Court finds defendant guilty of minor hooliganism for public urination and imposes a 50 lat fine.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of minor hooliganism for urinating in a public place and imposed a fine of 50 Latvian lats. Although the defendant did not appear at the hearing, the court proceeded because the defendant requested a trial in his absence and the prosecution failed to attend. The court determined the location was public regardless of the defendant's claim and noted his prior record as an aggravating factor.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 167. panta; LAPK 289.6 panta; LAPK 289.11 panta; LAPK 289.16 panta; LAPK 289.17 panta; LAPK 289.18 panta: A court may proceed with an administrative offense trial in the absence of the accused if they request it, and the prosecution's failure to attend does not preclude a verdict.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 107020513
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2013. gada 18. decembrī
Aizkraukles rajona tiesas
tiesnese S. Daukšte,
ar tiesas sēdes sekretāri D. Venderoti,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. C/, /personas kods/, dzimuša/datums/, dzīvojoša/adrese/
pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā.
Aprakstošā daļa
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors /valsts amatpersona/ 2013.
gada 28. novembrī sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka 2013. gada 28. novembrī, plkst. 11.15 sabiedriskā vietā
Skrīveru novadā, uz Birzes un Zaļās zemes ielu krustojuma /pers. C/ nokārtojis dabiskās vajadzības- urinējis, t.i. izdarījis sīko
huligānismu, kas izpaudās kā bezkaunīga rīcība un sabiedriskā miera traucēšana. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK) 167. pantā.
/pers. C/ uz tiesas sēdi Aizkraukles rajona tiesā 2013. gada 18. decembrī, plkst. 14.00 neieradās. Par tiesas sēdi /pers. C/ paziņots
LAPK 289.6 panta kārtībā 2013. gada 2. decembrī uz viņa norādīto dzīves vietu ierakstītā pasta sūtījumā nosūtot tiesas pavēsti (lietas
10. lapa). 2013.gada 17. decembrī /pers. C/ tiesu informējis telefoniski, ka uz tiesas sēdi nevarēs ierasties darba dēļ, lūdzis lietu
izskatīt bez viņa klātbūtnes, norādot, ka pārkāpuma vieta neesot sabiedriska (lietas 9.lapa).
Saskaņā ar LAPK 260. panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.
Uz tiesas sēdi nav ieradies arī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes ( turpmāk – Iestādes) pilnvarotais pārstāvis. Iestādei par
tiesas sēdi paziņots 2013. gada 2. decembrī (lietas 1. lapa).
LAPK 289. 2 pantā noteikts, ka Iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties tiesas sēdē.
LAPK 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda
persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Tiesnese atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez pie administratīvās atbildības saucamās personas
un Iestādes pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes. Iestādei par tiesas sēdi ir bijis paziņots LAPK 289.6 panta kārtībā. Tiesnese secina, ka,
neierodoties uz tiesas sēdi, Iestāde nav vēlējusies izmantot savas tiesības piedalīties tiesas sēdē, pie administratīvās atbildības
saucamā persona lūgusi lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes.
Rakstveida paskaidrojumā /pers. C/ norādījis, ka 2013.gada 28. novembrī plkst. 11.15 gājis no drauga uz mājām /adrese/. Pa
ceļam sagribējies čurāt. Paskatījies apkārt un pārliecinājies, ka neviena nav blakus, un Birzes un Zaļās zemes ielu krustojumā sācis
čurāt. Kā parādījusies policija, nav manījis. Līdz mājām bijuši palikuši 100 metri, taču nav gribējis ciesties. Savu vainu atzīst un nožēlo
izdarīto, sola vairs tā nedarīt (lietas 4.lapa).
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors /valsts amatpersona/
ziņojumā norādījis, ka 2013. gada 28. novembrī plkst. 11.15, veicot dienesta pienākumus, Skrīveru novadā, konstatējis, ka
sabiedriskā vietā Birzes un Zaļās zemes ielas krustojumā /pers. C/ nokārtojis dabiskās vajadzības- urinējis. /pers. C/ sastādīts
administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA976649 pēc LAPK 167.panta (lietas 8. lapa) .
2013. gada 28. novembrī sastādīts administratīvās aizturēšanas protokols Nr. 467, no kura zināms, ka 2013. gada 28.
novembrī, plkst. 11.15 par LAPK 167. pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu aizturēts /pers. C/. Aizturētais atbrīvots 2013. gada 28.
novembrī, plkst. 11.50 (lietas 5. lapa).
2013. gada 28. novembrī par /pers. C/ izdarīto pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PA976649 (lietas
2. lapa).
Motīvu daļa
Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus tiesnese atzīst, ka /pers. C/ ir saucams pie administratīvās atbildības par LAPK 167.
pantā paredzēto pārkāpumu un viņam piemērojams administratīvais sods.
LAPK 289.6 pants nosaka, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj jautājumus, vai ir noticis administratīvs
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir atbildību
mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību
ar lietiskajiem pierādījumiem u.c. izņemtām lietām, garantijas naudu.
Saskaņā ar LAPK 167. pantu administratīvā atbildība iestājas par sīko huligānismu - sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā
necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu
uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu.
Tātad, lai personas darbības kvalificētu kā sīko huligānismu, ir jākonstatē, ka persona ir veikusi darbības, kas dezorganizē noteiktu
sabiedrisko kārtību, traucē sabiedrisko mieru.
Ar jēdzienu „huligānisms” tiek saprasta tīša sabiedriskās kārtības pārkāpšana un necieņas izrādīšana sabiedrībai, kas izpaužas
saistošu noteikumu un vispārpieņemtu tikumisko normu demonstratīva ignorēšanā, sabiedriskā miera, iestāžu, uzņēmumu un
organizāciju darbības, sabiedriskā transporta traucēšanā u. tml. darbībās ( skat. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga, Nordik, 1998, 80.
lpp.).
Tiesnese atzīst, ka nokārtojot dabiskās vajadzības- čurājot sabiedriskā vietā tiesneses ieskatā tiek pausta acīmredzama necieņa pret
sabiedrību, ignorētas vispārpieņemtās uzvedības normas un šāda rīcība sabiedriskā vietā nav pieļaujama.
Sabiedrisku vietu raksturojoša pamatpazīme ir to pieejamība sabiedrības locekļiem. Līdz ar to par sabiedriskām tiek uzskatītas
vietas, kur ļaužu atrašanās iespējama jebkurā gada vai diennakts laikā, piemēram, ielas, bulvāri, skvēri, laukumi, stacijas, viesnīcas,
kopmītnes, dzīvojamo namu sabiedriskie laukumi, pagalmi, kāpņu telpas ( Hanss Jirgens Vildbergs, Valdis Krasts Salīdzinošās
administratīvās tiesības. Lietas un risinājumi. Rīga 2002. 230.lpp).Lai arī /pers. C/ norādījis, ka pārkāpuma izdarīšanas vieta nav
sabiedriska, tiesnese atzīst, ka Birzes un Zaļās zemes ielu krustojums Skrīveros ir sabiedriska vieta. Pie tam pārkāpums izdarīts
plkst. 11.15, tas ir, diennakts laikā, kad uz ielas atrodas gājēji, brauc transportlīdzekļi, uz minētājām ielām esošo māju pagalmos
atrodas cilvēki. Tiesneses ieskatā nav izšķiroša nozīme tam, ka pirms nokārtot uz ielas dabiskās vajadzības, /pers. C/ pārliecinājies,
ka tuvumā nav redzami cilvēki, jo uz ielas diennakts gaišajā laikā gan gājēji gan transportlīdzekļi var parādīties jebkurā brīdī. Kā
zināms no lietas materiāliem policijas darbinieki atrodoties tieši garām braucošā transportlīdzeklī arī konstatēja šo pārkāpumu.
Tiesnese secina, ka /pers. C/ 2013. gada 28. novembrī,plkst. 11.15 Skrīveru novadā, Skrīveros, Birzes un Zaļās zemes ielu
krustojumā izdarīja sīko huligānismu – nokārtoja dabiskās vajadzības – čurāja. Šāda viņa uzvedība ir pretrunā ar sabiedrībā
pieņemtām normām par cilvēka uzvedību sabiedriskā vietā, pārkāpj un ignorē šīs vispārpieņemtās uzvedības normas, paužot necieņu
pret apkārtējiem, traucējot cilvēku mieru un sabiedrisko kārtību.
Tātad /pers. C/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 167. pantā.
Nosakot sodu tiesnese ņem vērā /pers. C/ personību un pārkāpuma raksturu, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
/pers. C/ strādā, apgādājamo personu nav, agrāk vairākkārt administratīvi sodīts (lietas 6.lapa).
P a r /pers.C/ atbildību par administratīvo pārkāpumumīkstinošu apstākli tiesnese atzīst izdarītā nožēlošanu, bet atbildību
pastiprinošus apstākļus tiesnese nekonstatē.
Tiesnese atzīst, ka /pers. C/ var piemērot minimālo par pārkāpumu paredzēto naudas sodu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un vadoties no Latvijas APK 32., 33., 34., 167., 289. 6, 289.11, 289.16, 289.17, 289.18 panta, tiesnese
nosprieda:
Atzīt par vainīgu /pers. C/, /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā paredzētā pārkāpuma
izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu Ls 50,00 (piecdesmit latus).
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību
iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese S. Daukšte