabaltiesa uzskata, ka vienošanās neatbilst patērētāju interesēm, jo tās rezultātā ilgtermiņā patērētājiem attiecīgajos tirdzniecības centros būtu pieejams tikai pieteicējas piedāvātais preču sortiments, kā arī atsevišķu pieteicējas akceptētu mazumtirgotāju piedāvātās preces. Patērētāju interesēm atbilstoši ir normāli konkurences apstākļi konkrētajā tirgū, t.i., kad netiek likti šķēršļi jauna tirgus dalībnieka ienākšanai. Secināms, ka vienošanās mērķis tā objektīvajā nozīmē bija kavēt konkurenci un liegt citiem tirgus dalībniekiem pieeju konkrētajam tirgum un tā konstatēšanai padomei nebija nepieciešams sīkāk vērtēt apstākļus katrā administratīvajā teritorijā. Apstāklis, ka ar lēmumu /Nosaukums 3/ lietā Padome līdzīgus nomas līgumu noteikumus atzina par pārkāpumu tikai 2011.gadā, nenozīmē, ka pieteicējai bija tiesības paļauties uz to, ka noslēdzot līdzīgus līgumus, pārkāpums nav izdarīts. Pieteicējai, tāpat kā jebkuram citam tirgus dalībniekam bija pienākums, noslēdzot nomas līgumus, ievērot Konkurences likuma normas.
[12] Padome iepriekš ir atzinusi, ka ir pierādījumi, kas liecina par augstu tirgus koncentrācijas līmeni lielveikalu vidē un /Nosaukums 4/ un /Nosaukums 3/ aizņem konkrētajā tirgū kopā vairāk kā 60 procentus, bet pārējo daļu dala citas mazākās veikalu ķēdes (sk.Padomes /datums/ lēmumu Nr./numurs/ „Par lietas izpētes izbeigšanu. Lieta Nr./numurs/. Par Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1., 2., 5. un 6.punktā noteikto aizliegumu pārkāpumu SIA „/Nosaukums 4/” darbībās”). No Lēmumā konstatētā izriet, ka /Nosaukums/ apgrozījums tirdzniecības platību nomas tirgū tirdzniecības centros bija mazāks par 10 procentiem no šo tirgus dalībnieku pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma. Arī pieteicējas pārstāve tiesas sēdē atzina, ka pieteicējas tirgus daļa ir aptuveni 10%. Tādējādi, kaut arī pieteicēja nav starp divām lielākajām pārtikas mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēm Latvijā, tomēr ir pamats atzīt, ka pieteicējai ir konstatējama pietiekami liela tirgus vara mazumtirdzniecībā. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka šajā lietā izvērtētās pieteicējas noslēgtās vienošanās ir nebūtiskas un nevar ietekmēt konkurenci. Apgabaltiesas ieskatā tās ir pietiekami būtiskas, lai pārkāpumu neatzītu par maznozīmīgu.
[13] Padome Lēmumā ir izvērtējusi pieteicējas noslēgto vienošanos saturu un mērķi, līguma pušu attiecības, kā arī salīdzināja to ar situāciju, ja tirdzniecības telpu nomas līgumos ierobežojošo noteikumu nebūtu. Šajā sakarā Padome pamatoti atzina, ka vienošanās radīja apgrūtinājumu iekļūt tirgū citiem dalībniekiem (pieteicējas potenciālajiem konkurentiem) ar to, ka tieši pieteicēja bija tiesīga izlemt, vai dot iznomātājam savu saskaņojumu telpu iznomāšanai. Apgabaltiesas ieskatā nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka pieteicēja neīstenoja no nomas līgumiem izrietošās tiesības. Šādu vienošanos noslēgšana pati par sevi apgabaltiesas ieskatā neatbilst normālas konkurences apstākļiem konkrētajā tirgū, t.i., situācijai, ja tirdzniecības telpu nomas līgumos ierobežojošo nosacījumu nebūtu. Šajā gadījumā pārkāpums uzskatāms par notikušu jau brīdī, kad tika noslēgta vienošanās ar mērķi, kas vērsts uz konkurences kavēšanu. Pārkāpums izpaužas nevis kā konkrēta tirgus dalībnieka neielaišana konkrētajā tirgū, bet vienošanās ar mērķi šādu situāciju radīt.
[14] Pieteicēja norāda, ka tā bija jauns tirgus dalībnieks un konkrēto līgumu noteikumu mērķis bija vērsties pret lielākajiem tirgus dalībniekiem /Nosaukums 3/ un /Nosaukums 4/, lai /Nosaukums/ grupa varētu aizsargāt savas pozīcijas tirgū, kas bija ievērojami vājākas. Apgabaltiesa konstatē, ka šāds šaurs tikai pret /Nosaukums 3/ un /Nosaukums 4/ vērsts pieteicēju mērķis no lietas apstākļiem objektīvi nav konstatējams. Līgumu tekstā nav norādīts, ka ierobežojošie līguma punkti attiecas tikai uz konkrētiem iespējamiem nomniekiem. No Padomes konstatētā izriet, ka pirmais līgums, kurā tika ietverti ierobežojošie noteikumi, tika noslēgts jau 2004.gada 6.decembrī, bet pēdējais 2011.gada 16.februārī, kas ir uzskatāms par ilgstošu laika periodu, turklāt visi līgumi noslēgti ilgtermiņā (vismaz uz 10 gadiem), līdz ar to nav pamatoti noslēgtos līgumus attaisnot ar to, ka pieteicēja bija jauns tirgus dalībnieks.
[15] Apgabaltiesa atzīst par pareizu Padomes secinājumu, ka izskatāmajā gadījumā pieteicējas noslēgtās vienošanās (Padomes vērtētie nomas līgumu noteikumi) nav uzskatāmas par vertikālu vienošanos tradicionālajā izpratnē. Tradicionālajā izpratnē vertikālās vienošanās gadījumos veidojas preču un pakalpojumu ķēde, piemēram, prece tiek pirkta un tālāk pārdota, tāpēc konkurenci potenciāli ierobežojoši noteikumi galvenokārt tiek piemēroti divos dažādos līmeņos, proti, attiecībās starp piegādātāju un izplatītāju (ekskluzīvas izplatīšanas vienošanās, nekonkurēšanas pienākumi u.tml.) un attiecībās starp izplatītāju un tā klientiem/patērētājiem (tālākpārdošanas cenu noteikšana, aktīvās vai pasīvās pārdošanas aizliegums u.tml.). Noteikumi Nr.797 noteic atsevišķas tirgus dalībnieku vertikālās vienošanās, kuras būtiski neietekmē konkurenci, un kritērijus, saskaņā ar kuriem atsevišķas tirgus dalībnieku vertikālās vienošanās netiek pakļautas Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam. Tādējādi Noteikumi Nr.797 paredz konkrētus izņēmumus no konkurences tiesību regulējuma, no kā izriet, ka tās vienošanās, kuras nav paredzētas šajos noteikumos, nav atbrīvotas no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem. Noteikumu Nr.797 5.punkts paredz, ja vertikālā vienošanās paredz ekskluzīvo piegādi (izplatīšanu), tā netiek pakļauta vienošanās aizliegumam ar nosacījumu, ka pircēja tirgus daļa konkrētajā tirgū, kurā tas pērk vienošanās preces, nepārsniedz 30 procentu.
Atbilstoši Noteikumu Nr.797 8.punktam vertikālā vienošanās tiek pakļauta vienošanās aizliegumam, ja vienošanās mērķis tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar citiem apstākļiem, ko var ietekmēt vienošanās dalībnieki, ir: 1) ierobežot pircēja iespēju noteikt pārdošanas cenu (..); 2) ierobežot klientu loku vai teritoriju, kurā pircējs ir tiesīgs pārdot vienošanās preces (..); 3) aizliegumu selektīvās izplatīšanas tīkla dalībniekiem, kuri saimniecisko darbību veic mazumtirdzniecības līmenī, veikt aktīvo vai pasīvo pārdošanu gala patērētājiem, ja vien šādas darbības netiek veiktas no nepilnvarotas tirdzniecības vietas; 4) aizliegumu selektīvās izplatīšanas tīkla dalībniekiem (arī tādiem, kas veic saimniecisko darbību dažādos tirdzniecības līmeņos) veikt savstarpējas piegādes; 5) aizliegumu piegādātājam pārdot sastāvdaļas kā rezerves daļas gala patērētājiem un tādiem remonta un citu apkopes pakalpojumu sniedzējiem, kurus pircējs, kas šīs sastāvdaļas izmanto gala preču nokomplektēšanai, nav pilnvarojis remontēt vai apkalpot savas preces. Apgabaltiesa atzīst, ka Noteikumu Nr.797 normas uz lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem nav attiecināmas, jo izskatāmajā gadījumā Padome nav konstatējusi vienošanos par preču pirkšanu vai pārdošanu (ekskluzīvi preču izplatīšanas/piegādes/pārdošanas nosacījumi vai tamlīdzīgi). Tādējādi preču ekskluzīvās piegādes noteikumi uz izskatāmo gadījumu nav attiecināmi, jo tie attiecas uz vertikālu vienošanos tās klasiskajā izpratnē, kad tiek pirktas (izplatītas) preces un pārdotas tālāk. Līdz ar to uz pieteicējas noslēgtajām vienošanām Noteikumi Nr.797 nav attiecināmi, jo konkrētās vienošanās pēc būtības nav vertikālas vienošanās to tradicionālajā izpratnē. Šajā gadījumā pieteicēja ir uzskatāma par vienošanos iniciatori, jo pieteicēja bija ieinteresēta tirdzniecības telpu nomas līgumos iekļaut punktu, kas pieteicējai dod tiesības lemt par citu tirdzniecības telpu iznomāšanu saviem potenciālajiem konkurentiem. Tādējādi pieteicējas rīcības rezultātā vertikālā vienošanās radīja sekas horizontālajā tirgū un ietekmēja konkurentus, tāpēc uz to ir attiecināmi visi Konkurences likuma 11.pantā noteiktie ierobežojumi.
[16] Apgabaltiesa piekrīt pieteicējai, ka ar SIA „/Nosaukums 5/” 2007.gada 5.aprīlī noslēgtie nomas līgumi nesaturēja noteikumus par pienākumu iznomātājam pirms citu platību iznomāšanas konkrētajā ēkā saskaņot nomnieku izvēli ar pieteicēju. Apgabaltiesa atzīst, ka šie līgumi nav pietiekams pierādījums, lai konstatētu pieteicējas pārkāpumu, noslēdzot minētos līgumus ar SIA „/Nosaukums 5/”. Taču, ņemot vērā, ka pārējos Padomes konstatētajos gadījumos līgumu noteikumi paredzēja iznomātāja pienākumu informēt pieteicēju un saņemt pieteicējas piekrišanu telpu iznomāšanai citām personām, nav pamata atzīt, ka pārkāpums nav izdarīts. Savukārt 2005.gada 26.oktobra līgums ar SIA „/Nosaukums 5/”, uz ko atsaucas pieteicēja, Lēmumā nav vērtēts un saistībā ar šāda līguma noslēgšanu pārkāpums nav konstatēts.
Attiecībā uz 2011.gada 16.februāra līgumu ar SIA „/Nosaukums 5/” apgabaltiesa pieteicējas iebildumus uzskata par nepamatotiem, jo šajā līgumā paredzēts ierobežojums iznomātājam bez pieteicējas piekrišanas iznomāt par 50 m2 lielākas telpas, kā arī paredzēts ierobežojums pašam iznomātājam nodarboties ar pārtikas preču tirdzniecību. Apgabaltiesa neapšauba, ka ilgtermiņa nomas līgumu noslēgšana ar enkurnomnieku garantēja iznomātājiem iespēju rentabli būvēt jaunas tirdzniecības telpas. Taču tas neattaisno līguma nosacījumus par pienākumu saskaņot ar pieteicēju pārējo telpu iznomāšanu, jo šādi līgumu noteikumi neatbilst Konkurences likuma normām. Tādējādi apgabaltiesa atzīst, ka Padome Lēmumā ir pareizi novērtējusi lietas apstākļus un ir pamatoti konstatējusi konkurences tiesību pārkāpumu pieteicējas darbībās.
[17] Saskaņā ar Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu Padome uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā. Saskaņā ar likuma 7.pantu Padome ir tiesīga veikt tirgus uzraudzību, bet likuma 9.pantā noteiktas Padomes izpilddirekcijas tiesības pieprasīt un saņemt no jebkuras personas šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju. Saskaņā ar Konkurences likuma 24.pantu Padome var ierosināt lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties var konstatēt pārkāpumu, kā arī tad, ja Padomei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt, bet likuma 22.pants citstarp noteic, ka iespējamā pārkāpuma izpētes lietu ierosina uz Padomes iniciatīvas pamata. Ņemot vērā minēto regulējumu, apgabaltiesa uzskata, ka Padome nav pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, pieprasot pieteicējai nomas līgumus ar tirdzniecības telpu iznomātājiem, un pēc savas iniciatīvas ierosinot konkrēto izpētes lietu.
[18] Izvērtējot pieteicējai noteiktā soda apmēru, apgabaltiesa atzīst, ka sods noteikts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Nosakot naudas sodu, pamatoti tika ņemts vērā pieteicējas 2010.gada neto apgrozījums, jo Padomei nebija pieejams pieteicējas 2011.gada dalībnieku sapulces apstiprinātais finanšu gada pārskats. Pārkāpums pamatoti tika kvalificēts kā viegls, jo vienošanās netika slēgta starp konkurentiem un tā neatbilda vertikālai vienošanai Noteikumu Nr.797 izpratnē. Padome pamatoti ņēma vērā to, ka pieteicēja ir pārkāpuma iniciators, ka pieteicēja bija ieinteresēta nomas līgumu noslēgšanā, kā arī to, ka nomas līgumos ietvertie ierobežojumi netika piemēroti un ka pieteicējas pozīcijas tirgū ir vājākas par /Nosaukums 3/ un /Nosaukums 4/ pozīcijām, tādējādi nosakot soda apmēru 0,025% apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Nosakot pārkāpuma ilgumu, Padome pamatoti par pirmo aizliegtas vienošanās noslēgšanas dienu noteica 2004.gada 6.decembri, kad tika noslēgts līgums ar SIA „/Nosaukums
5/”, un par pārkāpuma izbeigšanas dienu noteica 2011.gada 8.decembri, kad tika grozīts pēdējais spēkā esošais līgums, tādējādi saistībā ar pārkāpuma ilgumu naudas sodu nosakot 0,7 procentu apmērā, bet kopējo naudas sodu nosakot 0,725% apmērā no pieteicējas 2010.gada neto apgrozījuma. Padome ir ņēmusi vērā arī to, ka pieteicēja ir sniegusi Padomei nepieciešamo informāciju pārkāpuma izmeklēšanā, ņēmusi vērā pieteicējas apgrozījumu tirdzniecības platību nomas tirgū un ņēmusi vērā to, ka pieteicēja pēc savas iniciatīvas pārkāpumu ir pārtraukusi, un galīgo naudas sodu noteikusi Ls 13000 apmērā, kas ir aptuveni desmit reizes mazāk par sākotnēji aprēķināto sodu. Apgabaltiesa uzskata, ka vēl mazāka soda noteikšana nebūtu samērīga ar konstatēto pārkāpumu. Ņemot vērā visus iepriekš norādītos apsvērumus, Padome, izskatot konkrēto lietu, nav pieļāvusi pamatojuma, patvaļas aizlieguma un vienlīdzības principa pārkāpumus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
noraidīt SIA „/Nosaukums/” pieteikumu par Konkurences padomes 2012.gada 23.marta lēmuma Nr.E02-18 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) I.Amona Tiesneši (paraksts) S.Liniņa (paraksts) V.Poķis NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese I.Amona Rīgā 2013.gada 15.jūlijā