Court orders full child support payment from filing date with state fees and court costs awarded to plaintiff.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and fully granted the plaintiff's request for child support. The plaintiff sought monthly payments starting from the filing date, while the defendant submitted no written defense. The court ruled that support must be paid from the filing date based on precedent and ordered the defendant to pay the monthly amount plus state fees and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 1.pants; Civilprocesa likuma 250.25 panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 43. panta 1. daļas 3. punkts: When a defendant fails to submit a written defense in a small claims case, the court may proceed ex parte and award support payments retroactively from the filing date.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C07073215
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē, 2015.gada 21.oktobrī
Aizkraukles rajona tiesa
tiesnese J.Bebriša izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 29.jūlijā /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) cēlusi Aizkraukles rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par
uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam.
Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Mazzalves pagasttiesas 2004.gada 14.septembra lēmumu /pers. C/ nodibināta aizbildnība un par aizbildni
iecelta /pers. A/. Ar Aizkraukles rajona tiesas 2005.gada 30.augusta spriedumu lietā Nr.C07041005 /pers. B/ atņemtas aizgādības tiesības. Prasītāja
lūdz piedzīt no atbildētājas /pers. B/ uzturlīdzekļus bērna /pers. C/ uzturam 108 EUR mēnesī līdz bērna pilngadības sasniegšanai, sākot no prasības
pieteikuma iesniegšanas dienas.
Prasība pamatota ar Civillikuma 177., 179.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 28.panta otro daļu, 43.panta pirmās daļas 3.punktu, 205.panta
pirmās daļas 1.punktu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Rakstveida paskaidrojumu par celto prasību atbildētāja tiesā nav iesniegusi. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma
neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka - ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2015.gada 3.augustā prasītājai un atbildētājai ir
izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, pusēm ir nosūtīta informācija par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu
tiesnesim (lietas 13.-14. lapa).
Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses J.Bebrišas 2015.gada 7.septembra lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2015.gada
21.oktobrī. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu 2015.gada 7.septembrī pusēm ir nosūtīts paziņojums par datumu, kad sprieduma
norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 19.-20.lapa).
Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa paredz, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Tiesas paziņojumi atbildētājai nosūtīti saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu uz prasības
pieteikumā norādīto adresi, kas ir viņas deklarētā dzīvesvietas adrese (lietas 24.lapa). Papildu adrese atbildētājai nav deklarēta, kā arī nav tiesai
norādīta cita adrese saziņai ar tiesu. Tiesas dokumenti atbildētājai nosūtīti Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā, un atbilstoši
Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam uzskatāms, ka tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
1999.gada 29.jūnijā dzimis /pers. C/, bērna māte ir /pers. B/ (lietas 8.lapa).
Ar Mazzalves pagasttiesas 2004.gada 14.septembra lēmumu Nr.1-6/45 /pers. C/ nodibināta aizbildnība un par aizbildni iecelta /pers. A/ (lietas
9.lapa). No Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamās informācijas redzams, ka ar Aizkraukles rajona tiesas 2005.gada 30.augusta spriedumu lietā
Nr.C07041005 /pers. B/ atņemtas aizgādības tiesības.
No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka atbildētāja nesniedz materiālu palīdzību bērna uzturēšanā. Iebildumi šim apgalvojumam un pierādījumi
pretējam tiesā nav iesniegti.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība
un gādība. Šī likuma 10.pants paredz bērna tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo
attīstību, katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Civillikuma 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un
māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Savukārt minētā panta otrā daļa nosaka, ka pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja
bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Saskaņā ar Civillikuma 252.pantu aizbildņi atvieto saviem
aizbilstamajiem vecākus. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt
bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka, ka valstī noteiktais
minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz 7 gadu vecumam ir 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no 7 līdz
18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālā darba alga 2015.gadā ir 360 EUR
mēnesī. Līdz ar to minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram no vecākiem bērniem līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai ir 90 EUR, savukārt
bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai uzturlīdzekļu apmērs ir 108 EUR apmērā.
Tā kā prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā apmērā, līdz ar to tiesa nevērtē atbildētājas spējas un
finansiālās iespējas tos maksāt. Uzturlīdzekļus minimālajā apmērā saviem bērniem ir jāspēj nodrošināt katram vecākam, neatkarīgi no vecāka mantas
stāvokļa un spējām uzturēt bērnu. Vecāku pienākums apgādāt nepilngadīgu bērnu ir absolūts, un bērnam ir jānodrošina iespēja saņemt pienācīgu uzturu,
medicīnisko aprūpi, mājokli, attīstīt savas fiziskās un intelektuālās spējas atbilstoši savam vecumam un interesēm.
Tiesa atzīst, ka no atbildētājas /pers. B/ piedzenami uzturlīdzekļi bērna /pers. C/ uzturam valstī noteiktajā minimālajā apmērā, t.i., 108 EUR mēnesī,
bet ne mazāk kā 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas par laiku, kamēr /pers. A/ veiks aizbildņa pienākumus. Tas nozīmē,
ka, palielinoties valstī noteiktajai minimālajai darba algai, attiecīgi palielinās uzturlīdzekļu apmērs.
Prasītāja lūgusi piedzīt uzturlīdzekļus no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas – 2015.gada 29.jūlija. Civilprocesa likuma 1.pants paredz, ka
katrai fiziskai un juridiskai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Dotajā
gadījumā prasītāja ir vērsusies savu aizskarto tiesību aizsardzībai tiesā ar prasības pieteikumu 2015.gada 29.jūlijā, un, ņemot vērā judikatūru (Augstākās
tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedums lietā Nr.SKC-556), uzturlīdzekļi piedzenami no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas – 2015.gada
29.jūlija, kā to ir lūgusi prasītāja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktu prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas. Atbilstoši Civilprocesa likuma
42.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājas valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva, kas nosakāma saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta
pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu. Tā kā uzturlīdzekļu gada maksājumu summa ir 1296 EUR, EUR (108 EUR x
12 mēneši), maksājamās valsts nodevas apmērs ir 194,40 EUR (15% no 1296 EUR). Turklāt no atbildētājas piedzenami izdevumi, kas saistīti ar tiesas
dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu to faktiskajā apmērā - 4,17 EUR (lietas 2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, kas nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesa atzīst, ka atbildētājai daļā
par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 42.panta pirmo daļu, 189.,
190., 193.pantu, 204.1 pantu, 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt pilnīgi.
Sākot no 2015.gada 29.jūlija piedzīt n o /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/,
uzturlīdzekļus 1999.gada 29.jūnijā dzimušā dēla /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam 108 EUR (viens simts astoņus euro) mēnesī, bet ne
mazāk kā 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas par laiku, kamēr /pers. A/ veiks aizbildņa pienākumus.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 194,40 EUR (viens simts deviņdesmit četrus euro 40 centus)
un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,17 EUR (četrus euro 17 centus).
Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par tiesas izdevumu piedziņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada
21.oktobra, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese J. Bebriša