Legislator Case Law & Legislation
117022413 / 104AA-0173-14 AI generated

Appeal court dismisses administrative violation appeal, upholding first instance verdict on evidence evaluation.

Case Number 117022413 / 104AA-0173-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The appeal court dismissed the appellant's challenge to the first instance judgment regarding an administrative violation for unauthorized mobile advertising. The lower court found the violation proven based on a police report, photographic evidence, and the absence of proof that the appellant received a prior notification to explain their case. The appellate court affirmed this decision, ruling that the first instance judge correctly evaluated the evidence according to the Administrative Offences Code without identifying any reasonable doubts requiring reversal.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244. panti: Pierādījumu novērtēšana administratīvā pārkāpuma lietā notiek pēc tiesneses iekšējās pārliecības, kas balstīta uz vispusīgu lietas materiālu izpēti; apelācijas tiesa atstāj spriedumu negrozītu, ja nav konstatētas saprātīgas šaubas, kas būtu vērtējamas par labu pārkāpējam.

Keywords

AI generated
administrative violation appeal evidence evaluation standard reasonable doubt principle administrative offences code notification requirement photographic evidence first instance judgment

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.22 pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.117022413

Lietvedības Nr.104AA-0173-14/28

SPRIEDUMS

Rīgā 2014.gada 27.februārī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente D.Dumbre,

tiesneses S.Kalniņa un Ž.Vēvere

izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. D/, /personas kods/, apelācijas sūdzību par Jūrmalas

pilsētas tiesas 2013.gada 31.oktobra spriedumu, un

konstatēja

2013.gada 28.maijā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors J.Mulareks sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr.612079 par to, ka 2013.gada 28.maijā /pers. D/ Jūrmalā, pie ēkas Nometņu ielā 11/13 uz sev piederošas piekabes ar v/n

/reģistrācijas numurs/ izvietojis mobilo reklāmu bez saskaņošanas ar Jūrmalas pilsētas domi, pārkāpjot reklāmas izvietošanas kārtību

Jūrmalas pilsētā. Ar minēto ir pārkāpts Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 19.augusta saistošo noteikumu Nr.51 „Par reklāmu,

izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā” punkta 5.5.1 prasības, ar ko izdarīts

administratīvais pārkāpums, par kuru paredzēta atbildība šo noteikumu 5.8 punktā.

Ar Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2013.gada 19.jūnija lēmumu Nr.D58/153 /pers. D/ par minēto pārkāpumu

sodīts ar naudas sodu EUR 71,14 (Ls 50) apmērā.

Nepiekrītot Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2013.gada 19.jūnija lēmumam Nr.D58/153, /pers. D/ iesniedza

sūdzību Jūrmalas pilsētas tiesā.

Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 31.oktobra spriedumu Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2013.gada

19.jūnija lēmums Nr.D58/153 atstāts negrozīts, bet /pers. D/ sūdzība noraidīta.

Pirmās instances tiesa spriedumā citējusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7., 243., 243.1 un 244.pantā noteikto.

Norādījusi, ka par pierādījumiem šajā lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols, Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas

inspektora J.Mulareka rakstveida ziņojums, fototabula, vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksts, 19.08.2010. Jūrmalas pilsētas

domes saistošo noteikumu Nr.51 „Par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās

Jūrmalas pilsētā” apstiprināts noraksts, iesniegums ar pievienotajiem informatīvajiem materiāliem, kas bija piestiprināti pie

informācijas dēļa, Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas paskaidrojums.

Pirmās instances tiesa, noklausoties tiesas sēdē /pers. D/ paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus un tiesas sēdē iesniegtos

dokumentus, atzinusi, ka /pers. D/ nav pierādījis, ka nebija saņēmis pirmo pasta sūtījumu par ierašanos uz Administratīvo komisiju

paskaidrojumu sniegšanai no Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas, neatkarīgi no tā, ka tiesas sēdē norādīja, ka

sūtījumu atrada blakus pastkastītē ar novēlošanos. Spriedumā norādīts, ka tiesas sēdē /pers. D/ pievienojis 2013.gada 18.septembra

iesniegumu, adresētu Jūrmalas pilsētas pasta nodaļas priekšniekam un 2013.gada 16.oktobra Valsts akciju sabiedrība „Latvijas

pasts” Kvalitātes vadības daļas kvalitātes sistēmas un attīstības vadītājas sniegto atbildi, kurā norādīts „Dienesta pārbaudē Majoru

pasta nodaļā apstiprinājās fakts, ka Jums adresētās ierakstītās vēstules Nr.RR134138227LV un Nr.RR134647304LV tikušas

ievietotas Jūsu pastkastītē”.

Pirmās instances tiesa spriedumā vērtējusi /pers. D/ norādīto, ka viņa ieskatā šajā lietā administratīvā pārkāpuma objekts ir

priekšvēlēšanu aģitācijas regulējošo noteikumu pārkāpšana, administratīvā pārkāpuma objektīvā puse – aģitācijas noteikumu

pārkāpšana, tādējādi Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija nav pareizi noskaidrojusi administratīvā pārkāpuma sastāva

veidojošo pazīmi – objektu, tātad nav pareizi konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Pirmās instances tiesa spriedumā citējusi Reklāmas likuma 1.pantu, Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1.panta 3.punktu, norādījusi, ka

saskaņā ar 2010.gada 19.augusta Jūrmalas pilsētas domes saistošiem noteikumiem Nr.51 „Par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un

citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā”, mobilā reklāma ir reklāma uz speciāli izgatavotām vai

izmantotām piekabēm, konstrukcijām uz transportlīdzekļa, reklāma uz pārnēsājamiem plakātiem, stendiem un transparentiem.

Savukārt, saskaņā ar minēto saistošo noteikumu 5.5.1.punktu, administratīvā atbildība paredzēta par nesaskaņotu reklāmu, izkārtņu,

plakātu, afišu, sludinājumu, aģitācijas un citu informatīvo materiālu izvietošanu Jūrmalas pilsētas teritorijā.

Pirmās instances tiesa, ņemot vērā iepriekš norādīto atzinusi, ka Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija ir pareizi

kvalificējusi /pers. D/ izdarīto administratīvo pārkāpumu, proti, pēc 2010.gada 19.augusta Jūrmalas pilsētas domes saistošo

noteikumu Nr.51 5.5.1.punkta, proti, administratīvā atbildība paredzēta par nesaskaņotu reklāmu, (..), aģitācijas un citu informatīvo

materiālu izvietošanu Jūrmalas pilsētas teritorijā.

Par minēto tiesas spriedumu /pers. D/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 21.oktobra

spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka tiesa, izskatot sūdzību, atzinusi, ka Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisija ir pareizi

kvalificējusi izdarīto administratīvo pārkāpumu, proti, pēc 2010.gada 19.augusta Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.51

5.5.1.punkta, proti, administratīvā atbildība paredzēta par nesaskaņotu reklāmu, (..), aģitācijas un citu informatīvo materiālu

izvietošanu Jūrmalas pilsētas teritorijā. Kā arī atzinusi, ka lēmumā norādītais pamatojums saukšanai pie administratīvās atbildības

par Saistošo noteikumu 5.5.1.punta prasību pārkāpumu, ir pamatots un pietiekams, līdz ar ko tiesa uzskata, ka nav nepieciešams

izvērstāks motīvu izklāsts. Tiesa pievienojusies lēmuma motivācijai un atstāja lēmumu negrozītu. Tas nozīmē, ka tiesa, veica viņa

darbības kvalifikāciju pēc administratīvo pārkāpumu objekta, noteica, ka viņa rīcības objekta pazīmes saskan ar administratīvā

pārkāpuma objekta pazīmēm, tieši, administratīvā pārkāpuma objekts - reklāmas (Reklāmas likuma 1.panta izpratnē) regulējošo

noteikumu pārkāpšana.

Sūdzībā norādīts, ka par pierādījumiem, ka administratīvā pārkāpuma objekts ir pareizi noteikts, šajā lietā kalpoja informācijas saturs.

Respektīvi, satura pazīmju kopums, kas ļauj kvalificēt informāciju kā reklāmu vai kā priekšvēlēšanu aģitāciju. Reklāmas pazīmju

kopumu nosaka Reklāmas likuma 1.pants, reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura

veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību)

popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Savukārt, priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmju kopums nosaka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma

1.panta 3.punkts, priekšvēlēšanu aģitācija - politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta

reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju,

politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu.

Tādējādi, saskaņā ar tiesas un Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas secinājumu, viņš 2013.gada 28.maijā veicis ar

viņa saimniecisko vai profesionālo darbību saistīto preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem un neveicis

priekšvēlēšanu aģitāciju. Bet ne tiesas spriedumā, kā arī ne Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas lēmumā, 2013.gada

19.augusta Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas paskaidrojumos, Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas

pilnvarotās pārstāves /pers. H/ tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos nav norāde uz informāciju pazīmju kopumu, uz kuriem pamatoti

secinājumi, un informāciju pazīmju kopumu, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti, ka tā bija priekšvēlēšanu aģitācija.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektora J.Mulareka rakstveida ziņojums (respektīvi,

atzinums, ka stends atspoguļo dažādus notikumus Jūrmalas domē) (lietas lapa Nr.8.), fototabula (lietas lapa Nr.11.), iesniegums ar

pievienotajiem informatīvajiem materiāliem, kas bija piestiprināti pie informācijas dēļa (lietas lapa Nr.27.-51.), viņa tiesas sēdē

sniegtie paskaidrojumi norādīja, ka informatīvu materiālu mērķis – aicinājums balsot pret dažu deputāta kandidātu, kuri ir Jūrmalas

pilsētas domes deputāti.

Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantu un uzskata, ka tiesa šai lietai piegāja ļoti

formāli un pavirši, rezultātā pārkāpjot minētās tiesību normas prasības.

Sūdzībā norādīts, ka apsvērumi par to, kādēļ administratīvais sods, kurš ir uzlikts, ir nepamatots un prettiesisks, detalizēti izvērtēti

sūdzībā. Papildus norādītajiem argumentiem norāda, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 22.panta pirmā daļa nosaka, ka jautājumus,

kas skar priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām

(izkārtnes, stendi, afišas, tāfeles, slietņi, novietoti plakāti, reklāma skatlogos un citi tamlīdzīgi reklāmas objekti), reglamentē normatīvie

akti par reklāmas izvietošanu. Tas ir Reklāmas likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti. 2012.gada 30.oktobra Ministru

kabineta noteikumu Nr.732 „Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret

publisku vietu” 2.1.pukts nosaka, ka noteikumi neattiecas uz priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem un tautas nobalsošanas aģitācijas

materiāliem. Bez tam, Saistošo noteikumu 5.5.1.punkts, paredz administratīvo atbildību par nesaskaņotu reklāmu, izkārtņu, plakātu,

afišu, sludinājumu, aģitācijas un citu informatīvo materiālu izvietošanu Jūrmalas pilsētas teritorijā. Bet Saistošajos noteikumos nav

noteikta kārtība, kādā saskaņojama mobilās priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana. Tādēļ, ja trūkst normatīvie akti, kas regulē

priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu Jūrmalas pilsētas teritorijā, būs prettiesiski jebkuru personu saukt pie atbildības par

nesaskaņotu priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu (saskaņā ar likuma atrunas principu).

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Jūrmalas pilsētas tiesas pieņemtais spriedums ir prettiesisks, tas tika pieņemts ar tiesību normas

neievērošanu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21 pantu Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija iesniegusi

viedokli par /pers. D/ apelācijas sūdzību, kurā norādīts, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots, tiek lūgts iesniegto

apelācijas sūdzību noraidīt (78.lpp.).

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi apstrīdētā sprieduma pamatojumu, apsvērusi apelācijas sūdzības

argumentus, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 31.oktobra spriedums ir likumīgs, pamatots un

atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.

Izvērtējot apstrīdētā tiesas sprieduma motivāciju, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka ir pareizi konstatēti lietas faktiskie un tiesiskie

apstākļi, tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar ko Krimināllietu tiesu kolēģija tam pievienojas un

atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešajai daļai izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams un

tas netiek sniegts.

Papildus Krimināllietu tiesu kolēģija izsaka savus secinājumus par apelācijas sūdzībā norādīto.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu jānoskaidro, vai lietā ir iegūti pietiekami pierādījumi, kas apstiprina administratīvā pārkāpuma

protokolā norādīto un dod pamatu secināt, ka /pers. D/ ir pārkāpis Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 19.augusta saistošo

noteikumu Nr.51 „Par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā”

punkta 5.5.1 prasības, ar ko izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība šo noteikumu 5.8 punktā.

Līdz ar ko konkrētajā lietā tiesiskais pamats /pers. D/ saukšanai pie administratīvās atbildības ir pierādīts fakts, ka /pers. D/

administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā uz sev piederošas piekabes ar v/n /reģistrācijas numurs/ bija izvietojis

mobilo reklāmu bez saskaņošanas ar Jūrmalas pilsētas domi, pārkāpjot reklāmas izvietošanas kārtību Jūrmalas pilsētā.

Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka lietas materiālos esošie pierādījumi ir pietiekami un atzīstami par pieļaujamiem, lai nešaubīgi

apgalvotu, ka izskatāmajā gadījumā /pers. D/ ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības.

/pers. D/ vaina ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem, kurus pirmās instances tiesa uzskaitījusi spriedumā un izvērtējot tos

kopumā un savstarpējā saistībā, atzinusi, ka ir pilnībā pierādīti administratīvā pārkāpuma protokolā norādītie administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas apstākļi.

Krimināllietu tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantam ir

pareizi novērtējusi pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā, to atkārtotai pārvērtēšanai apelācijas instances tiesā nav pamata.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās

pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas materiāliem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās

apziņas.

No minētā secināms, ka to, cik ticamas pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, jāizvērtē, aplūkojot visus procesā iegūtos faktus

vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tikai pastāvot saprātīgām šaubām, kuras nevar novērst, tās jāvērtē par labu

pārkāpējam.

Krimināllietu tiesu kolēģija nekonstatē tādas saprātīgas šaubas, kuras būtu vērtējamas par labu pārkāpējam.

Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka sūdzības iesniedzējs apelācijas sūdzībā nav norādījis nevienu jaunu apstākli, kas nebūtu bijis

zināms Jūrmalas pilsētai tiesai, taisot spriedumu.

Krimināllietu tiesu kolēģija norāda, ka tiesa nevar izlemt konkrētās lietas apstākļus, vērtējot vienīgi sūdzībā norādīto un paļaujoties uz

pārkāpēja norādīto apgalvojumu patiesumu, pretējā gadījumā katrs tiesībsargājošās iestādes personai izdots nelabvēlīgs

administratīvais akts būtu atceļams pie apstākļiem, kad persona izvirza notikušo apstākļu sev izdevīgu versiju, kas, viņaprāt, ir ticama

un pieļaujama, tomēr ar lietā esošajiem materiāliem nav pierādāma.

Fakts, ka persona, kas ir saukta pie administratīvās atbildības pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par

sevi nevar kalpot par pamatu, lai atceltu pirmās instances tiesas spriedumu.

Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka Jūrmalas pilsētas tiesa konkrētās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas ietvaros ir

ievērojusi vispārīgos tiesību principus un normatīvo aktu, procesuālo normu regulējumu. Krimināllietu tiesu kolēģija nekonstatē, ka

pirmās instances tiesa nav objektīvi izvērtējusi pierādījumus un izdarījusi kļūdainus secinājumus.

Tiesu kolēģija secina, ka lietā iegūtie pierādījumi, tai skaitā, fototabula (11.lpp.), materiāli, kas piestiprināti pie informācijas dēļa (27.-

51.lpp.), nav uzskatāmi par priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem, jo nesatur šādu aģitāciju, tie sniedz informāciju un reklamē

konkrētus notikumus, pakalpojumu kvalitāti, sniegšanu vai nesniegšanu konkrētā teritorijā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21pantu, 289.22pantu, 289.12pantu

otrās daļas 1.punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija

nosprieda

atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 31.oktobra spriedumu, bet /pers. D/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese referente D.Dumbre

Tiesneses S.Kalniņa

Ž.Vēvere