Court dismissed tax appeal, upholding VAT and income tax assessments and reduced fines for first-time violations.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420303414

A00526-15/12

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2016.gada 5.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese K.Jandava,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ pārstāvim /pers. D/ un pilnvarotajam pārstāvim /pers. E/ un atbildētājas

Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta – pārstāvim /pers. F/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ pieteikumu par

Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 12.maija lēmuma Nr.22.8/L-12944 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvalde (turpmāk – NKP) no 2012.gada 20.augusta līdz 2013.gada

19.novembrim SIA /Nosaukums A/ (turpmāk – pieteicēja) veica pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par 2012.gada janvāri -

2013.gada aprīli un uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2012.gadu.

Auditā VID NKP apstrīdēja pieteicējas deklarētos darījumus ar SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA

/Nosaukums E/ un SIA /Nosaukums F/.

Līdz ar to auditā tika samazināts pieteicējas 2012.gada janvāra, februāra, aprīļa, jūnija - decembra, 2013.gada janvāra - aprīļa pievienotās vērtības

nodokļa (turpmāk – PVN) deklarācijās uzrādītais priekšnodoklis par 39 112,79 LVL, kā arī samazinātas 2012.gada izmaksas par 129 843 LVL.

Tādējādi saskaņā ar VID NKP Juridisko personu trešās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2013.gada 19.novembra lēmumu Nr.23.9/L-

1235 pieteicējai tika:

1. papildu nomaksai budžetā aprēķināts PVN 37 864,64 LVL, soda nauda 11 162,88 LVL un nokavējuma nauda 5974,03 LVL, uzņēmuma

ienākuma nodoklis (turpmāk – UIN) 19 477 LVL, soda nauda 5843,1 LVL un nokavējuma nauda 993,33 LVL;

2. samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par 1248,15 LVL un aprēķināta soda nauda 374,45 LVL.

Ņemot vērā, ka pieteicēja nav izdarījusi atkārtotu pārkāpumu, ir ievērojusi deklarāciju iesniegšanas un kārtējo nodokļu samaksas termiņus,

kā arī ir sadarbojusies ar VID, tad saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septīto daļu pieteicēja pēc pārbaudes uzliktā PVN

un UIN soda nauda noteikta 50% apmērā no aprēķinātā – attiecīgi 5768,7 LVL un 2921,55 LVL apmērā.

Nepiekrītot VID NKP Juridisko personu trešās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2013.gada 19.novembra lēmumam Nr.23.9/L-

1235, pieteicēja to apstrīdēja VID ģenerāldirektoram.

[2] Ar VID ģenerāldirektora 2014.gada 12.maija lēmumu Nr.22.8/L-12944 (turpmāk arī – pārsūdzētais lēmums) nolemts atstāt negrozītu

VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu trešās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2013.gada 19.februāra lēmumu Nr.23.9/L-

1235.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu (reģ.Nr.7810) par pārsūdzētā

lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar sekojošiem apsvērumiem.

[3.1] VID pārbaudes rezultātā apstrīdētas pieteicējas tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli par darījumiem ar SIA /Nosaukums B/, SIA

/Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums F/, SIA /Nosaukums E/, norādot, ka darījumi ar šiem uzņēmumiem nav faktiski notikuši

un rēķinos norādītie pakalpojumi faktiski nav saņemti. Pieteicēja ir noslēgusi sadarbības līgumus, vienojusies par pakalpojumu veidu, apjomu un

izpildes kārtību. Pakalpojumi tika pieņemti uz dokumentu pamata un tika veikta saņemto rēķinu par faktiski izpildītajiem pakalpojumiem apmaksa.

Visi apstrīdēto sadarbības partneru noformētie un izsniegtie darījumu apliecinošie dokumenti atbilst normatīvo aktu prasībām. Tādējādi, pārbaudot

uzņēmuma noformētos attaisnojuma dokumentus, pieteicējai nevarēja rasties šaubas par tiesībām tos reģistrēt savā grāmatvedības uzskaitē un

deklarēt nodokļu deklarācijās. Pieteicēja ar paskaidrojumiem un dokumentiem ir apliecinājusi gan pakalpojumu saņemšanu faktu, gan tālāku to

izmantošanu saimnieciskās darbības nodrošināšanā.

[3.2] VID, veicot auditu, nav konstatējis un nav pierādījis, ka ir radušās pamatotas šaubas, par to, ka pieteicēja nezināja, ka pieteicējas

darījumu partneri pakalpojumus sniedz veidā, kas neatbilst likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normām. Pārsūdzētajā lēmumā VID nav

vērtējis pieteicējas iesniegtos pierādījumus, kas apliecina, ka iepriekš minētie darījumi faktiski ir notikuši.

Konkrētajā lietā VID nav savācis visus nepieciešamos pierādījumus atbilstoši objektīvās izmeklēšanas principam. Atbilstoši tiesu praksei un

objektīvās izmeklēšanas principam VID ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu un pārliecinātos par nodokļu maksātāju

saimnieciskās darbības esamību vai neesamību, nodokļu nomaksu, u.tml. Līdz ar to, ja iestāde konstatē, ka personu sniegtie paskaidrojumi

neatbilst faktiskajiem lietas apstākļiem vai konstatējamas kādas neprecizitātes, tad tieši iestādei bija pienākums veikt pie šīm sabiedrībām kontroles

pasākumus, lai pārbaudītu to saimnieciskās darbības apjomus, patiesumu un ticamību.

[3.3] Ievērojot pastāvošo Eiropas Kopienu tiesas un Latvijas Republikas tiesu judikatūru, kā arī VID ģenerāldirektores citos nolēmumos

paustās atziņas, ir jāpastāv nepārprotamiem, objektīviem pierādījumiem, lai liegtu nodokļu maksātājam priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

Konkrētajā gadījumā pieteicējas audita pārbaudē nav konstatēti nepārprotami, objektīvi pierādījumi, līdz ar to pieteicējai papildus maksājumi

nebija nosakāmi.

[3.4] VID ģenerāldirektores lēmumā nav atrodama argumentācija un viedoklis par pieteicējas iesniegtajiem dokumentiem un

paskaidrojumiem, kas apliecina, ka pakalpojumi no SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums F/, SIA

/Nosaukums E/ ir faktiski saņemti un izmantoti uzņēmuma saimnieciskā darbībā. Iestāde iesniegtās notariālās liecības noraidījusi, norādot, ka tās

satur vispārīgu informāciju un neatspēko VID apsvērumus, kā arī to, ka tās iesniegtas pēc lēmuma par audita rezultātiem pieņemšanas.

Par minēto jānorāda, ka, pirmkārt, notariāli apliecinātie paskaidrojumi satur informāciju par šo uzņēmumu veikto saimniecisko darbību un

apliecinājumu sadarbībai ar pieteicēju un tie nav pretrunā tiem paskaidrojumiem, kas atradušies VID rīcībā nodokļu audita veikšanas laikā, līdz ar

to paskaidrojumi ir vērā ņemami un nav attaisnota to noraidīšana uz formālu apsvērumu pamata, otrkārt, atbilstoši tiesu judikatūrai, tieši VID ir

pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu un pārliecinātos par nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības esamību/neesamību,

nodokļu nomaksu, u.tml., līdz ar to, ja iestāde konstatēja, ka personu sniegtie paskaidrojumi neatbilst faktiskajiem lietas apstākļiem vai

konstatējamas kādas neatbilstības/neprecizitātes, tad tieši iestādei bija pienākums veikt pie šīm sabiedrībām kontroles pasākumus, lai pārbaudītu to

saimnieciskās darbības apjomus, patiesumu un ticamību.

[3.5] VID nav ieguvis nevienu ticamu pierādījumu pieteicējas tiešo darījuma partneru tālāko darījumu neesamībai. Visi VID secinājumi ir

pamatoti tikai ar pieteicējas sadarbības partneru tālāko iespējamo partneru un to partneru nelikumīgām darbībām. Šāda pieeja ir pretrunā ar

Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (2006.gada 21.februāra spriedums lietā C-255/02 un 2006.gada 12.janvāra spriedums apvienotajā lietā C-

354/03, C-355/03 un C-484/03), kurā ir norādīts, ka apliekamās personas tiesības atskaitīt priekšnodokli neiespaido apstāklis, ka preces

piegādājusi cita persona, nevis nodokļa rēķinā norādītā, ja vien nav konstatēta pašas apliekamās personas ļaunprātīga rīcība. Pieteicēja uzskata,

ka šīm atziņām ir nozīme lietā un tās ir ņemamas vērā, jo apliecina iestādes praksi līdzīga rakstura lietās, proti, citā lietā atzinusi, ka objektīvu

pierādījumu trūkums par to, ka nodokļu maksātājs ir zinājis vai tam vajadzējis zināt par iespējamu vienošanos ar mērķi samazināt maksājamos

nodokļus, dod pamatu atcelt audita rezultātā noteiktos maksājumus, tāpat atzīts, ka lai arī iestādes rīcībā esošā informācija nedod pietiekamu

priekšstatu par attiecīgo darījumu norisi, tas tomēr bez objektīviem un pietiekamiem pierādījumiem par to, ka pārbaudāmā persona ir zinājusi par

jebkādu neatbilstību esamību darījuma norisē, nevar būt par pamatu darījumu apstrīdēšanai un uzsvērts, ka, ja lietā nav ietverti argumenti, kas būtu

vērsti uz pārbaudāmās personas patiesā nodoma vai darījuma patiesās būtības vērtēšanu, tad tas ir pamats lēmuma atcelšanai.

[4] 2014.gada 4.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemti VID paskaidrojumi, kuros VID norāda, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[4.1] Pretēji pieteikumā norādītajam VID uzskata, ka lietā ir iegūti pietiekami pierādījumi, kas ļauj saprātīgi secināt, ka darījumi starp pieteicēju un

SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums F/ un SIA ,,/Nosaukums E/ faktiski nav notikuši, kā rezultātā

neizpildās likuma „Par pievienotās vērtības nodokli" 10.panta pirmās daļas nosacījumi priekšnodokļa atskaitīšanai. Vienlaikus VID norāda, ka viedokli

par pieteicējas iesniegtajiem notariāli sagatavotajiem apliecinājumiem un par pieteicējas atsauci uz to, ka pastāvot vienādiem tiesiskajiem apstākļiem VID

ir pieņēmis atšķirīgus Lēmumus, VID ir jau izteicis Lēmuma 32., 47.lp.

[4.2] VID piekrīt pieteicējas viedoklim, ka normatīvajos aktos nav noteikts nodokļu maksātāja pienākums pārliecināties par darījumu partneru

spēju sniegt pakalpojumus vai piegādāt preces, tomēr VID ieskatā, ja nodokļu maksātājam var rasties saprātīgas šaubas par to, ka nodokļu maksātājs

var tikt iesaistīts nodokļu samazināšanas plānā, sadarbojoties ar uzņēmumiem, kuri reālu saimniecisko darbību neveic, nodokļu maksātājam ir jāveic arī

citas nepieciešamās darbības, lai pārliecinātos par darījuma partnera identitāti un spēju nodrošināt līgumos noteikto pakalpojumu sniegšanu.

Ir pamats secināt, ka pieteicēja zināja vai viņai bija jāzina, ka darījums, kas pamato tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, bija saistīts ar šī rēķina

izsniedzēja izdarītu krāpšanu vai kāda cita tirgus dalībnieka piegādes augšupējā ķēdē izdarītu krāpšanu. Pieteicējai bija pamats šaubīties arī par tās

darījuma partneru spēju sniegt pakalpojumus, proti, pieteicēja un tās darījuma partneri nesniedz informāciju par darījuma faktiskajiem apstākļiem un

darījuma noslēgšanas gaitu, kā arī norāda, ka preces izsniegtas un saņemtas adresē, kur tas nav iespējams.

Tieši nodokļu maksātāja interesēs ir veikt nepieciešamās darbības tādā apmērā, lai tā būtu pārliecināta, ka netiek iesaistīta nodokļu samazināšanas

plānā vai cita veida krāpšanā.

[4.3] Izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, pastāv pamatotas šaubas, par to vai pieteicēja ir veikusi visus pasākumus, ko no tās saprātīgi varētu

pieprasīt, lai nodrošinātu, ka tās darījumi neveido daļu no PVN vai kādas citas krāpšanas. Ja pieteicēja saņemtu rēķinos norādītās preces, kā tā to

apgalvo, pieteicēja spētu sniegt pamatotus pretargumentus VID secinājumiem.

[4.4] Katrs no darījumu faktiskās neesamības pierādījumiem, t.i., darījumu partneru darbības veids, struktūrvienību neesamība, darbinieku skaits,

atsevišķi var būt apstrīdams no nodokļu maksātāja viedokļa, bet, izvērtējot situāciju kopumā, ir neiespējama visu šo apstākļu nejauša sakritība.

[4.5] Ja pieteicēja apgalvo, ka darījumi faktiski ir notikuši, bet VID apgalvo pretējo un iesniedz šādu apgalvojumu pamatojošus pierādījumus,

pieteicējai ir jāiesniedz pierādījumi, kas apstiprina pretējo. Pieteicēja ir sniegusi tikai paskaidrojumus, ka darījumi faktiski ir notikuši, taču paskaidrojumi

vien, ja tos neapstiprina citi lietā iegūti un pārbaudīti pierādījumi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmajai daļai nav atzīstami par

pierādījumiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pilnvarotais pārstāvis uzturēja iesniegto pieteikumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

VID pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumā tiesai

norādītajiem argumentiem.

Tiesas sēdē kā liecinieki tika nopratināti /pers. O/, /pers. P/ un /pers. R/.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar lietas materiāliem un lietā esošajiem

pierādījumiem, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (tiesību normas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.janvārim) 10.panta pirmās daļas

1.punkts noteic, ka tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā

maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un

pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Savukārt atbilstoši šī likuma 1.panta 9.punkta a) apakšpunktam priekšnodoklis ir

pievienotās vērtības nodokļa summa, kas norādīta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā

par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma (spēkā no 2013.gada 1.janvāra) 92.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ja preces iegādātas un pakalpojumi

saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu

veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām

precēm un saņemtajiem pakalpojumiem.

Administratīvo tiesu pastāvīgajā judikatūrā konsekventi konstatēts, ka priekšnodokli var atskaitīt tikai par faktiski notikušiem darījumiem (sk.,

piemēram, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 10.maija sprieduma lietā Nr. SKA-2/2013 7.punktu). Tātad, lai atzītu

nodokļu maksātāja atskaitīšanas tiesības, primāri nepieciešams konstatēt darījuma faktisko esību.

Vienlaikus, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (sk. 2012.gada 21.jūnija spriedumu apvienotajā lietā Nr.C-80/11 un C-

142/11 Mahageben ar tajā sniegtajām atsaucēm uz iepriekšējiem Tiesas nolēmumiem, kā arī 2013.gada 31.janvāra spriedumu lietā Nr.C-

643/11 un 2013.gada 18.marta rīkojumu lietā C-563/11), secināms, ka, lai nodokļu maksātājam liegtu tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumu no

budžetā maksājamās nodokļa summas, nav pietiekami konstatēt tikai darījumu faktisko neesību starp nodokļu maksātāju un tā sadarbības partneriem. Ir

nepieciešams konstatēt arī to, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka viņš ir iesaistīts ļaunprātīgos vai pat krāpnieciskos darījumos ar

mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā.

Nodokļa maksātājs, kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka, slēdzot darījumu, tas piedalās ar krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokli saistītā

darbībā, ir krāpšanās dalībnieks, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņš gūst labumu vai nē. Šādos gadījumos atskaitīšanas tiesību izmantošana ir atsakāma (sk.

Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 6.jūlija sprieduma apvienotajās lietās Nr.C-439/04 un Nr.C-440/04 Axel Kittel 59.punktu).

Pamatojoties uz minētajām atziņām, arī Augstākās tiesas nolēmumos norādīts, ka iestāde nevar liegt atskaitīt priekšnodokli, aprobežojoties vienīgi

ar darījuma neesības konstatējumu. Ja iestāde konstatē, ka darījums faktiski nav noticis, tai ir jāpierāda, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija

jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā pievienotās vērtības nodokļa jomā (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

2013.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-2/2013 10.punktu).

Turklāt, attīstot tiesu praksi priekšnodokļa atskaitīšanas lietās, Augstākā tiesa atzinusi, ka priekšnodokļa tiesības ir liedzamas, ja ir konstatējams

viens no šādiem apstākļiem: 1) darījums faktiski nemaz nav noticis (preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai dokumenti); 2) pieteicēja pati

iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā; 3) pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā

ar fiktīvo uzņēmumu (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-12/2013

12.punktu).

Citiem vārdiem, ja pieteicēja preces un pakalpojumus vispār nav saņēmusi (darījums vispār nav noticis), tad ir pamats runāt par pašas pieteicējas

krāpniecisko rīcību fiskālu priekšrocību gūšanai, pieprasot no valsts budžeta priekšnodokli par darījumu, kas nav noticis. Savukārt, ja pieteicējai faktiski

tika piegādātas preces vai sniegts pakalpojums, ir jābūt skaidrībai par to, vai, slēdzot attiecīgos darījumus, pieteicēja rīkojusies krāpnieciski fiskālu

priekšrocību gūšanai, vai krāpnieciski rīkojies darījuma partneris, bet pieteicēja par to ir zinājusi (tai bija jāzina).

[8] Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja saņēma pakalpojumus no SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA

/Nosaukums E/ un SIA /Nosaukums F/.

[9] Vērtējot saņemtos pakalpojumus no SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/ ir konstatējams, ka visas minētās

komercsabiedrības darījumu slēgšanas brīdī kā valdes loceklis pārstāvēja viena persona – /pers. O/. Lietā nav strīda nav par to, ka minētās

komercsabiedrības /pers. O/ vārdā veica starpniecības darījumus un /pers. O/ bija vienīgais darba ņēmējs minētajās komercsabiedrībās.

[9.1] Attiecībā uz SIA /Nosaukums B/ pieteicēja grāmatvedībā reģistrējusi pakalpojumu saņemšanu un veikusi priekšnodokļa atskaitījumus

7944,36 Ls apmērā saskaņā ar šādiem SIA /Nosaukums B/ vārdā noformētiem rēķiniem:

- 2011.gada 30.decembra Nr.REU0057 (darījuma vērtība 29 205,92 LVL un PVN 6425,3 LVL) par demontāžas darbiem ofisa telpās /adrese/

(lietas II sējuma 136.lapa) saskaņā ar 2011.gada 9.decembra līgumu Nr.3-ll/EU (lietas II sējuma 138.lapas otra puse, 139.lapa), tāmi (lietas II

sējuma 140., 141.lapa), 2011.gada 30.decembra darbu pieņemšanas - nodošanas aktu (lietas II sējuma 138.lapa), aktu Nr.1 par izpildīto darbu

pieņemšanu (lietas II sējuma 136.lapas otra puse, 137.lapa). Darbu izpilde norādīta no 2011.gada 9. līdz 30.decembrim /adrese/;

- 2011.gada 30.decembra Nr.REU0058 rēķins (darījuma vērtība 2513,34 LVL un PVN 552,93 LVL) par attīrīšanas un mazgāšanas darbiem

stacijās Rēzekne – II un Indra saskaņā ar 2011.gada 19.decembra līgumu Nr.l9-ll/EU, tāmi, aktu Nr.l, 2011.gada 28.decembra darbu pieņemšanas -

nodošanas aktu (lietas II sējuma 144.-148.lapa). Darbu izpilde norādīta no 2011.gada 19. līdz 28.decembrim;

- 2011.gada 30.decembra Nr.REU0062 (darījuma vērtība 4391,46 LVL un PVN 966,12 LVL) par kanalizācijas cauruļu un aku tīrīšanas darbiem

/adrese/ un /adrese/ saskaņā ar?2011.gada 22.decembra līgumu Nr.21-ll/EU, tāmi, aktu Nr.l, 2011.gada 30.decembra darbu pieņemšanas-nodošanas

aktu (lietas II sējuma 149.-153.lapa). Darbu izpilde norādīta no 2011.gada 22. līdz 30. decembrim.

Minētos dokumentus no SIA /Nosaukums B/ puses saskaņā ar paraksta atšifrējumu parakstīja valdes priekšsēdētājs /pers. O/ un no SIA

/Nosaukums A/ – valdes priekšsēdētājs /pers. D/. /pers. O/ paskaidrojumi VID ir vispārīgi, nekonkrēti, ir norādījis, ka SIA /Nosaukums B/ veica

starpnieka pakalpojumus un pats uzņēmums darbus neveica. Darbu veikšanai piesaistīja apakšuzņēmumus, bet konkrētu apakšuzņēmuma nosaukumu

nenorādīja (lietas III sējuma 14.lapa).

Papildus no lietas materiāliem ir konstatējams, ka komercsabiedrības, no kurām SIA /Nosaukums B/ iespējami slēdza darījumus par pakalpojumu

sniegšanu, ir darījuma partneri – SIA/Nosaukums H/ un SIA ,,/Nosaukums I/ (lietas IV sējuma 71.lapa), par kuru faktisko darbību ir pamatotas

šaubas, jo tie izslēgti no ar PVN apliekamo personu reģistra, par 2011.gadu nav iesniegti gada pārskati, ir cits saimnieciskās darbības veids – nekustamā

īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana vai automobiļu apkope un remonts, nav materiāltehniskās bāzes, SIA /Nosaukums H/ no 2011.gada oktobra un SIA

/Nosaukums I/ no 2011.gada maija nav iesnieguši darba devēja ziņojumus VID, kas norāda uz darba spēka neesību, SIA /Nosaukums H/ un SIA

,,/Nosaukums I/ arī nav atzinušas PVN deklarācijās sniegtos pakalpojumus SIA /Nosaukums B/, jo nav iesniegtas PVN deklarācijas par attiecīgo

periodu (lietas I sējuma 42., 43.lapa).

[9.2] Attiecībā uz SIA /Nosaukums C/ pieteicēja grāmatvedībā reģistrējusi pakalpojumu saņemšanu un veikusi priekšnodokļa saskaņā ar šādiem

SIA /Nosaukums C/ vārdā noformētiem rēķiniem:

- 2012.gada 16.aprīļa rēķinu Nr.EUR0040 (darījuma vērtība 5253,63 LVL un PVN 1155,8 LVL) par kanalizācijas cauruļu un aku tīrīšanu,

apkures sistēmas profilaksi objektā /adrese/, izpildīto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, aktu par izpildīto darbu pieņemšanu, 2012.gada 11.aprīļa

līgumu Nr.11-04/E, tāmi (lietas II sējuma 154.-157.lapa). Darbu izpilde norādīta no 2012.gada 11. līdz 16.aprīlim;

- 2012.gada 20.aprīļa rēķinu Nr.EUR0041 (darījuma vērtība 6306,32 LVL un PVN 1387,39 LVL) par kanalizācijas cauruļu un aku tīrīšanu,

reaktoru remontu, pārsegumu siltināšanu objektā /adrese//adrese/, Rīgā, izpildīto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, aktu par izpildīto darbu

pieņemšanu, 2012.gada 11.aprīļa līgumu Nr.E-5/1-12, tāmi (lietas II sējuma 158.-162.lapa). Darbu izpilde norādīta no 2012.gada 11. līdz 20.aprīlim;

- 2012.gada 29.jūnija rēķinu Nr.EUR0062 (darījuma vērtība 1990,14 LVL un PVN 437,83 LVL) par inženiertīklu projektēšanas darbiem

objektā /adrese/, adrese, izpildīto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, aktu par izpildīto darbu pieņemšanu, 2012.gada 15.jūnija līgumu Nr.E-7/6-12,

tāmi (lietas II sējuma 163.-166.lapa). Darbu izpilde norādīta no 2012.gada 15. līdz 29.jūnijam;

- 2012.gada 20.jūlija rēķinu Nr.EUR0070 (darījuma vērtība 2199,68 LVL un PVN 461,93 LVL) par apkures cauruļu demontāžu objektā /pers.

Z/ ielā b/n, Rīgā, 2012.gada 16.jūlija līgumu Nr.E-8/7-12, izpildīto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, aktu Nr.1 par izpildīto darbu pieņemšanu, tāmi

(lietas II sējuma 167.-170.lapa). Darbu izpilde norādīta no 2012.gada 16. līdz 29.jūlijam;

- 2012.gada 20.augusta rēķinu Nr.EUR0080 (darījuma vērtība 8872,48 LVL un PVN 1863,22 LVL) par apkures sistēmas nomaiņu objektā

/pers. Z/ ielā b/n, Rīgā, izpildīto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, aktu par izpildīto darbu pieņemšanu, 2012.gada 2.augusta līgumu Nr.E-9/8-12,

tāmi (lietas II sējuma 171.-175.lapa). Darbu izpilde norādīta no 2012.gada 2. līdz 20.augustam;

- 2012.gada 21.novembra rēķinu Nr.EUR 0111 (darījuma vērtība 3129,39 LVL un PVN 657,17 LVL) par ugunsdzēsības cauruļu sagatavošanu

un metināšanu objektā /adrese/, izpildīto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, aktu par izpildīto darbu pieņemšanu, 2012.gada 1.novembra līgumu Nr.E-

1/11-12, tāmi (lietas II sējuma 176.-179.lapa). Darbu izpilde norādīta no 2012.gada 1. līdz 21.novembrim;

- 2012.gada 28.decembra rēķinu Nr.EUR 0126 (darījuma vērtība 6983,01 LVL un PVN 1466,43 LVL) par tvaika vada avārijas likvidēšanas

darbiem objektā /adrese/, izpildīto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, aktu par izpildīto darbu pieņemšanu, 2012.gada 20.decembra līgumu Nr.E-

5/12-12, tāmi (lietas II sējuma 181.-185.lapa). Darbu izpilde norādīta no 2012.gada 20. līdz 28.decembrim.

Arī attiecībā uz SIA /Nosaukums C/ /pers. O/ paskaidrojumi VID ir vispārīgi, nekonkrēti, ir norādījis, ka SIA /Nosaukums B/ veica starpnieka

pakalpojumus un pats uzņēmums darbus neveica. Darbu veikšanai piesaistīja apakšuzņēmumus, bet konkrētus apakšuzņēmumu nosaukumus nenosauca,

norādot tikai, ka tie ir norādīti PVN deklarācijās (lietas III sējuma 16.-18.lapa).

SIA /Nosaukums C/ reģistrētais pamatdarbības veids ir automobiļu rezerves daļu piederumu vairumtirdzniecība, 2012.gada pārskats VID nav

iesniegts (lietas I sējuma 46.lapa).

PVN deklarācijā 2012.gada aprīlī SIA /Nosaukums C/ deklarēja darījumus ar SIA /Nosaukums J/, SIA /Nosaukums K/ (lietas IV sējuma

84.lapa).

Attiecībā uz SIA /Nosaukums J/ ir konstatēts, ka tās pamatdarbības veids ir bāru darbība, 2012.gada pārskats VID nav iesniegts, darba devēja

ziņojumi par 2012.gadu nav iesniegti, komercsabiedrība 2012.gada 24.maijā izslēgta no PVN maksātāju reģistra (lietas I sējuma 46.lapa).

SIA /Nosaukums J/ PVN deklarācijā 2012.gada aprīlī ir norādījusi darījumus ar SIA /Nosaukums L/ (lietas IV sējuma 84.lapa). SIA

/Nosaukums L/ pamatdarbības veids ir izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās, 2012.gada pārskats VID nav iesniegts,

komercsabiedrība sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu 2012.gada 2.aprīlī izslēgta no PVN maksātāju reģistra (lietas I sējuma 47.lapa). Lietā ir

SIA /Nosaukums L/ amatpersonas darījumu īstenošanas brīdī /pers. A0/ 2013.gada 8.martā sniegtais paskaidrojums, kurā norādīts, ka par SIA

/Nosaukums L/ amatpersonu piedāvāja kļūt paziņa Oļegs. /pers. A0/ nevienu nav pilnvarojusi rīkoties savā vārdā. Par SIA “/pers. AB/” komercdarbību

neko nezina, jo nav tajā piedalījusies. /pers. A0/ nav veikusi nekādus darījumus ar SIA /Nosaukums J/ un nekādus dokumentus nav parakstījusi (lietas

III sējuma 19., 20.lapa). Tātad konkrētajā gadījumā SIA /Nosaukums L/ amatpersona nav apstiprinājusi sabiedrības saimnieciskās darbības veikšanu,

arī darījumus ar SIA /Nosaukums J/.

Pārbaudot SIA /Nosaukums C/ deklarēto darījumu 2012.gada 29.jūnijā esamību ar SIA Nosaukums (lietas IV sējuma 84.lapa), ir konstatēts, ka

tās pamatdarbības veids ir konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos, 2012.gada pārskats nav iesniegts, darba devēja ziņojumi no 2012.gada marta

nav iesniegti, komercsabiedrība 2012.gada 2.oktobrī sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu izslēgta no PVN maksātāju reģistra. Turklāt SIA

/Nosaukums K/ nav deklarējis darījumus ar SIA /Nosaukums C/, PVN I deklarācijas no 2012.gada jūnija VID nav iesniegtas (lietas I sējuma

47.lapa).

Pārbaudot arī darījumu ķēdes SIA /Nosaukums C/ – SIA /Nosaukums M/ (darījumi uzrādīti SIA /Nosaukums C/ PVN deklarācijās par

2012.gada jūliju un augustu) – SIA /Nosaukums N/, SIA /Nosaukums O/, SIA /Nosaukums P/, SIA nosaukums BD (darījumi uzrādīti SIA /Nosaukums

M/ PVN deklarācijās par 2012.gada jūliju un augustu) (lietas IV sējuma 100., 103.lapa), ir konstatēti minēto komercsabiedrību SIA /Nosaukums C/

uzrādītajiem darījumiem neatbilstoši pamatdarbības veidi, kā arī visas minētās komercsabiedrības nav iesniegušas 2012.gada pārskatus, darba devēja

ziņojumus, komercsabiedrības 2012.gada laikā sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu izslēgtas no PVN maksātāju reģistra.

Minētais norāda, ka nav identificējams SIA /Nosaukums C/ rēķinos norādīto strīdus pakalpojumu sniedzējs.

Turklāt tiesa piekrīt VID pārstāvja tiesu debatēs sniegtajam viedoklim, ka vērtējot tāmes un pieņemšanas - nodošanas aktus, ir konstatējamas

saimnieciskai realitātei neatbilstošas summas par nekvalificētiem darbiem - rakšanas, nešanas darbiem. Piemēram, 2012.gada 20.aprīlī ir parakstīts

pieņemšanas - nodošanas akts par veiktajiem darbiem no 2012.gada 11.aprīļa līdz 20.aprīlim, proti, deviņas dienas, 2012.gada akts Nr.1 par darbu

pieņemšanu starp pieteicēju un SIA /Nosaukums C/, darbi veikti 18 dienās un darījuma summa ir 7000 latu, kas liek apšaubīt to, ka tie tiešām ir

rakšanas, nešanas darbi. Tālāk ir rakstīts, ka šie darbi bija kronšteinu stiprināšana, ventiļu montāža, radiatoru montāža. Tie ir santehnikas darbi, kas tieši

saistīti ar pieteicējas pamata saimniecisko darbību. Šie darbi ir vidēji par 3000, 4000, līdz pat 7000 latu, tāmes ir pat par 11 000 latiem. Nevar būt, ka

rakšanas darbi ir par šādām summām.

[9.3] Attiecībā uz SIA /Nosaukums D/ pieteicēja grāmatvedībā reģistrējusi pakalpojumu saņemšanu un veikusi priekšnodokļa atskaitīšanu, kā

darījuma tiesisko pamatu norādot 2012.gada 18.maija līgumu Nr.ALD/001 par iekšējo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ugunsdzēsības cauruļvadu,

lietus kanalizācijas tīklu, apkures sistēmas ar iekārtām un ierīcēm servisa apkopes darbiem objektos – /adrese//adrese/, /adrese/, Rēzeknē (27 un 59

sliežu ceļi), Indrā, līgums spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim.

2012.gada 1.oktobrī ir noslēgta papildu vienošanās Nr.l, kā papildus nosacījumu līguma 1.1.1.punktā paredzot pusēm rakstiski vienoties sastādīt

darba apjoma kalkulāciju. Saskaņā ar 2012.gada 1.novembra vienošanos Nr.2 līgumam pievienota darba apjoma kalkulācija (pielikums Nr.l) un

veicamo darbu apraksts (pielikums Nr.2) (lietas II sējuma 186.-190.lapa).

Pieteicēja ir veikusi priekšnodokļa atskaitīšanu saskaņā ar šādiem SIA /Nosaukums D/ vārdā noformētiem rēķiniem:

- 2012.gada 29.jūnija rēķinu Nr.ALDOOl (darījuma vērtība 1494,72 LVL un PVN 328,84 LVL) saskaņā ar līgumu Nr.ALD/001, aktu Nr.l/ADL

par darbiem 2012.gada jūnijā, tāmi par attīrīšanas iekārtu apkopi objektos Rēzekne-II un stacijā Indra (lietas II sējuma 191., 192.lapa);

- 2012.gada 19.jūlija rēķinu Nr.ALD002 (darījuma vērtība 3736,05 LVL un PVN 784,57 LVL) saskaņā ar līgumu Nr.ALD/001, aktu Nr.l/ADL

par darbiem 2012.gada 9.-19. jūlijā, tāmi par kanalizācijas cauruļu un skataku tīrīšanu objektos /adrese//adrese/, Rīgā (lietas II sējuma (lietas II sējuma

193., 194.lapa).

Papildus tiesa konstatē, ka ir izrakstīti rēķini 2012.gada 30.augustā, 25.septembrī, 12.oktobrī, 22.oktobrī, 31.oktobrī, 16.novembrī, 30.novembrī,

14.decembrī, 28.decembrī, 2013.gada 31.janvārī, 11.februārī, 25.martā, 5.aprīlī un 9.aprīlī un pieņemšanas - nodošanas akti par darbiem saskaņā ar

līgumu Nr.ALD/001 (lietas II sējuma 195.-230.lapa).

Tiesa secina, ka kaut arī 2012.gada 18.maija līgums Nr.ALD/001 ar papildus vienošanos bija noslēgts par servisa apkopes darbiem līdz

2012.gada 31.decembrim, rēķini par izpildītajiem darbiem ir izrakstīti arī pēc līgumā noteiktā termiņa, kā arī ir iekļautas objektu adreses, kas nebija

paredzētas līgumā Nr.ALD/001, piemēram, 2012.gada 28.decembra rēķins Nr.ALD014 ir izrakstīts par darbiem 2012.gada 10.-28.decembrī objektos

/adrese/ ielā 5, /adrese/ un 2012.gada 28.decembra rēķins Nr.ALD016 ir izrakstīts par uzmērīšanas darbiem projektēšanai objektos dz.st. adrese.

Savukārt 2013.gada 5.aprīļa rēķins Nr.ALD024 ir izrakstīts par santehnisko ierīču apkopi objektos /adrese//adrese/, /adrese//adrese//adrese/. Līdz ar to

tiesa apšauba, ka faktiskās komercdarbības attiecībās darījumu puses būtu sniegušas pakalpojumus, iepriekš nevienojoties par pakalpojumu sniegšanas

ilgumu, cenām un iespējamām objektu adresēm, ja iepriekšējā līgumā puses, piemēram, par objektu adresēm bija vienojušās.

Pārbaudot SIA /Nosaukums D/ PVN deklarācijas ir konstatējams, ka periodā no 2012.gada jūnija līdz decembrim SIA /Nosaukums D/ ir

deklarējusi darījumus ar SIA Nosaukums kuru arī pārstāv /pers. O/, un kuras komercdarbība tika analizēta sprieduma 9.2.punktā (lietas IV sējuma

170.-179.lapa). Savukārt 2013.gada janvārī ir priekšnodoklī ir deklarēti darījumi ar SIA /Nosaukums R/, 2013.gada februārī – ar SIA /Nosaukums S/,

2013.gada martā – ar SIA /Nosaukums T/ un 2013.gada aprīlī – ar SIA A/pers. AG/” (lietas IV sējuma 180.-187.lapa). Analizējot SIA /Nosaukums

D/ tālākās darījumu partneres, ir konstatējams, ka arī minētās komercsabiedrības vieno kopīgas pazīmes – neatbilstošs pamatdarbības veids, netiek

iesniegti gada pārskati un darba devēju ziņojumi, kas norāda uz darba spēka neesību, izslēgšana no PVN maksātāju reģistra. Turklāt SIA Nosaukums

nav iesniegusi PVN deklarācijas VID no 2012.gada jūlija, līdz ar to nav deklarēti darījumi arī ar SIA /Nosaukums D/ 2013.gada janvārī, savukārt SIA

/Nosaukums S/ nav iesniegusi PVN deklarācijas VID no 2012.gada janvāra, līdz ar to nav deklarēti darījumi arī ar SIA /Nosaukums D/ 2013.gada

februārī (lietas I sējuma 56., 57.lapa). Līdz ar to SIA /Nosaukums D/ tālākās darījumu partneres savās PVN deklarācijās strīdus darījumus nav

norādījušas.

Ievērojot minēto, nav identificējams lietā arī SIA /Nosaukums D/ rēķinos norādīto strīdus pakalpojumu sniedzējs.

[9.4] Pieteicējas sadarbību ar katru no darījuma partnerēm raksturo šo darījumu īslaicīgums, proti, pieteicējas sadarbība ar SIA /Nosaukums B/ ir

bijusi tikai 2011.gada decembrī, sadarbība ar SIA /Nosaukums C/ ir bijusi laika posmā no 2012.gada aprīļa līdz decembrim un sadarbība ar SIA

/Nosaukums D/ ir bijusi no 2012.gada maija līdz 2013.gada aprīlim. Tiesai nav saprotama pieteicējas interese iesaistīties darījuma attiecībās ar trijām

darījuma partnerēm, kurām ir viens un tas pats valdes loceklis /pers. O/ un kuras pašas pakalpojumu ietvaros veicamos darbus nepilda, bet gan darbojas

tikai kā starpnieks. Vēl jo vairāk ņemot vērā apstākli, ka lielā mērā ir sniegti faktiski vienāda satura pakalpojumi (piemēram, kanalizācijas cauruļu un aku

tīrīšana) un turklāt vēl ar divām no komercsabiedrībām – SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/Nosaukums D/ – laika posmos, kas dublējās. Pieteicējas

pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka pamatbūtība ir tāda, ka viņš strādāja ar cilvēkiem, nevis ar uzņēmumu nosaukumu. Ja pieteicējas pārstāvis kādā no

objektiem pieaicina apakšuzņēmēju un ja viņš ir veicis darbus kvalitatīvi, kādēļ pieteicējas pārstāvis nevarētu turpināt ar viņu strādāt. Pieteicējas pārstāvis

nezina, kādēļ apakšuzņēmējs maina uzņēmumus vai uzņēmumu nosaukumus (lietas V sējuma 37.lapa). Tiesa kritiski vērtē minētos paskaidrojumus, jo

tie neizskaidro arī iemeslu, kādēļ bija jāslēdz darījumi ar divām komercsabiedrībām, kuras pārstāvēja /pers. O/ un kuras sniedza starpniecības

pakalpojumus, paralēli, turklāt vērā ņemams ir apstāklis, ka SIA /Nosaukums C/ pamatdarbības veids ir bāru darbība, kas neatbilst sniegto pakalpojumu

būtībai. Arī liecinieks /pers. O/ tiesas sēdē nevarēja izskaidrot iemeslu, kādēļ viņam bija vairāki uzņēmumi, tikai norādot, ka citus pārdeva, citus

nodibināja jaunus (lietas V sējuma 51.lapa).

Turklāt liecinieks /pers. O/ tiesas sēdē liecināja, ka komercsabiedrību, kuru valdes loceklis bija, nosaukumus no galvas neatceras, bet nodarbojās

ar starpniecību – meklēja pasūtītājus un izpildītājus, saveda viņus kopā. Saistībā ar SIA /Nosaukums A/ bija tādi vienkārši darbi – rakšana, aizrakšana,

caurules nomaiņa. Tie bija nekvalificētie darbi, kas neprasa speciālas zināšanas. Uz tiesas jautājumu, kāda veida starpniecību vēl veica, norādīja, ka tas

laikam arī bija viss, uz tiesas jautājumu par citiem iespējamiem darījumu partneriem norādīja, ka bija vēl “Būvniecības centrs”, bija piedāvājums

konkrētam darbam par konkrētu izcenojumu un tad meklēja, vai kāds par to summu varēs to darbu padarīt. Liecinieks nevarēja raksturot “Būvniecības

centram” sniedzamos darbus, norādot, ka neuzņemas atbildību konkrēti pateikt, jo var kaut ko sajaukt (lietas V sējuma 51.lapa). Tiesa no minētajām

liecībām secina, ka /pers. O/ nevarēja neko paskaidrot par citiem savu komercsabiedrību darījumu partneriem un sniegtajiem pakalpojumiem, bet tikai

norādīja uz sadarbību ar pieteicēju. Tādējādi liecinieka norāde, ka SIA “EU 11” nodarbojās ar pakalpojumu sniegšanu pieteicējai, nenorādot citus

darījumu partnerus, kaut arī SIA “EU 11” iesniegtajās PVN deklarācijās ir apliecināta sadarbība ar citiem darījumu partneriem (piemēram, lietas IV

sējuma 71, 72.lapa), norāda uz faktu, ka liecinieks bija ietekmēts un sagatavojies liecināt tikai par darījumiem ar pieteicēju.

Minētais liecina par faktu, ka /pers. O/ pārstāvošās komercsabiedrības faktiski ar komercdarbību nenodarbojās, ko papildus apliecina arī

pārsūdzētajā lēmumā norādītie papildus apstākļi – visas minētās komercsabiedrības drīz pēc darījumu dokumentu noformēšanas ir izslēgtas no PVN

reģistra, SIA /Nosaukums B/ darbības veids ir plaša sortimenta preču vairumtirdzniecības starpnieku darbība, savukārt SIA /Nosaukums C/

pamatdarbība ir bāru darbība. Turklāt tiesa arī ņem vērā no pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām un gada pārskatiem izrietošās ziņas par šo

pieteicējas darījumu partneru faktisko uzņēmējdarbību, kas tika raksturota iepriekš.

Uz tiesas jautājumu, kādas komercsabiedrības faktiski darbus pildīja un ar kādiem minēto komercsabiedrību pārstāvjiem kontaktējās, liecinieks

/pers. O/ nevarēja atbildēt, norādot, ka nevar precīzi pateikt, nepilnu gadu atpakaļ bija smadzeņu satricinājums un ar atmiņu tagad nevar lepoties. /pers.

O/ nevarēja arī nosaukt patstāvīgos apakšuzņēmējus, kaut arī pirms tam norādot, ka bija apakšuzņēmumi, kuri darbus veica vairākkārt (lietas V sējuma

51.lapas otra puse, 52.lapa). Tajā pašā laikā tiesa konstatē, ka liecinieks salīdzinoši precīzi atcerējās, ka sadarbībā ar pieteicēju /pers. Z/ ielā bija

vairāki darbi, “Origo” (kaut gan tāds objekts lietas materiālos nav konstatēts).

Liecinieks arī sniedza pretrunīgas liecības par dokumentu sagatavošanu, sākotnēji norādot, ka dokumentus gatavoja pats, uz tiesas konkretizētu

jautājumu par līgumu ar pieteicēju liecinieks norādīja, ka dažreiz gatavoja pats, dažreiz tika ņemti gatavi līgumi (lietas V sējuma 52.lapa). Minētais

nonāk pretrunā ar pieteicējas pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem, ka būvniecības praksē ir tā, ka dokumentāciju, līgumu gatavo ģenerāluzņēmējs, lai

apakšuzņēmējs strādātu pēc ģenerāluzņēmēja nosacījumiem. Lielākajā daļā sadarbībā ar apakšuzņēmējiem mēs paši gatavojām dokumentāciju, mēs

nevarējām gatavot par iekārtu iegādi (lietas V sējuma 37.lapas otra puse, 38.lapa). Tiesa nekonstatē lietas ietvaros līgumus par iekārtu iegādi.

Uz tiesas jautājumu par objektu apsekošanu liecinieks norādīja, ka ir bijis /pers. Z/ ielā, bet precīzi nevar pateikt, kādi bija veicamie darbi, tikai

zina, ka ir tur bijis. Liecinieks norādīja, ka vairākos objektos ir bijis, varbūt pat visos, bet precīzi tagad ir grūti pateikt, jo pagājis krietns laiks un atmiņa

nav laba (lietas V sējuma 52.lapas otra puse).

Turklāt tiesa liecinieka pratināšanas laikā norādīja, ka lietas materiālos ir /pers. O/ parakstīta liecība pie notāra, kurā ir detalizēti aprakstīti darījumu

dokumenti un norādīts, ka darījumu ir notikuši (lietas II sējuma 20.-33.lapa). Uz tiesas jautājumu, kurš sastādīja liecību, /pers. O/ norādīja, ka nezina,

neatceras, viņš to nav sastādījis. Norādīja, ka tāda jau bija pie notāra un bija sarunāts laiks, kad /pers. O/ tur vajadzēja ierasties, pie notāra bija

sekretāre no pieteicējas puses, bet var arī kļūdīties (lietas V sējuma 52.lapas otra puse). No minētā tiesa var secināt, ka arī lietas materiālos esošie pie

notāra apliecinātie paskaidrojumi ir pašas pieteicējas sagatavoti, kurus /pers. O/ ir formāli parakstījis, taču tiesas sēdē sniegtās liecības apliecināja, ka

darījumu būtību /pers. O/ raksturot nevarēja.

Līdz ar to ņemot vērā to, ka /pers. O/ neko par komercsabiedrību – SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/Nosaukums D/ –

komercdarbību paskaidrot nevarēja, nevarēja konkrēti raksturot pieteicējai sniegtos pakalpojumus vai nosaukt patstāvīgos apakšuzņēmējus, tiesas

ieskatā norāda uz to, ka /pers. O/ faktiski neveica komercdarbību minēto komercsabiedrību vārdā. Tiesa kritiski vērtē /pers. O/ norādi uz smadzeņu

satricinājumu, jo tiesas ieskatā nespēja nosaukt nevienu no citiem ilglaicīgiem sadarbības partneriem vai nespēja raksturot veicamos darbus norāda uz

tādu neesamību. Turklāt arī sadarbību ar pieteicēju raksturojošās liecības bija vispārīgas un nekonkrētas, liecinieks spēja sniegt vispārīga rakstura atbildes

tikai uz pieteicējas pārstāvja tieši uzvedinošiem jautājumiem, bet nespēja sniegt atbildes patstāvīgi.

VID kā argumentu ir norādījis arī faktu, ka SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/Nosaukums D/ nav bijuši reģistrēti Būvkomersantu

reģistrā, uz ko pieteicēja noradīja, ka vienkāršu palīgdarbu veikšanai nav nepieciešama reģistrācija Būvkomersantu reģistrā. Tiesa apšauba, ka rēķinos

norādītie pārsegumu siltināšanas, inženiertīklu projektēšanas un apkures sistēmas nomaiņas darbi ir uzskatāmi par vienkāršiem palīgdarbiem, tādēļ tiesas

ieskatā VID arguments ir pamatots.

Ievērojot minēto, lietā ir pierādīts, ka faktiski darījumi starp pieteicēju un SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/Nosaukums D/ nav

notikuši. Savukārt fakts, ka iespējams darbi rēķinos minētajos objektos ir paveikti, nenozīmē to, ka darbus ir paveikuši SIA /Nosaukums B/,

SIA /Nosaukums C/ un SIA ,,/Nosaukums D/.

[10] Pieteicēja darījumu apliecināšanai ar SIA /Nosaukums F/ uzrādīja 2012.gada 14.augusta rēķinu Nr.W-021 par attīrīšanas iekārtu un

kanalizācijas sistēmu apkopes pakalpojumu sniegšanu /adrese//adrese/, Rīgā, stacijā Indra saskaņā ar 2012.gada 1.augusta līgumu Nr.VEL-006, aktu

par izpildītajiem darbiem objektos laikā no 2012.gada 1.-14.augustam, 2012.gada 14.augusta darbu pieņemšanas - nodošanas aktu un tāmi (lietas II

sējuma 232.-235.lapa).

Minētos dokumentus saskaņā ar paraksta atšifrējumu no SIA /Nosaukums F/ puses parakstīja valdes loceklis /pers. R/ un no pieteicējas puses –

valdes priekšsēdētājs /pers. D/.

Liecinieks /pers. R/, sniedzot liecības atrodoties Valmieras cietumā videokonferences režīmā, apliecināja, ka ir bijis SIA /Nosaukums F/ valdes

loceklis, bet nezina kā kļuva par to, uztaisīja bankā kartes un firmu, taču pats to nav darījis. Ir kļuvis par SIA /Nosaukums F/ valdes locekli pēc trešo

personu lūguma, nezina, ar ko nodarbojās SIA /Nosaukums F/, kā valdes loceklis neko nav darījis šajā komercsabiedrībā. Neko nezina par pieteicēju un

par ar pieteicēju veiktajiem darījumiem. Liecināja, ka uz tiesas sēdē norādīto lietas II sējuma 233.lapā esošā dokumenta – 2012.gada 14.augusta darbu

pieņemšanas - nodošanas akta esošais paraksts nav viņa paraksts (lietas V sējuma 78., 80.lapa).

Vērtējot SIA /Nosaukums F/ PVN deklarācijas, ir konstatējams, ka priekšnodoklī par 2012.gada augustu ir norādīti darījumi ar SIA /Nosaukums

U/ (lietas IV sējuma 196.lapa). SIA /Nosaukums U/ valdes locekle /pers. AK/ ir norādījusi uz starpniecību darījumos (lietas III sējuma 21.lapa), kā

galvenos apakšuzņēmējus norādot SIA “/pers. AL//Nosaukums G//Nosaukums V/. SIA /Nosaukums U/ PVN deklarācijā par 2012.gada augustu

priekšnodoklī uzrādījusi darījumus tikai ar vienu darījumu partneri – SIA /Nosaukums Z/. Lietā ir SIA /Nosaukums Z/ amatpersonas /pers. AM/

2013.gada 21.februārī un 17.aprīlī sniegtie paskaidrojumi, no kuriem ir secināms, ka /pers. AM/ par SIA /Nosaukums Z/ amatpersonu kļuvis pēc trešās

personas lūguma, par uzņēmuma darbību neko nezina, uzņēmuma vārdā darījumus nav veicis (lietas III sējuma 22.-39.lapa). Līdz ar to arī no papildus

/pers. R/ liecībām esošiem pierādījumiem nav konstatējams SIA /Nosaukums F/ rēķinos norādīto darījumu izpildītājs.

[11] Pieteicēja darījumu no 2012.gada augusta līdz decembrim priekšnodokļa apliecināšanai ar SIA /Nosaukums E/ uzrādīja:

- 2012.gada 31.augusta rēķinu Nr. 12/08/31-l (darījuma vērtība 5262,81 LVL un PVN 1105,19 LVL) par apkures sistēmas nomaiņu Kandavas

ielā b/n, Rīgā saskaņā ar 2012.gada 15.augusta līgumu Nr.12/08/15-1, aktu par izpildītajiem darbiem objektā no 2012.gada 15.-31.augustam,

2012.gada 31.augusta darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, tāmi par apkures sistēmas nomaiņu (lietas II sējuma 236.-239.lapa);

- 2012.gada 28.septembra rēķinu Nr. 12/09/28-1 (darījuma vērtība 6224,47 LVL un PVN 1307,14 LVL) par apkures sistēmas nomaiņu /adrese/

saskaņā ar 2012.gada l0.augusta līgumu Nr.S-08/10-1, aktu par izpildītajiem darbiem objektā no 2012.gada 12.septembra līdz 28.septembrim, darbu

pieņemšanas - nodošanas aktu, tāmi par apkures sistēmas nomaiņu (lietas II sējuma 240.-243.lapa);

- 2012.gada 15.oktobra rēķinu Nr. 12/10/15-1 (darījuma vērtība 2820,12 LVL un PVN 592,23 LVL) par apkures sistēmas nomaiņu /adrese/

saskaņā ar 2012.gada 3.oktobra līgumu Nr.S-10/03-1, aktu par darbiem objektā no 2012.gada 3.-15.oktobrim, 2012.gada 15.oktobra darbu

pieņemšanas - nodošanas aktu, tāmi par apkures sistēmas nomaiņu (lietas II sējuma 244.-247.lapa);

- 2012.gada 30.oktobra rēķinu Nr. 12/10-30-1 (darījuma vērtība 4291,09 LVL un PVN 901,13 LVL) par apkures sistēmas nomaiņu Kandavas

ielā b/n, Rīgā saskaņā ar 2012.gada 8.oktobra līgumu Nr.S-10/08-1, aktu par darbiem objektā no 2012.gada 8.-30.oktobrim, 2012.gada 30.oktobra

darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, tāmi par apkures sistēmas nomaiņu (lietas II sējuma 248.-251.lapa);

- 2012.gada 29.novembra rēķinu Nr.12/11/19-1 (darījuma vērtība 3757,17 LVL un PVN 789,01 LVL) par tvaika vada avārijas remonta

darbiem objektā /adrese/ saskaņā ar 2012.gada 26.novembra līgumu Nr.12/11/26-1, aktu par darbiem objektā no 2012.gada 26.-29.novembrim,

2012.gada 29.novembra darbu pieņemšanas - nodošanas aktu, tāmi par tvaika vada avārijas remonta darbiem (lietas II sējuma 252., III sējuma 2.-

4.lapa);

- 2012.gada 30.novembra rēķinu Nr.12/11/30-1 (darījuma vērtība 7258,05 LVL un PVN 1524,19 LVL) par ūdensvada remontu /adrese/,

saskaņā ar 2012.gada 12.novembra līgumu Nr.12/11/12-1, aktu par darbiem no 2012.gada 12.-30.novembrim, 2012.gada 30.novembra darbu

pieņemšanas - nodošanas aktu, tāmi par ūdensvada remontu (lietas III sējuma 5.-8.lapa);

- 2012.gada 17.decembra rēķinu Nr.12/12/17-1 (darījuma vērtība 3662,82 LVL un PVN 769,19 LVL) par attīrīšanas iekārtu apkopi objektā

Rēzekne II 2.un 27.ceļš, stacijā Indra saskaņā ar 2012.gada 10.decembra līgumu Nr. 12/12/10-1, aktu par darbiem no 2012.gada 10.-17.decembrim,

2012.gada 17. decembra darbu pieņemšanas - nodošanas aktu, tāmi par attīrīšanas iekārtu apkopi (lietas III sējuma 9.-12.lapa).

Minētos dokumentus saskaņā ar paraksta atšifrējumu no SIA /Nosaukums E/ puses parakstīja valdes loceklis /pers. P/ un no pieteicējas puses –

valdes priekšsēdētājs /pers. D/.

[11.1] Lietā ir konstatēts, ka SIA /Nosaukums E/ darbības veids ir citu inženiersistēmu montāža, darba devēja ziņojums par 2012.gada augustu

nav iesniegts, septembrī - novembrī uzrādīti trīs darba ņēmēji, decembrī – četri (ieskaitot /pers. P/) (lietas IV sējuma 202.-205.lapa), saskaņā ar CSDD

informāciju transportlīdzekļi nav reģistrēti. Lietā ir SIA /Nosaukums E/ valdes locekļa /pers. P/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka sniedzot pakalpojumus

pieteicējai, SIA /Nosaukums E/ piesaistīja apakšuzņēmējus – SIA /Nosaukums U/, SIA /Nosaukums F/, SIA „C-CLEANER”. Pieteicējas pasūtītos

pakalpojumus veica bijušie SIA /Nosaukums E/ darba ņēmēji /pers. AN/, /pers. AO/ un /pers. AP/, kuri veica projektu vadību un kontrolēja

apakšuzņēmēju darbu izpildi un kvalitāti (lietas III sējuma 56.lapa).

SIA /Nosaukums E/ darba ņēmēji /pers. AN/, /pers. AO/ un /pers. AP/ 2013.gada 15.oktobra paskaidrojumos norādīja, ka darba pienākums bija

pārbaudīt apakšuzņēmēju darba kvalitāti (lietas III sējuma 41.- 43.lapa). Tiesa arī konstatē, ka minētie paskaidrojumi ir uzrakstīti sinhroni, kas liecina,

ka tie ir rakstīti pēc vienota parauga un iespējami ir notikusi sniegto paskaidrojumu saskaņošana.

Vērtējot SIA /Nosaukums E/ PVN deklarācijas, ir konstatējams, ka SIA /Nosaukums U/ un SIA ,,/Nosaukums F/ ir deklarēti kā darījumu

partneri 2012.gada augustā, septembrī, oktobrī, novembrī, savukārt 2012.gada decembrī kā darījumu partneris ir norādīts SIA /Nosaukums F/ un SIA

Nosaukums (lietas IV sējuma 209.-216.lapa).

SIA Nosaukums O valdes locekļa /pers. R/ sniegtās liecības tiesas sēdē apliecināja, ka viņš nav veicis komercdarbību SIA Nosaukums O vārdā,

savukārt SIA /Nosaukums U/ komercdarbība un tās norādītā apakšuzņēmuma SIA /Nosaukums Z/ amatpersonas /pers. AM/ sniegtie paskaidrojumi, no

kuriem ir secināms, ka /pers. AM/ par SIA /Nosaukums Z/ amatpersonu kļuvis pēc trešās personas lūguma, ir analizēti sprieduma 10.punktā.

Vērtējot SIA Nosaukums sds saimniecisko darbību, ir konstatējams, ka komercsabiedrības darbības veids ir vispārēja ēku tīrīšana, 2012.gada

pārskats nav iesniegts, darba devēja ziņojumā par 2012.gada decembri uzrādīts viens darba ņēmējs – amatpersona ar darba algu 50 LVL un

nostrādātām 14 stundām, saskaņā ar CSDD informāciju transportlīdzekļi nav reģistrēti. Lietā ir SIANosaukums sdsvaldes locekļa /pers. AR/

paskaidrojumi, kuros norādīts, ka darījumos ar SIA /Nosaukums E/ bija starpnieks. SIA /Nosaukums E/ sniegto pakalpojumu izpildei piesaistīja

apakšuzņēmumus SIA /Nosaukums F/ un SIA /Nosaukums Z/ (lietas III sējuma 53.lapa). Lietā ir jau secināts, ka SIA /Nosaukums F/ un SIA

/Nosaukums Z/ nevarēja būt pakalpojumu sniedzēji.

Līdz ar to nav konstatējami SIA /Nosaukums E/ norādītajos rēķinos sniegto pakalpojumu faktiskie sniedzēji.

[11.2] Liecinieks /pers. P/ tiesas sēdē liecināja, ka SIA /Nosaukums E/ tika atvērta, lai uzstādītu signalizācijas sistēmas. Vienkāršiem vārdiem

runājot – nopirkt un pārdot. Bija kaut kādi celtniecības darbi. Tie bija tādi darbi, kuros nevajadzēja speciālu izglītību vai licenci (lietas V sējuma

47.lapas otra puse). Pakalpojumi tika sniegti pieteicējai, bet citus uzņēmumus, kuriem tika sniegti celtniecības pakalpojumi, un citus sadarbības partnerus

neatceras.

/pers. P/ neatcerējās, kādā veidā tika sniegta informācija par pieteicējai nepieciešamajiem darbiem. Uz lūgumu raksturot, kādi pakalpojumi tika

sniegti pieteicējai, /pers. P/ norādīja, ka tas bija saistīts ar maziem remontiem, bija objekti saistībā ar dzelzceļu, bija zemes darbi, piemēram, izrakt kādu

trubu. /pers. P/ nevarēja konkrēti raksturot apstākļus, kā vienojās par veicamajiem darbiem un par cenu, sniedza nekonkrētas un izvairīgas atbildes par

darbu nodošanu, neatcerējās, vai bija nepieciešami transportlīdzekļi, kā arī norādīja pretrunīgu informāciju pieteicējas pārstāvja /pers. D/ sniegtajai

informācijai par to, kur gatavoja līgumu – /pers. P/ norādīja, ka dokumentus gatavoja mājās, sieva palīdzēja (lietas V sējuma 48.lapas otra puse,

49.lapas otra puse), pieteicējas pārstāvis /pers. D/ norādīja, ka būvniecības praksē ir tā, ka dokumentāciju, līgumu gatavo ģenerāluzņēmējs, lai

apakšuzņēmējs strādātu pēc ģenerāluzņēmēja nosacījumiem. Lielākajā daļā sadarbībā ar apakšuzņēmējiem pieteicēja pati gatavo dokumentāciju (lietas

V sējuma 37.lapas otra puse, 38.lapa). Līdz ar to tiesa secina, ka liecinieks nevarēja konkrēti raksturot veiktos darbus, vēl jo vairāk ievērojot faktu, ka

pakalpojumus sniedza SIA /Nosaukums E/ pati, nevarēja raksturot cenas veidošanās apstākļus, kā arī sniedza pretrunīgu informāciju saistībā ar līgumu

sagatavošanu.

Uz tiesas jautājumu, kas nodrošināja darbus, /pers. P/ norādīja, ka pieņēma darbā strādniekus, tie varēja būt darbinieki, bet varēja piesaistīt arī

citus cilvēkus, taču nevarēja pateikt, kurus konkrēti. Kādam iedeva pudeli, bet kāds palīdzēja par “paldies” (lietas V sējuma 48.lapas otra puse,

50.lapa). /pers. P/ neatcerējās darbiniekus, kas pie viņa strādāja, norādot, ka necentās ar viņiem nodibināt tuvas attiecības, tie bija cilvēki no malas

(lietas V sējuma 49.lapa). Tikai pieteicējas pārstāvim uzdodot jautājumu uzvedinošā formā, proti, norādot konkrētus vārdus un uzvārdus, /pers. P/

norādīja, ka, ja nekļūdās, tie bija viņa uzņēmuma darbinieki (lietas V sējuma 50.lapas otra puse). Neatceras arī uzņēmuma grāmatvedi (lietas V

sējuma 50.lapas otra puse). Tiesa secina, ka mazticams ir apstāklis, ka komercsabiedrības valdes loceklis, kurš faktiski būtu veicis komercdarbību,

neatceras darbiniekus un grāmatvedi, kas trīs gadus atpakaļ ir strādājuši komercsabiedrībā, kā arī nevarēja nosaukt personas, kas faktiski nodrošināja

darbus pieteicējas objektos. Turklāt tiesa secina, ka /pers. P/ tiesai sniegtajās liecībās vairs nenorādīja uz konkrētiem apakšuzņēmumiem – SIA

/Nosaukums U/, SIA /Nosaukums F/, SIANosaukums sds, kas faktiski ir izpildījuši darbus, kā tas tika norādīts VID sniegtajos paskaidrojumos

2013.gadā. Līdz ar to ir konstatējamas pretrunas /pers. P/ sniegtajos paskaidrojumos, jo tiesai /pers. P/ norādīja uz gadījuma paziņu piesaisti, bet

paskaidrojumos VID uz konkrētu apakšuzņēmumu piesaisti darbu izpildē.

/pers. P/ norādīja, ka iepriekš strādāja policijā, pēc tam nodarbojās ar apsardzi, ir arī kinologs, darbojās ar suņiem. Meklēja papildus darbus, lai

nopelnītu, pamēģināja šo virzienu, bet nesanāca (lietas V sējuma 49.lapa). Uz jautājumu, vai kāds no darbiniekiem bija santehnikas speciālists, /pers. P/

norādīja, ka darbinieki, kuri tika nolīgti, zināja šos darbus, taču lūdza paskatīties dokumentus, vai viņiem bija sertifikāts (lietas V sējuma 50.lapas otra

puse, 51.lapa). Tiesa konstatē, ka rēķinā norādītie darbi ir, piemēram, par apkures sistēmas nomaiņu, tvaika vada avārijas un ūdensvada remontu, akti

par izpildītajiem darbiem iekļauj arī fasonu daļu montāžu. Tiesas ieskatā minētie darbi nav raksturojami kā sīki remonti un zemes rakšanas darbi, bet

darbi, kuru veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija. /pers. P/ apliecināja, ka pats ir strādājis policijā un nodarbojās ar apsardzi, turklāt pamēģinātais

virziens nesanāca, kā arī /pers. P/ nevarēja sniegt konkrētu informāciju par darbiniekiem un viņu kvalifikāciju. Arī uz precizējošu jautājumu, kas ir fasonu

daļas montāža, /pers. P/ atbildēja izvairīgi, tikai norādot, ka vērsās pie paziņām pēc palīdzības (lietas V sējuma 50.lapa). Attiecībā uz precizējošu

jautājumu, kas ir smilšu ķērāja attīrīšana no piesārņotās smilts, /pers. P/ atbildēja, ka droši vien ir kaut kādi filtri, viņš nav speciālists. Viņš meklēja, kas to

var izdarīt un palīdzēt, /pers. P/ netaisījās mācīties, lai zinātu visu detalizēti (lietas V sējuma 50.lapa).

Tiesa ieskatā ir apšaubāmi, ka darījumu partneris rēķinā norādītos kvalificētos darbus ir veicis, īsti nezinot, vai veikuši to darbinieki vai piesaistot

nekonkrētas gadījumu paziņas bez atlīdzības, turklāt pats sniegto pakalpojumu jomā neorientējās. Tiesas ieskatā ir apšaubāmi, ka saprātīgas

komercdarbības ietvaros tiek slēgtas darījumu par apkures sistēmas nomaiņu attiecības ar komercsabiedrībām, kuru darbības veids nav ar minēto jomu

saistīts un kuru darbinieki neorientējās tajā. Turklāt arī pieteicējas pārstāvis tiesai sniegtajos paskaidrojumos norādīja, ka /pers. P/ pārsvarā tika uzticēti

rakšanas darbi (lietas V sējuma 39.lapa), kaut arī no rēķiniem pievienotajiem darbu izpildes aktiem ir secināms, ka ir veikta fasondaļu montāža,

metināšanas darbi, caurules hidrauliska pārbaude (lietas III sējuma 2.lapa), pieslēgumu vietu izbūve uz ūdensvada, cauruļu montāža (lietas III sējuma

6.lapa), sūkņu stacijas ar apsaiti remonts (lietas III sējuma 8.lapa) u.c.

Turklāt papildus vērā ņemams fakts, ka SIA /Nosaukums E/ nav reģistrēts Būvkomersantu reģistrā, kaut arī saskaņā ar rēķiniem veiktie darbi nav

uzskatāmi par palīgdarbiem.

[12] Faktu, ka apakšuzņēmēji nav veikuši strīdus darījumus, apliecina papildus vēl šādi fakti:

[12.1] pieteicējas darbinieku /pers. AS/, /pers. AT/ un /pers. AU/ paskaidrojumi, ka strādājuši remonta darbus un /pers. AV/ – krāsošanas un

špaktelēšanas darbus, /pers. AZ/ – mūrēšanu, flīzēšanu, darbus arī veikuši /pers. B0/, /pers. BA/, /pers. BB/, /pers. BC/, /pers. BD/, /pers. BE/, /pers.

BF/, /pers. BG/, /pers. BH/, /pers. BI/ objektos, kas norādīti strīdus darījumu dokumentos, turklāt /pers. AT/ un /pers. AZ/ paskaidrojumos norādīja, ka

citi darbinieki objektā nestrādāja, savukārt citi darbinieki norādīja, ka ir strādājusi kopā ar kādu no sava uzņēmuma darbiniekiem (lietas III sējuma 59. -

75. lapa). Darbinieks /pers. AS/ norādīja, ka arī veicis gružu tīrīšanu un iznešanu (lietas III sējuma 58.lapa), proti, arī palīgdarbus. Līdz ar to darbinieki

nav zinājuši par apakšuzņēmēju esību;

[12.2] 2012.gada 2.oktobrī pieteicēja noslēdza līgumu Nr.L- 2818/12 ar VAS /Nosaukums A0/Latvijas/Nosaukums A0/ par ēkas /adrese/ par

pagraba stāva tehnisko telpu remontu. Ūdensvada remonta darbi norādīti SIA /Nosaukums E/ 2012.gada 30.novembra rēķinā Nr.12/11/30-1 un

pievienotajā aktā par izpildītiem darbiem.

No VAS /Nosaukums A0/Latvijas/Nosaukums A0/ 2012.gada 15.oktobra vēstules arī jautājumā par caurlaižu režīmu ir secināms, ka objektā

/adrese/ ir izsniegtas caurlaides tikai desmit darbiniekiem remontdarbu veikšanai pagrabstāvā (lietas II sējuma 128., 133.lapa). VAS /Nosaukums

A0/Latvijas/Nosaukums A0/ nav sniedzis informāciju par caurlaižu izsniegšanu citām personā. Ja citos objektos pasūtītājs, kas noslēdza līgumu ar

pieteicēju, iespējami varēja nezināt par apakšuzņēmēju piesaisti, tad objektā, kas ir saistīts ar caurlaižu režīmu, pasūtītājam ir jāzin visas iesaistītās

personas.

[13] Pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesas un Augstākās atziņām, iestāde nevar liegt atskaitīt priekšnodokli, aprobežojoties vienīgi ar darījuma

neesības konstatējumu. Ja iestāde konstatē, ka darījums faktiski nav noticis, tai ir jāpierāda, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka

minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā pievienotās vērtības nodokļa jomā.

[13.1] Tiesa, vērtējot pieteicējas pārstāvja rīcību, konstatē, ka no lietas materiāliem ir konstatējams, ka pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē norādīja,

ka apakšuzņēmēji veica sagatavošanas darbus, piemēram, tranšejas izrakšanu, demontāžas darbus, būvgružu iznešanu, nosēdaku, bedru tīrīšanu stacijās

(lietas V sējuma 36.lapa). Minētie paskaidrojumi nonāk pretrunā ar lietā esošajām tāmēm un pieņemšanas - nodošanas aktiem, kur norādītie darbi ir,

piemēram, ugunsdzēsības un apsardzes signalizācijas ierīkošana, datoru kabeļu montāža (lietas II sējuma 137.lapa), kabeļu montāža (lietas II sējuma

140.lapa), cauruļu hidrauliskā pārbaude, metināšanas darbi (lietas II sējuma 204.lapa), apkures katla korpusa metināšanas darbi (lietas II sējuma

228.lapa), tērauda radiatoru montāža, stāvvadu ievilkšana (lietas II sējuma 251.lapas otra puse) un citi darbi, ir veicami tikai kvalificētam

darbaspēkam. Ievērojot to, ka lietā esošos darījumu dokumentus ir parakstījis pieteicējas pārstāvis, ir secināms, ka pieteicējas pārstāvja sniegtie

paskaidrojumi neatbilst dokumentos norādītajai darījumu būtībai.

[13.2] Arī sniegtajos paskaidrojumos par darījumu partneru izvēli pieteicējas pārstāvis norādīja, ka /pers. O/, ar kura trīs komercsabiedrībām ir

slēgti darījumi, viņu iepazīstināja kolēģis /pers. BJ/, tādēļ viņš ir uzticējis veicamos darbus, kā arī nav interesējies, kādēļ /pers. O/ ir mainījis

komercsabiedrības. Taču tiesai nav racionāla izskaidrojuma iemeslam, kādēļ pieteicējai bija jāslēdz darījumi ar trijām komercsabiedrībām, kuras visas

sniedza starpniecības pakalpojumus par līdzīga rakstura pakalpojumiem un kuras pārstāvēja /pers. O/, turklāt no dokumentiem ir secināms, ka ar divām

no minētajām komercsabiedrībām sadarbība notika paralēli. Arī /pers. O/ nevarēja neko paskaidrot ne par komercsabiedrību saimniecisko darbību, ne

par darījumiem ar pieteicēju.

Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka SIA /Nosaukums F/, kuru pārstāvēja /pers. R/, ir rekomendējuši kolēģi – SIA ,,Euro systems energy”

vadītājs, un darījumi arī ar SIA /Nosaukums F/ ir notikuši. Tajā pašā laikā /pers. R/ liecībās tiesai noliedz saistību ar komercdarbību SIA /Nosaukums F/

vārdā, kā arī noliedz savus parakstus uz dokumentiem, kurus ir parakstījis arī pieteicējas pārstāvis, kas nonāk pretrunā ar faktu, ka pieteicējas pārstāvis

tiesas sēdē norādīja uz sadarbību ar /pers. R/ pārstāvēto SIA /Nosaukums F/ (lietas V sējuma 38.lapa). Līdz ar to ir secināms, ka pieteicējas pārstāvis

ir sniedzis informāciju tiesai, kas acīmredzot neatbilst lietā konstatējamiem apstākļiem.

Arī uz tiesas jautājumu, kādēļ bija jāpiesaista ceturtais apakšuzņēmējs – SIA /Nosaukums F/ – objektos, kur darbus veica jau /pers. O/

pārstāvētās trīs komercsabiedrības, pieteicējas pārstāvis norādīja, ka daudzveidībai, apakšuzņēmēju un paziņu loks ir jāpaplašina, lai būtu alternatīva, ja

/pers. O/ atteiktu (lietas V sējuma 38.lapa). Tiesa norāda, ka nepiešķir ticamību faktam, ka saprātīgas komercdarbības ietvaros, kur

komercsabiedrības būtu ieinteresētas uz ilglaicīgu un uzticamu sadarbības partneru izvēli, uz analoģiskiem darbiem īslaicīgi tiek piesaistīti vēl citi

apakšuzņēmēji.

Attiecībās ar /pers. P/ pārstāvēto SIA /Nosaukums AA/ tiesa konstatē, ka ir apšaubāmi, ka veicot komercdarbību kā krietnam un rūpīgam

saimniekam tiek slēgtas darījumu par apkures sistēmas nomaiņu attiecības ar komercsabiedrībām, kuru darbības veids nav ar minēto jomu saistīts un kuru

darbinieki ir nekompetenti un neorientējās tajā vai kuru izpilde tiek uzticēta gadījuma paziņām par simbolisku samaksu vai bez samaksas. Ir apšaubāms,

ka pieteicēja ir ieinteresēta un turklāt arī spējīga veltīt papildu resursus citu personu nekvalitatīvi veikto darbu rezultātā radīto seku novēršanai. Tādējādi

tiesai ir pamats uzskatīt, ka pieteicējai ir nepieciešams ne tikai zinošs, bet arī pieredzējis un sevi šajā tirgus nišā apliecinājis apakšuzņēmējs. Minētā

kontekstā tiesa ņem vērā, ka pieteicēja, kā pati norāda, piedalās publiskajos iepirkumos un pakalpojumus sniedz stratēģiski nozīmīgos objektos

(dzelzceļa infrastruktūra). Tas nozīmē, ka pieteicēja nedrīkst riskēt ar savu reputāciju un apdraudēt savu klientu uzticību.

Turklāt arī minētajā daļā ir konstatējamas pieteicējas pārstāvja sniegto paskaidrojumu pretrunas ar lietā esošajiem materiāliem – pieteicējas

pārstāvis tiesai sniegtajos paskaidrojumos norādīja, ka /pers. P/ pārsvarā tika uzticēti rakšanas darbi, kaut arī no rēķiniem pievienotajiem darbu izpildes

aktiem ir secināms, ka ir veikti kvalificēti darbi, kuru veikšanai ir nepieciešamas priekšzināšanas – piemēram, fasondaļu montāža, metināšanas darbi,

caurules hidrauliskā pārbaude, pieslēgumu vietu izbūve uz ūdensvada, cauruļu montāža.

[13.3] Lielākajai daļai pieteicējas darījuma partneru un to apakšuzņēmēju ir reģistrēts tāds darbības veids, kas pats par sevi neliecina par to, ka šīs

darījumu partneres būtu darbojušās tajā nozarē, kurā apņēmušās sniegt pakalpojumus pieteicējai (piemēram, SIA /Nosaukums F/ reģistrētais darbības

veids ir mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos). Tiesa atzīst, ka uzņēmums sākotnēji var izvēlēties vienu noteiktu darbības veidu un vēlāk var

mainīt izvēlēto nozari. Vienlaikus tiesai ir pamats uzskatīt, ka darbības nozare parasti tiek izvēlēta atkarībā no konkrētā uzņēmēja zināšanām.

Tiesa arī piekrīt VID tiesas sēdē izteiktajam viedoklim, ka pamatā darījumu dokumentos esošie darbi ir santehnikas darbi, kas tieši saistīti ar

pieteicējas pamata saimniecisko darbību. Tāmes par šiem darbiem ir vidēji par 3000, 4000, līdz pat 7000 latu, tāmes ir pat par 11 000 latiem, kas arī

kontekstā ar tāmēs iekļautajiem darbu aprakstiem raksturo to, ka minētie izcenojumi ir par kvalificētu darbu, bet šādi izcenojumi nevar būt

palīgstrādnieku rakšanas un tīrīšanas darbiem.

[13.4] Vērtējot pieteicējas pārstāvja rūpību darījumu partneru izvēlē ir konstatēts, ka pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē neminēja, ka ir veicis

jebkādas savu tiešo darījumu partneru pārbaudes publiski pieejamos reģistros – komercreģistrā, PVN reģistrā vai Būvkomersantu reģistrā. Neviena no

darījuma partnerēm nav reģistrēta Būvkomersantu reģistrā, lai gan visi saskaņā ar pieteicēju noslēgtajiem līgumiem veicamie pakalpojumi ietver

būvdarbus. Tiesa no pieteicējas darījumu partneru sniegtajām liecībām tiesas sēdē pārliecinājās, ka darījumi nav notikuši, jo vai nu darījumu partneri

noliedza saimniecisko darbību vispār vai to raksturoja ļoti vispārīgi, nespējot atbildēt uz konkrētiem jautājumiem.

Kā tika analizēts iepriekšējos sprieduma punktos, arī pieteicējas tiešo darījumu partneru nākamie ķēdes posmi ir darījuma partneri, par kuru

faktisko darbību ir pamatotas šaubas. Tāpat šos uzņēmumus raksturo tas, ka vieni pieteicējas tieši darījuma partneri ir apakšuzņēmēji citiem tiešajiem

darījuma partneriem (piemēram, SIA /Nosaukums C/ ir piegādātājs SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums F/ ir piegādātāja SIA /Nosaukums E/).

Ievērojot minēto, minētais var liecināt par savstarpēju sadarbību arī darījumu partneru starpā ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības.

Tiesas ieskatā nav iespējama situācija, ka pieteicēja ir nejauši, nezinādama slēgusi darījumus ar piecām darījumu partnerēm, no kurām neviena nav

varējusi paskaidrot darījumu būtību un ir ar fiktīva uzņēmuma pazīmēm. Ievērojot minētos argumentus kopumā, lietā ir pierādīts, ka pieteicēja zināja, ka

minētie darījumi ir iesaistīti krāpšanā pievienotās vērtības nodokļa jomā.

[14] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajā daļā noteikts, ka par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu

maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa

likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Minētā likuma 32.panta pirmajā, otrajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikts, ka par:

- nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu

administrācija nodokļu maksātājam papildus aprēķina un par labu budžetam piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā

nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, un uzliek soda naudu;

- nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu

administrācija nodokļu maksātājam samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru un uzliek soda naudu;

- šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums nepārsniedz 15 procentus no deklarējamās

nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums nepārsniedz 15 procentus

no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 20 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no

nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra;

- šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums pārsniedz 15 procentus no deklarējamās

nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz 15 procentus no

deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no

nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

Tātad, samazinot pieteicējas 2012.gada janvāra, februāra, aprīļa, jūnija - decembra PVN deklarācijās uzrādīto priekšnodokli par 35 361,9 LVL

un 2013.gada janvāra - aprīļa PVN deklarācijās uzrādīto priekšnodokli par 3750,89 LVL, kā arī ņemot vērā, ka pieteicēja 2012.gada februāra PVN

deklarācijā uzrādīja no budžeta atmaksājamo PVN, VID pamatoti saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo,

otro, ceturto un piekto daļu papildu nomaksai budžetā aprēķināja PVN 37 864,64 LVL, soda naudu 11 162,88 LVL un nokavējuma naudu 5974,03

LVL, kā arī samazināja no budžeta atmaksājamo PVN par 1248,15 LVL un aprēķināja soda naudu 374,45 LVL.

[15] Attiecībā uz pienākumu nomaksāt UIN, taksācijas gada ar UIN apliekamā ienākuma aprēķināšanu nosaka likuma „Par uzņēmumu ienākuma

nodokli” 3.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais

apliekamais ienākums.

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļa maksātāja - rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības –

apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12.pantu vai Kredītiestāžu likumu vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai

Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, vai Finanšu instrumentu tirgus likumu sastādītā

maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas

ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to

zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana.

Gada pārskatu likuma 4.panta trešajā daļā noteikts, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem,

saistībām, tā finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.

Gada pārskatu likuma 22.panta pirmajā daļā noteiktajam šā likuma 12. un 14.panta postenī „Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas” parāda

neto apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksā.

Gan UIN, gan PVN aprēķinā tiek ņemti vērā vieni un tie paši attaisnojuma dokumenti (darījumu apliecinošie rēķini), uz abiem vienādi attiecas

likuma „Par grāmatvedību”?normas, arī 2.pants par patiesas informācijas atspoguļošanu grāmatvedībā un 7.panta pirmā daļa par ierakstu izdarīšanu

grāmatvedības reģistros tikai saskaņā ar attaisnojuma dokumentiem. Abos gadījumos būtiska nozīme ir tam, vai persona darījuma rezultātā ir saņēmusi

preces (pakalpojumus), ko tā izmantojusi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanā. Nodokļu sistēmas sekmīgā funkcionēšanā un krāpniecības

novēršanā nav pamata attiecībā uz katru nodokli par vieniem un tiem pašiem darījumiem piemērot atšķirīgus kritērijus, ja vien tam nav no nodokļa būtības

izrietošs objektīvs pamats. Tādēļ nav pamata uz abiem minētajiem nodokļiem turpmāk veidot atšķirīgu skatījumu gadījumos, ja nodokļu administrācijas

konstatētie apstākļi liek apšaubīt darījuma partnera faktisko spēju nodrošināt darījumu (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta

2013.gada 12.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-21/2013 19.punktu).

Tā kā konstatētie fakti ļauj secināt, ka SIA /Nosaukums B/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums E/ un SIA /Nosaukums

F/ vārdā noformētajos rēķinos norādītie pakalpojumi nav sniegti, tad VID pamatoti atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem samazināja pieteicējas

2012.gada peļņas vai zaudējuma aprēķinā uzrādītās izmaksas par 129 843 LVL, nosakot tās 333 380 LVL (463 223 LVL - 12 9843 LVL) apmērā.

Sekojoši VID pamatoti atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmās daļas nosacījumiem, palielinot pieteicējas 2012.gada

apliekamo ienākumu par 129 843 LVL, noteica to 165 870 LVL (sabiedrība bija deklarējusi 36 027 LVL) un saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu

ienākuma nodokli” 3.panta pirmo daļu aprēķināja 2012.gada UIN 24 881 LVL.

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 26.panta pirmajā daļā noteikts, ka par šā likuma pārkāpumiem, kā arī par likumos „Par grāmatvedību”,

Gada pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Ieguldījumu pārvaldes

sabiedrību likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, ja to rezultātā samazināts apliekamais ienākums,

tiek piemērota likumā „Par nodokļiem un nodevām” un citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību, paredzētā atbildība.

Ņemot vērā minēto, VID pamatoti saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta pirmo daļu, 4.panta pirmo daļu un 26.panta

pirmo daļu, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo, piekto daļu un sesto daļu sabiedrībai papildu nomaksai budžetā aprēķināja UIN 477

LVL ( 24 881 LVL - 5404 LVL (sabiedrības deklarētais UIN)), soda naudu 5843, 1 LVL un nokavējuma naudu 993,33 LVL.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītā daļa nosaka, ja izdarītais nodokļu pārkāpums nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu

pārkāpumu un nodokļu maksātājs ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā arī ir sadarbojies ar nodokļu

administrāciju šā likuma 32.2 panta izpratnē, nodokļu administrācija uzliek soda naudu 50 procentu apmērā no šā panta ceturtajā un piektajā daļā

noteiktās soda naudas.

Tā kā pieteicēja nav izdarījusi atkārtotu pārkāpumu, ir ievērojusi deklarāciju iesniegšanas termiņu un sabiedrībai nav nodokļu parādu, VID NKP

pamatoti piemēroja likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītās daļas nosacījumus, nosakot soda naudu 50% apmērā, t.i., PVN soda naudu

5768,7 LVL, UIN soda naudu 2921,55 LVL.

[16] Pastāvot šādiem lietas tiesiskiem un faktiskiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka nav pamata pārsūdzētā lēmuma atcelšanai, bet pieteicējas

pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 12.maija lēmuma Nr.22.8/L-

12944 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (parak K.Jandava

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvā rajona tiesas tiesnese K.Jandava

Rīgā, 2016.gada 5.janvārī