Court dismissed appeal against traffic fine, upholding police penalty for dangerous driving violations.

NORAKSTS Lieta Nr.42750608 (A00550-10/32)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2010.gada 16.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Paegle,

piedaloties pieteicējam – Z.Š. un viņa pilnvarotajai pārstāvei – zvērinātai advokātei Ausmai Rozenbergai, atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes – Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa pilnvarotajam pārstāvim G.R., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Z.Š., personas kods /personas kods/, (turpmāk – pieteicējs) pieteikumu par Valsts policijas Jēkabpils rajona policijas pārvaldes (turpmāk – atbildētājs) 2008.gada 16.oktobra lēmuma Nr.021/PA233504 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 6.augustā sastādīts Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols par to, ka tajā pašā dienā plkst. 16:45 Jēkabpilī, pieteicējs vadīja vieglo automašīnu Audi A6, ar valsts reģistrācijas numura zīmi (turpmāk – v/n) /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – automašīna Audi A6), no Brīvības ielas uz Zemgales ielu, kad uzbrauca pagraba jumtam Brīvības ielas ēkas Nr.103 pagalmā to bojājot, kā arī pieteicējs atstāja negadījuma vietu. No protokola izriet, ka negadījuma rezultātā bojāts automašīnas priekšējais atdurstienis un diski; automašīnā atradies 1 pasažieris; apskate sākta plkst. 19:15 un pabeigta 21:30 (lietas 107.lapa).

[2] 2008.gada 7.augustā Jēkabpils rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors K.K. sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA233504 par to, ka 2008.gada 6.augustā plkst.17.10, Jēkabpilī pa Kļavu ielu, pa Vienības ielu virzienā uz Brīvības ielu, pieteicējs vadīja transportlīdzekli Audi A6, ar v/n /reģistrācijas numurs/, veicot kreiso pagriezienu no Vienības ielas uz Brīvības ielu, uzbrauca ietvei; šķērsoja krustojumu pie luksofora aizliedzošā signāla, Brīvības ielas 103 mājas pagalmā uzbrauca šķērslim (saimniecības būvei), pēc kā pieteicējs atstāja notikuma vietu. Protokolā norādīts, ka pieteicējs pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 4., 50., 56.4. un 112.punkta prasības un tādējādi izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.16 panta piektajā daļā, 149.5 panta pirmajā daļā un 149.4 panta 14.daļā. Protokola ailē, kas paredzēta paskaidrojumu sniegšanai, pieteicējs pašrocīgi ierakstījis: „piekrītu” (lietas 115.lapa). 2008.gada 7.augustā Jēkabpils rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors K.K. sastādījis vēl vienu administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA233505 (lietas 58.lapa) par to, ka 2008.gada 6.augustā plkst.17.10, Jēkabpilī pa Vienības ielu virzienā no Kļavu ielas uz Brīvības ielas pusi, pieteicējs vadīja transportlīdzekli Audi A6, ar v/n /reģistrācijas numurs/, un pieteicējs nepakļāvās policijas darbinieku atkārtotai, vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli. Protokolā norādīts, ka ar minētajām darbībām (bēgšana no policijas darbiniekiem) pieteicējs pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 68.1.punkta prasības un izdarījis LAPK 149.5panta ceturtajā daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu. Protokola ailē, kas paredzēta paskaidrojumu sniegšanai, pieteicējs pašrocīgi ierakstījis: „piekrītu” (lietas 58.lapa).

[3] 2008.gada 5.septembrī izskatīta administratīvā pārkāpuma lieta un pieņemts lēmums Nr.PA233504 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru par LAPK 149.16 panta piektajā daļā, 149.5 panta pirmajā daļā un 149.4 panta 14.daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu izdarīšanu pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodu Ls 500 (pieci simti latu) apmērā un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 gadu. Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu konstatēts pieteicēja atbildību pastiprinošs apstāklis (lietas 116.lapa).

[4] 2008.gada 30.septembrī pieteicējs sākotnējo lēmumu apstrīdēja (lietas 104.lapa), norādot, ka protokolā minētos pārkāpumus nav izdarījis; automašīnu vadījis D.T., nevis viņš; protokolā norādītajā laikā pārkāpuma vietā neesot atradies.

[5] 2008.gada 16.oktobrī pieņemts lēmums Nr.021/PA233504 (turpmāk – pārsūdzētais Lēmums; lietas 100.-103.lapa), kurā ietverti šādi argumenti: [5.1] Policijas inspektors R.S. sniedzis dienesta ziņojumu, ka 2008.gada 6.augustā ap plkst.17.00, braucot ar automašīnu pa Mežrūpnieku ielu, redzējis automašīnu Audi A6, automašīnu vadījis pieteicējs, kurš bijis acīmredzamā alkohola reibumā. Par redzēto paziņojis Jēkabpils rajona policijas pārvaldes dežūrdaļai. [5.2] Inspektors V.L. savā dienesta ziņojumā norādījis, ka 2008.gada 6.augustā kopā ar inspektoru J.L. veikuši ceļa satiksmes drošības uzraudzību, kad ap plkst.16.45 saņēmuši paziņojumu, ka virzienā no Auseklīšu ielas uz Vienības ielu brauc automašīna Audi A6, automašīnas vadītājs esot alkohola reibumā.

Uz Vienības ielas pie krustojuma ar Brīvības ielu ar skaņas un gaismas signālu dots rīkojums automašīnai Audi A6 apstāties, taču tā turpinājusi kustību, šķērsojusi krustojumu pie luksofora aizliedzošā sarkanā signāla; policijas darbinieki automašīnai sekojuši; bēgošās automašīnas vadītājs nenovaldījis automašīnu, uzbraucis ceļa apmalei un saimniecības ēkai, pēc tam aizbēdzis no notikuma vietas. Automašīnu vadījis pieteicējs. [5.3] Secināms, ka policijas darbinieks J.L. apstiprina policijas darbinieka V.L. norādīto.

Liecinieks J.K. liecināja, ka bijis automašīnas Audi A6 pasažieris, bet automašīnu vadījis pieteicējs. Sākotnēji pieteicējs sniedzis paskaidrojumu, ka tieši viņš 2008.gada 6.augustā vadījis automašīnu Audi A6 un bēdzis no policijas; uzbraucis uz ceļa apmales, kur pārsitis riepu, pēc kā iebraucis kādas mājas pagalmā un uzbraucis pagrabam; izlēcis no automašīnas un aizbēdzis; izdarītajam pārkāpumam pieteicējs piekritis, taču norādījis, ka alkoholu nebija lietojis. [5.4] Liecinieks D.T. norādījis, ka viņš vadījis automašīnu Audi A6 un ka viņam nav transportlīdzekļa vadītāja tiesības, tādēļ bēdzis no policijas. [5.5] Policijas darbiniekam kā valsts amatpersonai dotas pilnvaras konstatēt pārkāpumus, aizturēt personas, kas izdarījušas pārkāpumus, piemērot tām sodu.

Nav konstatēti fakti, ka policijas darbinieki būtu bijuši tieši vai netieši ieinteresēti apturēt pieteicēju un sastādīt viņam administratīvā pārkāpuma protokolu. Nav konstatēti arī citi apstākļi, kas ļautu apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti. [5.6] D.T. liecības atbildētāja ieskatā ir vērtējamas kritiski, tās sniegtas, lai palīdzētu pieteicējam izvairīties no administratīvās atbildības. Atbildētājs piešķīris ticamību pieteicēja sākotnēji sniegtajām liecībām.

[6] Pieteikumā (lietas 3.lapa) atkārtoti norādīts, ka protokolā minētos pārkāpumus izdarījis D.T., nevis pieteicējs. Pieteicējs norāda, ka neticis uzaicināts uz lietas izskatīšanu, sākotnējais lēmums nepamatoti pieņemts bez viņa klātbūtnes; neticis izpildīts uzklausīšanas pienākums; netika izskaidrotas procesuālās tiesības; neticis iepazīstināts ar lietas materiāliem. Pieņemot pārsūdzēto Lēmumu, nav nopratināti notikuma aculiecinieki: J.K., I.Ā., I.A. un D.T. Pārsūdzētajā Lēmumā pieļautas pārrakstīšanās kļūdas, norādot automašīnas v/n, kā arī sagrozīts R.S. sniegtais dienesta ziņojums, kurā nav norādīts, ka automašīnu Audi A6 vadījis tieši pieteicējs. Policijas darbinieki patvarīgi izņēmuši autovadītāja apliecību no viņa automašīnas un nav to atdevuši, tāpēc nav iespējams izpildīt prasību – 10 dienu laikā nodot policijā autovadītāja apliecību.

[7] 2008.gada 10.decembrī tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (lietas 51.-52.lapa), kurā ietverti tādi paši argumenti kā pārsūdzētajā Lēmumā (sk. šā sprieduma 5.punktu ar apakšpunktiem).

[8] Tiesas sēdē pieteicējs un pieteicēja pilnvarotā pārstāve uzturēja pieteikumu un tajā norādītos argumentus. Papildus paskaidroja, ka 2008.gada 6.augustā pieteicējs strādājis Daugavsalā ar traktoru, kad piezvanīja paziņa D.T., lai apskatītu pieteicēja automašīnu. Sarunājuši satikties pie veikala „Beta”, kad pieteicējs vedīs mājās darba kolēģus. Ap 16:00 pieteicējs piebraucis pie veikala „Beta”, kur viņu gaidījis D.T., aizbraukuši uz Mežrūpnieku ielas rajonu, kur dzēruši alkoholu. Pieteicējs alkoholu nelietojis.

Tad nolēmuši izmēģināt automašīnu, braukuši D.T. dzīvesvietas virzienā. Automašīnā bijuši 3 cilvēki: pieteicējs sēdējis aizmugurē, J.K. – blakus šoferim, bet automašīnu vadījis D.T. Krustojumā pie luksofora, izdzirdējuši policijas dienesta automašīnas skaņas signālu. D.T. pie sarkanās luksofora gaismas izbraucis krustojumu, nogriežoties pa kreisi, transporutlīdzeklis uztriecies uz apmales, kā rezultātā ticis pārsists ritenis; D.T. turpinājis braukt, iegriezies mazā pagalmā pa labi, kur sasitis automašīnas priekšējo daļu, izbraucis uz ielas; tad, neapstādinot automašīnu, D.T. pārlēcis uz aizmugurēja sēdekļa.

Pieteicējs mēģinājis noraut rokas bremzi, bet tad izlēcis ārā no mašīnas un aizskrējis prom. Pie aizturēšanas policists V.L. sitis pieteicēju ar steku un spārdījis ar kājām. Pieteicējs no notikuma vietas vēl aizskrējis aiz dārza un tur diennakti nogulējis bezsamaņā. Pieteicējs esot aizbēdzis tāpēc, ka pārkāpumus izdarījis D.T., kā arī tāpēc, ka iepriekš bijis gadījums, kad policisti pieteicēju piekāvuši. Policisti vienmēr sitot pieteicēju, tāpēc, baidoties no piekaušanas, pieteicējs atzinies, ka pie stūres bijis pats.

D.T. pieteicējs neesot varējis sameklēt. Sniedzot paskaidrojumus, pieteicējs neticis fiziski iespaidots, tomēr notiekošo pilnībā neesot varējis saprast. Kad saticis D.T., nolēmis izmainīt savus paskaidrojumus (lietas 216. – 218.lapa). No R.S. liecības un no viņa ziņojuma izriet, ka bijušas dažādas automašīnas, jo nesakrīt norādītais automašīnas numurs. Viss ir sacerēts un izdomāts, lai glābtu V.L. ādu. Policija nav piefiksējusi, kas izskrien no mašīnas, pēdējais no automašīnas izlēcis pieteicējs un viņam arī sāka skriet pakaļ.

J.K. palika sēdēt mašīnā tāpēc, ka viņš nevarēja paiet. Pirmo bēgošo ieraudzījuši pieteicēju, bet D.T. jau sen bija aizbēdzis un to neviens neredzēja. V.L. sasita pieteicēju līdz bezsamaņas stāvoklim un atstājis viņu tur guļošu, pēc tam pats nobijies un sācis šaut gaisā un tēlot upuri. Lietā ir pierādījumi tam, cik mežonīgi miesas bojājumi bijuši pieteicējam, ka viņš nevarēja nākošajā dienā ne domāt, ne normāli pārvietoties. To, ka pieteicējs nelietoja alkoholu, apstiprina nākošajā dienā veiktā pārbaude.

Skatoties cauri Zvejnieku ielai, neko nevar redzēt, kas notiek Mežrūpnieku ielā, jo tur ir koki, dažādi krūmi, mājas, saimniecības ēkas, dārzi, apstādījumi.

[9] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, uzturot pārsūdzētajā Lēmumā ietverto pamatojumu. Papildus paskaidroja, ka pieteicējs vairākkārt ticis atpazīts kā tā persona, kura vadīja automašīnu. Atbildētāja ieskatā ar lietas materiāliem pieteicēja vaina administratīvo pārkāpumu izdarīšanā ir pierādīta, nav šaubu par to, ka administratīvos pārkāpumus ir izdarījis tieši pieteicējs. R.S. daudzus gadus strādā policijā un D.T. pazīst kā recidīvistu - personu, kas vairakkārt ir izdarījusi noziedzīgus nodarījumus. R.S. apgalvo, ka D.T. automašīnā neatradās. R.S. sekoja automašīnai, līdz vietai, kur minēto automašīnu ievēroja ceļu policijas darbinieki un arī neizlaida to no sava redzesloka. Policijas darbinieki redzēja, kura persona vada transportlīdzekli. Policijas darbinieki nebija ieinteresēti izdomāt neesošus pārkāpumus un sodīt par tiem pieteicēju. R.S. bijis ieinteresēts, lai viņa iecirknī nenotiktu pārkāpumi un konflikti, tāpēc viņš paziņoja ceļu policijai par to, ka personas lieto alkoholu un gatavojas braukt alkohola reibumā. Policisti fizisku spēku pielieto tad, ja tas ir nepieciešams. Izskatāmajā gadījumā notikusi pretošanās, tāpēc ticis pielietots fizisks spēks. R.S. savā ziņojumā ir kļūdījies, norādot pieteicēja vadītās automašīnas numuru, taču paziņojot otrai ekipāžai par pieteicēja vadīto automašīnu, R.S. to nosauca pareizi, jo tajā brīdī skatījās uz to automašīnu (lietas

216. – 218.lapa). Sākotnēji pieteicējs savu vainu izdarītajos pārkāpumos atzina. Arī Jēkabpils rajona tiesā pieteicējs savu vainu atzina, tas ir fiksēts 2008.gada 8.augusta tiesas sēdes protokolā. Pieteicēja pārkāpums ir pieradīts ar J.K. liecībām, kurš atradās automašīnā. J.K. paskaidroja, ka automašīnu vadīja pieteicējs. Savukārt D.T. iesniegtā atzīšanās vērtējama kritiski. Pats D.T. ir norādījis, ka nepārvalda latviešu valodu, kurā sniegta atzīšanās. D.T. apliecinājis, ka atzīšanos viņš rakstījis krievu valodā, uz latviešu valodu to tulkojusi viņa civilsieva, bet paziņa vārdā „S.” to pārrakstījis ar datora palīdzību. Uz pieteicēja personību norāda pieļauto pārkāpumu skaits.

[10] Lieciniece I.Ā. tiesas sēdē liecināja, ka gājusi ar bērniem no bērnudārza. Krustojumā luksoforā degusi sarkanā gaisma, kad dzirdējusi skaņu signālu un policijas paziņojumu, lai automašīnas Audi vadītājs apstājas. Automašīna Audi uzbraukusi uz apmales un aizbraukusi tālāk, bet policijas mašīna braukusi tai pakaļ. Nav redzējusi, kas tālāk noticis. Avīzē bijis ielikts sludinājums, kur meklēja aculieciniekus par šo notikumu. Piezvanījusi uz norādīto telefona numuru, tas izrādījies pieteicēja telefons. Pieteicējs jautājis, vai viņa varēšot liecināt tiesā par to, kurš bija pie stūres, ka pie stūres bijis vīrietis, kurš kādreiz dzīvojis tajā pašā mikrorajonā kur viņa. Pieteicējs nebijis automašīnas Audi vadītājs, tas bijis cits vīrietis. Personīgi to vīrieti nepazīst, bet esot atpazinusi pēc sejas un tetovējuma uz rokas (lietas 217.lapa).

[11] Liecinieks R.S. tiesas sēdē liecināja, ka ir policijas darbinieks. 2008.gada augusta mēnesī, ārpus darba laika, braucot uz mājām pamanījis vairākus cilvēkus, vienu no tiem atpazinis kā M., kuram bijuši bieži konflikti ar sievu, rīkojis skandālus. Pieļauj, ka tai personai uzvārds tomēr nav „M.”, bet iepriekšējā sēdē (par administratīvā akta darbības apturēšanu) tā persona bija ieradusies un liecināja, atpazinis vizuāli. Radušās aizdomas, ka tiks vadīts transportlīdzeklis alkoholisko dzērienu iespaidā, tāpēc sazinājies ar policijas darbinieku A.C. un paziņojis par savām aizdomām. Dežūrdaļai paziņojis A.C., bet tikusi atsūtīta cita ekipāža. Pēc kāda laika garām pabraukusi pieteicēja automašīna, sekojis tai, A.C. aprakstījis mašīnu un nosaucis numuru. Braucot pa Auseklīša ielu, redzējis kā pieteicēja automašīnai uzsāk sekot Ceļu policijas mašīna. Pie luksoforiem policijas dienesta automašīnai tikušas ieslēgtas bākugunis. Redzējis, ka tieši pieteicējs vada automašīnu (lietas 217. – 218.lapa). [12] Liecinieks K.K. tiesas sēdē liecināja, ka ir policijas darbinieks. Pildot dienesta pienākumus, pa rāciju viņa ekipāžu informējuši par to, ka no otras ekipāžas mūk automašīna, ka ir nepieciešama palīdzība. Kad atbraukuši, tā automašīna jau bijusi tukša, jo šoferis bija aizbēdzis un viens no inspektoriem skrēja viņam pakaļ. Notikumu gaitu izstāstījuši otras ekipāžas inspektori. Automašīnā blakus šofera vietai sēdējis vīrietis ar brillēm, noskaidrojuši vīrieša personību. Gājis fotografēt notikuma vietu un veicis automašīnas apskati, konstatējis, ka automašīnai ir pārsista riepa un ir bojāta visa priekšējā labā puse. Var apliecināt, ka nākošajā dienā atnācis pieteicējs pats un sniedzis paskaidrojumus; pēc tam tikuši sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli par bēgšanu un par avāriju. Protokoli sastādīti tieši pamatojoties uz paša pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem, kuros viņš pats atzina, ka braucis automašīnai pie stūres. Pieteicējs paskaidrojis pa kādu maršrutu braucis, visu sīki detaļās izstāstījis. Ar protokolu saturu pieteicējs iepazinies un apliecinājis ar savu parakstu, ka protokolos viss norādīts pareizi. Pēc pieteicēja uzvedības nevarēja redzēt, ka viņam būtu kādas traumas, stāvoklis bijis adekvāts.

[13] Liecinieks A.C. tiesas sēdē liecināja, ka ir policijas darbinieks. Pildījis dienesta pienākumus, kad uz mobilo telefonu piezvanījis R.S. un teicis, ka vīrieši alkohola reibumā taisās braukt ar automašīnu. Atbildējis, ka uzreiz nevar piebraukt un pārbaudīt, tāpēc pa rāciju paziņojuši otrai ekipāžai. Paziņojumu dzirdējuši visi, kuriem bijušas ieslēgtas rācijas. Vēlāk otra ekipāža izsaukusi, jo bijuši vajadzīgi papildspēki, bija noticis negadījums un vadītājs aizbēdzis. Kad ieradušies negadījuma vietā, automašīnā vadītāja nebijis. Blakus vadītāja vietai sēdējis čigānu tautības vīrietis, kurš sniedzis paskaidrojumu par notikušo. Inspektors V.L. skrējis pakaļ automašīnas vadītājam. Vēlāk dežūrdaļa nosūtījusi vēl patruļdienestu vadītāja meklēšanai.

[14] Liecinieks J.L. tiesas sēdē liecināja, ka strādā Ceļu policijā un var paskaidrot lietas apstākļus. Pildījis dienesta pienākumus kopā ar V.L. No otras ekipāžas saņemta informācija par vadītāju, kurš brauc virzienā no Bebru dzīvojama mikrorajona uz lielveikalu Rimi ar Audi, pelēkā krāsā, valsts numuru vairs neatceras. Apstājušies stāvlaukumā pie lielveikala Rimi un gaidījuši kādas 10 vai 15 minūtes. Ieraudzījuši aprakstīto automašīnu un uzsākuši sekošanu, Audi no redzesloka neticis izlaists. Pie krustojuma automašīna apstājusies kolonnā, jo luksoforā degusi sarkanā gaisma. V.L. izkāpis no dienesta automašīnas un gājis klāt automašīnai Audi. Ieraugot, ka tuvojas policijas darbinieks, automašīna pēkšņi izbraukusi no kolonnas, pie sarkanās gaismas šķērsojusi krustojumu, uzbraukusi ceļa apmalei, kā rezultātā automašīnai pārsista riepa. Sekojuši ar dienesta automašīnu ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signālu, bet Audi neapstājies. Braucot, Audi aizķēris arī virszemes pagrabu, tad automašīnai jau viena riepa bijusi tukša un tā nevarējusi ātri pabraukt. Pēc tam Audi iebraucis arī malkas kaudzē, tad tas pabraucis vēl kādus 20 metrus un lēni ripojis, atvērušās autovadītāja durvis un vadītājs izlēcis ārā no mašīnas - tas bijis pieteicējs. Inspektors V.L. skrējis pakaļ vadītājam, bet pats steidzies pie ripojošās automašīnas, lai to apturētu. Kad attaisījis automašīnas durvis, ieraudzījis vīrieti ar brillēm, kurš sēdējis blakus autovadītāja vietai, vīrietis pirmais paspējis noraut rokas bremzi, lai apturētu automašīnu. Pēc tam sadzirdējis šāvienus un skrējis pie kolēģa, kurš skrējis pretī un rādījis, ka ir jāskrien apkārt, jo vadītājs aizbēdzis. Vadītāju tā arī nenotvēruši. Persona, kura sēdēja automašīnas priekšējā sēdeklī, blakus autovadītāja vietai, - čigānu tautības vīrietis ticis nogādāts uz dežūrdaļu, kur paņemti no viņa paskaidrojumi. Vīrietis izstāstījis kā viss noticis, kurš vadīja automašīnu. Nākošajā dienā atnācis arī pats pieteicējs uz Ceļu policiju un atzinies. Vīrieša un pieteicēja paskaidrojumi savstarpēji sakrituši. Motīvu daļa

[15] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un liecinieku liecības, kā arī izvērtējusi lietas materiālus, tiesa nonāca pie secinājuma, ka pieteikums nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.

[16] Tiesa konstatēja lietā šādus apstākļus: [16.1] 2006.gada 11.decembrī uzsākts kriminālprocess par policijas darbinieku pilnvaru pārsniegšanu (pieteicēja fizisku iespaidošanu), bet 2007.gada 7.septembrī pieņemts lēmums par minētā kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ (lietas 211.-213.lapa). [16.2] 2008.gada 6.augustā sastādīts Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols Nr.EZ022439 (lietas 107.lapa). [16.3] 2008.gada 6.augustā policijas darbinieki V.L. un J.L. snieguši dienesta ziņojumus (lietas 62., 63., 109., 110.lapa). [16.4] 2008.gada 6.augustā nopratināts liecinieks J.K., kurš liecinājis, ka Audi A6 vadīja pieteicējs (lietas 65., 111.lapa). [16.5] 2008.gada 6.augustā policijas darbinieks A.C. sniedzis dienesta ziņojumu (lietas 114.lapa). [16.6] 2008.gada 6.augustā pieņemts lēmums uzsākt kriminālprocesu par pieteicēja pretošanos valsts amatpersonai, kura pildīja tai uzliktos dienesta pienākumus (krimināllieta Nr.11210071008) (lietas 64.lapa). [16.7] 2008.gada 7.augustā pieteicējs sniedzis paskaidrojumu, ka pats vadījis Audi A6 (lietas 112.lapa). [16.8] 2008.gada 7.augustā pieteicējam sastādīti protokoli Nr.PA233504 (lietas 115.lapa) un Nr.233505 (lietas 58.lapa). [16.9] 2008.gada 8.augustā policijas darbinieks R.S. sniedzis dienesta ziņojumu (lietas 61., 108.lapa). [16.10] 2008.gada 4.septembrī pieņemts lēmums par policijas darbinieka V.L. atzīšanu par cietušo kriminālprocesā Nr.11210071008 (lietas 117.lapa), kā arī V.L. sniedzis savus paskaidrojumus (lietas 118.-120.lapa). [16.11] 2008.gada 4.septembrī sastādīts protokols par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, kurā policijas darbinieks V.L. atpazinis pieteicēju kā Audi A6 vadītāju (lietas 121.lapa). [16.12] 2008.gada 5.septembrī pieņemts sākotnējais lēmums, ar kuru par LAPK

149.16 panta piektajā daļā, 149.5 panta pirmajā daļā un 149.4 panta 14.daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu izdarīšanu pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības, piemērojot naudas sodu Ls 500 (pieci simti latu) apmērā un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 gadu (lietas 98., 116.lapa). [16.13] 2008.gada 6.septembrī D.T. iesniedzis atzīšanos rakstveidā, ka viņš vadījis Audi A6 protokolā norādītajā laikā un vietā (lietas 79.lapa). [16.14] 2008.gada 8.septembrī pieteicējs sniedzis paskaidrojumu, ka pārkāpuma brīdī Audi A6 vadījis D.T. (lietas 80., 81.lapa). [16.15] 2008.gada 12.septembrī Jēkabpils rajona tiesas tiesnesis nolēmis izbeigt tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā pēc LAPK 149.5 panta ceturtās daļas un nosūtījis lietas materiālus pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai Jēkabpils rajona policijas pārvaldei (lietas 91.lapa). [16.16] 2008.gada 12.septembrī pieteicējs kriminālprocesa ietvaros nopratināts kā aizdomās turamais (lietas 155.-157.lapa). [16.17] 2008.gada 18.septembrī A.I. sniedzis liecību kriminālprocesa ietvaros (lietas 138., 139.lapa). [16.18] 2008.gada 19.septembrī D.T. sniedzis liecības kriminālprocesa ietvaros (lietas 143.-146.lapa). [16.19] 2008.gada 30.septembrī pieteicējs sākotnējo lēmumu apstrīdējis (lietas 104.lapa). [16.20] 2008.gada 6.oktobrī policijas darbinieks J.L. sniedzis liecību kriminālprocesa ietvaros (lietas 123.-124.lapa). [16.21] 2008.gada 6.oktobrī sastādīts protokols par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, kurā policijas darbinieks J.L. atpazina pieteicēju kā Audi A6 vadītāju (lietas 125.lapa). [16.22] 2008.gada 8.oktobrī policijas darbinieks K.K. sniedzis liecību kriminālprocesa ietvaros (lietas 127.-128.lapa). [16.23] 2008.gada 8.oktobrī sastādīts protokols par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, kurā J.K.

D.T. neatpazina kā vīrieti, kas ar pieteicēju saticies pie veikala; D.T. pirmo reizi redzējis tiesā, kad izskatīts lūgums par pārsūdzētā Lēmuma darbības apturēšanu (lietas 136.-137.lapa). [16.24] 2008.gada 9.oktobrī J.K. sniedzis liecību kriminālprocesa ietvaros (lietas 134.-135.lapa). [16.25] 2008.gada 9.oktobrī D.T. sniedzis liecības kriminālprocesa ietvaros (lietas 147.-148., 149.lapa). [16.26] 2008.gada 10.oktobrī A.I. sniedzis liecību kriminālprocesa ietvaros (lietas 140.-141., 142.lapa). [16.27] 2008.gada 14.oktobrī Vera D.T. sniegusi liecību kriminālprocesa ietvaros (lietas 150.lapa). [16.28] 2008.gada 14.oktobrī F.G. sniedzis liecību kriminālprocesa ietvaros (lietas 129.-130.lapa). [16.29] 2008.gada 15.oktobrī R.S. sniedzis liecību kriminālprocesa ietvaros (lietas 151.-152.lapa). [16.30] 2008.gada 15.oktobrī sastādīts protokols par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, kurā R.S. pieteicēju atpazinis kā personu, kura vadīja Audi A6 (lietas 153.- 154.lapa). [16.31] 2008.gada 16.oktobrī pieņemts pārsūdzētais Lēmums (lietas 6.-7.lapa), ar kuru sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. [16.32] 2009.gada 17.decembrī Jēkabpils rajona tiesa nospriedusi atzīt pieteicēju par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma 270.panta pirmajā daļā (pretošanās varas pārstāvim) (lietas 184.-186.lapa).

[17] Lietā ir strīds par to, vai tieši pieteicējs ir izdarījis pārsūdzētajā Lēmumā norādītos administratīvos pārkāpumus. Nepastāv strīds par to, ka pārsūdzētajā Lēmumā norādītie administratīvie pārkāpumi tika pieļauti, taču pieteicējs norāda, ka tos izdarījusi cita persona – D.T.

[18] Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkts paredz, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Atbilstoši minēto noteikumu 10.punktam, ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. Ceļu satiksmes noteikumu 50.1.punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja ceļu satiksmes negadījumā transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs: nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu. Minēto noteikumu 50.4.punkts paredz, ka par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem. Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 56.4.punktam, sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību [..]. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 112.punkta prasībām, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā). No pārsūdzētā Lēmumā izriet, ka pieteicējs nav ievērojis citēto tiesību normu prasības un līdz ar to izdarījis LAPK 149.16 panta piektajā daļā, 149.5 panta pirmajā daļā un

149.4 panta 14.daļā paredzētus administratīvos pārkāpumus. LAPK (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā) 149.16panta piektajā daļā cita starp noteikts, ka par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas. Saskaņā ar LAPK 149.5 panta pirmajā daļā noteikto, par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls [..] transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no divdesmit līdz simt latiem. Atbilstoši LAPK 149.4 panta 14.daļai, par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

[19] LAPK 9.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar LAPK 272.pantā noteikto, institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

[20] LAPK 243.panta pirmā daļa noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Tā paša panta otrā daļa cita starp nosaka, ka šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Ievērojot minēto, par pierādījumiem šajā lietā var kalpot: Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols Nr.EZ022439 (lietas 106., 107.lapa), protokols Nr.PA233504 (lietas 115.lapa), protokols Nr.233505 (lietas 58.lapa), V.L. dienesta ziņojums un liecības (lietas 63., 88. – 89., 109., 118. - 120., 192. – 193.lapa), J.L. dienesta ziņojums un liecības (lietas 62., 87. – 88., 110., 123. - 124., 193. - 194., 257. – 258.lapa), liecinieka J.K. liecības (lietas 39. – 41., 65., 86. – 87., 111., 133. - 135., 195.lapa), A.C. dienesta ziņojums un liecības (lietas 114., 188., 257.lapa), pieteicēja paskaidrojumi (lietas 3., 36. – 37., 59., 69. – 70., 80. - 81., 104., 112., 155. - 157., 188. – 189., 216.lapa), izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (lietas 242.lapa), pieteicēja raksturojums (lietas 243.lapa), R.S. dienesta ziņojums un liecības (lietas 44. – 46., 61., 108., 151. - 152., 195., 217. - 218.lapa), protokoli par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām (lietas 121. – 122., 125. - 126., 131. – 132., 136. - 137., 153. - 154.lapa), eksperta atzinuma fotokopija (lietas 206. – 208.lapa), liecinieka S.O. sniegtā liecība kriminālprocesa ietvaros (lietas 194.lapa), D.T. atzīšanās rakstveidā un liecības (lietas 41.

– 42., 79., 89., 143. - 149., 187. – 188.lapa), A.I. liecības kriminālprocesa ietvaros (lietas 138.-142., 196.lapa), K.K. liecības (lietas 46. – 47., 127. - 128., 194. – 195.lapa), D.T. liecības kriminālprocesa ietvaros (lietas 150.lapa), F.G. liecības kriminālprocesa ietvaros (lietas 129. - 130., 196.lapa), liecinieces I.Ā. liecības (lietas 42. – 44., 197.- 198., 217.lapa), liecinieka J.B. liecība kriminālprocesa ietvaros (lietas 197.lapa), izdruka no iestādes informācijas sistēmas par pieteicējam sastādīto protokolu skaitu (lietas 60., 203. – 204., 244. – 245.lapa). Atbilstoši LAPK 244.pantā noteiktajam, institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[21] Tiesa secina, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīta pieteicēja vaina pārsūdzētajā Lēmumā norādīto administratīvo pārkāpumu izdarīšanā. Šāds tiesas secinājums ir balstīts uz tālāk norādītajiem apsvērumiem. [21.1] No Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola Nr.EZ022439 (lietas 106., 107.lapa), protokola Nr.PA233504 (lietas 115.lapa) un protokola Nr.233505 (lietas 58.lapa) izriet, ka 2008.gada 6.augustā ap plkst. 17:10 pieteicējs vadīja automašīnu Audi A6 Jēkabpilī pa Kļavu ielu, pa Vienības ielu virzienā uz Brīvības ielu, veicot kreiso pagriezienu no Vienības ielas uz Brīvības ielu, uzbrauca ietvei;

šķērsoja krustojumu pie luksofora aizliedzošā signāla, Brīvības ielas 103 mājas pagalmā uzbrauca šķērslim (saimniecības būvei), pēc kā pieteicējs atstāja notikuma vietu. Abu protokolu ailēs, kas paredzētas paskaidrojumu sniegšanai, pieteicējs pašrocīgi ierakstījis: „piekrītu” (lietas 58., 115.lapa), kā arī ar savu parakstu ir apstiprinājis to, ka viņam tikušas izskaidrotas procesuālās tiesības. Protokolos norādītos apstākļus apstiprina paša pieteicēja sākotnēji sniegtie paskaidrojumi, kuros viņš norāda, ka 2008.gada 6.augustā ap plkst.17:00 vadījis Automašīnu Audi A6, kā arī sīki apraksta, kādā veidā ir izdarījis pārsūdzētajā Lēmumā norādītos pārkāpumus.

Pieteicējs savos sākotnēji sniegtajos paskaidrojumos ir norādījis, kuras personas atradās viņa vadītajā automašīnā (A.I. un J.K.), un nav pat pieminējis, ka automašīnā būtu atradies arī D.T. (lietas 59.lapa). 2008.gada 8.augusta tiesas sēdē arī pieteicējs tiesai ir paskaidrojis, ka automašīnu Audi A6 2008.gada 6.augustā ap plkst.17:00 vadījis pats (lietas 69. – 70.lapa). [21.2] Lietā ir liecinieka J.K. sākotnēji sniegtie paskaidrojumi un liecības. 2008.gada 6.augustā J.K. paskaidrojis, ka tajā pašā dienā kopā ar savu darba kolēģi – pieteicēju, lietojuši alkoholu, izdzēruši vienu pudeli degvīna (0,5 l) un pieteicējs braucis ar savu automašīnu (lietas 65.lapa).

Tiesa atzīst, ka paša pieteicēja sākotnēji sniegtie paskaidrojumi sakrīt ar J.K. sākotnēji sniegtajiem paskaidrojumiem, kā arī sakrīt ar protokolos nostiprinātajām ziņām. Ne pats pieteicējs, ne arī J.K. savos sākotnēji sniegtajos paskaidrojumos nav pieminējuši D.T. 2008.gada 8.augusta tiesas sēdē sniedzot savus paskaidrojumus, pieteicējs arī nav pieminējis, ka automašīnā būtu atradies D.T. (lietas 69. – 70.lapa). Tiesa uzskata, ka augstāka ticamības pakāpe ir piešķirama personu sākotnēji sniegtajiem paskaidrojumiem, kad nav bijis iespējas tos iepriekš saskaņot.

Savukārt vēlāk izvirzītajām versijām izskatāmajā gadījumā nav pamata piešķirt ticamību tādēļ, ka tās pat daļēji neapstiprinās ar personu sākotnēji sniegtajiem paskaidrojumiem. [21.3] Policijas darbinieks V.L. savā dienesta ziņojumā (lietas 63.lapa) ir norādījis, ka ar dienesta automašīnu sekojuši automašīnai Audi A6. V.L. dienesta ziņojumā norādīti tādi paši apstākļi kā protokolos (lietas 58., 106., 107. un 115.lapa), pārkāpējs izrādījies pieteicējs. V.L. liecībās (lietas 88. – 89., 118. - 120., 192.

– 193.lapa) un dienesta ziņojumā (lietas 63.lapa) norādītie apstākļi savstarpēji sakrīt, būtiskas pretrunas nav konstatējamas. No V.L. liecībām izriet, ka J.K. ir tā persona, kas automašīnā sēdēja blakus vadītājam; automašīnai Audi A6 sekojuši ar dienesta automašīnu, un Audi A6 visu laiku bijusi policijas darbinieku redzeslokā. V.L. liecības tiesa atzīst par konsekventām. [21.4] Policijas darbinieks J.L. savā dienesta ziņojumā (lietas 62.lapa) ir norādījis, ka 2008.gada 6.augustā pildījis dienesta pienākumus, strādājis kopā ar V.L.; ap plkst. 16:45 saņēmuši informāciju par to, ka no „Bebru” dzīvojamā rajona brauks automašīna Audi A6, kuras vadītājs ir alkoholisko dzērienu iespaidā; apstājušies pie lielveikala „Rimi” stāvlaukumā un gaidījuši; ap plkst. 17:10 ievērojuši Audi A6 un sekojuši tai; kad mēģinājuši apturēt automašīnu Audi A6, vadītājs nav pakļāvies; veicis kreiso pagriezienu no Vienības ielas uz Brīvības ielu, uzbraucis ietvei, šķērsojis krustojumu pie luksofora aizliedzošā signāla, Brīvības ielas 103 mājas pagalmā uzbraucis šķērslim, bet pēc tam Audi A6 vadītājs atstāja notikuma vietu.

Liecinieks J.L. tiesas sēdē liecināja, ka pildījis dienesta pienākumus kopā ar V.L. No otras ekipāžas saņemta informācija par vadītāju, kurš brauc virzienā no Bebru dzīvojama mikrorajona uz lielveikalu Rimi ar Audi, pelēkā krāsā, valsts numuru vairs neatceras. Apstājušies stāvlaukumā pie lielveikala Rimi un gaidījuši kādas 10 vai 15 minūtes. Ieraudzījuši aprakstīto automašīnu un uzsākuši sekošanu, Audi no redzesloka neticis izlaists. Pie krustojuma automašīna apstājusies kolonnā, jo luksoforā degusi sarkanā gaisma.

V.L. izkāpis no dienesta automašīnas un gājis klāt automašīnai Audi. Ieraugot, ka tuvojas policijas darbinieks, automašīna pēkšņi izbraukusi no kolonnas, pie sarkanās gaismas šķērsojusi krustojumu, uzbraukusi ceļa apmalei, kā rezultātā automašīnai pārsista riepa. Sekojuši ar dienesta automašīnu ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signālu, bet Audi neapstājies. Braucot, Audi aizķēris arī virszemes pagrabu, tad automašīnai jau viena riepa bijusi tukša un tā nevarējusi ātri pabraukt. Pēc tam Audi iebraucis arī malkas kaudzē, tad tas pabraucis vēl kādus 20 metrus un lēni ripojis, atvērušās autovadītāja durvis un vadītājs izlēcis ārā no mašīnas - tas bijis pieteicējs.

Inspektors V.L. skrējis pakaļ vadītājam, bet pats steidzies pie ripojošās automašīnas, lai to apturētu. Kad attaisījis automašīnas durvis, ieraudzījis vīrieti ar brillēm, kurš sēdējis blakus autovadītāja vietai, vīrietis pirmais paspējis noraut rokas bremzi, lai apturētu automašīnu. Pēc tam sadzirdējis šāvienus un skrējis pie kolēģa, kurš skrējis pretī un rādījis, ka ir jāskrien apkārt, jo vadītājs aizbēdzis. Vadītāju tā arī nenotvēruši. Persona, kura sēdēja automašīnas priekšējā sēdeklī, blakus autovadītāja vietai, - čigānu tautības vīrietis ticis nogādāts uz dežūrdaļu, kur no viņa pieņemts paskaidrojums, vīrietis izstāstījis kā viss noticis, kurš vadīja automašīnu.

Nākošajā dienā atnācis arī pats pieteicējs uz Ceļu policiju un atzinies. Vīrieša un pieteicēja paskaidrojumi savstarpēji sakrituši (sk. šā sprieduma 14.punktu). J.L. un V.L. dienesta ziņojumos norādītie apstākļi savstarpēji sakrīt, pretrunas nav konstatējamas. Tiesa atzīst, ka arī no J.L. liecībām (lietas 87. – 88., 110., 123. - 124., 193. - 194., 257. – 258.lapa) izriet tādi paši apstākļi kādi norādīti protokolos (lietas 58., 106., 107. un 115.lapa). No J.L. liecībām arī izriet, ka J.K. ir tā persona, kas automašīnā sēdēja blakus vadītājam; automašīnai Audi A6 sekojuši ar dienesta automašīnu, un Audi A6 visu laiku bijusi policijas darbinieku redzeslokā.

Tiesa secina, ka J.L. ir konsekvents savos paskaidrojumos. [21.5] Policijas darbinieks A.C. liecināja (lietas 188., 257.lapa), ka 2008.gada 6.augustā viņam uz mobilo telefonu piezvanījis policijas darbinieks R.S. un paziņojis, ka no „Bebru” dzīvojamā rajona brauks automašīna Audi A6, kuras vadītājs ir alkoholisko dzērienu iespaidā. R.S. un teicis, ka vīrieši alkohola reibumā taisās braukt ar automašīnu. Liecinieks atbildējis, ka uzreiz nevar piebraukt un pārbaudīt, tāpēc pa rāciju paziņojuši otrai ekipāžai. Paziņojumu dzirdējuši visi, kuriem bijušas ieslēgtas rācijas.

Vēlāk otra ekipāža izsaukusi viņus uz notikuma vietu, jo vajadzīgi papildspēki, noticis negadījums un vadītājs aizbēdzis. Kad ieradušies negadījuma vietā, automašīnā vadītāja nebija. Blakus vadītāja vietai sēdējis čigānu tautības vīrietis, kurš sniedzis paskaidrojumu par notikušo. Inspektors V.L. skrējis pakaļ automašīnas vadītājam. Vēlāk dežūrdaļa nosūtījusi vēl patruļdienestu vadītāja meklēšanai (sk. šā sprieduma 13.punktu). Tādējādi policijas darbinieku dienesta ziņojumos norādītie apstākļi savstarpēji sakrīt, kā arī nav konstatējamas pretrunas ar protokolos (lietas 58., 106., 107. un 115.lapa) norādīto. [21.6] Lietā ir policijas darbinieka R.S. dienesta ziņojums un liecības (lietas 44.

– 46., 61., 108., 151. - 152., 195., 217. - 218.lapa), no kurām izriet, ka automašīnu Audi A6 vadījis tieši pieteicējs, savukārt D.T. automašīnā neesot redzējis. Liecinieks R.S. tiesas sēdē liecināja, ka 2008.gada augusta mēnesī, ārpus darba laika, braucot uz mājām pamanījis vairākus cilvēkus un vienu no tiem atpazinis kā personu, kuram bijuši bieži konflikti ar sievu, rīkojis skandālus. Radušās aizdomas, ka tiks vadīts transportlīdzeklis alkoholisko dzērienu iespaidā, tāpēc sazinājies ar policijas darbinieku A.C. un paziņojis par savām aizdomām.

Dežūrdaļai paziņojis A.C., bet tikusi atsūtīta cita ekipāža. Pēc kāda laika garām pabraukusi pieteicēja automašīna, sekojis tai un A.C. aprakstījis mašīnu un nosaucis numuru. Braucot pa Auseklīša ielu, redzējis kā pieteicēja automašīnai uzsāk sekot Ceļu policijas mašīna. Pie luksoforiem policijas dienesta automašīnai tikušas ieslēgtas bākugunis. Redzējis, ka tieši pieteicējs vada automašīnu (lietas 217. – 218.lapa). [21.7] Lietā ir policijas darbinieka K.K. liecības (lietas 46. – 47., 127. - 128., 194.

– 195.lapa), no kurām izriet, ka pieteicējs ieradies policijā pats un atzinies pārkāpumu izdarīšanā. Pieteicējs paskaidrojis, ka automašīnu Audi A6 vadījis viņš pats. Liecinieks K.K. tiesas sēdē liecināja, ka pa rāciju viņa ekipāžu informējuši par to, ka no otras ekipāžas mūk automašīna, ka ir nepieciešama palīdzība. Kad atbraukuši, tā automašīna jau bijusi tukša, jo šoferis bija aizbēdzis un viens no inspektoriem skrēja viņam pakaļ. Notikumu gaitu izstāstījuši otras ekipāžas inspektori. Automašīnā blakus šofera vietai sēdējis vīrietis ar brillēm, noskaidrojuši vīrieša personību.

Liecinieks gājis fotografēt notikuma vietu un veicis automašīnas apskati, konstatējis, ka automašīnai ir pārsista riepa un ir bojāta visa priekšējā labā puse. Var apliecināt, ka uz policiju atnācis pieteicējs pats un sniedzis paskaidrojumus; pēc pieteicēja paskaidrojumiem tikuši sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli par bēgšanu un par avāriju. Pieteicējs atzina, ka pats braucis automašīnai pie stūres, paskaidrojis pa kādu maršrutu braucis, visu sīki detaļās izstāstījis. Ar protokolu saturu pieteicējs iepazinies un apliecinājis ar savu parakstu, ka protokolos viss norādīts pareizi.

Pēc pieteicēja uzvedības nevarēja redzēt, ka viņam būtu kādas traumas, pieteicēja stāvoklis bijis adekvāts (sk. šā sprieduma 12.punktu). [21.8] Tiesa atzīst, ka policijas darbinieku: V.L., J.L., A.C., R.S. un K.K. sniegtajās liecībās būtiskas pretrunas nav konstatējamas, policijas darbinieku sniegtie paskaidrojumi ir konsekventi, tostarp arī par to, ka pārkāpējs bija tieši pieteicējs. Visu minēto policijas darbinieku norādītais notikumu izklāsts sakrīt ar protokolos nostiprinātajām ziņām (sk. šā sprieduma 1. un 2.punktu).

Izvērtējot iepriekš minētos pierādījumus to savstarpējā kopsakarībā, tiesa secina, ka R.S. dienesta ziņojumā (lietas 61.lapa) automašīnas Audi A6 valsts reģistrācijas numurs ticis norādīts nepareizi pārrakstīšanās kļūdas dēļ. Tiesa arī uzskata, ka visi minētie policijas darbinieki nevarēja būt ieinteresēti nepamatoti vainot pieteicēju pārkāpumu izdarīšanā. [21.9] Lietā ir protokoli par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām (lietas 121. – 122., 125. - 126., 131. – 132., 136. - 137., 153. - 154.lapa), no kuriem nepārprotami izriet, ka tieši pieteicējs ir tā persona, kura 2008.gada 6.augustā vadīja automašīnu Audi A6. [21.10] Tiesa izvērtēja arī pieteicēja vēlāk sniegtos paskaidrojumus (lietas 3., 36.

– 37., 80. - 81., 104., 112., 155. - 157., 188. – 189., 216.lapa) un atzīst, ka tie neapstiprinās ne ar vienu lietā esošu objektīvi pārbaudāmu pierādījumu. Nevienā no sākotnēji sastādītajiem procesuālajiem dokumentiem un paša pieteicēja sākotnēji sniegtajiem paskaidrojumiem nav pieminēts D.T. kā persona, kura 2008.gada 6.augustā būtu vadījusi Audi A6, vai vismaz atradusies Audi A6 kā pasažieris. Minēto apsvērumu dēļ, tiesa kritiski vērtē D.T. iesniegto atzīšanos rakstveidā un liecības (lietas 41. – 42., 79., 89., 143. - 149., 187.

– 188.lapa), tāpēc tiesa tām nepiešķir ticamību. [21.11] Lietā ir liecinieces I.Ā. liecības (lietas 42. – 44., 197.- 198., 217.lapa), no kurām izriet, ka automašīnu Audi A6 vadīja D.T. Lieciniece I.Ā. tiesas sēdē liecināja, ka gājusi ar bērniem no bērnudārza. Krustojumā luksoforā degusi sarkanā gaisma, kad dzirdējusi skaņu signālu un policijas paziņojumu, lai automašīnas Audi A6 vadītājs apstājas. Automašīna Audi A6 uzbraukusi uz apmales un aizbraukusi tālāk, bet policijas mašīna braukusi tai pakaļ. Nav redzējusi, kas tālāk noticis.

Avīzē bijis ielikts sludinājums, kur meklēja aculieciniekus par šo notikumu. Piezvanījusi uz norādīto telefona numuru, tas izrādījies pieteicēja telefons. Pieteicējs jautājis, vai viņa varēšot liecināt tiesā par to, kurš bija pie stūres, ka pie stūres bijis vīrietis, kurš kādreiz dzīvojis tajā pašā mikrorajonā kur viņa. Pieteicējs nebijis automašīnas Audi A6 vadītājs, tas bijis cits vīrietis. Personīgi to vīrieti nepazīst, bet esot atpazinusi pēc sejas un tetovējuma uz rokas (lietas 217.lapa). Tiesa nepiešķir ticamību liecinieces I.Ā. sniegtajām liecībām, jo tās neapstiprinās ne ar vienu lietā esošu objektīvi pārbaudāmu pierādījumu.

Nevienā no sākotnēji sastādītajiem procesuālajiem dokumentiem un paša pieteicēja sākotnēji sniegtajiem paskaidrojumiem nav pieminēts D.T. kā persona, kura 2008.gada 6.augustā būtu vadījusi Audi A6, vai vismaz atradusies Audi A6 kā pasažieris. Turklāt, lietā ir policijas darbinieka S.O. sniegtā liecība kriminālprocesa ietvaros (lietas 194.lapa), no kuras izriet, ka par konkrēta satura liecību sniegšanu tiesā viņam piedāvāta atlīdzība. Ņemot vērā minēto, tiesa nevar izslēgt iespēju, ka liecinieces I.Ā. sniegtās liecības bijušas iepriekš saskaņotas ar pieteicēju un pieteicēja pārstāvi. [21.12] Pieteicēja pārstāves iesniegtais izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (lietas 242.lapa) un eksperta atzinuma fotokopija (lietas 206.

– 208.lapa) tiesas ieskatā nepierāda faktu, ka pieteicējs nav izdarījis pārsūdzētajā Lēmumā norādītos administratīvos pārkāpumus. [21.13] Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka pieteicēja vaina pārsūdzētajā Lēmumā minēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanā ir pierādīta ar šādiem lietā esošiem pierādījumiem:

- Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr.EZ022439 (lietas 106., 107.lapa), protokolu Nr.PA233504 (lietas 115.lapa) un protokolu Nr.233505 (lietas 58.lapa);

- paša pieteicēja sākotnēji sniegto paskaidrojumu (lietas 59.lapa);

- 2008.gada 8.augusta tiesas sēdē pieteicēja sniegto paskaidrojumu tiesai (lietas

69. – 70.lapa);

- liecinieka J.K. sākotnēji sniegto paskaidrojumu (lietas 65.lapa);

- policijas darbinieka V.L. dienesta ziņojumu (lietas 63.lapa) un liecībām (lietas

88. – 89., 118. - 120., 192. – 193.lapa);

- policijas darbinieka J.L. dienesta ziņojumu (lietas 62.lapa) un liecībām (lietas

87. – 88., 110., 123. - 124., 193. - 194., 257. – 258..lapa);

- policijas darbinieka A.C. liecībām (lietas 188., 257.lapa);

- policijas darbinieka R.S. dienesta ziņojumu un liecībām (lietas 44. – 46., 61., 108., 151. - 152., 195., 217. - 218.lapa);

- policijas darbinieka K.K. liecībām (lietas 46. – 47., 127. - 128., 194. – 195.lapa);

- protokoliem par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām (lietas 121. – 122.,

125. - 126., 131. – 132., 136. - 137., 153. - 154.lapa).

[22] Saskaņā ar LAPK 35.panta otro daļu, gadījumā, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem. Izskatāmajā gadījumā pieteicējs ir izdarījis LAPK 149.16 panta piektajā daļā, 149.5 panta pirmajā daļā un 149.4 panta 14.daļā paredzētus administratīvos pārkāpumus.

Atbilstoši LAPK 35.panta otrajā daļā noteiktajam, pieteicējam ir piemērots administratīvais sods LAPK 149.16panta piektajā daļā paredzētās sankcijas ietvaros. Tiesa atzīst, ka nav iemesla mainīt iestādes noteikto soda apmēru (naudas sods Ls 500, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 gadu). Tiesas ieskatā sods ir piemērots pamatoti un ir atzīstams par samērīgu ar pieteicēja pieļautajiem pārkāpumiem. Tiesa ņem vērā arī to, ka pieteicējs jau iepriekš bija pieļāvis administratīvos pārkāpumus (lietas 60.lapa).

Pārkāpumu izdarīšanas laikā ir pastāvējis ievērojams potenciālais apdraudējums gan pašam pieteicējam, gan citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā pieteicējs radīja bīstamu situāciju uz ceļa, kā arī ignorēja pārējo ceļu satiksmes dalībnieku intereses (ceļu satiksmes dalībniekiem ir tiesības paļauties uz to, ka arī citas personas izpildīs Ceļu satiksmes noteikumu prasības). Tiesa uzskata, ka atbildētājs ir objektīvi un pareizi novērtējis lietā esošos pierādījumus. Tiesa nekonstatē būtiskus materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus atbildētāja rīcībā, kas varēja novest pie cita lietas iznākuma vai ietekmēt izdotā administratīvā akta saturu.

No protokola (lietas 58.lapa) nepārprotami izriet, ka pieteicējs ir bijis informēts par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku, ko pats pieteicējs ir apstiprinājis ar savu parakstu. Tiesai netika iesniegti pierādījumi tam, ka pieteicējs būtu lūdzis atlikt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu iestādē. Līdz ar to nepamatots ir pieteicēja iebildums, ka iestāde nebija tiesīga izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez pieteicēja klātbūtnes. Saskaņā ar LAPK 260.panta trešajā daļā noteikto, lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.

Lietā nav neviena objektīvi pārbaudāma pierādījuma tam, ka pieteicējam būtu bijusi liegta iespēja īstenot LAPK 260.pantā nostiprinātās procesuālās tiesības. Balstoties uz visiem iepriekš norādītajiem apsvērumiem, tiesa nonāca pie secinājuma, ka nav leģitīma pamata pārsūdzētā Lēmuma atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

1. Atstāt negrozītu Valsts policijas Jēkabpils rajona policijas pārvaldes 2008.gada 16.oktobra lēmumu Nr.021/PA233504.

2. Noraidīt Z.Š., personas kods /personas kods/, pieteikumu par Valsts policijas Jēkabpils rajona policijas pārvaldes 2008.gada 16.oktobra lēmuma Nr.021/PA233504 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2010.gada 16.augustā.

Tiesnese (paraksts) R.Paegle

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _________________ R.Paegle Jelgavā, 2010.gada 16.augustā.