Court orders father to pay child support based on minimum wage and grants fee waiver.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's request for child support against the defendant father, who refused to pay any amount. The court established that the father must pay 25% of the minimum wage until the children turn seven and 30% thereafter until adulthood, noting the mother's income is unknown. The decision was based on the Civil Code's mandate for fathers to support children according to their financial means, while also waiving court fees for the plaintiff.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 179; Civil Procedure Law 250.19, 250.25: A father is legally obligated to provide child support proportional to his financial means, and small claims cases may be adjudicated in writing if parties do not request a court session.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C15223314
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2014.gada 12.decembrī
Jelgavas tiesa: tiesnese J.Mauliņa
izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 30.septembrī prasītāja /pers. A/ cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu, lūdz tiesu piedzīt no
atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus meitas /pers. C/ un dēla /pers. D/ uzturam 25% no minimālās darba algas ik mēnesi, sākot no prasības
iesniegšanai līdz bērni sasniegs 7 gadu vecumu, 30% apmērā no minimālās algas sākot no 7 gadu vecuma līdz bērnu pilngadībai.
Norāda, ka atbildētājs ir bērnu tēvs, kuram saskaņā ar Civillikuma 179.pantu ir pienākums uzturēt bērnus samērā ar viņa mantisko stāvokli.
Atbildētājs uzturlīdzekļus nedod vispār. Pušu laulība šķirta 2013.gada 2.augustā. Paskaidro, ka piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs atbilst Ministru
kabineta noteiktajam minimālajam bērna uzturlīdzekļu apmēram. Prasītājai atbildētāja darba vieta un viņa ienākumi nav zināmi.
Prasība pamatota ar Civillikuma 179.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr. 37 ,,Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu
apmēru bērnam”.
Tā kā maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2 100 euro, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu,
ierosināta lieta par maza apmēra prasību.
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Prasītājai izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē (lietas 23.lapa). Tiesā nav saņemts prasītājas paziņojums par nepieciešamību
iztiesāt lietu tiesas sēde.
Atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta prasībām, nosūtīts prasības pieteikums un atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta
prasībām, atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības (lietas 25.lapa).
Oficiālā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 2014.gada 30.oktobrī publicēts paziņojums /pers. B/ (lietas 43.lapa), kurā atbildētājam izskaidrotas
procesuālās tiesības, paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, paziņots, ka sprieduma norakstu varēs saņemt no 2014.gada 12.decembra, kas
uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.
Atbildētājs paskaidrojumus nav iesniedzis, nekādi iesniegumi tiesā nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti.
Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lieta tiek izskatīta
rakstveida procesā, pusēm savlaicīgi paziņojot par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Motīvu daļa
Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota
un apmierināma pilnīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par
bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt
viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa
izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu
sabiedriski derīgam darbam).
Civillikuma 179.pantā noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un
māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt
ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto
minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no
vecākiem vai abiem vecākiem.
Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.1. un
2.2.punktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt katram savam bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai minimālos
uzturlīdzekļus – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma
sasniegšanai minimālos uzturlīdzekļus – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Prasības celšanas laikā valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga ir noteikta 320 euro.
Civillikuma 198.panta 4.punkts nosaka, ka aizgādība izbeidzas, kad bērns sasniedzis pilngadību, tāpēc tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi par labu
prasītājai piedzenami līdz meitas /pers. C/ un dēla /pers. D/ pilngadībai.
Ar dzimšanas apliecības kopijām (lietas 6.lapa) pierādīts, ka /pers. A/ un /pers. B/ ir meitas /pers. C/ un dēla /pers. D/ vecāki.
No tiesai publiski pieejamā Personas datu Pārlūka informācijas (lietas 47.-48.lapa) redzams, ka /pers. A/ deklarējusi savu un nepilngadīgo bērnu
/pers. C/ un /pers. D/ dzīvesvietu /adrese/. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja dzīvo kopā ar saviem nepilngadīgiem bērniem, kuri atrodas viņas
ikdienas aizgādībā. Pretēji pierādījumi nav iesniegti.
No Nodarbinātības valsts aģentūras 25.09.2014. izziņas (lietas 7.lapa) redzams, ka prasītājai piešķirts bezdarbnieka statuss no 25.09.2014. Ar
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 25.09.2014. izziņu (lietas 8.lapa) pierādīts, ka prasītāja saņem ģimenes valsts pabalstu EUR 11,38. Citi
pierādījumi par prasītājas mantisko stāvokli nav iesniegti.
Arī pēc tiesas pieprasījuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniegusi informāciju, ka prasītāja no 2014.gada janvārim līdz 2014.gada
oktobrim saņēmusi ģimenes valsts pabalstu EUR 11,38 mēnesī (lietas 29.lapa). Sniegtas ziņas, ka no 01.2014. prasītājai valsts sociālās apdrošināšanas
iemaksas nav reģistrētas (lietas 30.lapa).
Atbildētājs pēc tiesas pieprasījuma pierādījumus savam mantiskajam stāvoklim nav iesniedzis.
Pēc tiesas pieprasījuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniegusi informāciju, ka atbildētājs no 2014.gada janvārim līdz 2014.gada
oktobrim saņēmis ģimenes valsts pabalstu EUR 11,38 mēnesī (lietas 26.lapa). Sniegtas ziņas, ka no 2014. gada janvāra līdz 2014.gada oktobrim
atbildētājs saņēmis ienākumus EUR 80 (lietas 27.lapa).
Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājam ir vēl kādi ienākumi.
Tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājs pilda pienākumu dot bērniem uzturu, jo ar noteiktiem pierādījumiem, saskaņā ar Civilprocesa likuma
10.pantu, 93.panta pirmo daļu, tas nav pierādīts.
Tiesa uzskata, ka vecāku pienākums apgādāt bērnus ir absolūts, un prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs neprasa vērtēt atbildētāja mantisko
stāvokli, jo tas faktiski ir atbilstošs minimālajam uzturlīdzekļu apmēram, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa, ir
pienākums nodrošināt katram savam bērnam.
Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz viņa fiziskajai, psihiskajai, garīgajai, tikumiskajai
un speciālajai attīstībai nepieciešamo dzīves līmeni. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka uz vecākiem vai citām personām, kas audzina bērnus, gulstas
galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu savu spēju un finansiālo iespēju robežās.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.
Minētā likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem apstākļiem (atbilstošs uzturs, apģērbs, pajumte), kas nodrošina pilnvērtīgu
fizisko un intelektuālo attīstību.
Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmā daļa nosaka, ka vecāku pienākums atbilstoši Civillikuma noteikumiem ir samērā ar
mantas un sabiedrisko stāvokli rūpēties par sava bērna dzīvību un labklājību, sagādāt viņam uzturu, tas ir, dot ēdienu, pajumti, apģērbu, kopt, audzināt un
skolot viņu. Šī panta otrā daļa nosaka, ka vecāku pienākums ir sagatavot bērnu pastāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti,
ievērojot spējas un tieksmes.
Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 29.augusta spriedumā (lieta Nr. SKC-556) sniegto
tulkojumu LR Satversmes 92.pantam un Civilprocesa likuma 1.pantam savstarpējā saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes
tiesiskajām attiecībām, kur Senāts atzīst, ka prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar
prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Tādējādi tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi
piedzenami, sākot no prasības celšanas brīža tiesā, tas ir no 2014.gada 30.septembra.
Novērtējusi lietas materiālus, ņemot vērā atbildētāja kā tēva pienākumu piedalīties bērnu uzturēšanā, tiesa atzīst, ka no /pers. B/ meitas /pers. C/
un dēla /pers. D/ uzturēšanai piedzenami 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru
bērnam” noteiktie minimālie uzturlīdzekļi (apmērs, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt katram
savam bērnam) no brīža, kad prasība celta tiesā, līdz bērnu pilngadībai.
Tāpat tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi nosakāmi procentuāli, jo tas ir bērnu interesēs.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti
uzturlīdzekļi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu
apmēra vai termiņa grozīšanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji – prasībās par
uzturlīdzekļu piedziņu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai daļai. Tādējādi no atbildētāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.pantu piedzenama valsts nodeva EUR
288 (Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.pantā noteikts, ka prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par
vienu gadu. Konkrētajā gadījumā valsts nodeva tiek aprēķināta no 25% no minimālās mēneša darba algas – EUR 80 x 12 mēneši x 2 (par diviem
bērniem)= EUR 1 920 x 15% = EUR 288) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 11,13 (lietas 2.lapa).
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas
izdevumu piedziņu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu un 97. pantu, tiesa
nosprieda
prasību par uzturlīdzekļu piedziņu apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, meitas /pers. C/, personas kods
/personas kods/, un dēla /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturam uzturlīdzekļus 25% (divdesmit pieci procenti) apmērā no Ministru kabineta
noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi katram bērnam, sākot no 2014.gada 30.septembra līdz bērnu septiņu gadu vecumam, bet no bērnu
septiņu gadu vecuma līdz bērnu pilngadībai - 30% (trīsdesmit procenti) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas katru
mēnesi katram bērnam.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 288, k a s maksājama Valsts kasē, NMR.
90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, kods 0539.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 11,13, kuru iemaksa jāveic:
ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b, Rīga, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas
reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.
Noteikt termiņu /pers. B/ labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža daļā par tiesas izdevumu
piedziņu.
Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas
sūdzību Jelgavas tiesā.
Tiesnese J.Mauliņa