Court dismisses defendants' absence and orders full debt payment via default judgment.
Legislator summary
AI generatedThe court issued a default judgment in favor of the plaintiff against two defendants who failed to appear or submit defenses. The plaintiff successfully proved a debt of over 98,000 euros based on a credit agreement and prior enforcement proceedings. Since the defendants did not contest the claim or explain their absence, the court ruled that the procedural requirements for a default judgment were met and ordered full payment.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 56.1 panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 208.1 panta 1. daļa: When defendants fail to appear in court without notifying the court of the reasons for non-attendance, a default judgment may be rendered.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28373213
Lietas arhīva Nr. C-1462-14/3
AIZMUGURISKS
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 17.aprīlī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnese I.Ramane
ar tiesas sēdes sekretāru M.Tullu
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/
2014.gada 3.aprīlī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 15.jūlijā AS /Nosaukums A/ (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1828., 1943., 1692., 1698.,
1672., pantu, cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja), bet piedziņas neiespējamības
gadījumā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.
Prasībā norādīts, ka 2007.gada 8.oktobrī prasītājs (iepriekšējais nosaukums /Nosaukums B/) un atbildētāja /pers. B/ noslēdza Kredīta
līgumu Nr.TU07112 (turpmāk – kredīta līgums), saskaņā ar kuru atbildētājai piešķirts aizdevums 104000 euro apmērā.
Ar Liepājas tiesas 2009.gada 30.aprīļa lēmumu apmierināts prasītāja pieteikums par atbildētājas saistības, kas izriet no kredīta un
Ķīlas (Hipotēkas) līguma Nr.TU07112/H-1 Ls 75697,87 (107708,37 euro) apmērā nodotas piespiedu izpildei. Atbildētāja prasījumu
nav apstrīdējusi.
Norādītais tiesas lēmums nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Piedziņas rezultātā iegūtā naudas summa Ls 6367,49 (9060,12
euro) apmērā pārskaitīta prasītājam.
Ārpus izpildu lietas atbildētāja nav veikusi maksājumus parāda samaksai. Atbildētājas parāds prasības pieteikuma sastādīšanas
dienā ir Ls 69330,38 (98648,24 euro).
2007.gada 8.oktobrī prasītājs un /pers. C/ (turpmāk – galvotāja) noslēdza Galvojuma līgumu Nr.TU07112/G-1.
Galvotājai 2013.gada 11.aprīlī nosūtīta informācija, ka prasītājs cels prasību tiesā par parāda piedziņu, ja parāds Ls 69330,38
(98648,24 euro) netiks samaksāts. Galviniece līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai parādu nav samaksājusi.
Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no galvotājas parādu Ls 69330,38 (98648,24 euro) un
tiesas izdevumus.
Atbildētāja un galvotāja rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību tiesai nav iesniegušas.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis uzturēja prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Paskaidroja, ka līdz tiesas dienai ne
atbildētāja, ne galvotāja nav veikušas nevienu maksājumu parāda samaksai. Lūdza prasību apmierināt.
Atbildētājas/pers. B/ un /pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradušās. Tiesas sēdes laiks un vieta atbildētājām paziņots, nosūtot tiesas
pavēsti uz deklarētās dzīvesvietas adresi. Tādējādi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, ir pamats uzskatīt, ka
atbildētājām tiesas sēdes vieta un laiks paziņots savlaicīgi, likumā noteiktā kārtībā. Atbildētājas nav informējušas tiesu par
neierašanās iemesliem, atlikt lietas izskatīšanu nav lūgušas.
Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, atzīst par iespējamu skatīt lietu bez
atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Uzklausot prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos
savstarpējā saistībā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, bet atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājas/pers. B/ un /pers. C/ nav izmantojušas savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradušās uz tiesas
sēdi, nav sniegušas paskaidrojumus, nav cēlušas iebildumus pret prasību un nav apstrīdējušas prasības pieteikumā minētos faktus,
līdz ar to secināms, ka atbildētājām nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai
daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes
atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Lietā nodibināts, ka pušu tiesiskās attiecības nosaka 2007.gada 8.oktobrī prasītāja un atbildētājas /pers. B/ noslēgtais Kredīta līgums
Nr.TU07112, saskaņā ar kuru atbildētājai piešķirts aizdevums 104000 euro apmērā, kā arī 2007.gada 8.oktobrī prasītāja un
atbildētājas /pers. C/ noslēgtais Galvojuma līgums Nr.TU07112/G-1, saskaņā ar kuru galvotāja bez nosacījumiem uzņēmusies nedalīti
kā pats parādnieks atbildēt par parādu, kas var rasties no kredīta līguma.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja /pers. B/ nav pienācīgi pildījusi savas no kredīta līguma izrietošās saistības, līdz ar to prasītājs
atkāpies no līguma un vērsies tiesā ar pieteikumu pret atbildētāju /pers. B/ par saistības nodošanu bezstrīdus piespiedu izpildei.
Tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt prasītāja apgalvojumu, ka atbildētājas nav cēlušas prasību pret kreditoru
(prasītāju), lai apstrīdētu prasījumu.
Lietas materiāliem pievienotais Liepājas tiesas 2009.gada 30.aprīļa lēmuma noraksts apstiprina, ka bezstrīdus piespiedu izpildei
nodota /pers. B/ saistība, kas izriet no Kredīta līguma Nr.TU07112 un Ķīlas (hipotēkas) līguma Nr.TU07112/H-1, par Ls 75697,87
(107708,37 euro) piedziņu un piedzīta valsts nodeva Ls 200 (284,57 euro).
Izpildot Liepājas tiesas 2009.gada 30.aprīļa lēmumu, realizēta ķīla – nekustamais īpašums /adrese A/. Ar Kurzemes apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģijas 2010.gada 15.marta lēmumu apstiprināta norādītā nekustamā īpašuma pārdošana trešajā izsolē.
No parāda aprēķina redzams, ka saistību bezstrīdus piespiedu izpildei nodoto saistību Ls 75697,87 (107708,37 euro) veido
aizdevuma pamatsumma Ls 73091,62 (104000 euro), procenti Ls 2303,27 (3277,26 euro) un līgumsods Ls 302,98 (431,11 euro).
Tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt saistību bezstrīdus piespiedu izpildei nodotā parāda aprēķina pamatotību.
Liepājas tiesas lēmuma izpildes rezultātā iegūti naudas līdzekļi Ls 8070. Tiesas nolēmuma izpildes rezultātā radušies izdevumi Ls
1702,51 (2422,45 euro). Atlikušie naudas līdzekļi Ls 6367,49 (9060,12 euro) novirzīti pilnīgai kredīta procentu, līgumsoda un daļējai
pamatparāda dzēšanai.
Lietas materiāliem pievienotais 2011.gada 3.maija zvērināta tiesu izpildītāja paziņojums izpildu lietā Nr.8136/5-2011 apstiprina
prasības pieteikumā un parāda aprēķinā norādīto, ka, izsolē realizējot ieķīlāto nekustamo īpašumu, prasītājs saņēmis Ls 6367,49,
(9060,12 euro) kurus novirzījis atbildētājas /pers. B/ parāda dzēšanai.
Ievērojot norādīto tiesa konstatē, ka atbildētājas /pers. B/ no kredīta līguma izrietošo neizpildīto saistību apmērs ir Ls 69330,38
(98648,24 euro).
Civillikuma 1330.pants nosaka, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam apmierinājumam,
tad viņam paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.
Pie šādiem apstākļiem, tā kā prasītājam, pārdodot izsolē atbildētājai /pers. B/ piederošo ieķīlāto īpašumu, saņemtā naudas summa ir
mazāka par atbildētājas neizpildīto saistību apmēru, prasība par pamatparāda atlikuma piedziņu Ls 69330,38 (98648,24 euro) ir
pamatota.
Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksas izdarīšana, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētāja nav iesniegusi tiesai paskaidrojumus par prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un
veiktos aprēķinus, vai kas apstiprinātu parāda summas samaksu pilnā apmērā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu
prasījumu un tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav dzēsts.
Pamatojoties uz iepriekš norādīto prasība pret /pers. B/ par parāda piedziņu ir apmierināma pilnā apmērā.
Tiesa konstatē, ka prasītājs piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/ parādu Ls 69330,38 (98648,24 euro) un tiesas
izdevumus, lūdzis piedzīt no /pers. C/.
Civillikuma 1692.pantā noteikts, ka galvojums ir līgumiski uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas (galvenā
parādnieka) saistību, neatbrīvojot pēdējo no viņas saistības pret kreditoru. Tādējādi galvojums ir galvinieka uzņemta saistība, kas
nodrošina galvenās saistības izpildīšanu. Galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem,
parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem (Civillikuma 1698.pants).
Atbildētājas/pers. C/ atbildība par parāda samaksu izriet no 2007.gada 8.oktobra prasītāja un /pers. C/ noslēgtā Galvojuma līguma
Nr.TU07112/G-1. Saskaņā ar Galvojuma līguma 2.1., 2.1.1.1.punktu galviniece uzņēmusies no kredīta līguma izrietošās maksājumu
saistības kā pats parādnieks. Galvojuma līguma 4.5.punktā līgumslēdzējas puses vienojušās, ka līgums stājas spēkā tā parakstīšanas
brīdī un darbojas līdz pilnīgai līgumā paredzēto saistību izpildei.
Galvojuma līguma 2.1.2.punkts noteic galvotājas pienākumu piecu dienu laikā pēc kreditora (prasītāja) rakstiska paziņojuma
saņemšanas, samaksāt visu parāda summu. Lietas materiāliem pievienotais prasītāja 2013.gada 11.aprīļa paziņojums par parāda
samaksu Nr.2013-21.23.5-0343 apstiprina, ka prasītājs galvotāju informējis par parāda samaksas pienākuma iestāšanos. Turklāt
paziņojumā galvotājai noteikts termiņš līdz 2013.gada 11.maijam iesniegt pamatotus rakstveida iebildumus par parāda esamību, tā
apmēru un samaksas termiņu. Ziņas, kas apstiprinātu, ka /pers. C/ ir cēlusi iebildumus pret parāda esamību, tiesai nav iesniegtas.
Civillikuma 1702.pantā noteikt – kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā
parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu
attiekšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.
Tā kā atbildētāja /pers. C/ galvojuma līgumā uzņēmusies saistību atbildēt par /pers. B/ no kredīta līguma izrietošo parādu kā pati
parādniece, prasītājs ir tiesīgs celt prasību vienlaicīgi pret parādnieku un galvotāju. Šajā gadījumā, kad prasība tiek celta gan pret
galveno parādnieku, gan pret galvotāju, parāds netiek piedzīts solidāri, bet gan subsidiāri. Tiesa uzskata, ka prasītājam ir tiesības
prasīt parādu no atbildētājas /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/.
Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka ir tiesisks pamats prasību apmierināt pilnībā un piedzīt no atbildētāja /pers. B/, bet piedziņas
neiespējamības gadījumā no /pers. C/ kā galvotājas prasītāja labā parādu, jo atbildētāja /pers. C/ nav apstrīdējusi galvojuma līguma
tiesiskumu vai spēkā esamību, kā arī tiesai nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājas būtu nokārtojušas savas parādsaistības pret
prasītāju.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta
noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi
prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās
parāda pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo un otro daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus. Tiesa atzīst, ka prasītāja labā no atbildētājas /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no
atbildētājas /pers. C/ piedzenami tiesas izdevumi – ceļot prasību samaksātā valsts nodeva Ls 1634,29 (2325,39 euro)un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi – Ls 5,50 (7,83 euro), ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību tiesā, kopā Ls 1639,79 (2333,22 euro).
Bez tam, tā kā lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 10,10 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.,
42. pantam, no atbildētājas /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no atbildētājas /pers. C/, valsts ienākumos piedzenami
ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,27 euro apmērā (10,10 euro – 7,83 euro = 2,27 euro).
Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..], saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu, tiesa nosaka termiņu sprieduma
labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas,
līdz ar to atbildētājai /pers. B/ nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu, tā kā atbildētājas nav sniegušas paskaidrojumu par prasību un nav
ieradušās pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, taisāms aizmugurisks spriedums.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190., 195., 204.1,208.1 panta, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/, personas kods /personas
kods/, AS /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā parādu 98648,24 euro (Ls 69330,38) un tiesas izdevumus
2333,22 euro (Ls 1639,79), kopā 100981,46 euro (viens simts tūkstoši deviņi simti astoņdesmit viens euro 46 eurocenti).
Samaksa veicama – AS /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, konta Nr./konta numurs/, SWIFT:
UNLALV2X.
Noteikt AS /Nosaukums A/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, bet piedziņas no /pers. B/
neiespējamības gadījumā no /pers. C/ likumiskos 6% no simta gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 98648,24 euro (Ls
69330,38).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/, personas kods /personas
kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,27 euro (divi euro 27 eurocenti).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:
Saņēmējs Tiesu administrācija
Reģistrācijas Nr. 90001672316
Konta Nr. LV51TREL2190458019000
Saņēmēja iestāde Valsts kase
BIC kods TRELL22
Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C28373213.
Izskaidrot /pers. B/ un /pers. C/, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā apstiprinošs dokuments jāiesniedz
tiesā, pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam
tiesu izpildītājam.
Noteikt /pers. B/i sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas
sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Atbildētājas/pers. B/ un /pers. C/ 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgas iesniegt Rīgas pilsētas
Kurzemes rajona tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums noteikts 2014.gada 30.aprīlis.
Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 14.maijā.
Tiesnese I.Ramane