Court orders full child support payment and state court costs in a written procedure case.

Lietas Nr. C33384013

Lietas arhīva Nr. C-3840-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 6.septembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Puškundze

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2013.gada 2.maijā, ar precizējumiem 2013.gada 27.maijā, Rīgas rajona tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk prasītāja) prasības

pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. B/ (turpmāk atbildētājs) maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasības pieteikumā pie apstākļiem, kas pamato prasību norādīts, ka pušu laulība ir noslēgta /datums/, laulībā ir dzimis dēls /pers. C/.

/datums/ pušu laulība šķirta. Atbildētājs nepiedalās dēla aprūpē un audzināšanā, neatbalsta bērnu ne materiāli, ne finansiāli, labprātīgi

līdzekļus bērna uzturēšanai nesniedz. Pamatojoties uz Civillikuma 177., 179.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus dēla

uzturam Ls 60,00 mēnesī līdz bērna pilngadībai, bet ne mazāk kā valstī noteiktajā minimālajā apmērā. Tāpat prasības pieteikumā

lūgts noteikt sprieduma nekavējošu izpildi, kā arī prasību izskatīt rakstveida procesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250 21.panta noteikumiem atbildētājam 2013.gada 30.maijā tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts

un paskaidrojumu veidlapa, ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida

paskaidrojumus. Tāpat atbildētājam tika izskaidrots, ka paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī

par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

2013.gada 16.jūlijā pusēm paziņots par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā 2013.gada 6.septembrī un sprieduma pieejamības

datumu (lietas 37.lapa).Tiesas dokumenti atbildētājam nosūtīti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi. Ņemot vērā to, ka

atbildētājam sūtītais prasības pieteikums tiesā un paziņojums par lietas izskatīšanu nav saņemts atpakaļ, saskaņā ar Civilprocesa

likuma 56.1 pantu atzīstams, ka atbildētājam ir paziņots par lietas izskatīšanas veidu un sprieduma pieejamības datumu.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus lietā nav iesniedzis, lūgumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē nepieteica.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā.

Tiesa atzīst, ka iesniegtie rakstveida pierādījumi prasības pamatošanai un pieteikumā norādītie argumenti ir pietiekami sprieduma

taisīšanai lietā un ņemot vērā to, ka prasītāja rakstiski izteica viedokli skatīt lietu rakstveida procesā, tiesnese nolēma civillietu izskatīt

rakstveida procesā uz lietā esošo pierādījumu pamata, par ko 2013.gada 16.jūlijā paziņoja pusēm.

Puses nav izteikušas noraidījumu tiesnesei.

MOTĪVU DAĻA

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos

pierādījumus kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir

apmierināma pilnā apmērā.

Ar lietas materiāliem pievienoto Dzimšanas apliecības kopiju Nr. /numurs/ apstiprinās, ka /pers. C/, personas kods /personas kods/,

vecāki ir /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. A/, personas kods /personas kods/(lietas 8.lapa).

Ar lietas materiālos esošo dzimšanas apliecību konstatēts, ka pušu bērnam ir pilni /skaitlis/ gadi.

Ar lietas materiāliem pievienoto Rīgas rajona tiesas /datums/ sprieduma kopiju pierādīts, ka pušu laulība ir šķirta.

No lietas materiāliem pievienotās Olaines novada pašvaldības izziņas Nr./numurs/., izriet, ka pušu nepilngadīgais dēls ir deklarējis

savu dzīvesvietu kopā ar savu māti – prasītāju.

Lietā nav strīds par to, ka pušu nepilngadīgais dēls ir prasītājas aprūpē, atbildētājs iebildumus minētajam apstāklim necēla.

Tāpat no atbildētāja puses nav celti iebildumi par bērna uzturēšanas pienākuma nepildīšanu.

Civillikuma 179.pantā noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir

šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. pantā noteikts, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo

vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

Civillikuma 177.panta trešā daļa nosaka, ka bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdināšanu, apģērba, mājokļa un veselības

aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc

iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Tātad no Civillikuma 179.pantā noteiktā izriet, ka pienākums uzturēt bērnu gulstas uz abiem vecākiem samērā ar viņu spējām un

mantas stāvokli neskatoties uz to, vai bērns dzīvo pie viena no bērna vecākiem. Turklāt, piedzenot uzturlīdzekļus, ir vērtējami abu

vecāku ienākumi.

Civillikuma 179.panta piektā daļa noteic, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no

vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo

mēnešalgu un bērna vecumu. 2010.gada 30.novembra MK noteikumi Nr.1096 "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un

minimālo stundas tarifa likmi" 2.punkts nosaka, ka no 2011.gada 01.janvāra minimālā mēneša darba alga normālā darba laika

ietvaros ir 200 latu.

Savukārt saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 ,,Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru

bērnam” 2.punktu, katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un materiālā stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram

savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: no bērna piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no

Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai –

30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Prasītāja lūdz piedzīt uzturlīdzekļus dēla uzturam Ls 60 apmērā, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu

apmēru. Tātad ņemot vērā bērna vecumu uz sprieduma taisīšanas brīdi, prasības pieteikumā lūgtais uzturlīdzekļu apmērs ir nedaudz

lielāks par Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 ,,Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus.

Ar lietas materiāliem pievienoto prasītājas konta pārskatu tiek konstatēts, ka prasītāja atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar SIA

"n/a" un gūst ienākumus no darba algas vidēji Ls 310 mēnesī pēc nodokļu nomaksas (lietas 33.-35.lapa). Minētais arī apstiprinās ar

lietas materiāliem pievienoto VSAA izziņu Nr.13/1060952, izdotu 2013.gada 29.aprīlī, no kuras redzams, ka prasītājai kopā par

2012.gadu ir reģistrēti ienākumi Ls 4574,64 apmērā, tātad vidēji mēnesī Ls 381,22. Tāpat no VSAA datiem redzams, ka prasītāja

saņem ik mēnesi ģimenes valsts pabalstu Ls 8 apmērā. Tāpat ar lietas materiāliem pievienoto Olaines pirmskolas izglītības iestādes

„nosaukums” izziņu, izdotu 2013.gada 23.maijā, konstatēts, ka pušu dēls kopš 2009.gada 1.jūnija apmeklē minēto pirmskolas

izglītības iestādi un ēdināšanas pakalpojumi vidēji mēnesī sastāda Ls 21,22 apmērā.

Attiecībā par atbildētāja materiālo stāvokli tiesa konstatē, ka atbildētāja īpašumā atrodas transportlīdzeklis BMW 325, reģistrācijas

Nr.HR9404, 1991.gada izlaiduma. Tāpat no lietas materiāliem pievienotajiem banku konta pārskatiem par atbildētāja konta

pārskatiem izriet, ka naudas iemaksas kontos nav veiktas (lietas 79.-120.lapas). No Tiesu informācijas sistēmā pieejamiem datiem

tiesa konstatē, ka atbildētāja apgādībā citu nepilngadīgu bērnu nav.

Citu pierādījumu atbildētāja mantiskam stāvoklim tiesas rīcībā nav.

Līdz ar minēto, kā arī to, ka atbildētājs iebildumus prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem necēla, kā arī apstākli, ka pušu starpā

pastāv vienošanās pie laulības šķiršanas par uzturlīdzekļu apmēru un maksāšanas kārtību un citiem jautājumiem, kas izriet no

ģimenes tiesiskajām attiecībām, kurā puses iepriekš bija vienojušies, ka atbildētājs apņemas labprātīgi maksāt uzturlīdzekļus

prasītājai bērna uzturam Ls 60 apmērā ik mēnesi, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā un no atbildētāja par labu

prasītājai ir piedzenami uzturlīdzekļi dēla uzturam Ls 60 mēnesī, bet ne mazāk kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumos

„Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.

Tiesa uzskata, ka ņemot vērā bērna intereses, uzturlīdzekļu piedziņa ir uzsākama no prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā dienas

– 2013.gada 2.maija, proti, no brīža, kad prasītāja vērsusies tiesā savu aizskarto un likumu aizsargāto interešu aizsardzībai.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2010.gada 16.decembra vienošanos pie laulības šķiršanas par uzturlīdzekļu apmēru un maksāšanas

kārtību, bērna aizgādību, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību un laulības laikā iegūtās mantas sadali konstatēts, ka pušu starpā

pastāv vienošanās par kopīgā nepilngadīgā bērna uzturlīdzekļiem, kurā cita starpā puses vienojās 2.4. punktā, ka atbildētājs

apņemas labprātīgi maksāt prasītājai uzturlīdzekļus pušu nepilngadīgā uzturēšanai Ls 60 katru mēnesi, pārskaitot minēto summu līdz

kārtējā mēneša 15.datumam un prasītājas norādīto bankas kontu (lietas 29.-32.lapa). Ņemot vērā to, ka ar tiesas spriedumu

uzturlīdzekļu piedziņa ir uzsākama no 2013.gada 2.maija, uzturlīdzekļu piedziņa pēc pušu noslēgtās vienošanās ir izpildāma līdz

2013.gada 1.maijam.

Atbilstoši Civillikuma 177.pantam uzturlīdzekļu termiņš ir nosakāms līdz bērna pilngadībai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 72.panta

noteikumiem spēja realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus ir pilngadīgām rīcībspējīgām personām. Līdz ar to

pilngadīgajām rīcībspējīgām personām pašām rodas rīcībspēja un tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu

aizsargāto interešu aizsardzību tiesā, savukārt vecākiem prasības tiesības un tiesības saņemt bērnam pienākošos uzturlīdzekļus savā

labā izbeidzas ar bērna pilngadību.

Tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu noteikt sprieduma nekavējošo izpildi, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta

pirmās daļas 1. punktā noteikto, pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties

izpildāmi spriedumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts

paredz, ka prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas.

Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas par uzturlīdzekļu piedziņu ir atbrīvota saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās

daļas 3.punktu, valsts nodeva no atbildētāja ir piedzenama valsts ienākumos, un tās apmērs saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta

pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu un 35.panta pirmās daļas 3.punktu sastāda Ls 108 (60x12=720x15%=108).

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva Ls 108 apmērā, kā arī

atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, 42.panta pirmajai daļai, kā arī valsts akciju sabiedrības „Latvijas

Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu nosūtīšanu, kas uz sprieduma taisīšanas dienu sastāda

Ls 12,74 apmērā (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta, 35.panta, 42.panta, 43.panta, 96., 97., 193., 195., 204.1, 250.25-

250.27 pantu, tiesa

nosprieda :

/pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla /pers. C/,

personas kods /personas kods/, uzturam 60,00 (sešdesmit lati 00 santīmi) apmērā katru mēnesi sākot no 2013.gada 2.maija, līdz

bērna pilngadībai, bet ne mazāk kā 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 ,,Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu

apmēru bērnam”.

Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus – valsts nodevu Ls 108,00 (viens simts astoņi

lati 00 santīmi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 12,74 (divpadsmit lati 74 santīmi).

Valsts nodeva iemaksājama - Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, Saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, konta Nr. LV55TREL1060190911200. Maksājuma mērķī jānorāda atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2013.gada

6.septembra spriedumu civillietā Nr.C33384013.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās

personas reģistrācijas Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, kods TRELLV22, konta

Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz

2013.gada 6.septembra spriedumu civillietā Nr.C33384013.

Noteikt atbildētājam termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10 dienas pēc sprieduma

stāšanās likumīgā spēkā. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu

dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.