Court dismisses request to extend appeal deadline due to absence abroad without valid force majeure evidence.

Lietas Nr. 1A12003217

Lietas arhīva Nr. 1A-0032-17/21

LĒM UM S

Preiļos 2017.gada 16.augustā

Daugavpils tiesa

tiesnese I.Beitāne,

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ iesniegumu par procesuālo termiņu atjaunošanu sūdzībā par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes

Kārtības policijas biroja /datums/lēmumu Nr.20/18-M-1632 un

konstatēja:

2017.gada 16.jūnijā Daugavpils tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk arī - iesniedzēja) iesniegums par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes

Kārtības policijas biroja /datums/lēmumu Nr.20/18-M-1632 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF975513 (turpmāk sākotnējais lēmums), ar kuru

iesniedzēja atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 170. 3

panta un sodīta ar naudas sodu 600,00 EUR.

2017.gada 13.maijā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē saņemts iesniegums, kurā norādīt norādīts, ka sods iesniedzējai uzlikts viņa

prombūtnes laikā. Sūdzībā par sākotnējo lēmumu lūgts atjaunot nokavēto sūdzības iesniegšanas termiņu par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes

Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Austrumu nodaļas /datums/lēmumu administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF975513 un atcelt pilnībā Valsts

policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Austrumu nodaļas /datums/lēmumu administratīvā pārkāpuma protokolā

Nr.PF975513.

Ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja /datums/lēmumu Nr.20/18-M-1632 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)

atteikts atjaunot nokavēto procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai par sākotnējo lēmumu.

2017.gada 16.jūnijā Daugavpils tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja

/datums/lēmumu Nr.20/18-M-1632 (sākotnējo lēmumu), kurā lūgts atjaunot nokavēto sūdzības iesniegšanas termiņu par Valsts policijas Latgales reģiona

pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Austrumu nodaļas /datums/lēmumu administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF975513.

Sūdzībā norādīts, ka 2017.gada maijā atgriežoties no ārvalstīm, kur pastāvīgi uzturoties, /pers. A/ saņēmusi Valsts policijas Latgales reģiona

pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Austrumu nodaļas priekšnieka vietnieka /datums/paziņojumu Nr. 20/18/1-21911, kura pielikumā

atradās /datums/administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PF975513 kopija. /datums/augstākai iestādei - Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldei -tika

iesniegta sūdzība, kurā lūgts atjaunojot nokavēto sūdzības iesniegšanas termiņu par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa

Kārtības policijas Austrumu nodaļas /datums/lēmumu administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF975513; atcelt pilnībā Valsts policijas Latgales reģiona

pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Austrumu nodaļas /datums/lēmumu administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF975513.

Izskatot sūdzību, /datums/ Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas birojs pieņēma lēmumu Nr.20/18-M-1632, kurā nolemts

/pers. A/ sūdzību neizskatīt pēc būtības, jo ir iztecējis lēmuma pārsūdzēšanas termiņš. Lēmumā norādīts datums, kad viņai tika nosūtīta administratīvā

pārkāpuma protokola Nr.PF975513 kopija. Lēmums tiek pamatots ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279.panta pirmo daļu, 281.pantu,

Paziņošanas likuma 8.panta otro daļu un Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmo daļu, atreferējot norādītās tiesību normas. Lēmumā netiekot

izskaidrota tā pārsūdzības kārtība.

/pers. A/ lēmumu uzskatu par prettiesisku un nepamatotu, jo tajā tikusi izdarīta formāla atsauce uz likuma normām, kas nosaka termiņus pasta

sūtījumu saņemšanai, lēmumu pārsūdzībai, kā arī personai, kura deklarējoties uzņemas pienākumu būt sasniedzamai tiesiskajās attiecībās ar valsti un

pašvaldību. Lēmumā nav tikuši vērtēti apstākļi, kas varētu kalpot par attaisnojumu tam, kādēļ noteiktajā laikā /pers. A/ nebija atradusies pasta sūtījuma

saņemšanas valstī un līdz ar to fiziski nevarēja saņemt sūtījumu un likumā noteiktajā termiņā realizēt savas tiesības valsts iestādes pieņemto viņai

nelabvēlīgo lēmumu pārsūdzēt. Saskaņā ar judikatūrā nostiprinātajiem samērīguma un demokrātiskas iekārtas principiem, būtiski privātpersonas tiesību

vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu, nepamatoti neradot privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Procesuālā

termiņa atjaunošanas pamats ir nokavējumu attaisnojoši iemesli, kas nevar būt atkarīgi no nokavējošā dalībnieka gribas un rīcības, proti, šķēršļiem, kas

traucēja procesuālās darbības izpildi laikā, jābūt objektīviem, neatkarīgiem no procesa dalībnieka. Izskatot lūgumu par procesuālā termiņa atjaunošanu,

tiesai ir jāizvērtē, vai sūdzības iesniedzēja norādītie termiņa nokavējuma iemesli ir neatkarīgi no viņa gribas un rīcības, respektīvi, attaisnojoši.

Konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma lietvedība tika uzsākta /pers. A/ prombūtnē ārvalstīs un viņai ne par konstatēto administratīvo

pārkāpumu, ne jo vairāk, par iespējamam negatīvajām juridiskajām sekām savlaicīgi neko nezinot, līdz ar ko tiesai ir iesniedzams lūgums norādīto termiņa

nokavējuma iemeslu atzīt par attaisnojošu un uz tā pamata nokavēto sūdzības iesniegšanas termiņu atjaunojot.

2017.gada 8.augustā Daugavpils tiesā saņemti Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja paskaidrojumi lietā, kuros

norādīts, ka iestāde piekrīt, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā. Iestāde informē, ka /pers. A/ sūdzība netiek atzīta pilnībā sekojošu apsvērumu dēļ.

/pers. A/ sūdzībā norāda, ka fiziski nav varējusi saņemt sūtījumu un likumā noteiktajā termiņā realizēt savas tiesības valsts iestādes pieņemto viņai

nelabvēlīgo lēmumu pārsūdzēt, jo nebija atradusies pasta sūtījuma saņemšanas valstī.

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pants nosaka, ka likuma mērķis ir

panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību, savukārt, 3.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvesvieta ir jebkura

personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur

dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. No

Iedzīvotāju reģistra datu bāzes “Personas datu pārlūks” ir redzams, ka /pers. A/ ir deklarējusi dzīvesvietu /adrese/. Ņemot vērā augstāk izklāstīto, fakts,

ka /pers. A/ ar administratīvā pārkāpuma lietu saistītie dokumenti tika nosūtīti uz deklarēto dzīvesvietu, ir pierādīti ar administratīvā pārkāpuma lietā

esošajiem dokumentiem: “Paziņojums par likumpārkāpumu” reģistrēts Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē 2017.gada 30.martā Nr.20/18/1-

18802; “Par protokola kopijas nosūtīšanu” Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē 2017.gada 12.aprīlī Nr.20/18/1- 21911.

2017.gada 15.maijā /pers. A/ iesniegtajā sūdzībā (reģistrācijas Nr.M-1632) norādīja, ka ilgstoši nav atradusies Latvijā un tikai 2017.gada maijā

uzzinājusi par pieņemto lēmumu. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka "apstākļiem, kas lieguši

personai procesuālo darbību izpildīt, jābūt neatkarīgiem no personas gribas, tas ir, persona nekādā veidā nav varējusi ietekmēt apstākļus procesuālā

termiņa nokavējumam. Atrašanās ārvalstīs ir no personas gribas atkarīgs apstāklis, (..)" (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2007.gada 22.oktobra Lēmums Lietā Nr. SKA-650/2007 [11]).

Izvērtējot iesniegumā norādītos argumentus, lietā esošos dokumentus un pārbaudot pārsūdzētajā lēmumā norādītos motīvus, tiesa atzīst, ka

pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 245.2 panta pirmā daļa noteic, ka tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šā kodeksa,

iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282.pants noteic, ka nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga lietu izskatīt, pēc

sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Atteikumu atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt rajona

(pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas pēc sūdzības iesniedzēja dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282.pantam tās kompetencē neietilpst procesuālā termiņa atjaunošana

sūdzības iesniegšanai par sākotnējo lēmumu, jo saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279., 281.pantu sūdzību par sākotnējo lēmumu

izskata augstāka iestāde, šajā gadījumā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas birojapriekšnieka vietnieks A.Stivriņš un tikai viņa

kompetencē ir izlemt jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu.

Tomēr, ievērojot to, ka ar pārsūdzēto lēmumu ir atteikts atjaunot nokavēto procesuālo termiņu un šāda lēmuma pārsūdzēšanu paredz Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282.pants, tiesa uzskata, ka iesniedzēja 2017.gada 16.jūnija iesniegums par termiņa atjaunošanu uzskatāms par

sūdzību par pārsūdzēto lēmumu, ko izskata tiesa.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282.pantu tiesa sūdzību par iestādes lēmumu, ar kuru atteikts atjaunot procesuālo

termiņu, izskata rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un

iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav pārsūdzams.

Tātad atbilstoši minētās tiesību normas saturam tiesai ir jāpārbauda vai ar pārsūdzēto lēmumu ir pamatoti atteikts atjaunot nokavēto procesuālo

termiņu sūdzības iesniegšanai.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 245.1 panta pirmā daļa noteic, ka procesuālās darbības izpilda kodeksā noteiktajos termiņos.

Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 281.pants noteic, ka sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no

pilna lēmuma paziņošanas dienas.

No lietas materiāliem redzams, ka /datums/ valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Austrumu nodaļas

inspektors Gunārs Novickis sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF975513 par to, ka /datums/pulksten 13.51 /pers. A/, gada laikā pēc

rakstveida informācijas paziņošanas dienas par viņas nekustamā īpašumā konstatēto nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšanu un realizāciju, pieļāva

atkārtoti nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšanu savā nekustamajā īpašumā /adrese A/ (kadastra numurs /numurs A/). Ir izdarīts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 170.3pantā paredzētais pārkāpums. Norādīts, ka lietvedība administratīvo pārkāpumu lietā Nr.296, tika izskatīta bez

/pers. A/ klātbūtnes, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.1 pants, 271.panta ceturtās daļas kārtībā. Informācijas paziņošanas veids: parastā

pasta sūtījumā, vai ierakstītā vēstulē uz adresi /adrese /. Par minētā pārkāpuma izskatīšanu /pers. A/ tika paziņots /datums/, kurā viņa lūgta ierasties

/datums/, plkst.09.00 Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils policijas iecirknī, Austrumu nodaļā, Dobeles ielā 2, kabinetā pie inspektora

G.Novicka paskaidrojuma sniegšanai un administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai. Norādīts, ka neierašanās gadījumā administratīvā pārkāpuma

protokols tiks sastādīts bez /pers. A/ klātbūtnes.

Ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas Austrumu nodaļas /datums/lēmumu administratīvā pārkāpuma

protokolā Nr.PF975513 iesniedzēja ir atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 170.3

panta un sodīta ar naudas sodu 600,00 EUR.

Lēmums tika nosūtīts iesniedzējai 2017.gada 12.aprīlī uz viņas deklarēto dzīves vietas adresi-/adrese/.

Tiesa pievienojas pārsūdzētajā lēmumā ietvertajai norādei, ka saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmo daļu dzīvesvieta ir

jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu

tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Atbilstoši Paziņošanas likuma 4.panta pirmajai daļai fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto

papildu adresi. Dokumentu var paziņot uz citu adresi gadījumā, ja adresāts norādījis uz objektīviem apstākļiem, kādēļ tas nepieciešams. Adresātam ir

pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē.

Savukārt minētā likuma 8.panta trešā un ceturtā daļa noteic, ka dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu

septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Ja no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai atpakaļ nosūtīts dokuments, tas pats par sevi

neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokuments ir paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā vai astotajā dienā no dienas, kad

tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par

šķērsli dokumenta saņemšanai norādītajā adresē.

Tiesa konstatē, ka iesniedzēja nav norādījusi uz objektīviem apstākļiem, kas liedza viņai saņemt sākotnējo lēmumu viņas deklarētajā dzīves vietas

adresē. Fakts, ka iesniedzēja atradās ārpus Latvijas Republikas, pats par sevi nevar būt par pamatu sūdzības iesniegšanas termiņa atjaunošanai, jo

iesniedzēja nav norādījusi uz objektīviem apstākļiem, kas lika viņai atstāt valsts teritoriju. Turklāt iesniedzēja nav iesniegusi pierādījumus nedz faktam par

atrašanos ārpus Latvijas Republikas robežām, nedz iepriekš norādītajiem objektīviem apstākļiem.

Nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana ir izņēmuma gadījums, kad pastāv vērā ņemami apstākļi, kas personai lieguši izmantot procesuālās

darbības likumā noteiktajos termiņos. Ja termiņa nokavējums iestājies paša lietas dalībnieka vainas dēļ, tas nav atjaunojams (sk. Administratīvais

process tiesā. Autoru kolektīvs. Dr.iur. J. Briedes visp. zinātn. redakcijā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008. – 347. lpp.).

Ievērojot minētos apsvērumus, tiesa nonāk pie secinājuma, ka pārsūdzētais lēmums par atteikšanos atjaunot procesuālo termiņu ir atstājams

negrozīts, bet /pers. A/ lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu ir noraidāms kā nepamatots.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282.pantu, tiesa

nolēma:

atstāt negrozītu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja /datums/lēmumu Nr.20/18-M-1632, bet /pers. A/, personas

kods /personas kods/, lūgumu par procesuālā termiņa atjaunošanu noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Daugavpils tiesas tiesnese I.Beitāne