Court dismisses fine for visa error, ruling EU law overrides national visa validity requirements.

Lietas Nr. 142214612

Lietas arhīva Nr. 1-0019-14/45

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 10.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis G.Ploriņš,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation”, reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, sūdzības par Valsts robežsardzes 2011.gada 8.decembra lēmumu Nr.200.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 12.janvārī saņemta akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation” (turpmāk arī iesniedzēja) sūdzība par

Valsts robežsardzes 2011.gada 8.decembra lēmumu Nr.200 (turpmāk arī Lēmums).

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2012.gada 18.janvāra lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta tiesvedība administratīvā pārkāpuma

lietā.

[2] No lietas materiāliem konstatējams turpmāk norādītais.

[2.1] 2011.gada 12.septembrī Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes lidostas /Nosaukums A/ robežkontroles punkta amatpersona iesniedzējai

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu AA Nr.047603, par to, ka tā 2011.gada 12.septembrī atveda personu, kurai nav derīgas ieceļošanas

vīzas Latvijas Republikā vai Šengenas valstu teritorijā. Tādējādi iesniedzēja pārkāpusi Imigrācijas likuma 21.panta pirmo daļu. Par minēto pārkāpumu

atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī LAPK) 114.2 pantā.

[2.2] 2011.gada 29.septembrī Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieks pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.829-900-

AA047603 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), uzliekot iesniedzējai naudas sodu Ls 2000 apmērā.

[2.3] Iesniedzēja Sākotnējo lēmumu apstrīdēja, un Valsts robežsardzes priekšnieks ar Lēmumu atstāja to negrozītu, bet iesniedzējas sūdzību

noraidīja.

[3] Uzskatot par nepamatotu arī Lēmumu, iesniedzēja iesniedza sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Savā sūdzībā iesniedzēja piekrīt, ka ir

atbildīga par LAPK 114. 2 pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, bet uzskata, ka, ņemot vērā konkrētās administratīvās lietas apstākļus, iespējams

piemērot LAPK 21.pantā paredzēto iespēju – atzīt šo pārkāpumu par maznozīmīgu. Tādēļ Lēmums būtu atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta

izbeidzama, izsakot iesniedzējai mutvārdu aizrādījumu.

[4] Administratīvā apgabaltiesa ar 2012.gada 4.decembra lēmumu lietā Nr.142134611 nolēma uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas

Savienības Tiesai, kas skar arī izskatāmo lietu, proti, konkrētā pārkāpuma objektīvo pusi. Konstatējot šo apstākli, 2012.gada 13.decembrī

Administratīvā rajona tiesa nolēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad spēkā stāsies attiecīgais Eiropas Savienības Tiesas nolēmums (lietas 90.lapa).

[5] 2014.gada 19.septembrī Administratīvā rajona tiesa, konstatējot, ka 2014.gada 4.septembrī Eiropas Savienības Tiesa pasludinājusi

spriedumu lietā Nr.C-575/12, kas ierosināta pēc Administratīvās apgabaltiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā Nr.142134611, atjaunoja

tiesvedību izskatāmajā lietā (lietas 92.lapa).

[6] 2014.gada 3.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Valsts robežsardzes paskaidrojums, kurā norādīts, ka, ņemot vērā Eiropas

Savienības Tiesas spriedumu lietā Nr.C-575/12, iestāde piekrīt administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai (lietas 95.lapa).

[7] Iesniedzēja nav lūgusi lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, līdz ar to atbilstoši LAPK 289.6 panta pirmajai daļai lieta izskatīta rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā iesniegtajiem rakstveida

paskaidrojumiem, secina, ka sūdzība ir apmierināma.

[9] LAPK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības

izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par

kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Tātad, lai atzītu, ka persona (saskaņā ar LAPK 14.1 pantu arī juridiska persona) ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, nepieciešams konstatēt

četras administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes: objektu, objektīvo pusi, subjektu un subjektīvo pusi. Ja kaut viena no minētajām administratīvā

pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

[10] LAPK 114. 2 pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par tādu valstu pilsoņu pārvadāšanu, kuras nav Eiropas Savienības vai Eiropas

Ekonomikas zonas dalībvalstis, no šīm valstīm uz Latvijas Republiku, ja minētajām personām nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai

nepieciešamo ceļošanas dokumentu un ja to veicis pārvadātājs ar jūras, gaisa vai sauszemes transportu.

Tātad minētā administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi veido pārvadātāja (jūras, gaisa vai sauszemes) aktīvas darbības, pārvadājot tādu valstu

pilsoņus, kuras nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, no šīm valstīm uz Latvijas Republiku, ja minētajām personām nav

Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo ceļošanas dokumentu.

[11] No izskatāmās lietas materiāliem ir konstatējams, ka iesniedzēja pie LAPK 114. 2 pantā paredzētās administratīvās atbildības saukta par to,

ka 2011.gada 12.septembrī uz Latvijas Republiku ar avioreisu BT-712 atvedusi Turcijas pilsoni /pers. E/ (/pers. E/), kuram bijusi derīga Turcijas pilsoņa

pase Nr./numurs/ (derīga no 2011.gada 5.jūlija līdz 2021.gada 5.jūlijam) un derīga Šengenas valstu (Vācijas) „C” kategorijas daudzreizējā vīza

Nr./numurs/ (derīga no 2011.gada 18.marta līdz 2011.gada 17.septembrim), kas atradusies (ielīmēta) anulētajā Turcijas pilsoņa pasē Nr./numurs/ (lietas

59. un 60.lapa).

Vienlaicīgi konstatējams, ka Imigrācijas likuma 21.panta pirmā daļa (gan 2011.gada 20.aprīlī, gan tagad) noteic pārvadātāja pienākumu

pārliecināties par to, ka ārzemniekam, kuru tas pārvadā, ir ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti, kuri atbilst šā likuma 4.panta pirmās

daļas 1.punkta „b”, „c”, „d” un „e” apakšpunkta un 2.punkta prasībām. Savukārt Imigrācijas likuma 4.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts (likuma

redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim, tai skaitā arī 2011.gada 20.aprīlī) noteica, ka ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties

Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus ir derīgs ceļošanas dokuments (1.punkts) un derīga vīza derīgā ceļošanas dokumentā, Latvijas Republikas vai

citas Šengenas līguma dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja, Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja vai Savienības pilsoņa ģimenes

locekļa uzturēšanās atļauja. Ārzemnieks, kurš ārvalstī saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu, var izmantot iepriekšējo ceļošanas dokumentu ar derīgu

uzturēšanās atļauju vienreizējai iebraukšanai Latvijas Republikā, lai saņemtu jaunu uzturēšanās atļauju.

Ņemot vērā iepriekš minētos faktiskos apstākļus un tiesisko regulējumu, Valsts robežsardze secināja, ka iesniedzēja pārvadājusi Turcijas, kura

nav ne Eiropas Savienības, ne arī Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, pilsoni, atvedot viņu uz Latvijas Republiku ar avioreisu BT-712, kuram nebija

Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo ceļošanas dokumentu, konkrēti – derīgas vīzas derīgā ceļošanas dokumentā.

[12] Tomēr Eiropas Savienības Tiesa 2014.gada 4.septembra spriedumā lietā Nr.C-575/12 ir atzinusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes

2009.gada 13.jūlija Regulas (EK) Nr.810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu, 24.panta 1.punkts un 34.pants jāinterpretē tādējādi, ka trešās

valsts iestādes izdarīta ceļošanas dokumenta anulēšana automātiski nepadara nederīgu šajā dokumentā ielīmēto vienoto vīzu. Savukārt Eiropas

Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulas (EK) Nr.562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu

pārvietošanos pār robežām (turpmāk – Regula Nr.562/2006) (redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr.265/2010) 5.panta 1.punkts

kopsakarā ar šīs pašas regulas 13.panta 1.punktu interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā trešo valstu

valstspiederīgo ieceļošana attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir pakārtota nosacījumam, ka robežpārbaudes brīdī uzrādītajai derīgajai vīzai noteikti jābūt

ielīmētai derīgā ceļošanas dokumentā (sk. interneta vietni http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=

CELEX:62012CJ0575&qid=1410250328327&from=EN).

Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas atzīto, ir secināms, ka Imigrācijas likuma 4.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā prasība pēc derīgas

vīzas derīgā ceļošanas dokumentā ir pretrunā Regulas Nr.562/2006 5.panta 1.punktam un 13.panta 1.punktam. Tātad konkrētajā gadījumā ir

konstatējama tiesību normu kolīzija starp Latvijas Republikas tiesību normu un Eiropas Savienības tiesību normām, kas atrisināma, ņemot vērā ārējo

normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju, proti, piemērojot Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, kam ir augstāks juridiskais spēks.

Attiecinot šo tiesisko regulējumu uz izskatāmo lietu, tiesa secina, ka iesniedzējas pārvadātajam Turcijas pilsonim, 2011.gada 12.septembrī

ierodoties Latvijas Republikā, bija valsts robežas šķērsošanai nepieciešamie ceļošanas dokumenti, tai skaitā arī derīga vīza, kas varēja atrasties nederīgā

ceļošanas dokumentā. Tādējādi konkrētajā gadījumā iesniedzējas rīcībā iztrūkst LAPK 114. 2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma objektīvās

puses, līdz ar to arī atzīstams, ka iesniedzējas rīcībā nav LAPK 114.2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva.

[13] LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis

notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Ņemot vērā to, ka iesniedzējas rīcībā, 2011.gada 12.septembrī uz Latvijas Republiku ar avioreisu BT-712 atvedot Turcijas pilsoni /pers. E/,

kuram bijusi derīga Turcijas pilsoņa pase Nr./numurs/ un derīga Šengenas valstu (Vācijas) „C” kategorijas daudzreizējā vīza Nr./numurs/, kas atradusies

(ielīmēta) anulētajā Turcijas pilsoņa pasē Nr./numurs/, nav LAPK 114. 2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva, lietvedība administratīvā

pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

[14] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa apmierina iesniedzējas sūdzību, atceļ pārsūdzēto Lēmumu un izbeidz lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 2.punktu, 289.17 un 289.18 pantu, kā arī Pārejas

noteikumu 13.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt akciju sabiedrības „Air Baltic Corporation”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, sūdzību par Valsts robežsardzes 2011.gada

8.decembra lēmumu Nr.200.

Atcelt Valsts robežsardzes 2011.gada 8.decembra lēmumu Nr.200 un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2014.gada 10.oktobrī.

Tiesnesis G.Ploriņš