Legislator Case Law & Legislation
11095024115 / KA04-0600-16 AI generated

Appeal court partially revoked first instance verdict regarding probation supervision including police control.

Case Number 11095024115 / KA04-0600-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The appeal court partially revoked the first instance judgment, replacing the supplementary sentence of police control with probation supervision. The defendant argued for leniency based on his guilty plea and family situation, which the court found insufficient grounds to reconsider. The court applied a transitional provision of the Criminal Law to integrate the previously ordered police control into the new probation supervision term.

Legislator headnote

AI generated

Criminal Law Art. 50 para. 5; Criminal Law transitional provisions Art. 14.1: When a final supplementary sentence of police control is combined with probation supervision, the police control is included within the probation supervision period regardless of the originally specified term.

Keywords

AI generated
probation supervision police control supplementary sentence transitional provisions combined punishment criminal law amendment appeal court ruling

Cited Legislation

AI generated
Criminal Law Art. 50 para. 5
Criminal Law transitional provisions Art. 14.1
Criminal Procedure Law Art. 561.1
Criminal Procedure Law Art. 563
Criminal Procedure Law Art. 574
Criminal Procedure Law Art. 575
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.11095024115

KA04-0600-16/7

1. S P RIEDUMS

2. Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 6.maijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Kalniņa,

tiesneši J.Stukāns, T.Broda

izskatīja apelācijas kārtībā rakstveida procesā krimināllietu /pers. D/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā par Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, sakarā ar

apsūdzētā /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 14.janvāra

spriedumu.

Iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem un pārbaudījusi lietas materiālus, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu

tiesas kolēģija

kons tatēja

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 14.janvāra spriedumu /pers. D/ atzīts par vainīgu

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā un noteikts sods brīvības

atņemšana uz 2 (diviem) gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, galīgais sods /pers. D/ noteikts pēc noziedzīgu nodarījumu

kopības, daļēji saskaitot šajā spriedumā piespriesto sodu ar sodu, kas piespriests ar Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.jūlija spriedumu, brīvības atņemšana uz 2 (diviem) gadiem 2 (diviem) mēnešiem,

policijas kontrole uz 1 (vienu) gadu, probācijas uzraudzība uz 1 (vienu) gadu.

/pers. D/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – atstāts negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās

brīdim.

Soda izciešanas termiņš skaitāms no 2016.gada 14.janvāra.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, brīvības atņemšanas soda termiņā /pers. D/ ieskaitāms šajā kriminālprocesā

pavadītais laiks pēc aizturēšanas no 2015.gada 28.februāra līdz 2015.gada 1.martam, kā arī apcietinājumā pavadītais

laiks no 2015.gada 2.marta līdz 2015.gada 3.jūlijam, un no 2015.gada 12.decembra līdz 2016.gada 14.janvārim, un

izciestais sods pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.jūlija sprieduma brīvības atņemšanas

sods 4 (četri) mēneši un izciestais policijas kontroles sods no 2015.gada 30.janvāra līdz 2015.gada 27.februārim, no

2015.gada 3.jūlija līdz 2015.gada 11.decembrim.

Lieta daļā par cietušās /pers. E/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju izbeigta.

Piedzīts no /pers. D/ par labu valstij 285,31 euro par advokātu darbu pirmstiesas kriminālprocesā un pirmās

instances tiesas sēdē.

Izlemts jautājums par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.

Ar tiesas spriedumu /pers. D/ atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka viņš izdarīja svešas kustamas mantas

nolaupīšanu, ja tā saistīta ar vardarbību (laupīšanu) un, proti:

2015.gada 18.februārī, ap plkst.13.20, /pers. D/, atrodoties /adrese/, pamanīja iepriekš viņam nepazīstamo

nepilngadīgo /pers. F/, dz.2003.g., kurš piegāja pie mājas durvīm un iegāja mājas kāpņu telpā. Mantkārīgu motīvu

vadīts, /pers. D/ nolēma izdarīt svešas kustamas mantas nolaupīšanu un atņemt /pers. F/ mobilo telefonu.

Īstenojot savu nodomu, /pers. D/ kopā ar /pers. F/ iegāja mājas kāpņu telpā, kur krievu valodā pajautāja /pers. F/

cik ir pulkstenis. Kad /pers. F/ no bikšu kabatas izvilka viņa lietošanā nodoto, mātei piederošo mobilo telefonu

“Samsung Galaxy Trend 2”, kopā ar ādas maciņu, un parādīja to /pers. D/, /pers. D/ ar roku saķēra minēto mobilo

telefonu un, pielietojot fizisko spēku, mēģināja to atņemt /pers. F/, kurš pretojās un neatdeva mobilo telefonu. Cīņas

laikā /pers. D/ tomēr izdevās atņemt /pers. F/ mobilo telefonu un pēc tam /pers. D/ devās uz mājas izejas durvīm. Lai

atgūtu savu mobilo telefonu, /pers. F/ saķēra /pers. D/ aiz kapuces un rāva uz savu pusi, bet /pers. D/, kurš bija

spēcīgāks, izrāvās no /pers. F/, pagriezās pret viņu un ar dūri ne mazāk kā četras reizes tīši iesita /pers. F/ pa seju un

degunu, nodarot /pers. F/ miesas bojājumu: sejas sasitumu ar zemādas asinsizplūdumu deguna apvidū, kas pēc sava

rakstura pieskaitāms maznozīmīgiem miesas bojājumiem.

Tad /pers. D/ kopā ar /pers. F/ atņemto mobilo telefonu “Samsung Galaxy Trend 2” izskrēja no mājas kāpņu

telpas un no notikuma vietas aizbēga.

Ar savām prettiesiskajām darbībām, /pers. D/ pielietojot vardarbību, nolaupīja /pers. F/ lietošanā esošo,

piederošo viņa mātei /pers. E/ mobilo telefonu “Samsung Galaxy Trend 2” ar pieslēgumu “Bite” 96,00 euro vērtībā, ar

ādas maciņu 7,00 euro vērtībā, nodarot /pers. E/ materiālo zaudējumu 103,00 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu

nodarījumu.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza apsūdzētais /pers. D/, lūdzot mīkstināt viņam

noteikto sodu, vai piemērot sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Lūdz ņemt vērā to, ka savu vainu ir atzinis

pilnībā un izdarīto nožēlo, to, ka krimināllieta pirmās instances tiesā tika izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, to, ka ir

atlīdzinājis materiālos zaudējumus cietušajam. Kā arī lūdz ņemt vērā viņa ģimenes stāvokli, to, ka viņam ir sieva un

divas mazgadīgas meitas. Atrodoties apcietinājumā viņam nav iespējas rūpēties par savu ģimeni.

Lietā ir iesniegts Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores L.Zebuliņas viedoklis par apelācijas sūdzību,

kurā norāda, ka apsūdzētā apelācijas sūdzība ir noraidāma, bet pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par

/pers. D/ noteikto galīgo papildsodu.

Norāda, ka pirmās instances tiesa, nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. D/, ņēma vērā

Krimināllikuma 7., 35., 47., 48.panta un Kriminālprocesa likuma 21.panta nosacījumus, izvērtēja izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un tā apmēru, sabiedrisko bīstamību, apsūdzētā attieksmi pret izdarīto,

apsūdzētā personību, veselības, ģimenes un materiālo stāvokli, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus, kā arī motivēja nosakāmā soda veidu, un noteica individualizētu un atbilstošu sodu gan par inkriminēto

noziedzīgo nodarījumu, gan galīgo sodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, pirmās instances tiesa par apsūdzētā /pers. D/ atbildību

mīkstinošu apstākli jau atzina savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu, kā arī, saskaņā ar

Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 3.punktu par atbildību mīkstinošu apstākli ir arī atzīts tas, ka apsūdzētais

labprātīgi ir atlīdzinājis cietušajai ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, līdz ar ko atkārtoti šie apstākļi nav

vērtējami. Citi apsūdzētā atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.panta nosacījumiem, apstāklis, ka apsūdzētais /pers. D/ izmantoja savas

Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesības un izvēlējās vienkāršāku procesa veidu, nav atzīstams par patstāvīgu

atbildību mīkstinošu apstākli.

Tāpat par atbildību mīkstinošu apstākli, kas būtu par pamatu noteiktā soda mīkstināšanai, nav atzīstams

apsūdzētā sociālais statuss un vēlme rūpēties par saviem ģimenes locekļiem, ārstēties no narkotisko vielu atkarības, kā

arī laboties un kļūt par pilntiesīgu sabiedrības locekli.

Uzskata, ka pirmās instances tiesas noteiktais sods ir likumīgs, pamatots, taisnīgs un adekvāts izdarītajam

noziedzīgajam nodarījumam, jo tikai apsūdzētā brīvības ierobežošana var sasniegt soda mērķi, kas samērojot

apsūdzētā /pers. D/ tiesību aizskārumu ar sabiedriskās drošības interesēm, ir attaisnojams un pie konkrētiem

apstākļiem pieļaujams sods, kā arī atbilstošs ne vien soda represīvo, bet arī preventīvo mērķu sasniegšanai, līdz ar ko

/pers. D/ noteikto sodu nav pamata atzīt par netaisnīgu un mīkstināt.

Vienlaicīgi prokurore uzskata, ka saskaņā ar 2016.gada 10.marta likumu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās

spēkā 2016.gada 7.aprīlī, Pārejas noteikumu 14.1punktu, kas ir labvēlīgāks apsūdzētajam, pirmās instances tiesas

spriedums būtu atceļams par noteikto galīgo papildsodu, ietverot policijas kontroli probācijas uzraudzībā.

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesneses Signes Kalniņas 2016.gada 30.marta lēmumu

apelācijas sūdzība pieņemta izskatīšanai rakstveida procesā (2.sējuma lietas 63.-64.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtās daļas 3.punktu, lietu var iztiesāt rakstveida procesā, ja

apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu un ja lieta pirmās instances

tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes un piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, kas ilgāka par

pieciem gadiem.

Tiesas kolēģija, iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem, prokurores viedokli un pārbaudījusi krimināllietas

materiālus apelācijas sūdzības ietvaros, atzīst, ka apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Tiesas kolēģija konstatē, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, krimināllieta pirmās instances tiesā

iztiesāta bez pierādījumu pārbaudes.

No pirmās instances tiesas protokola redzams, ka apsūdzētais /pers. D/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā

atzina pilnībā un lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā (2.sējuma lietas 25.-26.lapa).

Pastāvot šādiem apstākļiem tiesas kolēģija uzskata, ka tiesa, neveicot pierādījumu pārbaudi, nav pārkāpusi

apsūdzētā likumā garantētās tiesības kriminālprocesā. Apsūdzētais pirmās instances tiesā izmantoja savas procesuālās

tiesības, kādas viņam piešķirtas ar likumu.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa likumīgi un pamatoti atzinusi /pers. D/ par vainīgu viņam

inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā.

Kriminālprocesa likuma 564.panta sestā daļa nosaka, ka, ja apelācijas instances tiesa atstāj pirmās instances tiesas

spriedumu bez grozījumiem, tā var neatkārtot pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus.

Tiesas kolēģija atzīst, ka, lemjot jautājumu par apsūdzētajam /pers. D/ nosakāmo soda veidu un mēru par

inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, pirmās instances tiesa pamatoti ņēma vērā Krimināllikuma 35., 46.panta

nosacījumus, tas ir, ņēma vērā likumā definēto soda mērķi un izdarītā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, tas ir, Krimināllikuma 7., 47., 48.panta

nosacījumus.

Tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajiem atzinumiem gan par noziedzīgā

nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, gan par apsūdzētā /pers. D/ personības raksturojumu, kas kopumā un

savstarpējā saistībā nedod pamatu pirmās instances tiesas noteiktā soda mīkstināšanai.

Pirmās instances tiesa nosakot sodu ir jau ņēmusi vērā apelācijas sūdzībā norādīto, ka

apsūdzētais ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, piekrītot vienkāršākam procesam tiesas

izmeklēšanā, tāpat pirmās instances tiesa ir jau atzinusi par apsūdzētā atbildību mīkstinošiem

apstākļiem savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu un to, ka apsūdzētais ir labprātīgi

atlīdzinājis materiālos zaudējumus cietušajai, līdz ar to apelācijas instances tiesai nav pamata

minēto apstākļu pārvērtēšanai.

Tāpat pirmās instances tiesa, nosakot sodu ir jau ņēmusi vērā apelācijas sūdzībā norādīto apsūdzētā ģimenes stāvokli,

to, ka apsūdzētais ir precējies un viņa apgādībā ir divi bērni.

Apelācijas instances tiesai nav pamata vēlreiz pārvērtēt minētās ziņas par apsūdzētā ģimenes stāvokli.

Pirmās instances tiesa spriedumā ir pamatojusi, kāpēc apsūdzētajam ir nosakāms sods brīvības atņemšanas veidā un

piespriesto sodu nav pamata atzīt par pārāk bargu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata apmierināt apsūdzētā /pers. D/ izteikto lūgumu mīkstināt viņam noteikto sodu.

Tiesas kolēģija atzīst par pamatotu prokurores viedoklī norādīto lūgumu atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā

par noteikto galīgo papildsodu, ietverot policijas kontroli probācijas uzraudzībā.

Pirmās instances tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, galīgo sodu /pers. D/ noteikusi pēc noziedzīgu

nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriesto sodu ar sodu, kas piespriests ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas 2015.gada 1.jūlija spriedumu, un galīgo sodu noteikusi brīvības atņemšana uz 2 gadiem 2 mēnešiem ar policijas

kontroli uz 1 gadu, probācijas uzraudzību uz 1 gadu.

2016.gada 10.marta likuma “Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2016.gada 7.aprīlī, Pārejas noteikumu

14.1punkts nosaka, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Krimināllikuma 50.pantu vai pēc

vairākiem spriedumiem saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu un konstatējot, ka personai ir noteikta gan policijas kontrole, gan

probācijas uzraudzība, policijas kontroli ietver probācijas uzraudzībā neatkarīgi no policijas kontrolei noteiktā termiņa.

Ņemot vērā iepriekš minēto Krimināllikuma pārejas noteikumu 14.1punktu, tiesas kolēģija uzskata, ka /pers. D/,

nosakot galīgo papildsodu, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, papildsods – policijas kontrole uz 1 gadu, kas

noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 1.jūlija spriedumu, ir ietverams pirmās instances tiesas

noteiktajā probācijas uzraudzībā uz 1 gadu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 561.1 un 563.pantu, Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģija

nos prieda

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 14.janvāra spriedumu atcelt daļā par galīgo papildsodu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, galīgo papildsodu /pers. D/ noteikt probācijas uzraudzība uz 1 (vienu)

gadu.

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā

Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantos paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu

tiesas kolēģijā.

Nolēmuma pieejamības diena - 2016.gada 6.maijs.

Tiesnese referente /paraksts/ S.Kalniņa

Tiesneši /paraksts/ J.Stukāns

/paraksts/ T.Broda

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnese S.Kalniņa

Rīgā 06.05.2016.g.