Court imposes 5-day administrative detention for unreasonable refusal to comply with police lawful orders.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative offense for unreasonably refusing to comply with police officers' lawful orders to maintain public order. Although the defendant did not appear at the hearing, the court proceeded without him after verifying his non-attendance was unexcused. Consequently, the court imposed a five-day administrative detention sentence to be served by the police.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta; 271. panta 4. daļa: The court may proceed with an administrative offense trial in the defendant's absence if their non-attendance is unexcused, and unreasonable refusal to comply with police officers' lawful orders constitutes a punishable offense under Article 175.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 117023213
Lietas arhīva Nr. 1-0232-13/4
SPRIEDUMS
Jūrmalā 2013.gada 25.novembrī
Jūrmalas pilsētas tiesas
tiesnese S.Glaudāne,
ar tiesas sēžu sekretāri /pers. B/
izskatīja atklātā tiesas sēdē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa KPN inspektores, virsleitnantes /pers. C/
sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu un tam pievienotos materiālus par
/pers. D/
dzimis/datums/
adrese Krievijas Federācija, /adrese/
saukšanu pie administratīvās atbildības pēc
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta
un tiesa,
konstatēja
2013.gada 4.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa KPN inspektore, virsleitnante /pers. C/ sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA977684 par /pers. D/, dzimis/datums/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.
Protokolā norādīts, ka 2013.gada 4.augustā plkst.23:00 /pers. D/, dzimis/datums/, Jūrmalā, pie Turaidas ielas 1, nepakļāvās policijas
iestādes darbinieku likumīgajām prasībām – uzvedās neadekvāti, lietoja lamuvārdus, atteicās uzrādīt personīgās mantas, spārdīja
policijas automašīnu, atteicās iekāpt policijas automašīnā.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka ar savām darbībām /pers. D/ ir izdarījis pārkāpumu pēc Administratīvā pārkāpumu
kodeksa 175.panta („Par ļaunprātīgu nepakļaušanos pašvaldības policijas darbinieka likumīgajai prasībai izpildot sabiedriskās
kārtības sargāšanu vai dienesta pienākumus”).
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2pantu, 2013.gada 12.augustā Valsts policijas Rīgas reģiona
pārvaldes Jūrmalas iecirknim tika paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku. Policijas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās.
/pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradies, lai gan par tiesas sēdes vietu un laiku pārkāpējam paziņots likumā noteiktā kārtībā. Tiesā nav
saņemts /pers. D/ lūgums atlikt lietas izskatīšanu, viņš nav paziņojis tiesai savus neierašanās attaisnojošus iemeslus. Tādejādi,
pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271.panta ceturto daļu, tiesa neierašanos vērtē kā neattaisnojošu un
uzskata par iespējamu izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez /pers. D/ klātbūtnes tiesas sēdē.
Pārbaudot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, tam pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. D/ vaina administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā pierādīta ar:
- Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa KPN inspektores, virsleitnantes /pers. C/ sastādīto administratīvā
pārkāpuma protokolu Nr.PA977684;
- 2013.gada 4.augusta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes
Patruļpolicijas bataljona 3.rotas kārtībnieka /pers. G/ ziņojumu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272.pantu, institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma
lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie
administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi
apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantā noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā
kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma
lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību
un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts
pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma
konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona. Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās
personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu
var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem. Pierādījuma
ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē,
aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem. Bez tam,
pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina administratīvā
pārkāpuma lietvedībā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas
iespējamību vai neiespējamību. Ziņas par personas privāto dzīvi, tās sensitīvajiem datiem, komercdarbību un mantisko stāvokli
pieļaujams iegūt tikai tajā gadījumā, ja tas nepieciešams, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un
noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas par faktiem,
kā arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli
nostiprinātas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā. Ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs
iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas
vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.
Savukārt, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantu, institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc
savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un
tiesiskās apziņas.
Pārbaudot sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, tam pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. D/ darbībās ir
administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, jo saskaņā ar likuma „Par
policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis,
pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir
sodāma.
No lietas materiāliem izriet, ka /pers. D/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgam rīkojumam vai prasībai, kad tiek
izpildīts sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākums.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34.pantu, kā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa
/pers. D/ nekonstatē.
Ņemot vērā pārkāpuma raksturu un pārkāpēja personību tiesa atzīst, ka /pers. D/ piemērojams administratīvais arests uz 5
diennaktīm.
Administratīvo arestu izciest Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē.
Vadoties no minētā un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33., 34., 175., 269., 270., 272., 275., 276.pantu,
tiesa
nosprieda
atzīt /pers. D/, dzimis/datums/, par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 175.pantā un sodīt viņu pēc šī panta ar administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm.
Administratīvo arestu izciest Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas
sūdzību Jūrmalas pilsētas tiesā.
Tiesnese /personiskais paraksts/ S.Glaudāne