Court imposes administrative detention for repeated violation of curfew restrictions under Latvian Administrative Offences Code.

Lieta Nr.126036218

Lietvedības Nr.1-0362-18/2

ECLI:LV:REZT:2018:0920.126036218.1.S

SPRIEDUM S

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2018.gada 20.septembrī

Rēzeknes tiesa,

tiesnesis I.Dzindzuks,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukts pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 23.jūlijā plkst. 23.11, pārbaudes laikā /pers. A/ neatvēra dzīvokļa durvis savā norādītajā dzīvesvietā /adrese/, ar ko pārkāpa ar

Daugavpils tiesas 2016.gada 15.aprīļa lēmumu noteikto papildsodu – policijas kontrole, kuras laikā viņam ir noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt

dzīvesvietu laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 6.00.

Tādā veidā /pers. A/ pārkāpa Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punktu.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā (turpmāk – LAPK) paredzēto administratīvo pārkāpumu.

[1.1] Par minētā pārkāpuma izdarīšanu 2018.gada 6.augustā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 704959.

Motīvu daļa

[2] Tiesas sēdē pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina pilnīgi un paskaidroja,

ka mājās neatradās, jo pavadīja draudzeni. /pers. A/ paskaidroja, ka uz tiesas sēdē nav nepieciešams aicināt lieciniekus, jo lietā esošos pierādījumus viņš

neapstrīd.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzekne iecirkņa priekšniekam (turpmāk tekstā – iestāde) savlaicīgi tika paziņots par tiesas sēdes laiku un

vietu. Iestādes pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Tiesa uzskata, ka pamatojoties uz LAPK 271.panta ceturto daļu lietu iespējams izskatīt bez iestādes

pārstāvja klātbūtnes. Turklāt saskaņā ar LAPK 289. 2panta noteikumiem iestādei ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, nevis pienākums un tas nav

vērtējams kā absolūts pamats lietas izskatīšanas atlikšanai.

[3] Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā, t.i., policijas kontroles noteikumu pārkāpšanā 2018.gada 23.jūlijā, pilnīgi apstiprinās ar šādiem pierādījumiem:

ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 704959 (lietas 3.lapa);

ar Daugavpils tiesas 2016.gada 15.aprīļa lēmumu, ar kuru /pers. A/ noteikts galīgais sods – brīvības atņemšana uz 3 gadiem 1 mēnesi, ar

policijas kontroli uz 1 gadu (lietas 9.-11.lapa);

ar Daugavgrīvas cietuma izziņu, ka /pers. A/ 2017.gada 11.augustā atbrīvots pēc soda izciešanas (lietas 6.lapa).

ar 2017.gada 18.septembra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, ar kuru /pers. A/ ir piemēroti vairāki ierobežojumi, tostarp

aizliegums atstāt dzīvesvietu laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 6.00. Ar šo lēmumu /pers. A/ iepazinās 2017.gada 18.septembrī, apstiprinot to ar savu

parakstu (lietas 5.lapa);

ar pārbaudes aktu, kurā norādīts, ka 2018.gada 23.jūlijā plkst. 23.11, pārbaudes laikā /pers. A/ neatvēra dzīvokļa durvis savā dzīvesvietā

/adrese/. (lietas 12.lapa);

ar /pers. A/ 2018.gada 6.augusta paskaidrojumu, kurā viņš norādīja, ka pārbaudes laikā neatradās mājās, jo tieši tajā brīdī gāja pavadīt meiteni

līdz vilcienu stacijai, kas atrodas 500 metru attālumā no viņa mājas. Savā dzīvesvietā neatradās no plkst. 23.00 līdz 23.30. Vainu atzīst pilnībā (lietas

4.lapa).

[4] Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu (turpmāk – LSIK Pārejas noteikumi) 24.punkta 1a. un 2.apakšpunkts nosaka, ka

papildsodu – policijas kontrole – turpina izciest personas, kurām tas piespriests, un tām var piemērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts

laikā. Lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var viņu apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā.

Tiesai nav šaubu, ka /pers. A/ zināja viņam noteiktos ierobežojumus, ko viņš apstiprināja ar savu parakstu lēmumā par policijas kontroles

ierobežojumu piemērošanu. Tāpat viņš bija iepazinies ar papildsoda noteikumiem un atbildību par to neievērošanu. Līdz ar to /pers. A/ neatrašanās

savā dzīvesvietā 2018.gada 23.jūlijā plkst. 23.11 atzīstama par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.

Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ darbībās ir konstatējamas visas LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma sastāva pazīmes un viņu jāsauc pie administratīvās atbildības, uzliekot administratīvo sodu.

[5] Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu tiesa, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[5.1] No izdrukas no IeM Informācijas centra tiesa secina, ka /pers. A/ agrāk vairākkārt administratīvi sodīts, 2018.gadā trīs reizes tika sodīts

par LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, attiecīgi ar naudas sodu 25, 35 un 45 EUR apmērā (lietas 17.lapa).

/pers. A/ vairākkārt krimināli sodīts, pēdējo reizi ar Daugavpils tiesas 2017.gada 14.jūnija spriedumu (lietas 18.-24.lapa).

Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka viņš ir šķīries, apgādībā ir viens nepilngadīgs bērns, strādā gadījuma darbos, viņa ienākumi ir apmēram 200 EUR

mēnesī.

[5.2] Saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka viņš savu vainu

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina un vaļsirdīgi nožēloja izdarīto.

Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošo apstākli tiesa atzīst to, ka gada laikā viņš atkārtoti izdarīja līdzīgu

pārkāpumu, par kuru jau administratīvi sodīts.

[6] Ņemot vērā iepriekš minēto, izvērtējot apsūdzētā personību (agrāk krimināli un administratīvi sodīts), izdarītā pārkāpuma raksturu (izdarīja

administratīvo pārkāpumu, kas apdraud jurisdikcijas intereses tiesas spriedumu izpildes jomā un apdraud noteikto pārvaldes kārtību), pastāv atbildību

mīkstinošs un pastiprinošs apstāklis, tiesa uzskata, ka par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu /pers. A/ piemērojams LAPK 177.panta sankcijā paredzētais

sods – administratīvais arests. Tiesa uzskata, ka vieglākā soda veida piemērošana nevarēs sasniegt soda mērķi un atturēt /pers. A/ no pārkāpumu izdarīšanas

papildsoda izciešanas laikā. Administratīvais arests /pers. A/ piemērojams tuvāk vidējam LAPK 177.panta sankcijā paredzētajam termiņam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 177.pantu, 289.6panta septīto daļu un 289.16 pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar

administratīvo arestu uz 3 (trīs) dienām.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības

dienas.

Tiesnesis I.Dzindzuks