Legislator Case Law & Legislation
117023213 / 1-0232-13 AI generated

Court imposes 5-day administrative detention for unreasonable refusal to comply with police lawful orders.

Case Number 117023213 / 1-0232-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court found the defendant guilty of an administrative offense for unreasonably refusing to comply with police officers' lawful orders to maintain public order. Although the defendant did not appear at the hearing, the court proceeded without him after verifying his non-attendance was unexcused. Consequently, the court imposed a five-day administrative detention sentence to be served by the police.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 271. panta 4. daļa: The court may proceed with an administrative offense trial in the defendant's absence if their non-attendance is unexcused, and unreasonable refusal to comply with police officers' lawful orders constitutes a punishable offense under Article 175.

Keywords

AI generated
administrative detention unreasonable refusal police lawful orders public order maintenance unexcused absence administrative offense procedural default

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271. panta 4. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 269. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 270. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 276. panta
likuma Par policiju 22. panta 1. daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 117023213

Lietas arhīva Nr. 1-0232-13/4

SPRIEDUMS

Jūrmalā 2013.gada 25.novembrī

Jūrmalas pilsētas tiesas

tiesnese S.Glaudāne,

ar tiesas sēžu sekretāri /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa KPN inspektores, virsleitnantes /pers. C/

sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un tam pievienotos materiālus par

/pers. D/

dzimis/datums/

adrese Krievijas Federācija, /adrese/

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta

un tiesa,

konstatēja

2013.gada 4.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa KPN inspektore, virsleitnante /pers. C/ sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA977684 par /pers. D/, dzimis/datums/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.

Protokolā norādīts, ka 2013.gada 4.augustā plkst.23:00 /pers. D/, dzimis/datums/, Jūrmalā, pie Turaidas ielas 1, nepakļāvās policijas

iestādes darbinieku likumīgajām prasībām – uzvedās neadekvāti, lietoja lamuvārdus, atteicās uzrādīt personīgās mantas, spārdīja

policijas automašīnu, atteicās iekāpt policijas automašīnā.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka ar savām darbībām /pers. D/ ir izdarījis pārkāpumu pēc Administratīvā pārkāpumu

kodeksa 175.panta („Par ļaunprātīgu nepakļaušanos pašvaldības policijas darbinieka likumīgajai prasībai izpildot sabiedriskās

kārtības sargāšanu vai dienesta pienākumus”).

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2pantu, 2013.gada 12.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Jūrmalas iecirknim tika paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku. Policijas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās.

/pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradies, lai gan par tiesas sēdes vietu un laiku pārkāpējam paziņots likumā noteiktā kārtībā. Tiesā nav

saņemts /pers. D/ lūgums atlikt lietas izskatīšanu, viņš nav paziņojis tiesai savus neierašanās attaisnojošus iemeslus. Tādejādi,

pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271.panta ceturto daļu, tiesa neierašanos vērtē kā neattaisnojošu un

uzskata par iespējamu izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez /pers. D/ klātbūtnes tiesas sēdē.

Pārbaudot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, tam pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. D/ vaina administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā pierādīta ar:

- Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa KPN inspektores, virsleitnantes /pers. C/ sastādīto administratīvā

pārkāpuma protokolu Nr.PA977684;

- 2013.gada 4.augusta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes

Patruļpolicijas bataljona 3.rotas kārtībnieka /pers. G/ ziņojumu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu, institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma

lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie

administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi

apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantā noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā

kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma

lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību

un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts

pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma

konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona. Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās

personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu

var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem. Pierādījuma

ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē,

aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem. Bez tam,

pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina administratīvā

pārkāpuma lietvedībā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas

iespējamību vai neiespējamību. Ziņas par personas privāto dzīvi, tās sensitīvajiem datiem, komercdarbību un mantisko stāvokli

pieļaujams iegūt tikai tajā gadījumā, ja tas nepieciešams, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un

noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas par faktiem,

kā arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli

nostiprinātas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs

iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas

vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

Savukārt, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantu, institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc

savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un

tiesiskās apziņas.

Pārbaudot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, tam pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. D/ darbībās ir

administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, jo saskaņā ar likuma „Par

policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis,

pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir

sodāma.

No lietas materiāliem izriet, ka /pers. D/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgam rīkojumam vai prasībai, kad tiek

izpildīts sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākums.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34.pantu, kā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa

/pers. D/ nekonstatē.

Ņemot vērā pārkāpuma raksturu un pārkāpēja personību tiesa atzīst, ka /pers. D/ piemērojams administratīvais arests uz 5

diennaktīm.

Administratīvo arestu izciest Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē.

Vadoties no minētā un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33., 34., 175., 269., 270., 272., 275., 276.pantu,

tiesa

nosprieda

atzīt /pers. D/, dzimis/datums/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175.pantā un sodīt viņu pēc šī panta ar administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm.

Administratīvo arestu izciest Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Jūrmalas pilsētas tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ S.Glaudāne