Small claims court partially allowed landlord's utility debt claim but dismissed specific court cost recovery request.

Lietas Nr. C38022413

Lietas arhīva Nr. C-0224-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valkā 2013.gada 14.oktobrī

Valkas rajona tiesas tiesnese S.Dreija rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Valkas Namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret

/pers. I/ par parāda Ls 595,48 piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2013.gada 22.aprīlī SIA „Valkas Namsaimnieks” (turpmāk – prasītājs) cēlis tiesā prasību pret /pers. I/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda Ls 595,48

piedziņu.

Saskaņā ar Valkas pilsētas domes lēmumu likvidēta Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas nodaļa un par tās saistību pārņēmēju

2009.gada 1.aprīlī kļuva SIA „Valkas Namsaimnieks”.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 1995.gada 22.maijā starp Valkas pilsētas Komunālo uzņēmumu kā izīrētāju un atbildētāju /pers. I/ kā

īrnieci tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa /adrese/izīrēšanu atbildētājai.

Prasītājs atbilstoši īres līgumam nodrošinājis atbildētājai iespēju izmantot pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu.

Atbildētājai bijis pienākums saskaņā ar likuma „Par dzīvojamās telpas īri” 12.pantu maksāt par pakalpojumiem.

Norādīts, ka atbildētāja izīrētājā dzīvoklī jau ilgāku laiku nedzīvo un maksājumus par dzīvokli neveic no 2012.gada februāra, tajā pašā laikā

dzīvokli neatbrīvo un līgumu nelauž.

2013.gada februārī prasītājs iesniedzis pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kuru atbildētāja noraidījusi,

pamatojot, ka viņa dzīvoklī nedzīvo. Ar 2013.gada 11.marta Valkas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses lēmumu tiesvedība lietā

izbeigta, tādēļ prasītājs cēlis prasību tiesā par parāda piedziņu.

Uz 2013.gada 26.februāri parāds sastāda Ls 595,48, kas sastāv no apsaimniekošanas maksas parāda Ls 55,25; maksas par ūdeni un

kanalizāciju Ls 49,07; maksas par atkritumiem Ls 9,38; maksas par apkuri Ls 386,87; maksas par ūdens uzsildīšanu Ls 30,16 un maksas par

citiem pakalpojumiem Ls 64,75 (PVN 12% un 22%; komunālā elektrība).

Prasība pamatota ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas parādu Ls 595,48 apmērā un tiesas izdevumus, kas sastāv no samaksātās valsts nodevas Ls 89,32,

ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem Ls 3,30 un izdevumiem par pieteikuma iesniegšanu zemesgrāmatā Ls 5,25.

Prasītājs nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Par prasības pieteikumu no atbildētājas saņemts paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību viņa neatzīst. Norādīts, ka vecuma nespēkā guļ uz

gultas /adrese/gandrīz divus gadus, nevar nekur aiziet un sevi aizstāvēt. Parāds aprēķināts par laiku, kad viņa vairs nedzīvo /adrese/. Par

noslēgto līgumu nezina, citādi viņai būtu tās kopija. Norāda, ka pusgadsimta laikā prasītājs vienreiz tikai remontējis plīti, bet jau otrā dienā plīts

durtiņas izgāzušās, vairāk nekāda palīdzība nav sniegta. Nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 250.25.panta otrā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad

sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Tiesa uzskatīja, ka civillieta izskatāma rakstveida procesā, un par to 2013.gada 28.jūnijā paziņojums tika nosūtīts pusēm, norādot, ka

sprieduma norakstu tās varēs saņemt tiesas kancelejā 2013.gada 14.oktobrī, ka pēc rakstiska lūguma to tiesa var arī nosūtīt pa pastu.

Septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika no pusēm nav saņemti paziņojumi par procesuālo tiesību izmantošanu, kā to pieļauj

Civilprocesa likuma 250.22.panta otrā daļa.

MOTĪVU DAĻA

Iepazinusies ar prasības pieteikumu, tam pievienotajiem pierādījumiem un atbildētājas paskaidrojumu, tiesa atzīst, ka

prasība ir apmierināma daļēji.

Prasījuma tiesības pret atbildētāju prasītājs SIA „Valkas Namsaimnieks” ir pierādījis ar Valkas pilsētas domes 2009.gada 30.marta lēmumu

(protokols Nr.4), saskaņā ar ko likvidēta Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas nodaļa un par tās saistību pārņēmēju 2009.gada 1.aprīlī kļuva

SIA „Valkas Namsaimnieks”. Ar pievienoto lēmuma pielikumu Nr.1 pierādīts, ka prasītājs pārņēma apsaimniekošanā māju /adrese/.

Lietā noskaidrots, ka starp Valkas pilsētas Komunālo uzņēmumu kā izīrētāju un atbildētāju kā īrnieci 1995.gada 22.maijā noslēgts dzīvojamās

telpas īres līgums (turpmāk-īres līgums) uz nenoteiktu laiku par /adrese/ar kopējo platību 47,23 kvm izīrēšanu. Lietā pievienota īres līguma kopija,

kuru parakstījuši līgumslēdzēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tas, ka atbildētāja neatceras par īres līguma parakstīšanu, tiesai nevar būt par pamatu, lai apšaubītu īres līguma noslēgšanas faktu un to,

ka līgumu parakstījusi īrniece /pers. I/. No atbildētājas paskaidrojuma saprotams, ka viņa tiešām arī minētajā dzīvoklī ir dzīvojusi, bet tur nedzīvo

pašlaik; tāpat saprotams, ka laikā, kad dzīvoklī ir dzīvojusi, arī maksājumus ir veikusi, bet nemaksā tagad, kamēr pārcēlusies dzīvot /adrese/. Uz

prasības pieteikuma iesniegšanas laiku 2013.gada 22.aprīli atbildētāja joprojām dzīvesvietu bija deklarējusi /adrese/.

Tiesa atzīst, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāv īres tiesiskās attiecības, un tās nodibinātas atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri”

5.pantam. Atbilstoši noslēgtā īres līguma 2.un 3.punktam, par īri un saņemtajiem pakalpojumiem atbildētājai jāmaksā līdz nākamā mēneša

20.datumam pēc prasītāja izrakstītajiem rēķiniem.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja ilgāku laiku īrētajā dzīvoklī nedzīvo, jo šim atbildētājas apgalvojumam piekrīt arī prasītājs. Tomēr nav pamata

neticēt prasītājam, ka atbildētāja uz prasības pieteikuma iesniegšanas laiku joprojām noslēgto īres līgumu nav lauzusi, līdz ar ko nav nodevusi

prasītājam dzīvokli un atslēgas. Tiesības izbeigt īres līgumu paredzētas līguma 5.1.5.punktā. Tiesas ieskatā būtu tikai pašsaprotami, ka gadījumā,

kad īrnieks vairs nevēlas izmantot īrētās telpas, viņš par to paziņo telpu īpašniekam, atbrīvo telpas un nodod dzīvokļa atslēgas, un tas būtu pamats

īres tiesisko attiecību izbeigšanai.

Tiesa uzskata, ka tikai izbeidzot īres tiesiskās attiecības, atbildētājai zūd pienākums maksāt par īri un pakalpojumiem, kurus sniedz dzīvoklim

prasītājs.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12. pantu, dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Ar prasītāja iesniegto izdruku par parādu apstiprināts, ka pēdējo maksājumu atbildētāja veikusi Ls 70,07 apmērā 2012.gada janvārī, kas

saskaņā ar īres līguma noteikumiem bija maksājums par īri un saņemtajiem pakalpojumiem par 2011.gada decembri. Atbilstoši parāda aprēķinam,

par laiku no 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.janvārim maksājumu parāda apmērs sasniedzis Ls 595,48. Tiesai nav pamata apšaubīt

parāda apmēru.

Atbildētājai pēc prasītāja izrakstītajiem rēķiniem ir pienākums samaksāt par īri un saņemtajiem pakalpojumiem (par ūdeni un kanalizāciju,

atkritumu izvešanu, apkuri, ūdens uzsildīšanu un citiem pakalpojumiem -komunālo elektrību, PVN), jo prasītājs ir pierādījis, ka pastāv īres tiesiskās

attiecības ar atbildētāju, kas nav izbeigtas, un prasītājs minētajā laika periodā dzīvokli ir izīrējis atbildētājai un sniedzis pakalpojumus. Savukārt

atbildētāja nav pierādījusi, ka viņa uz 2012.gada 1.janvāri ir izbeigusi īres tiesiskās attiecības un nodevusi /adrese/ /adrese/, prasītājam, lai būtu

pamats atzīt, ka par īri un sniegtajiem pakalpojumiem viņai nav jāmaksā.

Atbildētāja pret prasību ir izteikusi emocionālas pretenzijas, kas nav tiesiski pamatotas, un neatbrīvo no parāda maksāšanas. Tiesa secina,

ka atbildētāja ir sasniegusi cienījamu vecumu, un viņai ir veselības problēmas, ko apstiprina viņas iesniegtais izraksts no pacienta medicīniskās

kartes, kurā norādīts, ka viņai nepieciešama aprūpe mājās, jo nespēj sevi aprūpēt. Tiesa uzskata, ka personai, kas aprūpē atbildētāju, jāsniedz

viņai palīdzību sakārtot īres tiesiskās attiecības ar prasītāju.

Tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītāja labā jāpiedzen īres un maksas par sniegtajiem pakalpojumiem parāds Ls 595,48 apmērā.

Tiesa uzskata, ka prasītājs nepamatoti lūdz piedzīt tiesas izdevumus Ls 5,25 apmērā, kas saistīti ar pieteikuma par saistības piespiedu

izpildīšanu brīdinājuma kārtībā iesniegšanu Valkas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā 2013.gada 7.februārī. Juridisko pamatojumu šo izdevumu

piedziņai prasītājs nav norādījis.

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā paredzēta Civilprocesa likuma 50.1.nodaļā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.3.panta

trešo daļu pieteikumam pievieno dokumentu, kas apstiprina ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu.

Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi. Ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi nav tiesas izdevumi, kuru atlīdzināšana paredzēta šajā tiesas procesā saskaņā ar

Civilprocesa likuma 41.pantu.

Tiesa uzskata, ka kārtība, kādā ir vai nav atlīdzināmi ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi Ls 5,25 apmērā noteikta Civilprocesa

likuma 50.1.nodaļā.

Līdz ar to prasība daļā par tiesas izdevumu Ls 5,25 apmērā piedziņu noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, ja prasība apmierināta pilnībā, no atbildētājas prasītāja labā piedzenami visi tiesas

izdevumi. Tiesas izdevumi šajā lietā ir valsts nodeva Ls 89,32, kas tiek aprēķināta pēc Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”

apakšpunkta – 15% no prasības summas Ls 595,48, bet ne mazāk par 50 latiem. Piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

korespondences nosūtīšanu Ls 3,30, ko prasītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 40.panta pirmo daļu samaksāja, iesniedzot prasības pieteikumu.

Kopā no atbildētājas piedzenami tiesas izdevumi Ls 92,62.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas izlietoti

korespondences nosūtīšanai virs prasītāja samaksātās summas Ls 4,15 (kopā izlietotā summa Ls 7,45 - Ls 3,30).

Atbildētājai nosakāms maksimālais termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 41., 42., 193., 195.,204.1, 250.26, 250.27pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. I/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese/, par labu SIA „Valkas Namsaimnieks” , reģistrācijas

Nr.44103055060, juridiskā adrese Rīgas iela 22, Valka, Valkas nov., LV-4701, īres maksas un maksas par pakalpojumiem parādu Ls 595,48

apmērā un tiesas izdevumus Ls 92,62, kopējo summu Ls 688,10 (seši simti astoņdesmit astoņi lati 10 santīmi).

Parādu ieskaitīt SIA „Valkas Namsaimnieks” norēķinu kontā /konta numurs/akciju sabiedrībā „SEB banka”.

Piedzīt no /pers. I/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 4,15 (četri lati 15 santīmi), kas ieskaitāmi:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Konta Nr.LV51TREL2190458019000

NMR 90001672316

Saņēmēja banka: Valsts kase

Kods: TRELLV22

Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Noteikt /pers. I/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no tā spēkā stāšanās.

Par samaksu valsts labā samaksu apliecinošais dokuments uzrādāms/piesūtāms Valkas rajona tiesas kancelejā, Rīgas ielā 2, Valkā, LV-

4701 labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā, pēc tam piedziņa tiek nodota tiesu izpildītājam.

Noraidīt prasību daļā par tiesas izdevumu piedziņu Ls 5,25 apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2012.gada 14.oktobra Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, iesniedzot kasācijas sūdzību Valkas rajona tiesā.

Tiesnese S.Dreija