Lawsuit dismissed; appeal rejected for lack of legal significance and procedural error grounds.

ECLI:LV:AT:2025:0224.C26086123.8.L

Lieta Nr. C26086123, Nr. SKC - 341/2025

Civillietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2025. gada 24. februārī

Senatoru kolēģija šādā sastāvā: senators referents Erlens Kalniņš, senatori Ļubova Kušnire un Valerijs Maksimovs,

rīcības sēdē izskatīja /pers. D/ kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas 2024. gada 19. decembra spriedumu civillietā /pers. D/ prasībā pret

/pers. E/ par ceļa servitūta nodibināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. D/ cēlis tiesā prasību pret /pers. E/ par ceļa servitūta nodibināšanu, lūdzot tiesu nodibināt ceļa servitūtu, saskaņā ar kuru nekustamais

īpašums /Nosaukums A/, kadastra Nr. /numurs A/, tiktu noteikts kā valdošais attiecībā pret nekustamo īpašumu /Nosaukums B/, kadastra Nr. /numurs

B/, kā kalpojošo, nosakot tiesību izmantot zemes ceļu 97,60 m garumā, 4,5 m platumā un 0,02 ha platībā, sākot no zemes īpašuma /Nosaukums C/

robežas līdz piekļuves vietai – pašvaldības ceļam Nr. /numurs/ /nosaukums/, saskaņā ar pievienoto shēmu.

[2] Ar Latgales apgabaltiesas 2024. gada 19. decembra spriedumu nospriests 1) nodibināt ceļa servitūtu nekustamajam īpašumam /Nosaukums B/,

kadastra Nr. /numurs B/, par labu nekustamajam īpašumam /Nosaukums A/, kadastra Nr. /numurs A/, nosakot tiesību izmantot zemes ceļu 4,5 metru

platumā, sākot no zemes īpašuma /Nosaukums C/ robežas līdz piekļuves vietai – pašvaldības ceļam Nr. /numurs/ /nosaukums/, saskaņā ar SIA „Ametrs”

2023. gada 27. februāra plānotā un esošā servitūta ceļa izvietojuma skici, kā arī 2) noteikt, ka, „izlietojot servitūtu, tā izlietotājam ir pienākums aizvērt

vārtus uz minētā servitūta ceļa”.

[3] /pers. D/ iesniedzis kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas 2024. gada 19. decembra spriedumu daļā, ar kuru nospriests noteikt, ka,

„izlietojot servitūtu, tā izlietotājam ir pienākums aizvērt vārtus uz minētā servitūta ceļa”, norādot, ka tiesa, taisot spriedumu, ir pārkāpusi procesuālo tiesību

normas par prasījuma robežu ievērošanu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas un netaisnīga, nelikumīga un neobjektīva sprieduma pārsūdzētajā

tā daļā.

Motīvu daļa

[4] Senatoru kolēģija atzīst, ka ir Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas 2. punktā norādītais pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, jo

kasācijas sūdzības argumenti nerada pamatu uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska

nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

[4.1] Nav pamatots kasācijas sūdzībā izteiktais pārmetums tiesai, ka tā esot pārkāpusi Civilprocesa likuma 192. panta un 426. panta normas par

prasījuma robežu ievērošanu un lietas izskatīšanas robežām apelācijas instancē, ietverot sprieduma rezolutīvajā daļā tādus noteikumus par ceļa servitūta

izlietošanas ierobežojumiem, par kuriem nav bijuši izvirzīti nekādi prasījumi, atbildētājai ceļot pretprasību vai iesniedzot pretapelācijas sūdzību.

Senāta judikatūrā jau norādīts, ka, izšķirot strīdu par piespiedu servitūta nodibināšanu, tiesai ir piešķirta plaša rīcības brīvība, taču vienlaikus tiesa ir

saistīta ar spēkā esošajām tiesībām un tai ir taisnīgi jāsamēro pušu pretējās intereses un jāīsteno saudzējoša pieeja kalpojošās lietas īpašnieka tiesību

ierobežošanai. Vispārējās jurisdikcijas tiesa labāk nekā likumdevējs spēj izvērtēt civiltiesisku strīdu un noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā vispār ir

nepieciešams nodibināt servitūtu, kā arī vislabāk spēj noteikt nodibināmā servitūta veidu un apmēru. Šajā ziņā Civillikuma 1137. panta norma (servitūta

faktiska izlietošana var būt aprobežota kā laika, tā arī vietas vai izlietošanas veida ziņā, tātad var attiekties arī tikai uz kādu nekustamā

īpašuma daļu) arī tiesai piešķir iespēju visādi aprobežot ar spriedumu nodibināto servitūtu tā izlietošanas laika, vietas un veida ziņā (sk. Senāta

2024. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-13/2024, ECLI:LV:AT:2024:0411.C30376520.12.S, 12.4. punktu). Turklāt attiecībā uz ceļa

servitūtu Civillikuma 1160. pantā ir tieši noteikts, ka, „nodibinot ceļa servitūtu, tajā ietilpstošās tiesības var visādi aprobežot”.

[4.2] Konkrētajā gadījumā tiesa, novērtējot atbildētājas sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem, ir atzinusi

par saprātīgu un pieņemamu atbildētājas izvirzīto nosacījumu, ka ceļa servitūta izlietotāja pienākums ir aizvērt uz servitūta ceļa esošos vārtus, lai novērstu

mājlopu patvaļīgu izkļūšanu no iežogotā ganību lauka, kas atrodas kalpojošā nekustamajā īpašumā, un lai tādējādi izvairītos no zaudējumu nodarīšanas

pusēm vai trešajām personām.

Citiem vārdiem, konkrētajā gadījumā tiesa ir īstenojusi tai ar likumu piešķirto rīcības brīvību, nodibinot prasīto ceļa servitūtu un vienlaikus

aprobežojot nodibinātās ceļa servitūta tiesības izlietošanu ar tās izlietotāja pienākumu aizvērt vārtus uz servitūta ceļa, tādējādi taisnīgi samērojot pušu

pretējās intereses un īstenojot saudzējošu pieeju atbildētājas kā kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieces tiesību ierobežošanai.

[5] Senatoru kolēģija uzskata par nepieciešamu papildus norādīt, ka, nostiprinot zemesgrāmatā, t. i., /Nosaukums/ zemesgrāmatas nodalījumā

Nr. /numurs/, ar Latgales apgabaltiesas 2024. gada 19. decembra spriedumu uz kalpojošo nekustamo īpašumu /Nosaukums B/, kadastra Nr. /numurs

B/, nodibināto ceļa servitūta tiesību, vienlaikus šās lietu tiesības nostiprinājuma ierakstā – kā „būtisks piederums” (sk. Zemesgrāmatu likuma 47. panta

pirmās daļas 2. punktu) – obligāti jānorāda minētā sprieduma rezolutīvajā daļā noteiktais, ka, „izlietojot servitūtu, tā izlietotājam ir pienākums aizvērt

vārtus uz minētā servitūta ceļa”.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464. panta trešo daļu un 464.1 panta otrās daļas 2. punktu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. D/ kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas 2024. gada 19. decembra spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senators E. Kalniņš Senatore Ļ. Kušnire Senators V. Maksimovs