Court dismisses claim against landlord for water damage to neighbor's apartment due to lack of evidence of fault.

Lietas arhīva Nr. C-2515-22/22

ECLI:LV:RPPT:2022:0421.C68251522.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2022. gada 21.aprīlī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tiesnese S.Sondare rakstveida procesā izskatīja civillietu ERGO Insurance SE Latvijas filiāles prasības pieteikumu

vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2022. gada 14. februārī ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, pamatojoties uz Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779. pantu, Dzīvokļu īpašuma

likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta d) apkašpunktu, Apdrošināšanas līguma

likuma 54. panta pirmo daļu, vērusies tiesā ar vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus

1888,88 euro, samaksāto valsts nodevu 283,33 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 5,47 euro un noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no nenomaksātā parāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2020. gada 3. jūlijā /adrese/, notika ūdens saliešanas negadījums, kā rezultātā tika nopludināts /pers. D/

piederošais un apdrošinātais dzīvoklis Nr. 22, kas apdrošināts ERGO, saskaņā ar polisi Nr. 361207493.

Pamatojoties uz noslēgto apdrošināšanas līgumu, ERGO apsekoja cietušo īpašumu, noteica zaudējumu un izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību

1888,88 euro apmērā.

Saskaņā ar ierakstu Rīga pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/, dzīvokļa Nr./adrese/, īpašnieks negadījuma brīdī bija atbildētājs, līdz

ar to atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pantam tieši Dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir

atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā. Atbilstoši ir konstatējama

dzīvokļa īpašnieka atbildība, jo atbildētājs nav ar pienācīgu rūpību izturējies pret saviem, kā dzīvokļa īpašnieka, pienākumiem un dzīvokļa īpašnieka

tiesību izmantošana ir radījusi traucējumus citiem, tā nodarot zaudējumus.

[2] Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā, [..],

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu. Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai

daļai, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas

norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti

atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu, līdz ar ko uzskatāms, ka tiesa ir informējusi atbildētāju par civillietas ierosināšanas faktu

un lietas izskatīšanas datumu.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams saīsinātais spriedums, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Atbildētājam prasības pieteikums nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā uz pēdējo zināmo dzīvesvietas adresi. Atbildētājs tiesas nosūtītos dokumentus

nav saņēmis un tie nosūtīti atpakaļ tiesai (lietas 33.,36.lapa).

Papildus, saskaņā ar Civilprocesa likuma 59. panta pirmo daļu, par lietas ierosināšanu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma

saņemšanu, paziņots ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (publikācijas Nr.2022/40.UT6, laidiens 25.02.2022., Nr.40).

Par lietas izskatīšanas vietu un laiku, saīsinātā sprieduma saņemšanas iespējām, informējot par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu un izskaidrojot

tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim, prasītājai paziņots 2022. gada 23. februārī (lietas 33.lapa).

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Puses nav iesniegušas lūgumus, papildinājumus, iebildumus

vai noraidījumu tiesnesei.

[4] 2022. gada 21.aprīlī pieņemts saīsināts spriedums un 2022. gada 22. aprīlī tiesā saņemts prasītājas lūgums par pilna sprieduma sastādīšanu.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība noraidāma.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Pierādīšanas pienākuma sadales pamatā ir princips – ei incumbit probtio qui dicit, non qui negat (pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, nevis

tam, kurš noliedz). Tādējādi onus probanti vispirms gulstas uz prasītāju, kurš griežas tiesā ar lūgumu aizsargāt aizskartās tiesības. Līdz brīdim, kamēr

prasītājs nav pierādījis savu prasību (savu prasījumu pamatotību), atbildētājam nekas nav jāpierāda, viņš prasību var noliegt (neatzīt) bez jebkādiem

pierādījumiem (sk. Aivars Līcis. Prasības tiesvedībā un pierādījumi. Rīga: Tiesu 4 nama aģentūra, 2003, 72.lpp).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[7] No lietas materiāliem izriet, ka 2018. gada 5. novembrī starp prasītāju, kā apdrošinātāju un /pers. D/, kā apdrošinājuma ņēmēju noslēgts

Privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līgums Nr. 361207493, saskaņā ar kuru tika apdrošināts apdrošinājuma ņēmējam piederošais /adrese/ (lietas

lapa 10-14). Atbilstoši īpašuma apdrošināšanas polisei, minētais dzīvokļa īpašums bija apdrošināts laika posmā no 2018. gada 11. novembra līdz 2021.

gada 10. novembrim, apdrošinot visus riskus, tai skaitā ūdensvadu avāriju un trešo personu prettiesiskas rīcības riskus.

[7.1] Lietā konstatēts, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā 2020. gada 15. jūlijā /pers. D/ vērsies pie prasītājas ar atlīdzības pieteikumu par

ūdens noplūdes rezultātā nodarītajiem bojājumiem /adrese/ (lietas lapa 15.,26.lapa).

Pieteikumā norādīts, ka “… atklāju ūdens noplūdi uz griestiem dzīvojamā istabā un koridorī. Ūdens noplūde notika krāna bojājuma dēļ pie augšas

kaimiņa”. (sk. tulkojumā lietas 26.lapā).

Prasītāja, apdrošināšanas līguma Nr.361207493 ietvaros, 2020. gada 23. jūlijā pieņēmusi lēmumu Nr. 82443 par apdrošināšanas atlīdzības

izmaksu /pers. D/ 1888,88 euro apmērā (lietas 19.-20.lapa).

Konstatējot minēt, tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīti prasītājai radītie zaudējumi, proti, izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 1888,88 euro apmērā,

ko, pamatojoties uz Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmo daļu, prasītājai ir tiesības pieprasīt no personas, kura ir atbildīga par zaudējumiem.

[7.2] 2020. gada 30. jūlijā un 2020. gada 25. augustā prasītāja nosūtījusi atbildētājam pretenzijas, prasot regresa kārtībā atlīdzināt zaudējumus

izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības 1888,88 euro apmērā (lietas 23.-24.lapa).

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatas nodaļas izdrukas redzams, ka laikā no 2015. gada 16. jūnija līdz 2020. gada

23. decembrim atbildētājam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr. 3, /adrese/ ( lietas 21.-22.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām

personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Līdz ar to, tiesai pirmkārt ir jānoskaidro, vai atbildētājs kā dzīvokļa Nr. /adrese/, īpašnieks ir atbildīgs par dzīvoklim Nr. /adrese/, nodarītajiem

bojājumiem un vai ir konstatējams atbildētāja pienākums atlīdzināt zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu, ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi

pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no

vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 2. aprīļa spriedums Lietā Nr. SKC – 143).

Tiesa, vērtējot jautājumu par atbildētāja vainu zaudējumu nodarīšanā, konstatē, ka lietai pievienots tikai apdrošinātā /adrese/ apskates akts

Nr. 82443 kuru parakstījis prasītāja pārstāvis un dzīvokļa Nr. 22 īpašnieks. ( lietas 16.lapa). Minētajā aktā nav norādīts vai ir veikta arī atbildētājam

piederošā dzīvokļa Nr. 3, /adrese/ apsekošana - attiecīgi pierādījumi nav pievienoti arī lietas materiāliem.

Lietas materiāli nesatur informāciju, ka būtu apsekots arī dzīvoklis Nr. 3 un tajā būtu konstatēta noplūde, un būtu konstatēts ūdens noplūdes

cēlonis, proti, apsekošanas aktā norādītais cēlonis ūdens vai kanalizācijas sistēmas bojājums dzīvokļa Nr. 3 atbildības robežās. Līdz ar to lietā nav

noskaidrots, kāds ir bijis cēlonis ūdens noplūdei.

Bez tam, lietā konstatēts, ka apdrošinātais dzīvoklis ir ar Nr. 22 savukārt atbildētājam piederošais dzīvoklis ir ar Nr. 3, un tādejādi tiesai ir

pamatotas šaubas attiecībā uz apgalvojumu, ka saliešana varēja sākties no atbildētājam piederošā dzīvokļa īpašuma.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, vērtējot tos savstarpējā sakarībā, tiesa atzīst, ka nav gūti pierādījumi tam, ka atbildētāja dzīvokļa īpašuma

robežās būtu noticis inženiertīklu un inženierkomunikāciju bojājums (līdz kopīpašuma stāvvadiem), proti, konstatēts bojājums kādā no atsevišķā īpašuma

elementiem atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrajai daļai, par kuru uzturēšanu atbildētājam būtu pienākums rūpēties.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka lietā nav gūti tādi pierādījumi, kas liecinātu par neattaisnojamo darbību, kas konkrētajā gadījumā ietvertu arī

novērtējumu no vainojamības viedokļa un liecinātu, ka dzīvokļa Nr. 22, /adrese/, nopludināšana notikusi tieši no atbildētājam piederošā dzīvokļa,

atbildētāja neattaisnojamas darbības vai bezdarbības rezultātā, kas pats par sevi ir patstāvīgs pamats prasības par zaudējumu piedziņu noraidīšanai.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā ir taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Tā kā celtā prasība tiek noraidīta, tad prasītājas samaksātie tiesas izdevumi nav atlīdzināmi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.-194., 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt ERGO Insurance SE Latvijas filiāles vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā vai tiesas kancelejā 2022. gada 20. maijā.

Tiesnese S.Sondare