Court finds defendant guilty of administrative offense for failing to appear at police station after summons.

Lietas arhīva Nr. 1-0252-20/38

ECLI:LV:RVPT:2020:0427.130025220.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

administratīvā pārkāpuma lietā

Rīgā 2020.gada 27.aprīlī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Linda Dīzenberga,

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 panta.

Aprakstošā daļa

2020.gada 18.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors Artūrs Tučs sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC479092 par to, ka 2020.gada 10.janvārī plkst.11.00 un 2020.gada 10.februārī plkst.12.30, /pers. A/ pēc

uzaicinājuma neieradās Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldē, Rīgā, Hanzas ielā 7 savlaicīgi nepildot izmeklēšanas funkciju realizējošo pašvaldības

institūciju amatpersonu likumīgās prasības.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 175.2 pantā.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz lietas izskatīšanu, par ko viņai paziņots atbilstoši Latvijas APK 268.1panta pirmajai daļai (lietas

1.lapa), nav ieradusies, par lietas izskatīšanas atlikšanu nav lūgusi. Ņemot vērā minēto, tiesa saskaņā ar Latvijas APK 260.panta pirmās daļas 1.,

2.punktu un otro daļu, 271.panta ceturto daļu atzina, ka lieta izskatāma bez /pers. A/ klātbūtnes.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesa uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez

iestādes pārstāvja klātbūtnes. Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289.11 panta pirmajā daļā norādītos iemeslus, kuru dēļ tiesai būtu jāatliek lietas izskatīšana.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175.2 panta.

Motīvu daļa

Latvijas APK 175. 2 pants noteic, ka par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju

amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt

desmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Saskaņā ar likuma “Par policiju” 12.panta 3.punktu policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir

tiesības veikt personu aptauju, pieņemt paskaidrojumus, kā arī izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru

izskatīšana ir policijas kompetencē, [..].

Minētā likuma 22.panta pirmā daļa paredz, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai

devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. [..].

Tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc Latvijas APK 175. 2 panta ir

pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC479092 (lietas 3.lapa), ar paziņojumu (lietas 10.-11.lapa), ar vairumā nodoto vienkāršo sūtījumu

sarakstu (lietas 12.-13.lapa), ar ziņojumu (lietas 14.lapa), ar personas paskaidrojumu (lietas 17.lapa).

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 4.panta pirmo daļu fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto

papildu adresi. Dokumentu var paziņot uz citu adresi gadījumā, ja adresāts norādījis uz objektīviem apstākļiem, kādēļ tas nepieciešams. Adresātam ir

pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē.

Dokumentu paziņošanas procesa būtisks princips ir adresāta līdzdarbības (sadarbības) pienākums dokumenta paziņošanā. Sadarbības pienākums

izpaužas kā pienākums: 1) pieņemt iestādes paziņoto dokumentu; 2) paziņot savu adresi (tās izmaiņas) iestādei 3) būt sasniedzamam iestādei paziņotajā

adresē; 4) būt atbildīgam par sadarbību ar savu pārstāvi vai adresē esošo personu dokumenta nodošanā (sk. Neimanis J. Paziņošanas likuma

komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 25.lpp).

Kā redzams no lietas materiāliem, 2019.gada 20.decembrī /pers. A/ uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi – /adrese/ nosūtīts paziņojums ierasties

informācijas sniegšanai Rīgas pašvaldības polcijas Centra pārvaldē 2020.gada 10.janvārī plkst. 11.00 (lietas 11.lapa).

2020.gada 14.janvārī /pers. A/ uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi – /adrese/ atkārtoti nosūtīts paziņojums ierasties informācijas sniegšanai Rīgas

pašvaldības polcijas Centra pārvaldē 2020.gada 10.februārī plkst.12.30 (lietas 10.lapa).

No lietā esošajiem pie administratīvās atbildības saucamās personas paskaidrojumiem izriet, ka Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldē, Rīgā,

Hanzas ielā 7, neieradās, jo atradās darbā Francijā (lietas 17.lapa).

Ņemot vērā minēto un to, ka paziņojumi par ierašanos informācijas sniegšanai Rīgas pašvaldības polcijas Centra pārvaldē nosūtīti uz /pers. A/

deklarētās dzīvesvietas adresi, ir secināms, ka /pers. A/ atbilstoši Paziņošanas likuma 8.panta nosacījumiem ir paziņotas Rīgas pašvaldības polcijas

Centra pārvaldes amatpersonas likumīgās prasības ierasties Rīgas pašvaldības polcijas Centra pārvaldē informācijas sniegšanai, bet viņš nav tās savlaicīgi

izpildījis.

Atbilstoši Paziņošanas likuma 3.panta piektās daļas prasībām lietas materiālos esošie nodoto sūtījumu saraksti (lietas 12.-13.lapa) apliecina

nosūtīto paziņojumu paziņošanas faktu, savukārt no lietas materiāliem nav konstatējami objektīvi apstākļi, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par

šķērsli dokumentu saņemšanai.

Tādējādi tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts

administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Nosakot sodu saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs – izdarītais pārkāpums ir vērsts pret

noteikto pārvaldes kārtību, pārkāpēja personība – agrāk administratīvi sodīts, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis – nav zināms.

Saskaņā ar Latvijas APK 33. un 34.pantu pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus

apstākļus tiesa nekonstatē.

Ņemot vērā minētos apstākļus un administratīvā soda mērķi, /pers. A/ sods nosakāms naudas soda veidā Latvijas APK 175. 2 panta sankcijas

ietvaros.

Latvijas APK 299.panta pirmā daļa noteic, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam

izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,

kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto, un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantu, 289.13 pantu, 289.16 pantu tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 175.2 pantā, un sodīt ar naudas sodu 35 (trīsdesmit pieci) euro apmērā.

Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts

Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.130 0252 20. P ēc naudas soda nomaksas, nekavējoties kvīti

iesniegt tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 27.aprīlī.

Tiesnese Linda Dīzenberga