C11074317 / C-0743-17 · Cēsu rajona tiesa
Legislator summary
AI generatedizskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrība „NORVIK BANKA” (turpmāk – prasītāja) maza apmēra prasību pret /pers. A/ (/uzvārds/) 2017. gada 18. augustā Cēsu rajona tiesā saņemtais prasītājas prasības pieteikums pret atbildētāju par naudas piedziņu saskaņā ar
Legislator headnote
AI generatedC11074317 / C-0743-17 · Cēsu rajona tiesa: darījumu, kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai.
Keywords
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0743-17
ECLI:LV:CERT:2017:1206.C11074317.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs, 2017. gada 6. decembrī
Cēsu rajona tiesa, tiesnese L. Karlsone
izskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrība „NORVIK BANKA” (turpmāk – prasītāja) maza apmēra prasību pret /pers. A/ (/uzvārds/)
(turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.
A p r ad ka sļ ta o š ā
2017. gada 18. augustā Cēsu rajona tiesā saņemtais prasītājas prasības pieteikums pret atbildētāju par naudas piedziņu saskaņā ar
Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas nosacījumiem pakļauts izskatīšanai tiesā.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja parādu 1 546,35 EUR apmērā, kas sastāv no galvenā parāda 1 105,39 EUR, līgumiskiem procentiem
330,42 EUR, līgumsoda 110,54 EUR apmērā.
Prasība pamatota uz starp pusēm 2005. gada 28. novembrī noslēgto līgumu Nr. VK05112828, par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu
(turpmāk - līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam piešķirts atļautais kredīts 996,01 EUR, kas atbilst 700 Ls apmērā, ar ikmēneša procentu likmi 1,79 %.
Atbilstoši līguma 1.9. un 1.10. punktam atbildētājai bija jāveic ikmēneša maksājumi.
Saskaņā ar līguma 5.10. punktu, par neatļautā kredīta izmantošanu atbildētājs maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar līguma tarifiem 0,167 %
apmērā par pārtēriņu dienā, no neatļautā kredīta apjoma. Līgumsodi par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad prasītāja saņem informāciju par
darījumu, kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai.
Saskaņā ar līguma 1.11. un 5.11. punktiem, ja atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis ikmēneša maksājumu, atbildētājam jāmaksā
līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas, saskaņā ar līguma tarifiem (0,25 % dienā). Saskaņā ar līguma noteikumiem,
atbildētājam bija jāveic maksājums līdz katra mēneša 15. datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu.
Atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus atbilstoši līguma apmaksas noteikumiem. 2009. gada 15. oktobris
uzskatāms par kredīta limita atmaksas gala termiņu. Pēdējais maksājums tika saņemts 2007. gada 28. novembrī – 71,14 EUR apmērā.
Saskaņā ar līguma 13.1. un 13.5. punktu līgums tika noslēgts uz nenoteiktu laiku un tas tiek uzskatīts par izbeigtu tikai pēc atbildētājas parāda
pilnīgas dzēšanas.
Laika periodā no 2012. gada 11. jūnija līdz 2012. gada 12. decembrim atbildētāja parāda piedziņas lieta atradās SIA „CREDITREFORM
LATVIJĀ”, kas pamatojoties uz noslēgto līgumu Nr. GL-7840/12-F par ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanu nosūtīja atbildētājam
vairākus rakstveida brīdinājumus par parāda esamību. Brīdinājuma vēstules atbildētājam sūtītas, izmantojot AS „Fitek” pakalpojumus.
2015. gada 24. februārī un 2016. gada 26. augustā prasītāja nosūtīja atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu, aicinot atbildētāju labprātīgi izpildīt
kavētās saistības. Atbildētājs saistības nav izpildījis.
Prasītāja iesniedza Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā prasības pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un ar
2009. gada 2. decembra tiesneses lēmumu prasības pieteikums lietā 3-12/2185 tika atstāts bez izskatīšanas, bet 2015. gadā prasītāja atkārtoti iesniedza
Cēsu rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā prasības pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un ar 2015. gada14. oktobra
tiesneses lēmumu prasības pieteikums lietā 3-12/0489 tika atstāts bez izskatīšanas.
Prasītāja norāda, ka atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā, līdz ar to prasītāja ceļ prasību pēc atbildētāja pēdējās zināmās dzīvesvietas.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 1 546,35 EUR apmērā, kas sastāv no galvenā parāda 1 105,39 EUR, līgumiskiem procentiem
330,42 EUR par laika periodu no 01.08.2008. līdz 08.10.2009., līgumsoda 110,54 EUR un tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 231,95 EUR un ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, kā arī noteikt prasītājas tiesības saņemt 6 % gadā līdz lēmuma izpildei (izsoles dienai) no galvenā parāda
summas.
Prasība pamatota ar Civilprocesa likuma 1., 23., 26. panta pirmo daļu, 41. panta pirmo daļu, 127. panta pirmo daļu, 195. pantu, 250.18 panta
pirmo daļu un 406.6 panta trešo daļu; Civillikuma 1587., 1589., 1716, 1717., 1720. panta 2. punktu, 1753., 1756., 1757. pantu, 1759. panta
1. punktu, 1762. panta 1. punktu, 1764. pantu, 1765. panta pirmo daļu, 1811, 1934., 1943. un 1946. panta pirmo daļu.
Norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
2017. gada 23. augustā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem un pamatojoties uz 2017. gada 23. augusta lēmumu par
civillietas ierosināšanu, atbildētājam uz pēdējo zināmo dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa. Atbildētājs tiesneses
noteiktajā termiņā paskaidrojumus nav sniedzis.
Tiesnese norāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma
taisīšanai. Pie minētiem, lietā konstatētiem apstākļiem, tiesnese atzīst, ka atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā, un lieta izskatāma
rakstveida procesā.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Ar tiesneses 2017. gada 25. septembra lēmumu nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā, noteikts datums – 2017. gada 6. decembris, no kura
sprieduma noraksts saņemams tiesas kancelejā, kā arī nolemts atbildētājam ar sludinājumu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” paziņot par lietas
izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma noraksta saņemšanu, vienlaicīgi izskaidrojot viņam procesuālās tiesības, kuras viņš var izmantot līdz
2017. gada 29. novembrim.
Prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmās daļas noteikumiem ar 2017. gada 25. septembra paziņojumu paziņots par sprieduma
noraksta saņemšanas datumu tiesas kancelejā.
Atbildētājam 2017. gada 23. augustā sūtītais sūtījums 2017. gada 2. oktobrī saņemts atpakaļ tiesā, jo pēc uzaicinājuma adresāts nav ieradies to
saņemt uz pastu.
Atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 59. panta pirmās daļas noteikumiem par sprieduma noraksta saņemšanas datumu un izmantojamām
procesuālajām tiesībām paziņots ar sludinājumu, kas ievietots oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2017. gada 13. oktobra laidienā Nr. 207,
vienlaicīgi nosūtot paziņojumu par sprieduma noraksta saņemšanas datumu uz atbildētāja pēdējo zināmo adresi.
2017. gada 26. oktobrī tiesā no prasītājas saņemts iesniegums ar lūgumu piedzīt no atbildētāja izdevumus par sludinājuma sagatavošanu un
ievietošanu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 17,36 EUR apmērā.
M o t īv u da ļa
Tiesa, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā atzīst, ka prasība ir likumīga, pamatota, bet apmierināma daļēji tālāk
minēto apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Civillikuma 1402. panta noteikumiem saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Ar lietā esošo rakstveida pierādījumu – 2005. gada 28. novembrī starp pusēm noslēgto līgumu Nr. VK05112828, par VIVA norēķinu karšu
izsniegšanu un lietošanu (lietas 14. lapa) prasītāja pierādījusi, ka pušu starpā minētajā datumā nodibinātas saistību tiesiskās attiecības – noslēgts līgums,
saskaņā ar kuru atbildētājam piešķirts atļautais kredīts 996,01 EUR, kas atbilst 700 Ls apmērā, ar ikmēneša procentu likmi 1,79 %.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 1587. pantu: „tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma
sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus”.
Tiesai nav pamata apšaubīt to, ka atbildētājs nav pildījis līgumā uzņemtās saistības ikmēneša maksājumu veikšanā kredīta dzēšanai, ko
apliecina lietā esošais parāda aprēķins un paskaidrojums (lietas 36. - 40. lapa). No tā redzams, ka atbildētājs ikmēneša maksājumus maksājis, bet no
2007. gada decembra nav veicis maksājumus.
Ar lietā esošo atbildētāja karšu konta izrakstu (lietas 29. - 35. lapa) prasītāja pierādījusi, ka laikā no 2005. gada 28. novembra līdz
2007. gada 3. decembrim atbildētājs ir lietojis piešķirto kredītu.
Tiesai nav pamata apšaubīt to, ka par kredīta limita atmaksas termiņu uzskatāms 2009. gada 15. oktobris, jo atbildētājs nav cēlis
iebildumus pret minēto faktu.
Parāda aprēķinā (lietas 29. - 35. lapa) prasītāja norādījusi, ka atbildētāja parāds uz 2013. gada 31. decembri ir 1 105,39 EUR, tai skaitā,
atļautais kredīts 996,01 EUR, neatļautais kredīts 109,38 EUR, likumiskie procenti par laika periodu no 2008. gada 1. augusta līdz 2009. gada
8. oktobrim 330,42 EUR, līgumsods 110,54 EUR apmērā, par neatļautā kredīta izmantošanu 10,94 EUR, līgumsods par ikmēneša maksājumu
samaksas nokavējumu 99,60 EUR.
Saskaņā ar Civillikuma 1943. panta noteikumiem aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Saskaņā ar pušu noslēgtā līguma noteikumiem atbildētājs saņēmis aizdevumu 996,01 EUR, kas atbilst 700 Ls apmērā. Savukārt no parāda
aprēķina izriet, ka atbildētājs nav atmaksājis aizdevumu, kā arī pārsniedzis atļautā kredīta summu, aizņemoties kā neatļauto kredītu 109,38 EUR. Tādēļ
tiesa atzīst, ka pilnībā apmierināma prasība daļā par pamatparāda 1 105,39 EUR piedziņu, ko veido atļautais kredīts un neatļautais kredīts.
Tiesa atzīst, ka apmierināma arī prasība daļā par nolīgto procentu piedziņu, jo saskaņā ar CL 1753. pantu: ,,Ar procentiem jāsaprot tā
atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu ..”. Bet saskaņā ar CL 1756. pantu:
,,Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu”. Konkrētajā gadījumā saskaņā ar 2005. gada 28. novembrī
noslēgto līgumu Nr. VK05112828, par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu (lietas 13. lapa), bankas tarifu likmēm (lietas 16. lapa) VIVA
kartes apkalpošanai procentu likme par atļauto kredītu noteikta 1,79 % un prasītāja aprēķinājusi līgumiskos procentus 330,42 EUR par laika periodu no
01.08.2008. līdz 08.10.2009. (lietas 36. - 40. lapa).
Tiesa nekonstatē kļūdas līgumisko procentu aprēķinā un atzīst, ka tas pieprasīts atbilstoši Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumiem
līdz kapitāla lielumam. Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenami līgumiskie procenti 330,42 EUR par laika periodu no 01.08.2008. līdz
08.10.2009.
Tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumsodu piedziņu 110,54 EUR kopējā apmērā, kā nepamatota noraidāma.
Saskaņā ar Civillikuma 3. panta noteikumiem katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība
radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. panta noteikumiem (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim) līgumsods ir
pametums, ko kāda persona uzņēmusies ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar
Civillikuma 1717. panta noteikumiem (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to
var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.
Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt
Civillikuma 1720. panta 2. punkts nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bija norunāts ne tik daudz par
neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Prasītāja un atbildētājs līgumsaistības nodibinājuši 2005. gada 28. novembrī.
Taču saskaņā ar likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un
piemērošanas kārtību” 21. panta noteikumiem līgumiem, kur noslēgti līdz 2013. gada 31. decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja
šo līgumu darbība turpinās pēc 2014. gada 1. janvāra un līdz 2014. gada 31. decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015. gada 1. janvāri ir
piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717. un 1722. pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843. pantā par parāda samaksas
kārtību.
Tā kā līguma darbība attiecībā uz atbildētāju sakarā ar pienākumu atmaksāt aizdevumu turpinās, un prasība tiesā celta 2017. gada
18. augustā, lietas izspriešanā piemērojami minētie Civillikuma grozījumi.
Saskaņā ar Civillikuma 1716. panta pirmās un trešās daļas noteikumiem (redakcijā, kas ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra) līgumsods ir
pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).
Saskaņā ar līguma 5.10. un 5.11. punktiem un tarifiem (lietas 15. lapa) par katru aizdevuma līgumā norādītās saistības izpildes kavējuma
dienu puses pielīgušas atbildētāja pienākumu maksāt prasītājai līgumsodu 0,25 % apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas.
Prasītāja sagatavotajā 2017. gada 24. jūlija parāda aprēķinā, aprēķinājusi līgumsodu 110,54 EUR apmērā, par neatļautā kredīta
izmantošanu 10,94 EU un, līgumsodu par ikmēneša maksājumu samaksas nokavējumu 99,60 EUR apmērā, kas atbilst 10 % no galvenā parāda.
Civillikuma 1722. panta pirmā daļa nosaka, ka: „Līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt
tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās.
Tādējādi Civillikuma 1772. panta pirmā daļa nepieļauj līgumsodu piedzīt kumulatīvi kopā ar procentiem. Ja procentu summa ir lielāka par
līgumsodu, tad prasīt var tikai procentus.
Tā kā līgumisko lietošanas procentu summa 330,42 EUR pārsniedz līgumsodu 110,54 EUR, tad prasītājas prasība daļā par līgumsoda
piedziņu, ievērojot Civillikuma 1722. panta pirmās daļas noteikumus, kā nepamatota noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētāja prasītājas labā proporcionāli prasības apmierinātajai daļai
piedzenami tiesas izdevumi.
Tā kā prasība apmierināta daļēji – 92,85 % apmērā, tad no atbildētāja prasītājas labā piedzenama valsts nodeva 215,37 EUR un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 3,30 EUR, kopā 218,67 EUR.
Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības no atbildētājas saņemt likumiskos procentus līdz sprieduma izpildei. Saskaņā ar Civilprocesa likuma
195. panta noteikumiem nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja sešus procentus no viena simta gadā no galvenā
parāda summas.
Tiesa uzskata, ka apmierināms prasītājas lūgums piedzīt izdevumus par sludinājuma sagatavošanu un sludinājuma ievietošanu oficiālajā izdevumā
„Latvijas Vēstnesis” 17,36 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam dodams 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.
R e zo l ut ī v ā da ļ a
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu, 35. panta pirmās daļas 1. punktu,
41. panta pirmo daļu, 193. pantu, 250.25 pantu tiesa
n o s p r i e d a,
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/ (/uzvārds/), par labu akciju sabiedrība „NORVIK BANKA” parādu pēc 2005. gada 28. novembrī noslēgtā līguma
Nr. VK05112828, par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu 1 435,81 EUR (tūkstoš četrsimt trīsdesmit pieci euro un 81 centi) apmērā, kas
sastāv no galvenā parāda 1 105,39 EUR (tūkstoš simt pieci euro un 39 centi), līgumiskiem procentiem 330,42 EUR (trīssimt trīsdesmit euro un 42
centi), tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu 215,37 EUR (divsimt piecpadsmit euro un 37 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR
(trīs euro un 30 centi), un izdevumus par sludinājuma sagatavošanu un sludinājuma ievietošanu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 17,36 EUR
(septiņpadsmit euro un 36 centi), pavisam kopā 1 671,84 EUR (tūkstoš sešsimt septiņdesmit viens euro un 84 centi).
Parāda summa ieskaitāma akciju sabiedrība „NORVIK BANKA” kontā Nr. LV03LATB00000VIVAKARTE.
Noraidīt akciju sabiedrība „NORVIK BANKA” prasību pret /pers. A/ (/uzvārds/) daļā par līgumsoda 110,54 EUR (simt desmit euro un 54 centi)
piedziņu.
Noteikt akciju sabiedrība „NORVIK BANKA” tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās pamatparāda summas
1 105,39 EUR, par laiku līdz lēmuma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl
nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Noteikt /pers. A/ (/uzvārds/) termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.
Tiesnese L. Karlsone