Court dismisses appeal against tax authority's fine and disqualification of board member for accounting violations.

Lietas arhīva Nr. 1A-0295-17/10

ECLI:LV:RPPT:2017:1108.1A68029517.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 8.novembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese M.Bite

Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/, personas kods /personas

kods/, sūdzības par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores I.Cīrules 2017.gada 7.augusta lēmumu Nr.30.3-22/4280, un

k o ns t a t ē ja

Izskatot Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID) saņemto /pers. A/ sūdzību par VID Nodokļu kontroles pārvaldes (turpmāk - NKP) Juridiskās

daļas Juridiskā atbalsta nodaļas vadītājas A.Kites 2017.gada 13.jūnija lēmumu Nr.NK032647 par saukšanu pie administratīvās atbildības, konstatēts:

ar VID NKP Juridiskās daļas Juridiskā atbalsta nodaļas vadītājas A.Kites 2017.gada 13.jūnija lēmumu Nr.NK032647 SIA „M-LOGISTIC”

(reģistrācijas Nr.40003864636) valdes loceklis /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 166.6 panta pirmajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, piemērojot naudas sodu 400 EUR, atņemot /pers. A/ tiesības ieņemt personālsabiedrības lietveža,

personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes locekļa, prokūrista, parastā

komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta amatus uz vienu gadu.

Nepiekrītot minētajam lēmumam, /pers. A/ iesniedzis sūdzību VID ģenerāldirektoram, kurā norāda, ka pārsūdzētais lēmums ir prettiesisks un nav

pietiekoši argumentēts daļā par /pers. A/ tiesību ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās atņemšanu.

Sūdzībā minēts, ka, sniedzot paskaidrojumus, /pers. A/ atzīst izdarītos pārkāpumus, solīja ne tikai izlabot kļūdas, bet arī, ka turpmāk darīs visu

iespējamo, lai kļūdas nepieļautu, ka tiks mainīta grāmatvedības programma, lai nodrošinātu pilnīgu un precīzu preču uzskaiti katrā no struktūrvienībām,

kas arī nodrošinātu iespēju izsekot preču kustībai.

Iesniedzējs norāda, ka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā nebija nevienas norādes uz to, ka konstatētie pārkāpumi ir tik būtiski un

sabiedrībai kaitējoši.

Iesniedzēja ieskatā pārsūdzētā lēmuma argumenti ir mākslīgi pievilkti tā, lai radītu iespaidu par to kaitējumu, kādu iesniedzējs it kā nodara

sabiedrībai un valstij.

Iesniedzējs norāda, ka viņš ir vienīgais valdes loceklis SIA /Nosaukums A/, SIA /Nosaukums B/, SIA „?-Storage”, SIA „?-LOGISTIC” un ieņem

SIA /Nosaukums C/ valdes locekļa amatu un ar pieņemto lēmumu VID paralizēja minēto komercsabiedrību darbību, kā rezultātā var tikt apdraudēta

nodokļu maksājumu samaksa valsts budžetā.

Iesniedzējs nepiekrīt tam, ka pārsūdzētajā lēmumā minētie dokumenti ir pieļaujami kā pierādījumi /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietvedībā.

Iesniedzēja ieskatā par pārsūdzētajā lēmumā minētajiem pārkāpumiem parasti piemēro tikai naudas sodu, bez papildsoda.

Iesniedzējs norāda, ka pārsūdzētajā lēmumā nepamatoti ir atsauce uz /pers. A/ kā SIA /Nosaukums B/ valdes locekļa darbību (gada pārskata un

uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas nesavlaicīga iesniegšana un nodokļu nomaksas budžetā nenodrošināšana), jo VID ģenerāldirektora lēmumu

par SIA /Nosaukums B/ valdes locekļa saukšanu pie administratīvās atbildības /pers. A/ pārsūdzēja tiesā un šajā situācija pastāv nevainīguma

prezumpcija.

Iesniedzēja ieskatā pārsūdzētajā lēmumā VID nebija likumiskas tiesības vērtēt /pers. A/ kā SIA /Nosaukums A/ valdes locekļa darbību.

Iesniedzēja ieskatā konkrētajā gadījumā LAPK 166.6 panta pirmajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma objekts ir pārkāpumi grāmatvedības

kārtošanā, objektīvā puse - pārkāpumi grāmatvedības kārtošanā, subjekts - fiziskā persona vai valdes loceklis, kurai neatkarīgi no subjektīvas puses, tas

ir, ar nodomu vai neuzmanības izdarītu prettiesisko darbību, piemērojams sankcijas robežās minētais sods un, izvērtējot pārsūdzēto lēmumu iesniedzējs

secināja, ka VID nav norādījis ne uz vienu pierādījumu, kas apstiprinātu /pers. A/ ļaunprātīgo rīcību.

Iesniedzēja ieskatā konkrētajā gadījumā VID varēja piemērot LAPK 21.pantu un ierobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Izvērtējot lietas materiālus un /pers. A/ sūdzībā norādītos argumentus kopumā, konstatēja, ka VID NKP Juridiskās daļas Juridiskā atbalsta nodaļas

vadītājas A.Kites 2017.gada 13.jūnija lēmums Nr.NK032647 ir atstājams negrozīts.

Kā izriet no lietas materiāliem, 2017.gada 21.martā VID NKP amatpersonas VID telpās Talejas ielā 1, Rīgā uzsāka tematisko pārbaudi SIA „?-

LOGISTIC” (tematiskās pārbaudes akts Nr.23.2.1/31).

Pārbaudes laikā konstatēts, ka SIA „?-LOGISTIC” realizēja citiem uzņēmumiem zivju produkciju, taču piegādes dokumentos nav norādīta pilnīga

informācija par preču pārvadātāju. Piemēram, SIA „SVANI UN PARTNERI” tika realizēta zivju produkcija saskaņā ar 2016.gada 7.decembra

pavadzīmi Nr.ML1878. Minētajā pavadzīmē kā preču izsniegšanas vietas adrese norādīta /adrese/, kā preču saņemšanas vietas adrese norādīta /adrese

A/, pārvadātājs - SIA „?-LOGISTIC”, informācija par transportlīdzekli nav norādīta. Līdzīgi noformēta arī SIA „M-LOGISTIC” 2017.gada 13.janvāra

pavadzīme Nr.ML2054 par zivju produkcijas realizāciju SIA „SVANI UN PARTNERI”. Saskaņā ar pārbaudes laikā uzrādīto ceļazīmi Nr. 11b-16/M

par 2016.gada novembri un ceļazīmi Nr.01b-17/M par 2017.gada janvāri SIA „?-LOGISTIC” ar transportlīdzekli Renault Master, valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, ne 2016.gada 7.decembrī, ne 2017.gada 13.janvārī nav veikusi braucienus maršrutā „/adrese/ - /adrese A/”.

Tāpat, saskaņā ar 2016.gada 17.novembra pavadzīmi Nr.ML1909, SIA „?-LOGISTIC” realizēja SIA /Nosaukums D/ šprotu pusfabrikātu

(1207,00 kg). Pavadzīmē kā preču izsniegšanas vietas adrese norādīta /adrese/, kā preču saņemšanas vietas adrese norādīta Vandzenes pagasts, Talsu

novads, informācija par pārvadātāju nav norādīta, kā arī nav norādīts par preču saņemšanu atbildīgās personas paraksts.

Līdzīgi informācija par pārvadātāju nav norādīta arī SIA „M-LOGISTIC” 2016.gada 1.decembra pavadzīmē Nr.ML1945/1 par preču piegādi

SIA /Nosaukums E/.

Pārbaudē uzrādīts Lietuvas uzņēmuma UAB /Nosaukums F/ 2017.gada 17.janvāra rēķins (invoice) BZ Nr.1839 par saldētu zivju piegādi SIA „?-

LOGISTIC” un CMR, kurā norādīta iekraušanas vieta - Kauņa, Lietuva, izkraušanas vieta - Rīga, Latvija, informācija par pārvadātāju nav norādīta.

Tematiskajā pārbaudē konstatēts, ka uzrādītajā preču inventarizācijas sarakstā Nr.7 norādītie preču atlikumi neatbilst preču kustības pārskatos

norādītajiem atlikumiem. Piemēram, preču inventarizācijas sarakstā Nr.7 uz 2016.gada 31.decembri norādīts produkcijas „Siļķe 350+, sald.” atlikums

79 720 kg par kopējo summu 93 472,99 EUR, savukārt, preču kustības pārskatā (Subkonto kartīte) par 2017.gada janvāri uz perioda sākumu norādīts

produkcijas „Siļķe 350+, sald.” atlikums par kopējo summu 72 392,99 EUR. Līdzīgas neatbilstības preču atlikumos konstatētas arī produkcijai „Asaris

300-500 b/g sald.”.

Tāpat tematiskajā pārbaudē konstatēts, ka 2017.gada 13.janvārī SIA „?-LOGISTIC” izrakstīja Polijas uzņēmumam „/Nosaukums M/ Sp.z.o.o”

rēķinu (invoice) Nr.ML-13012017/1 par zivju produkcijas piegādi, t.sk. produkciju „Asaris 300-500 b/g sald.” (10 972,96 kg) par kopējo summu 26

883,75 EUR, savukārt preču kustības pārskatā 2017.gada 13.janvāra rēķinam (invoice) Nr.ML-13012017/1 norādīts „/Nosaukums M/ Sp.z.o.o

piegādātās produkcijas „Asaris 300-500 b/g sald.” daudzums 5972,96 kg par kopējo summu 15 459,92 EUR. Ņemot vērā minēto, nav saprotams,

kāds daudzums produkcijas „Asaris 300-500 b/g sald.” tika piegādāts Polijas uzņēmumam „/Nosaukums M/ Sp.z.o.o” saskaņā ar 2017.gada

13.janvāra rēķinu (invoice) Nr.ML-13012017/1 (10 972,96 kg par kopējo summu 26 883,75 EUR vai 5972,96 kg par kopējo summu 15 459,92

EUR).

Ņemot vērā minēto, no pārbaudē uzrādītajiem dokumentiem nav iespējams gūt skaidru priekšstatu par SIA „?-LOGISTIC” veiktajiem

saimnieciskajiem darījumiem, izsekot to norisei, konstatēt, kas un ar kādu transportlīdzekli veica zivju produkcijas piegādi, kā arī pārliecināties, vai SIA

„?-LOGISTIC” faktiski piegādāja zivju produkciju SIA „SVANI UN PARTNERI”, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/ u.c., kā arī faktiski

saņēma saldētas zivis no Lietuvas uzņēmuma UAB /Nosaukums F/.

Tematiskajā pārbaudē arī konstatēts, ka SIA „M-LOGISTIC” transportlīdzekļa Renault Master, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

ceļazīmēs norādītā informācija nav pilnīga. Piemēram, ceļazīmē Nr.11b-16/M par 2016.gada novembri norādīts, ka 2016.gada 14.novembrī SIA „M-

LOGISTIC” veica braucienus ar minēto transportlīdzekli maršrutā „Atlantijas 15 - Rīga”, nobraukti 240 km. 2016.gada 24.novembrī veikti braucieni

maršrutā „Atlantijas 15 - Rīga”, nobraukti 326 km. Tāpat arī ceļazīmē Nr. 12b-14/M par 2016.gada decembri norādīts, ka 2016.gada 9.decembrī veikti

braucieni maršrutā „Atlantijas 15 - Rīga”, nobraukti 166 km. Tādējādi konstatēts, ka SIA „M-LOGISTIC” noformētajās ceļazīmēs nav norādīti konkrēti

braucienu maršruti, kā arī braucienu mērķis. Līdz ar to ceļazīmēs norādītā informācija nesniedz skaidru priekšstatu par minētā transportlīdzekļa

izmantošanu SIA „?-LOGISTIC” saimnieciskajā darbībā.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā SIA „?-LOGISTIC” valdes loceklis /pers. A/ norādīja, ka atzīst izdarītos pārkāpumus, kā arī pieļautās

kļūdas tiks labotas, un turpmāk tiks darīts viss iespējamais, lai kļūdas nepieļautu. Tāpat tiks mainīta grāmatvedības programma, lai nodrošinātu pilnīgu un

precīzu preču uzskaiti katrā no struktūrvienībām, kā arī nodrošinātu iespēju izsekot preču kustībai. Papildus /pers. A/ norādīja, ka inventarizācijas

sarakstā norādītie dati neatbilst grāmatvedības reģistros norādītajiem, jo produkcija tika izmantota gan prezentācijai, gan savām vajadzībām, taču

dokumenti par to netika noformēti. /pers. A/ nevarēja izskaidrot kontējumu žurnālā uzrādītos datu ievadīšanas laikus.

Līdz ar to secināts, ka SIA „?-LOGISTIC” grāmatvedības sniegtā informācija nav pilnīga, nozīmīga, salīdzināma un saprotama, no uzrādītajiem

grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona nevar gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma

darbības rezultātiem, konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi

atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk -

saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par

uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma

sākumu un izsekot tā norisei.

Saskaņā ar minētā likuma 2.panta otrās daļas nosacījumiem, grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai,

saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.

Tāpat minētā likuma 2.panta trešā daļa nosaka, ka par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu,

kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Likuma „Par grāmatvedību” 3.pantā noteikts, ka uzņēmuma vadītājs organizē grāmatvedības kārtošanu atbilstoši šā likuma prasībām.

Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmo un ceturto daļu grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma

dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti vismaz šādi dokumenta

rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu: 1) dokumenta autora nosaukums (firma), bet, ja dokumenta autors ir fiziskā persona, - vārds un

uzvārds; 2) dokumenta autora reģistrācijas numurs (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē), bet, ja dokumenta autors ir fiziskā persona, -

personas kods (ja personai tāds piešķirts); 3) ārējam attaisnojuma dokumentam - arī juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē)

vai adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, - arī personas norādītā adrese vai, ja tāda

nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese; 4) dokumenta veida nosaukums; 5) dokumenta datums; 6) dokumenta reģistrācijas numurs; 7) paraksts

(izņemot šā likuma 7.1.pantā minētos gadījumus); 8) atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem - arī citi tiesību aktos noteiktie obligātie dokumenta

rekvizīti; 9) saimnieciskā darījuma dalībnieki, norādot katra saimnieciskā darījuma dalībnieka nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru (ja saimnieciskā

darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē), juridisko adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adresi (ja

saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziskā persona, - norādot vārdu un uzvārdu,

personas kodu (ja personai tāds piešķirts), personas norādīto adresi vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adresi; 10) saimnieciskā darījuma

apraksts, pamatojums un mērītāji (daudzumi, summas), bet tiesību aktos noteiktajos gadījumos - arī cita informācija par saimniecisko darījumu.

Ieraksti grāmatvedības reģistros izdarāmi savlaicīgi, nodrošinot, ka tie ir pilnīgi, precīzi un sistemātiski sakārtoti. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs

vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk -

Ministru Kabineta noteikumi Nr.585) 2.punktu visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem, novērtē naudas

izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.585 7.punktu uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās

prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu formu un sagatavošanas veidu, izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu

reglamentē konkrēts normatīvais akts.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.585 8.punktu dokumentus, kas atbilst attaisnojuma dokumentiem noteiktajām prasībām, izmanto

ierakstiem grāmatvedības reģistros, lai sistematizētu šajos dokumentos ietverto informāciju par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem. Ja attaisnojuma

dokuments sagatavots rakstiski (papīra formā), pēc tā ierakstīšanas attiecīgajā grāmatvedības reģistrā uz dokumenta norāda ieraksta kārtas numuru.

Atbilstoši minēto Ministru kabineta noteikumu 18. un 35.12 punktā noteiktajam hronoloģiskajos reģistros visus saimnieciskos darījumus reģistrē

hronoloģiskā secībā un par katru saimniecisko darījumu norāda šādu informāciju:

ieraksta datums;

ieraksta kārtas numurs;

atsauce uz attaisnojuma dokumentu: dokumenta autors (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds, uzvārds), dokumenta

nosaukums vai saimnieciskā darījuma apraksts, dokumenta sagatavošanas datums un reģistrācijas numurs. Ja grāmatvedību kārto, izmantojot

grāmatvedības datorprogrammas (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), šajā apakšpunktā minētās informācijas vietā drīkst

norādīt unikālu attiecīgā attaisnojuma dokumenta pazīmi (piemēram, numuru, ar kādu attaisnojuma dokuments reģistrēts grāmatvedības

datorprogrammā), kas ļauj šo attaisnojuma dokumentu viennozīmīgi identificēt;

saimnieciskā darījuma novērtējums naudā;

saimnieciskā darījuma grāmatvedības konta nosaukums vai kods un norādījums, vai ieraksts izdarāms šā konta debetā vai kredītā (ja

grāmatvedības kārtošanā izmanto divkāršā ieraksta sistēmu, - to kontu kodi, kurn debetā un kredītā iegrāmatojams saimnieciskais darījums).

Preču piegādes dokumentu preču izsniegšanas vietā paraksta preču nosūtītājs (izsniedzējs); preču saņemšanas vietā - preču saņēmējs.

Komerclikuma 209.pants noteic, ka sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota). Saskaņā

ar Komerclikuma 221.panta pirmo un otro daļu valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Civillikuma 1410.panta otrā daļa

nosaka, ka juridiskas personas taisa tiesiskos darījumus caur saviem likumīgiem pārstāvjiem. Līdz ar to valdes loceklis ir juridiskas personas likumiskais

pārstāvis, kas pārstāv sabiedrību tiesiskajās attiecībās. Pēc publiski pieejamiem datiem /pers. A/ ir SIA „?-LOGISTIC” vienīgais valdes loceklis no

2012.gada 20.augusta.

Ņemot vērā minēto, SIA „?-LOGISTIC” valdes loceklis /pers. A/ nav nodrošinājis likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmās un otrās daļas un

7.panta pirmās daļas prasību ievērošanu, par ko ir paredzēta atbildība LAPK 166.6panta pirmajā daļā.

No LAPK 166.6 panta pirmās daļas izriet, ka likumdevējs par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas [..] noteikumu neievērošanu

paredz piemērot naudas sodu fiziskai personai vai valdes loceklim no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt

noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Uz sūdzībā minēto argumentu par administratīvā pārkāpuma sastāvu un, ka VID nav norādījis ne uz vienu pierādījumu, kas apstiprinātu /pers. A/

ļaunprātīgo rīcību, paskaidro:

Saskaņā ar LAPK 9.pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai

bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

No minētās tiesību normas izriet administratīvā pārkāpuma definīcija, ka pārkāpums var tikt uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja ir konstatēts

konkrēts LAPK paredzēts administratīvā pārkāpuma sastāvs: objekts - tas, pret ko ir vērsts administratīvais pārkāpums, objektīvā puse, kas raksturo to,

kā izdarīts administratīvais pārkāpums, subjekts - persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, subjektīvā puse - vainojama darbība.

Tiesību doktrīnā vaina tiek definēta kā personas psihiskā attieksme nodoma vai neuzmanības formā pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai

bezdarbību un ar to saistītajām kaitīgajām sekām (Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 90.lpp).

Izskatot lietas materiālus, nav konstatējams, ka iesniedzējs kādu objektīvu iemeslu dēļ nav varējis veikt darbības, kas būtu vērstas uz to, lai

attiecīgie grāmatvedības kārtošanas regulējošie noteikumi tiktu ievēroti. Konkrētajā lietā ir konstatējama administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse, jo

/pers. A/ (kas konkrētajā gadījuma ir komercsabiedrības amatpersona, kura atbild par grāmatvedības kārtošanu un ir izdarījis administratīvo pārkāpumu)

bija jāapzinās savas darbības vai bezdarbības prettiesiskais raksturs un viņam vajadzēja paredzēt savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās

iespēju. Līdz ar to konkrētajā gadījumā ir konstatējams administratīvais pārkāpuma objekts - normatīvajos aktos noteiktā grāmatvedības kārtošana,

objektīvā puse - normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas noteikumu neievērošanu, subjekts - SIA „?-LOGISTIC” valdes loceklis /pers.

A/ un subjektīvā puse - /pers. A/ bezdarbība, neievērojot normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas noteikumus.

Vienlaikus norāda, ka apstāklis, ka pārsūdzētajā lēmumā nav konkrēti norādīts, kas ir konkrētajā lietā objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā

puse, nenozīmē, ka administratīvā pārkāpuma lietā tas nebija konstatēts.

Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu un 244.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas

apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Izvērtējot lietas materiālus, konstatēts, ka SIA „?-LOGISTIC” valdes locekļa /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietā iegūti šādi pierādījumi:

- tematiskās pārbaudes akts Nr.23.2.1/31;

- SIA „M-LOGISTIC” 2016.gada 7.novembra pavadzīmes Nr.ML1878 kopija, 2016.gada 17.novembra pavadzīmes Nr.ML1909 kopija,

2016.gada 1.decembra pavadzīmes Nr.ML1945/l kopija, 2017.gada 13.janvāra pavadzīmes Nr.ML2054 kopija;

- SIA „?-LOGISTIC” transportlīdzekļa Renault Master, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ceļazīmes Nr.11b-16/M par 2016.gada

novembri kopija, ceļazīmes Nr.12b-14/M par 2016.gada decembri kopija ceļazīmes Nr.01b-17/M par 2017. gada janvāri kopija;

- SIA /Nosaukums H/ 2016.gada 1.decembra pavadzīmes Nr.TAM027/2016/1 kopija;

Lietuvas uzņēmuma UAB /Nosaukums F/ 2017.gada 17.janvāra invoice BZ Nr.l839 kopija un CMR kopija;

-SIA „?/pers. N/” 2016.gada 6.decembra pavadzīmes Nr.BT061216/2 un Nr.BT071216/l kopijas;

-SIA /Nosaukums I/ 2017.gada 4.janvāra pavadzīmes Nr.IPV70014 kopija, 2017.gada 10.janvāra pavadzīmes Nr.IPV70030 kopija, 2017.gada

13.janvāra pavadzīmes Nr.IPV70046 kopija, 2017.gada 17.janvāra pavadzīmes Nr.IPV70060 kopija, 2017.gada 20 .janvāra pavadzīmes

Nr.IPV70077 kopija, 2017.gada 23.janvāra pavadzīmes Nr.IPV70082 kopija, 2017.gada 26.janvāra pavadzīmes Nr.IPV70102 kopija un 2017.gada

30.janvāra pavadzīmes Nr.IPV70118 kopija;

-SIA „?-LOGISTIC” 2016.gada 31.decembra inventarizācijas saraksta Nr.7 izdruka;

- SIA „?-LOGISTIC” Subkonto kartītes (Nomenklatūra Siļķe 350+, sald.) par 2017.gada janvāri izdruka;

- SIA „?-LOGISTIC” Subkonto kartītes (Nomenklatūra Siļķe asaris 300- 500 b/g sald.) par 2017.gada janvāri izdruka;

- SIA „?-LOGISTIC” preču kustības pārskata (Subkonto kartīte) par 2017. gada janvāri izdruka;

- 2017.gada 28.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokols NK Nr.032647.

Saskaņā ar LAPK 243.panta vienpadsmito daļu ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību

regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt

administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

Tādējādi ir noraidāms iesniedzēja arguments, ka pārsūdzētā lēmuma argumenti ir mākslīgi pievilkti tā, lai rādītu iespaidu par to kaitējumu, kādu

iesniedzējs it ka nodara sabiedrībai un valstij.

Pamatojoties uz LAPK 243.panta vienpadsmito daļu, atzīstams, ka tematiskās pārbaudes laikā iegūtās ziņas un fakti ir pieļaujami kā pierādījumi

SIA „?-LOGISTIC” valdes locekļa /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietvedībā. Minētais norādīts arī pārsūdzētajā lēmumā. Līdz ar to ir noraidāms

iesniedzēja arguments, ka viņš nepiekrīt tam, ka pārsūdzētajā lēmumā minētie dokumenti ir pieļaujami kā pierādījumi /pers. A/ administratīvā pārkāpuma

lietvedībā. Turklāt /pers. A/ nav norādījis pamatojumu savam apgalvojumam.

Vērtējot minētos pierādījumus kopsakarā, secināms, ka SIA „?-LOGISTIC” valdes locekļa /pers. A/ administratīvā pārkāpuma sastāvs pēc

LAPK 166.6 panta pirmās daļas ir pierādīts.

Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto

pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem un, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma

raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tātad, izvēloties sodu, ir jāatrod optimāls līdzsvars starp nepieciešamību sasniegt soda mērķus, vienlaikus ar izvēlēto sodu neuzliekot personai

pārmērīgu slogu.

Konkrētajā lietā nav konstatējami atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi atbilstoši LAPK 33. un 34.panta nosacījumiem.

No lietas materiāliem izriet, ka /pers. A/ gada laikā nav sodīts par analogiem vai līdzīgiem pārkāpumiem.

Saskaņā ar LAPK 21.panta pirmo daļu, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatēta, ka izdarītais pārkāpums ir

maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto

lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Izskatāmajā sūdzībā norādīts, ka iesniedzēja ieskatā konkrētajā gadījumā VID varēja piemērot LAPK 21.panta un ierobežoties ar mutisku

aizrādījumu.

No lietas materiāliem izriet, ka konkrētajā gadījumā nav iespējams gūt patiesu priekšstatu par SIA „?-LOGISTIC” darījumiem un iegūt salīdzināmu

informāciju, tādējādi trūkumus grāmatvedības uzskaites kārtošanā un attaisnojuma dokumentu noformēšanā nevar uzskatīt par formāliem.

Grāmatvedības kārtošanas nosacījumi noteikti ar mērķi, lai nodokļu maksātājs precīzi atspoguļotu informāciju par veiktajiem darījumiem, gūtajiem

ienākumiem un aprēķināmajiem un valsts budžetā maksājamajiem nodokļiem, kas attiecīgi skar visas sabiedrības intereses, līdz ar to /pers. A/ izdarīto

pārkāpumu nevar atzīt par maznozīmīgu. Tādējādi iesniedzēja lūgums konkrētajā gadījumā piemērot LAPK 21.panta pirmajā daļā paredzēto iespēju

piemērot nodokļu maksātājam mutvārdu aizrādījumu ir noraidāms.

Ievērojot visu iepriekš minēto un šajā lēmumā konstatēto, ņemot vēra /pers. A/ izdarītā pārkāpuma raksturu un būtību, /pers. A/ vainas pakāpi,

VID NKP Juridiskās daļas Juridiskā atbalsta nodaļas vadītāja A.Kite par /pers. A/ izdarīto administratīvo pārkāpumu, kas izpaužas kā skaidras,

patiesas, pilnīgas un salīdzināmas informācijas nenorādīšana uzņēmuma grāmatvedībā un iesniegto dokumentu formāla sastādīšana, neatspoguļojot patiesu

saimniecisko darījumu norisi, ievērojot /pers. A/ mantisko stāvokli (saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju /pers. A/ ir vienīgais īpašnieks SIA

/Nosaukums B/ ar reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu 71 141 EUR apmērā un SIA „?-LOGISTIC” ar reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu 2840

EUR apmērā) pamatoti /pers. A/ piemēroja naudas sodu 400 EUR apmērā. Uzskata, ka labums, ko sabiedrība iegūs ar ierobežojumiem, kas izriet no

minētā naudas soda, ir lielāks nekā /pers. A/ tiesību vai tiesisko interešu aizskārums, jo šāda veida pārkāpumi liedz VID iespēju gūt priekšstatu par

nodokļu maksātāja finansiālo stāvokli, kā arī veikt pilnvērtīgu kontroli nodokļu, nodevu, kā ari citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un

maksāšanas pareizību, kas var radīt būtiskas sekas. Turklāt šāda veida pārkāpumiem nav tikai formāls raksturs, jo to sekas skar visu sabiedrību, kuras

interesēs ir sagaidīt, ka valsts budžeta ieņēmumi tiek kontrolēti un šādā veidā tiek nodrošinātas sabiedrības intereses, ka valsts saņems tai pienākošos

nodokļu maksājumus.

Savukārt, izvērtējot /pers. A/ piemērotā papildsoda - tiesību atņemšana ieņemt personālsabiedrības lietveža, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā

biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes locekļa, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē,

komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta amatus uz vienu gadu - konstatēts sekojošais.

Saskaņā ar LAPK 29.1 panta pirmo daļu tiesības ieņemt noteiktus amatus var atņemt uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

Saskaņā ar Komerclikuma 169.panta pirmo daļu valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Jēdziens “krietns un

rūpīgs saimnieks” cita starpā ietver sevī prasību ievērot normatīvos aktus, lēmumu pieņemšanas rūpību un savlaicīgu pienākumu pildīšanu. Lēmuma

pieņemšanas rūpība nozīmē, ka lietā, darījumā vai darbībā valdes loceklim ir jārīkojas maksimāli efektīvi, precīzi, tiesiski, prognozējot iespējamā lēmuma

sekas (skat. L.Abramoviča Krietna saimnieka rūpības nozīme Komerclikumā./Jurista Vārds, Nr.44 (447) 2006.gada 7.novembris).

Tādējādi secināms, ka, nenodrošinot grāmatvedības kārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas izpaudās kā skaidras, patiesas, pilnīgas un

salīdzināmas informācijas nenorādīšana uzņēmuma grāmatvedībā un iesniegto dokumentu formāla sastādīšana, neatspoguļojot patiesu saimniecisko

darījumu norisi, /pers. A/, kā SIA „?-LOGISTIC” amatpersona, nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Likumdevējs, ieviešot papildsodu - tiesību ieņemt noteiktus amatus atņemšana, ir vēlējies panākt, ka tiek sasniegts šī soda mērķis - komersanta

amatpersonas, kas izdara nopietnus pārkāpumus komercdarbības jomā, atturēšana no vadošu amatu ieņemšanas komercsabiedrībās. Grozījumi LAPK

tika vērsti uz tādu komercdarbībā iesaistītu amatpersonu sodīšanu, kuri, veicot pārkāpumus, nodara kaitējumu kopējai komercdarbības videi. Tātad

papildsods - tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus - ir piemērojams personām, kas būdamas atbildīgas komercsabiedrības amatpersonas, ir

veikušas ar komercdarbību saistītu pārkāpumu vai kādu speciālo komercdarbības nozari reglamentējošo prasību pārkāpumu un ir saucamas pie

administratīvās atbildības.

Saskaņā ar VID iesniegtajām pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) deklarācijām SIA „?-LOGISTIC” deklarētā kopējā darījumu vērtība

2016.gadā ir 3 059 291,39 EUR, bet aprēķinātais PVN 56 268,92 EUR, 2017.gada janvārī - jūnijā SIA „?-LOGISTIC” VID deklarētā kopējā

darījumu vērtība ir 2 347 221,95 EUR, savukārt budžetā maksājamais PVN 70 881,03 EUR.

Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju /pers. A/ ir vienīgais valdes loceklis SIA /Nosaukums A/ (līdz 2017.gada 3.martam SIA /Nosaukums J/)

no 2012.gada 5.jūnija, SIA /Nosaukums B/ no 2008.gada 18.jūlija, SIA „?-STORAGE”, kā arī SIA „?-LOGISTIC” no 2012.gada 23.augusta. Tāpat

/pers. A/ no 2016.gada 7.aprīļa ieņem AS /Nosaukums C/ valdes locekļa amatu.

SIA /Nosaukums B/ un SIA „?-LOGISTIC” VID deklarētais pamatdarbības veids ir „Citu pārtikas produktu vairumtirdzniecība, ieskaitot zivis,

vēžveidīgos un mīkstmiešus”, un minētās komercsabiedrības reģistrētas vienā juridiskajā adresē - /adrese/. Savukārt SIA /Nosaukums A/ VID

deklarētais pamatdarbības veids ir „Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana”, un no 2012.gada 5.jūnija līdz 2017.gada 1.martam

minētās komercsabiedrības juridiskā adrese bija reģistrēta /adrese/.

Izvērtējot /pers. A/ darbību SIA /Nosaukums B/, konstatēts, ka ar VID amatpersonas 2016.gada 14.septembra lēmumu SIA /Nosaukums B/

izslēgta no VID PVN maksātāju reģistra par nepatiesas informācijas sniegšanu PVN deklarācijās. Ar VID amatpersonas 2016.gada 27.oktobra lēmumu

BE095923 SIA /Nosaukums B/ valdes loceklis /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.6 panta otrās daļas un 159.9 panta pirmās

daļas, piemērojot naudas sodu 140 EUR apmērā. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju uz 2017.gada 12.jūniju SIA /Nosaukums B/ ir VID

administrēto nodokļu (nodevu) parāds 3 086 926,24 EUR.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka /pers. A/, būdams SIA /Nosaukums B/ valdes loceklis, savlaicīgi nesniedza VID uzņēmuma gada pārskatu un

uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarāciju par 2015.gadu, PVN deklarācijās sniedza nepatiesu informāciju, kā arī nenodrošināja nodokļu nomaksu valsts

budžetā.

Izvērtējot /pers. A/ darbību SIA /Nosaukums A/, konstatēts, ka ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas 2016.gada 18.janvāra

lēmumu NK027610 SIA /Nosaukums A/ valdes loceklis /pers. A/ saukts pie administratīvā atbildības pēc LAPK 166.6panta pirmās daļas, piemērojot

naudas sodu 100 EUR apmērā. Piemērotais sods valsts budžetā iemaksāts 2016.gada 22.septembrī. Tāpat /pers. A/ nav nodrošinājis SIA “/Nosaukums

N/” amatpersonai nosūtītās korespondences (VID amatpersonas 2015.gada 22.decembra vēstule Nr.30.3-23.3.1/10832, 2016.gada 6.janvāra vēstule

Nr.30.3-23.3.1/672, 2016.gada 19.janvāra vēstule Nr.30.3-23.3.1/3335). Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju uz 2017.gada 12.jūniju SIA

/Nosaukums A/ ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds 33 007,03 EUR.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka /pers. A/ nepildīja SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums A/ valdes locekļa pienākumus kā krietns un rūpīgs

saimnieks, kā to nosaka Komerclikuma 169.panta pirmā daļa.

Vērtējot minētos apstākļus kopsakarā ar SIA „M-LOGISTIC” grāmatvedības uzskaitē konstatētajiem pārkāpumiem, secināms, ka

komercsabiedrības tematiskajai pārbaudei iesniegtie dokumenti ir formāli sastādīti, neatspoguļojot patiesu saimniecisko darījumu norisi. Tādējādi SIA „?-

LOGISTIC” grāmatvedības uzskaites kārtošanā ir pieļauti būtiski likuma „Par grāmatvedību” 2.panta noteikumu pārkāpumi.

Uz sūdzībā minēto, ka SIA /Nosaukums B/ pieteikums pret VID ir iesniegts tiesā, līdz ar to šajā situācijā darbojas nevainīguma prezumpcija un

pārsūdzētajā lēmumā nepamatoti ir atsauce uz /pers. A/ kā SIA /Nosaukums B/ valdes locekļa darbību (gada pārskata un uzņēmumu ienākuma nodokļa

deklarācijas nesavlaicīga iesniegšana un nodokļu nomaksas budžetā nenodrošināšana), paskaidrots, ka no kriminālprocesa pamatprincipa - nevainīguma

prezumpcijas - izrietošajam principam in dubio pro reo (šaubas par labu apsūdzētajam) radniecīgais publiskajā pārvaldē piemērojamais princips in

dubio pro civis (šaubas par labu cilvēkam) nozīmē, ka iestādei, lemjot par privātpersonai nelabvēlīga lēmuma izdošanu, pamatotu šaubu gadījumā tās

jātulko par labu indivīdam.

Ar pamatotām šaubām šī principa kontekstā nav saprotamas jebkuras šaubas, bet gan tādas, kas ir vērstas uz lietas izlemšanai izšķirošiem

aspektiem un kuras lietas izskatīšanas gaitā, noskaidrojot un izvērtējot visus būtiskos lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, nav iespējams novērst

(salīdzinājumam skatīt, Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 28.augusta lēmuma SKA-331-09 13.punktu).

Tādējādi norāda, ka konkrētajā gadījumā VID nerodas šaubas par /pers. A/ vainu izdarītajā administratīvajā pārkāpumā, jo konkrētajā gadījumā

VID ģenerāldirektors ir pieņēmis lēmumu par /pers. A/, kā SIA /Nosaukums B/ amatpersonas, saukšanu pie administratīvās atbildības un nav rodami

loģiski izskaidrojumi tam, ka VID amatpersonas būtu ieinteresētas sastādīt pārkāpējam administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņemt lēmumu par

faktiski neizdarīto administratīvo pārkāpumu. Turklāt tas, ka minētais lēmums ir pārsūdzēts, nenozīmē, ka /pers. A/ nav uzskatāms par sodītu.

Attiecībā uz sūdzībā minēto, ka pārsūdzētajā lēmumā VID nebija likumiskās tiesības vērtēt /pers. A/ kā SIA /Nosaukums A/ valdes locekļa

darbību, norādīts, ka, kā jau minēts šajā lēmumā, VID, izskatot lietas materiālus un pieņemot lēmumu par komercsabiedrības amatpersonas saukšanu pie

administratīvās atbildības, ir pienākums vispusīgi izvērtēt un ņemt vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko

stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Līdz ar to, nosakot SIA „?-LOGISTIC” valdes loceklim /pers. A/ piemēroto sodu, VID bija

tiesības izvērtēt viņa darbību citās komercsabiedrībās, tajā skaitā, SIA /Nosaukums A/.

Pie šādiem apstākļiem, VID ieskatā, ir iestājušies priekšnosacījumi, kas ir objektīvs pamats papildsoda - tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus

uz vienu gadu - piemērošanai, proti, ar naudas sodu vien pie šādiem apstākļiem netiek panākts mērķis, kuru izvirzījis likumdevējs, paredzot atbildību par

šādu pārkāpumu.

Lēmuma pieņēmējs vērtē katru gadījumu individuāli un pieņem lēmumu, ņemot vērā konkrētā izdarītā pārkāpuma raksturu, konkrētā pārkāpēja

personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kas ir konstatēti konkrētajā lietā. Līdz ar to ir

noraidāms iesniedzēja arguments, ka par pārsūdzētajā lēmumā minētājiem pārkāpumiem parasti piemēro tikai naudas sodu bez papildsoda.

Ievērojot minēto, uzskata, ka sabiedrības interesēs ir liegt /pers. A/ ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, tādējādi sabiedrību pasargājot no

iespējamām negatīvām sekām valsts budžetam, kas varētu rasties, ja /pers. A/ netiks atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. Līdz

ar to tikai piemērojot /pers. A/ papildsodu - tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus uz vienu gadu, var tikt sasniegts papildsoda piemērošanas mērķis

- atturēt /pers. A/ no tādām vai līdzīgām darbībām komercsabiedrību pārstāvībā arī nākotnē.

Attiecībā uz iesniedzēja argumentu, ka ar pārsūdzēto lēmumu VID paralizēja komercsabiedrību, kurās iesniedzējs ir valdes loceklis, darbību, kā

rezultātā var tikt apdraudēta nodokļu maksājumu samaksa valsts budžetā, paskaidrots, ka saskaņā ar Komerclikuma 210.panta 1.daļas 4.punktu, daļu

komercsabiedrības īpašnieki (dalībnieku sapulce) ir tiesīgi ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, līdz ar to, lai nodrošinātu komercsabiedrību, kurās

iesniedzējs ir valdes loceklis, nepārtrauktu darbību, minēto komercsabiedrību īpašniekiem ir tiesības ievēlēt citus valdes locekļus /pers. A/ vietā.

Izvērtējot visus lietas apstākļus kopumā, ņemto vērā administratīvā pārkāpuma raksturu, būtību un komercsabiedrības apgrozījumu, kā arī valsts

budžeta intereses, uzskata, ka konkrētajā gadījumā /pers. A/ ar VID NKP Juridiskās daļas Juridiskā atbalsta nodaļas vadītājas A.Kites 2017.gada

13.jūnija lēmumu Nr.NK032647 piemērotais administratīvais naudas sods 400 EUR, atņemot tiesības /pers. A/ ieņemt personālsabiedrības lietveža,

personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes locekļa, prokūrista, parastā

komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta amatus uz vienu gadu, ir samērīgs, kā arī atbilstošs

tiesiska mērķa sasniegšanai, piemērojot /pers. A/ administratīvo sodu kā atbildības līdzekli saskaņā ar LAPK 22.panta nosacījumiem.

Līdz ar to uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav pamata grozīt vai atcelt VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Juridiskā atbalsta

nodaļas vadītājas A.Kites 2017.gada 13.jūnija lēmumu Nr.NK032647, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

2017.gada 6.septembrī tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par VID ģenerāldirektores I.Cīrules 2017.gada 7.augusta lēmumu Nr.30.3-22/4280,

pārsūdzot to pilnībā.

Izvērtējot Lēmumu, tajā norādītos argumentus, apstākļus, juridisku argumentāciju, Lēmumam nepiekrīt un pārsūdz to pilnā apjomā, jo uzskata, ka

Lēmums ir prettiesisks un nav pietiekoši argumentēts tam, lai atņemtu tiesības ieņemt personālsabiedrības lietveža, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā

biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes locekļa, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē,

komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta amatus uz vienu gadu.

Uzskata, ka par LAPK 166.6.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu viņam piemērots smagākais sankcijā paredzētais sods.

2017.gada 13.jūnijā, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā viņš kā SIA " M-LOGISTIC" valdes loceklis sniedza savus

paskaidrojumus, atzīstot izdarītos pārkāpumus, kā arī norādīja, ka pieļautās kļūdas tiks labotas un turpmāk tiks darīts viss iespējamais, lai kļūdas

nepieļautu. Tāpat norādīja, ka tiks mainīta grāmatvedības programma, lai nodrošinātu pilnīgu un precīzu preču uzskaiti katrā no struktūrvienībām, kā arī

nodrošinās iespēju izsekot preču kustībai.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā viņam paskaidroja, ka uzliks naudas sodu, taču neminēja, ka viņš kā valdes loceklis nepilda

savus pienākumus kā krietns un rūpīgs saimnieks, atbilstoši Komerclikuma 169.panta pirmās daļas noteikumiem. Nebija nevienas norādes uz to, ka

konstatētie pārkāpumi nodara būtisku kaitējumu kopējās komercsabiedrības videi un valsts un sabiedrības kopējam interesēm.

Patlaban viņš ir vienīgais valdes loceklis SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, SIA /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/, SIA "M-STORAGE", reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, kā arī SIA "M-LOGISTIC", tāpat ieņēma AS /Nosaukums C/,

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, valdes locekļa amatu. Atņemot tiesības ieņemt personālsabiedrības lietveža, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā

biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes locekļa, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē,

komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta amatus uz vienu gadu, tiks paralizēta augstāk minēto sabiedrību darbību, kur sekas var

būt nodokļu maksājumu apturēšana no sabiedrības puses valsts budžetā.

Nepiekrīt, ka Lēmumā uzskaitītie pierādījumi (dokumenti) pierāda, ka viņš izdarījis tādu pārkāpumu, par kuru ir jāatņem tiesības ieņemt

personālsabiedrības lietveža, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes locekļa,

prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta amatus uz vienu gadu?

Ievērojot tiesas praksi, par šāda veidā pārkāpumiem parasti nepiemēro papildsodu un uzskata, ka šāds sods ir nesamērīgs. Bez tam, Lēmumā nav

norādīts, kādu kaitējumu precīzi viņš, būdams sabiedrību valdes loceklis, nodara komercsabiedrības videi.

Vienlaikus, izvērtējot VID norādi uz to, ka tiek vērtēta viņa kā valdes locekļa, darbība SIA /Nosaukums B/, akcentējot to, ka, būdams sabiedrības

valdes loceklis, savlaicīgi nesniedza VID uzņēmuma gada pārskatu un uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarāciju par 2015.gadu, PVN deklarācijās

sniedza it kā nepatiesu informāciju, kā arī it kā nenodrošināja nodokļu nomaksu valsts budžetā, norāda, ka šajā situācijā darbojas nevainīguma

prezumpcija, jo SIA /Nosaukums B/ pieteikums pret VID atrodas tiesā, un lieta pēc būtības nav vēl izskatīta un VID nav tiesību atsaukties uz pēc būtības

neizskatīto lietu.

Attiecīgi uz viņa, kā valdes locekļa, darbību vērtēšanu SIA /Nosaukums A/ un secinājumu izdarīšanu par to, ka viņš nepildīja valdes locekļa

pienākumus kā krietns un rūpīgs saimnieks, uzskata par nepamatotiem un uzskata, ka šajā kontekstā VID nebija tiesību to vērtēt.

Izvērtējot VID Lēmumu, un tajā minētos argumentus, VID nav norādījis ne uz vienu pierādījumu, kas apstiprinātu viņa, kā valdes locekļa,

ļaunprātīgo rīcību, kuras dēļ, ir nepieciešams piemērot atbildību - uzlikt naudas sodu 400 EUR apmērā, atņemot viņam - /pers. A/ tiesības ieņemt

personālsabiedrības lietveža, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes locekļa,

prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta amatus uz vienu gadu.

Nepiekrīt Lēmumā norādītajam, ka ar savu rīcību liedz VID iespēju gūt priekšstatu par nodokļu maksātāja finansiālo stāvokli, kā arī veikt

pilnvērtīgu kontroli nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, kas var radīt būtiskas sekas.

Uzskata, ka tajā gadījumā, ja viņš gribētu ļaunprātīgi liegt VID augstāk minētas tiesības, viņš nesniegtu visu dokumentāciju vai veiktu citas darbības, kas

liegtu VID noteiktas tiesības. Savukārt no viņa puses bija izdarīts viss iespējamais, lai VID darbinieki gūtu visu nepieciešamu informāciju, uzskata, ka visa

informācija, kas bija sniegta VID darbiniekiem ir saprotama, pilnīga un, izvērtējot minēto dokumentāciju un viņa kā valdes locekļa paskaidrojumus, var

saprast un gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma darbības rezultātiem. Uzskata, ka nekāds kaitējums nav nodarīts un VID amatpersonas varēja piemērot

LAPK 21.pantu, un ierobežoties ar mutisku aizrādījumu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdz atcelt VID Ģenerāldirektores I.Cīrules 2017.gada 07.augusta lēmumu Nr. 30.3-22/4280 un izbeigt lietu.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 pantu - Rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa

mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida

procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo

dokumentu pamata.

Administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki līdz paziņojumā norādītajam datumam - 2017.gada 27.oktobrim, nav iesnieguši papildus

paskaidrojumus, pieteikuši noraidījumu, kā arī nav lūgts izskatīt lietu tiesas sēdē.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzības pamatojumu, pārsūdzētā iestādes lēmuma motivāciju, atzīst, ka VID ģenerāldirektores

I.Cīrules 2017.gada 7.augusta lēmums Nr.30.3-22/4280 atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

LAPK 289.12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai vai grozīšanai, tiesa nekonstatē.

Tiesa atzīst, ka, veicot administratīvo lietvedību, ir ievērotas procesuālās prasības, nekonstatējot apstākļus, kas norādītu, ka aizskartas /pers. A/

tiesības.

Kā izriet no VID ģenerāldirektores I.Cīrules 2017.gada 7.augusta lēmuma Nr.30.3-22/4280, lietas izskatīšanas gaitā pārbaudīti visi lietā esošie

pierādījumi un, izvērtējot pierādījumus kopumā, secināts, ka /pers. A/ izdarīja administratīvi sodāmas darbības, kas paredzētas LAPK 166.6 panta

pirmajā daļā.

Saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešās daļas noteikumiem, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Iestādes lēmumā ir izvērtēti sūdzībā norādītie argumenti un tiesa, izskatot sūdzību, nekonstatē jaunus sūdzības iesniedzēja norādītus argumentus, kas

būtu par pamatu noteiktā soda samazināšanai vai lietvedības izbeigšanai.

Lēmumā pamatoti norādīts, ka LAPK 166.6 panta pirmajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma objekts ir grāmatvedības kārtošanas nosacījumu

neievērošana, objektīvā puse - pārkāpumi grāmatvedības kārtošanā. Konkrētā administratīvā pārkāpuma subjekts ir /pers. A/ kā valdes loceklis, kuram

attiecīgi no subjektīvās puses, tas ir, ar nodomu vai neuzmanības izdarītu prettiesisko darbību, piemērojams sankcijas robežās minētais sods.

Likuma “Par grāmatvedību” 2.panta pirmā, otrā un trešā daļa, nosaka, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi

atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto

tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā

darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības

sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos

darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Ievērojot augstākminēto, Lēmumā secināts, ka SIA „?-LOGISTIC” grāmatvedības sniegtā informācija nav pilnīga, nozīmīga, salīdzināma un

saprotama, no uzrādītajiem grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona nevar gūt patiesu un skaidru

priekšstatu par uzņēmuma darbības rezultātiem, konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Par tematiskajā pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem 2017.gada 6.aprīlī tika uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā un, pamatojoties

uz LAPK 243.panta vienpadsmito daļu, atzīts, ka tematiskās pārbaudes gaitā iegūtās ziņas un fakti ir pieļaujami kā pierādījumi SIA “M-LOGISTIC”

valdes locekļa /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietvedībā, un līdz ar to ir pierādīts, ka /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par ko atbildība

paredzēta LAPK 166.6 pirmajā daļā, līdz ar to tiesa atzīst, ka Sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.6panta

pirmās daļas.

LAPK 22.pants nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,

audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Savukārt LAPK 32.panta otrā daļa nosaka, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Apstākļi, kas mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem atbilstoši LAPK 33. un 34 pantā noteiktajam, /pers. A/

administratīvā pārkāpuma lietā nav konstatēti.

Sūdzības iesniedzējam par LAPK 166.6 panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu sankcijas ietvaros uzlikts naudas sods 400 EUR apmērā,

atņemot tiesības ieņemt personālsabiedrības lietveža, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības

padomes locekļa, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta amatus uz

vienu gadu.

Likumdevējs ir noteicis diferencētu soda sankcijas robežu, prezumējot, ka, nosakot sodu pārkāpējam, tiks izvērtēti soda uzlikšanas kritēriji. Šo

kritēriju izvērtēšanai jābūt līdzsvarotai (samērīguma princips) un individualizētai (soda individualizācijas princips), lai noteiktu pārkāpējam taisnīgu un

samērīgu sodu. Iestāde sodu noteikusi, ievērojot LAPK 32.panta paredzētos apstākļus, pamatojoties uz konstatētajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar

normatīvajos aktos noteikto prasību par grāmatvedības kārtošanu neievērošanu.

Tiesas ieskatā iestāde ir objektīvi izvērtējusi LAPK 32.pantā noteiktos un lietā noskaidrotos apstākļus, un pamatoti konstatējusi, ka lietā nav ne

atbildību mīkstinoši, ne pastiprinoši apstākļi.

Bez tam, tiesa vērš uzmanību, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību

tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas

pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai nav pienākums detalizēti atrunāt

jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa

(Senāta 2010.gada 11.marta sprieduma lietā Nr.SKA-66/2010 14.punktu, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA-186/2012

10.punktu, 2013.gada 1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-584/2013 10.punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.12, 289.13, 289.17, 289.18 pantu, tiesa

no s pri e da

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores I.Cīrules 2017.gada 7.augusta lēmumu Nr.30.03-22/4280 atstāt negrozītu, bet /pers. A/, personas

kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams no 2017.gada 8.novembra.

Tiesnese M.Bite