Appeal court dismisses administrative violation appeal, upholding first instance verdict on evidence evaluation.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court dismissed the appellant's challenge to the first instance judgment regarding an administrative violation for unauthorized mobile advertising. The lower court found the violation proven based on a police report, photographic evidence, and the absence of proof that the appellant received a prior notification to explain their case. The appellate court affirmed this decision, ruling that the first instance judge correctly evaluated the evidence according to the Administrative Offences Code without identifying any reasonable doubts requiring reversal.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244. panti: Pierādījumu novērtēšana administratīvā pārkāpuma lietā notiek pēc tiesneses iekšējās pārliecības, kas balstīta uz vispusīgu lietas materiālu izpēti; apelācijas tiesa atstāj spriedumu negrozītu, ja nav konstatētas saprātīgas šaubas, kas būtu vērtējamas par labu pārkāpējam.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.117022413
Lietvedības Nr.104AA-0173-14/28
SPRIEDUMS
Rīgā 2014.gada 27.februārī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:
tiesnese referente D.Dumbre,
tiesneses S.Kalniņa un Ž.Vēvere
izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. D/, /personas kods/, apelācijas sūdzību par Jūrmalas
pilsētas tiesas 2013.gada 31.oktobra spriedumu, un
konstatēja
2013.gada 28.maijā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors J.Mulareks sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ
Nr.612079 par to, ka 2013.gada 28.maijā /pers. D/ Jūrmalā, pie ēkas Nometņu ielā 11/13 uz sev piederošas piekabes ar v/n
/reģistrācijas numurs/ izvietojis mobilo reklāmu bez saskaņošanas ar Jūrmalas pilsētas domi, pārkāpjot reklāmas izvietošanas kārtību
Jūrmalas pilsētā. Ar minēto ir pārkāpts Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 19.augusta saistošo noteikumu Nr.51 „Par reklāmu,
izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā” punkta 5.5.1 prasības, ar ko izdarīts
administratīvais pārkāpums, par kuru paredzēta atbildība šo noteikumu 5.8 punktā.
Ar Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2013.gada 19.jūnija lēmumu Nr.D58/153 /pers. D/ par minēto pārkāpumu
sodīts ar naudas sodu EUR 71,14 (Ls 50) apmērā.
Nepiekrītot Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2013.gada 19.jūnija lēmumam Nr.D58/153, /pers. D/ iesniedza
sūdzību Jūrmalas pilsētas tiesā.
Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 31.oktobra spriedumu Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas 2013.gada
19.jūnija lēmums Nr.D58/153 atstāts negrozīts, bet /pers. D/ sūdzība noraidīta.
Pirmās instances tiesa spriedumā citējusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7., 243., 243.1 un 244.pantā noteikto.
Norādījusi, ka par pierādījumiem šajā lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols, Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas
inspektora J.Mulareka rakstveida ziņojums, fototabula, vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksts, 19.08.2010. Jūrmalas pilsētas
domes saistošo noteikumu Nr.51 „Par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās
Jūrmalas pilsētā” apstiprināts noraksts, iesniegums ar pievienotajiem informatīvajiem materiāliem, kas bija piestiprināti pie
informācijas dēļa, Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas paskaidrojums.
Pirmās instances tiesa, noklausoties tiesas sēdē /pers. D/ paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus un tiesas sēdē iesniegtos
dokumentus, atzinusi, ka /pers. D/ nav pierādījis, ka nebija saņēmis pirmo pasta sūtījumu par ierašanos uz Administratīvo komisiju
paskaidrojumu sniegšanai no Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas, neatkarīgi no tā, ka tiesas sēdē norādīja, ka
sūtījumu atrada blakus pastkastītē ar novēlošanos. Spriedumā norādīts, ka tiesas sēdē /pers. D/ pievienojis 2013.gada 18.septembra
iesniegumu, adresētu Jūrmalas pilsētas pasta nodaļas priekšniekam un 2013.gada 16.oktobra Valsts akciju sabiedrība „Latvijas
pasts” Kvalitātes vadības daļas kvalitātes sistēmas un attīstības vadītājas sniegto atbildi, kurā norādīts „Dienesta pārbaudē Majoru
pasta nodaļā apstiprinājās fakts, ka Jums adresētās ierakstītās vēstules Nr.RR134138227LV un Nr.RR134647304LV tikušas
ievietotas Jūsu pastkastītē”.
Pirmās instances tiesa spriedumā vērtējusi /pers. D/ norādīto, ka viņa ieskatā šajā lietā administratīvā pārkāpuma objekts ir
priekšvēlēšanu aģitācijas regulējošo noteikumu pārkāpšana, administratīvā pārkāpuma objektīvā puse – aģitācijas noteikumu
pārkāpšana, tādējādi Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija nav pareizi noskaidrojusi administratīvā pārkāpuma sastāva
veidojošo pazīmi – objektu, tātad nav pareizi konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Pirmās instances tiesa spriedumā citējusi Reklāmas likuma 1.pantu, Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 1.panta 3.punktu, norādījusi, ka
saskaņā ar 2010.gada 19.augusta Jūrmalas pilsētas domes saistošiem noteikumiem Nr.51 „Par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un
citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā”, mobilā reklāma ir reklāma uz speciāli izgatavotām vai
izmantotām piekabēm, konstrukcijām uz transportlīdzekļa, reklāma uz pārnēsājamiem plakātiem, stendiem un transparentiem.
Savukārt, saskaņā ar minēto saistošo noteikumu 5.5.1.punktu, administratīvā atbildība paredzēta par nesaskaņotu reklāmu, izkārtņu,
plakātu, afišu, sludinājumu, aģitācijas un citu informatīvo materiālu izvietošanu Jūrmalas pilsētas teritorijā.
Pirmās instances tiesa, ņemot vērā iepriekš norādīto atzinusi, ka Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija ir pareizi
kvalificējusi /pers. D/ izdarīto administratīvo pārkāpumu, proti, pēc 2010.gada 19.augusta Jūrmalas pilsētas domes saistošo
noteikumu Nr.51 5.5.1.punkta, proti, administratīvā atbildība paredzēta par nesaskaņotu reklāmu, (..), aģitācijas un citu informatīvo
materiālu izvietošanu Jūrmalas pilsētas teritorijā.
Par minēto tiesas spriedumu /pers. D/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 21.oktobra
spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka tiesa, izskatot sūdzību, atzinusi, ka Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisija ir pareizi
kvalificējusi izdarīto administratīvo pārkāpumu, proti, pēc 2010.gada 19.augusta Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.51
5.5.1.punkta, proti, administratīvā atbildība paredzēta par nesaskaņotu reklāmu, (..), aģitācijas un citu informatīvo materiālu
izvietošanu Jūrmalas pilsētas teritorijā. Kā arī atzinusi, ka lēmumā norādītais pamatojums saukšanai pie administratīvās atbildības
par Saistošo noteikumu 5.5.1.punta prasību pārkāpumu, ir pamatots un pietiekams, līdz ar ko tiesa uzskata, ka nav nepieciešams
izvērstāks motīvu izklāsts. Tiesa pievienojusies lēmuma motivācijai un atstāja lēmumu negrozītu. Tas nozīmē, ka tiesa, veica viņa
darbības kvalifikāciju pēc administratīvo pārkāpumu objekta, noteica, ka viņa rīcības objekta pazīmes saskan ar administratīvā
pārkāpuma objekta pazīmēm, tieši, administratīvā pārkāpuma objekts - reklāmas (Reklāmas likuma 1.panta izpratnē) regulējošo
noteikumu pārkāpšana.
Sūdzībā norādīts, ka par pierādījumiem, ka administratīvā pārkāpuma objekts ir pareizi noteikts, šajā lietā kalpoja informācijas saturs.
Respektīvi, satura pazīmju kopums, kas ļauj kvalificēt informāciju kā reklāmu vai kā priekšvēlēšanu aģitāciju. Reklāmas pazīmju
kopumu nosaka Reklāmas likuma 1.pants, reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura
veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību)
popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Savukārt, priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmju kopums nosaka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma
1.panta 3.punkts, priekšvēlēšanu aģitācija - politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta
reklamēšana plašsaziņas līdzekļos vai citādā veidā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu politisko partiju,
politisko partiju apvienību, vēlētāju apvienību vai deputāta kandidātu.
Tādējādi, saskaņā ar tiesas un Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas secinājumu, viņš 2013.gada 28.maijā veicis ar
viņa saimniecisko vai profesionālo darbību saistīto preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem un neveicis
priekšvēlēšanu aģitāciju. Bet ne tiesas spriedumā, kā arī ne Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas lēmumā, 2013.gada
19.augusta Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas paskaidrojumos, Jūrmalas pilsētas domes Administratīvās komisijas
pilnvarotās pārstāves /pers. H/ tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos nav norāde uz informāciju pazīmju kopumu, uz kuriem pamatoti
secinājumi, un informāciju pazīmju kopumu, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti, ka tā bija priekšvēlēšanu aģitācija.
Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektora J.Mulareka rakstveida ziņojums (respektīvi,
atzinums, ka stends atspoguļo dažādus notikumus Jūrmalas domē) (lietas lapa Nr.8.), fototabula (lietas lapa Nr.11.), iesniegums ar
pievienotajiem informatīvajiem materiāliem, kas bija piestiprināti pie informācijas dēļa (lietas lapa Nr.27.-51.), viņa tiesas sēdē
sniegtie paskaidrojumi norādīja, ka informatīvu materiālu mērķis – aicinājums balsot pret dažu deputāta kandidātu, kuri ir Jūrmalas
pilsētas domes deputāti.
Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantu un uzskata, ka tiesa šai lietai piegāja ļoti
formāli un pavirši, rezultātā pārkāpjot minētās tiesību normas prasības.
Sūdzībā norādīts, ka apsvērumi par to, kādēļ administratīvais sods, kurš ir uzlikts, ir nepamatots un prettiesisks, detalizēti izvērtēti
sūdzībā. Papildus norādītajiem argumentiem norāda, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 22.panta pirmā daļa nosaka, ka jautājumus,
kas skar priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām
(izkārtnes, stendi, afišas, tāfeles, slietņi, novietoti plakāti, reklāma skatlogos un citi tamlīdzīgi reklāmas objekti), reglamentē normatīvie
akti par reklāmas izvietošanu. Tas ir Reklāmas likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti. 2012.gada 30.oktobra Ministru
kabineta noteikumu Nr.732 „Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret
publisku vietu” 2.1.pukts nosaka, ka noteikumi neattiecas uz priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem un tautas nobalsošanas aģitācijas
materiāliem. Bez tam, Saistošo noteikumu 5.5.1.punkts, paredz administratīvo atbildību par nesaskaņotu reklāmu, izkārtņu, plakātu,
afišu, sludinājumu, aģitācijas un citu informatīvo materiālu izvietošanu Jūrmalas pilsētas teritorijā. Bet Saistošajos noteikumos nav
noteikta kārtība, kādā saskaņojama mobilās priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana. Tādēļ, ja trūkst normatīvie akti, kas regulē
priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu Jūrmalas pilsētas teritorijā, būs prettiesiski jebkuru personu saukt pie atbildības par
nesaskaņotu priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu (saskaņā ar likuma atrunas principu).
Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Jūrmalas pilsētas tiesas pieņemtais spriedums ir prettiesisks, tas tika pieņemts ar tiesību normas
neievērošanu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21 pantu Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija iesniegusi
viedokli par /pers. D/ apelācijas sūdzību, kurā norādīts, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots, tiek lūgts iesniegto
apelācijas sūdzību noraidīt (78.lpp.).
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi apstrīdētā sprieduma pamatojumu, apsvērusi apelācijas sūdzības
argumentus, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 31.oktobra spriedums ir likumīgs, pamatots un
atstājams negrozīts, bet apelācijas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.
Izvērtējot apstrīdētā tiesas sprieduma motivāciju, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka ir pareizi konstatēti lietas faktiskie un tiesiskie
apstākļi, tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, līdz ar ko Krimināllietu tiesu kolēģija tam pievienojas un
atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešajai daļai izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams un
tas netiek sniegts.
Papildus Krimināllietu tiesu kolēģija izsaka savus secinājumus par apelācijas sūdzībā norādīto.
Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu jānoskaidro, vai lietā ir iegūti pietiekami pierādījumi, kas apstiprina administratīvā pārkāpuma
protokolā norādīto un dod pamatu secināt, ka /pers. D/ ir pārkāpis Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 19.augusta saistošo
noteikumu Nr.51 „Par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā”
punkta 5.5.1 prasības, ar ko izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība šo noteikumu 5.8 punktā.
Līdz ar ko konkrētajā lietā tiesiskais pamats /pers. D/ saukšanai pie administratīvās atbildības ir pierādīts fakts, ka /pers. D/
administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā uz sev piederošas piekabes ar v/n /reģistrācijas numurs/ bija izvietojis
mobilo reklāmu bez saskaņošanas ar Jūrmalas pilsētas domi, pārkāpjot reklāmas izvietošanas kārtību Jūrmalas pilsētā.
Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka lietas materiālos esošie pierādījumi ir pietiekami un atzīstami par pieļaujamiem, lai nešaubīgi
apgalvotu, ka izskatāmajā gadījumā /pers. D/ ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības.
/pers. D/ vaina ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem, kurus pirmās instances tiesa uzskaitījusi spriedumā un izvērtējot tos
kopumā un savstarpējā saistībā, atzinusi, ka ir pilnībā pierādīti administratīvā pārkāpuma protokolā norādītie administratīvā
pārkāpuma izdarīšanas apstākļi.
Krimināllietu tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantam ir
pareizi novērtējusi pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā, to atkārtotai pārvērtēšanai apelācijas instances tiesā nav pamata.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās
pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas materiāliem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās
apziņas.
No minētā secināms, ka to, cik ticamas pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, jāizvērtē, aplūkojot visus procesā iegūtos faktus
vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tikai pastāvot saprātīgām šaubām, kuras nevar novērst, tās jāvērtē par labu
pārkāpējam.
Krimināllietu tiesu kolēģija nekonstatē tādas saprātīgas šaubas, kuras būtu vērtējamas par labu pārkāpējam.
Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka sūdzības iesniedzējs apelācijas sūdzībā nav norādījis nevienu jaunu apstākli, kas nebūtu bijis
zināms Jūrmalas pilsētai tiesai, taisot spriedumu.
Krimināllietu tiesu kolēģija norāda, ka tiesa nevar izlemt konkrētās lietas apstākļus, vērtējot vienīgi sūdzībā norādīto un paļaujoties uz
pārkāpēja norādīto apgalvojumu patiesumu, pretējā gadījumā katrs tiesībsargājošās iestādes personai izdots nelabvēlīgs
administratīvais akts būtu atceļams pie apstākļiem, kad persona izvirza notikušo apstākļu sev izdevīgu versiju, kas, viņaprāt, ir ticama
un pieļaujama, tomēr ar lietā esošajiem materiāliem nav pierādāma.
Fakts, ka persona, kas ir saukta pie administratīvās atbildības pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par
sevi nevar kalpot par pamatu, lai atceltu pirmās instances tiesas spriedumu.
Krimināllietu tiesu kolēģija secina, ka Jūrmalas pilsētas tiesa konkrētās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas ietvaros ir
ievērojusi vispārīgos tiesību principus un normatīvo aktu, procesuālo normu regulējumu. Krimināllietu tiesu kolēģija nekonstatē, ka
pirmās instances tiesa nav objektīvi izvērtējusi pierādījumus un izdarījusi kļūdainus secinājumus.
Tiesu kolēģija secina, ka lietā iegūtie pierādījumi, tai skaitā, fototabula (11.lpp.), materiāli, kas piestiprināti pie informācijas dēļa (27.-
51.lpp.), nav uzskatāmi par priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem, jo nesatur šādu aģitāciju, tie sniedz informāciju un reklamē
konkrētus notikumus, pakalpojumu kvalitāti, sniegšanu vai nesniegšanu konkrētā teritorijā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21pantu, 289.22pantu, 289.12pantu
otrās daļas 1.punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija
nosprieda
atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas tiesas 2013.gada 31.oktobra spriedumu, bet /pers. D/ apelācijas sūdzību noraidīt.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesnese referente D.Dumbre
Tiesneses S.Kalniņa
Ž.Vēvere