Court recognizes forced lease rights and orders tenants to pay land rent and taxes for privatized housing.

Lietas Nr. C31239816

Lietas arhīva Nr. C-0259-17/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 6.februārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese: A.Freimane

ar sekretāri: L.Baikovu

piedaloties zvērinātam advokātam N.Šlitkem

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS /Nosaukums/ prasību pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/

un /pers. I/ par zemes nomas tiesisko attiecību atzīšanu un zemes nomas maksas parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

AS /Nosaukums/ (pirms nosaukuma maiņas MAS /Nosaukums1/ir cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers.

E/, /pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ un /pers. I/ (turpmāk tekstā saukti arī atbildētāji) par zemes nomas tiesisko attiecību atzīšanu un zemes nomas maksas

parāda piedziņu.

Prasība ir pamatota ar likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta otro prim daļu, likuma “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 50., 54.pantu, Dzīvokļu īpašuma likuma 13.pantu, Civillikuma 1838.pantu.

Prasībā norādīts, ka AS /Nosaukums/(turpmāk tekstā arī prasītājs) līdz 2015.gada 31.martam bija zemes gabala /adrese/ domājamās daļas

īpašnieks. Nekustamā īpašuma kopīpašnieku starpā ir noteikta dalīta lietošanas kārtība, un prasītāja valdījumā esošā zemes īpašuma daļa tika lietota

dzīvojamās ēkas /adrese/ uzturēšanai un apsaimniekošanai. Sagatavojot ēku privatizācijai, Jelgavas pilsētas pašvaldība ir iesniegusi Valsts zemes dienestā

apstiprināšanai un uzturēšanai nepieciešamo zemes gabalu robežu plānus, apstiprinot ēkas /adrese/ nepieciešamo zemes gabala platību 4620 kv.m.

Prasītājs ceļ prasību pret dzīvojamās mājas /adrese/ īpašniekiem, un saskaņā ar tiesai pieteiktiem prasījumiem prasītājs lūdz:

1. atzīt, ka nomas priekšmets ir zemes nekustamā īpašuma ar adresi /adrese/ 4620 kv.m., kas nepieciešami ēkas /adrese/ uzturēšanai;

2. atzīt, ka nomas maksa laikā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim bija 5%, bet laikā no 2009.gada 1.novembra līdz

2015.gada 31.decembrim 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā;

3. proporcionāli īpašnieku īpašumā piederošo dzīvokļu īpašumiem un nomā nodotai zemes platībai prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājiem nomas

maksas parādu, nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju un pievienotās vērtības nodokli.

Prasītājs norāda, ka starp prasītāju un dzīvojamās mājas kopīpašniekiem zemes nomas līgums nav ticis noslēgts, kas nozīmē, ka starp pusēm

pastāvošās zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības regulēja un regulē likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, likums

“Par pievienotās vērtības nodokli”. Rakstveida līguma noslēgšana pušu starpā nav nepieciešama, jo piespiedu nomas tiesiskās attiecības pastāv

bez pušu gribas izteikuma un parakstītiem līgumiem. Tā kā pušu starpā nav panākta vienošanās ne par nomājamās platības maiņu, ne zemes nomas

maksu, kas būtu atšķirīga no likumā noteiktās, prasītājs lūdz prasību apmierināt, piedzenot no atbildētājiem nomas maksu par laika periodu līdz

2009.gada 31.oktobrim 5% apmērā, no 2009.gada 1.novembra 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā, kā arī nekustamā īpašuma

nodokļa kompensāciju un pievienotās vērtības nodokli.

/pers. I/ un /pers. D/ rakstveida paskaidrojumos norāda, ka visu šo gadu laikā prasītājs nav informējis par pienākumu maksāt zemes nomas

maksu, un pirms prasības celšanas nav nosūtījis nevienu pretenziju.

/pers. G/ rakstveida paskaidrojumos norāda, ka nomas maksu pilnībā ir samaksājusi.

2016.gada 26.jūlijā un 2016.gada 29.decembrī no prasītāja tiesā ir saņemti iesniegumi par atteikšanos no prasības daļā pret /pers. A/, /pers.

B/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. I/.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību pret /pers. C/, /pers. D/ un /pers. H/ uzturēja pilnā apmērā uz prasībā norādītiem motīviem. Attiecībā

pret pārējiem atbildētājiem prasītāja pārstāvis prasību neuzturēja atbilstoši lietā iesniegtiem iesniegumiem par daļēju atteikšanos no prasības.

/pers. B/, /pers. F/ un /pers. I/ tiesas sēdē par prasības pieteikumu izteikties nevēlējās, jo pēc prasības celšanas atbildētājas prasībā norādīto

naudas summu ir samaksājušas.

/pers. D/ prasību atzina pilnā apmērā, taču pauda neizpratni, kāpēc prasītājs pirms prasības celšanas nav informējis nevienu atbildētāju par

pienākumu samaksāt prasības pieteikumā norādīto parādu. Atbildētājs vienmēr godprātīgi ir attiecies pret savu saistību izpildi, un saņemot no tiesas

prasības pieteikumu, kurā viņš ir nosaukts par atbildētāju, atbildētājam ir bijuši pārdzīvojumi par to, ka viņš ir ticis iesūdzēts tiesā, kas savukārt ir

nelabvēlīgi atsaucies uz atbildētāja veselības stāvokli.

Atbildētāji/pers. J/, /pers. C/, /pers. E/, /pers. G/ un /pers. H/ uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu neinformējot. Ņemot

vērā, ka tiesas pavēstes minētiem atbildētājiem ir nosūtītas uz atbildētāju deklarēto dzīvesvietu, un atbildētāji tiesai nav ziņojuši par attaisnojošiem

iemesliem, kuru dēļ nav ieradušies uz tiesas sēdi, tiesa atzina, ka lieta ir izskatāma bez neieradušo lietas dalībnieku klātbūtnes, jo nepastāv

Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktie apstākļilietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka tiesvedība prasības daļā pret kuriem

prasītājs ir atsaucis prasību, ir izbeidzama, bet pārējā daļā prasība ir apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 223.panta 4.punkts nosaka, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs ir atteicies no prasības.

Ņemot vērā, ka prasītājs ir atteicies no prasības daļā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. I/, tiesa atzīst,

ka tiesvedība AS /Nosaukums/ prasības daļā pret minētajiem atbildētājiem ir izbeidzama.

Prasību pret /pers. D/, /pers. C/ un /pers. H/ tiesa atzīst par daļēji pamatotu un apmierināmu sekojošu motīvu dēļ.

No lietas materiāliem pievienotā zemesgrāmatu nodalījuma noraksta zemes īpašumam /adrese/ redzams, ka laika periodā no

2005.gada 7.novembra līdz 2015.gada 31.martam prasītājs ir bijis zemesgabala /adrese/ domājamo daļu īpašnieks. 2012.gada 18.decembrī starp

iepriekšminētā zemesgabala īpašniekiem – AS /Nosaukums/garāžu kooperatīvo sabiedrību /Nosaukums3/un garāžu kooperatīvo sabiedrību

/Nosaukums4/noslēgts līgums par kopīpašuma lietošanas kārtību un apsaimniekošanu, saskaņā ar kura noteikumu 2.punktu prasītāja lietošanā un

valdījumā paliek zemesgabals 38140 kv.m.platībā, kas līgumam pievienotajā plānā iesvītrots un apzīmēts ar “B”, un uz kura atrodas daudzdzīvokļu

dzīvojamā māja /adrese/. Saskaņā ar vienošanās 3.2. un 3.4.punktu nevienam no kopīpašniekiem nav tiesību pretendēt uz augļiem, ko ieguvis otrs

kopīpašnieks no viņa īpašumā esošās īpašuma domājamās daļas. Ar līgumu kopīpašnieki dod piekrišanu katram kopīpašniekam brīvi rīkoties ar

viņam piederošo īpašuma domājamo daļu, tai skaitā noslēgt par savu īpašuma daļu jebkāda veida līgumus, tai skaitā nomas līgumus.

Kā apliecina ieraksts zemesgrāmatu nodalījumā kopš 2015.gada 31.marta prasītāja īpašuma tiesības uz zemesgabala 38140/51187

domājamo daļu ir izbeigušās, un par minētās domājamās daļas īpašnieku ir kļuvusi a/s /Nosaukums5/Prasītājs lietas materiāliem pievienojis

2015.gada 21.septembrī starp prasītāju un AS /Nosaukums5/ noslēgto vienošanos par zemes nomas maksājumiem, ar kuru līgumslēdzēji vienojas,

ka visas prasījuma tiesības, kas izriet no nekustamā īpašuma /adrese/ lietošanas, tai skaitā prasījuma tiesības, kas izriet no piespiedu nomas

tiesiskajām attiecībām par laika periodu līdz 2015.gada 31.decembrim, ir piekritīgas prasītājam lietā.

Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrā daļa regulējumā līdz 2009.gada 1.novembrim noteica

daudzdzīvokļu mājas īpašnieku pienākumu maksāt nomas maksu, kas nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības. Savukārt

minētā likuma redakcija pēc 2009.gada 1.novembra 12.panta 2.1 daļa paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemes nomas maksa

nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, kompensē

iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Atbilstoši likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punktam, privatizētā objekta

īpašnieka pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā

zemes gabala īpašnieku - fizisko vai juridisko personu - uz kura atrodas privatizētais objekts.

Minētā likuma 54.panta pirmajā daļā noteikts, ka zemes gabala īpašniekam ir pienākums noslēgt zemes nomas līgumu ar privatizētā objekta

īpašnieku. Zemes nomas līgumu slēdz par tā zemes gabala lietošanu, ko pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts akciju sabiedrība

/Nosaukums A/ noteikusi kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Jelgavas nodaļas 1998.gada 27.maija izziņu Nr.7-6/297 par ēku un būvju saistību ar zemi daudzdzīvokļu

dzīvojamā ēka /adrese/ ir saistīta ar zemesgabalu /adrese/ 4620 kv.m. platībā.

Lietas izskatīšanas laikā /pers. K/, kurš laika periodā no 2001.gada 3.jūlija ir /adrese/, īpašnieks, /pers. C/, kurš laika periodā no 1998.gada

19.oktobra līdz 2008.gada 29.jūlijam, bija /adrese/, īpašnieks, un /pers. D/, kurš laika periodā no 2007.gada 7.jūnija līdz 2009.gada

6.novembrim, bija /adrese/, īpašnieks, nav apstrīdējuši dzīvojamai /adrese/ piesaistītā zemesgabala platību, līdz ar ko atzīstams, ka starp pusēm

prasītāja un atbildētāju īpašuma attiecību pastāvēšanas laikā pastāvēja piespiedu nomas tiesiskās attiecības par prasītāja prasības pieteikumā

norādīto zemesgabalu prasītāja norādītā nomas platības apmērā.

Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas

nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Arī Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā

ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļa īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai. Savukārt atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktam dzīvokļa īpašnieka

pienākums ir maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamās māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Ņemot vērā iepriekšminēto normatīvo aktu regulējumu, daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieka pienākumu maksāt nomas maksu un nekustamā

īpašuma nodokli zemes īpašniekam, tiesa atzīst, ka no atbildētājiem ir piedzenama nomas maksa proporcionāli domājamai daļai no dzīvokļa īpašuma un

nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija, kas aprēķināta saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantu.

Tiesas sēdē /pers. D/ atzina prasītāja izvirzīto prasījumu par nomas maksas parāda EUR 43,55 apmērā piedziņu. Līdz ar minēto, pie apstākļiem, ka

atbildētājs neapstrīd prasītāja nomas parāda aprēķinu, tiesa atzīst, ka no /pers. D/ par labu prasītājam ir piedzenams nomas maksas parāds EUR 43,55

apmērā.

Par pamatotu un apmierināmu ir atzīstama arī prasība daļā pret /pers. H/ par nomas maksas EUR 231,54 un nekustamā īpašuma nodokļa

kompensācijas EUR 37,32 piedziņu, jo atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja prasības pieteikumā ietvertā parāda aprēķinu, un atbilstoši prasītāja lietā

iesniegtam aprēķinam nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins ir veikts par laika periodu, kad /pers. H/ ir nekustamā īpašuma īpašnieks.

Attiecībā par /pers. C/, tiesa atzīst, ka pieteiktais prasījums par nomas maksas parāda par laika periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada

7.oktobrim piedziņu ir apmierināms daļēji. Kā redzams no lietas materiāliem pievienotā zemesgrāmatu nodalījuma atbildētāja īpašumtiesības izbeidzās

2008.gada 29.jūlijā, kad likumīgā spēkā stājās Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008.gada 14.jūlija lēmums par īpašumtiesību

nostiprināšanu uz SIA/Nosaukums6/

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka prasība par nomas maksas parāda piedziņu attiecībā pret /pers. C/ ir apmierināma daļēji, piedzenot no

atbildētāja nomas maksu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 29.jūlijam, tas ir, par laika periodu, kad atbildētājs bija dzīvokļa /adrese/ īpašnieks.

Matemātiski aprēķinot, nomas maksa par minēto laika periodu sastāda EUR 9,36 (1757,25 x344/37039 = 16,32; 16,32 x 210 nomas dienas/366 =

9,36).

Piedzenot ar tiesas spriedumu no atbildētājiem nomas maksu, tiesa atzīst, ka ar tiesas spriedumu atsevišķi nav nosakāms, ka starp

pusēm pagātnē pastāvēja nomas tiesiskās attiecības, jo kā norādīts judikatūrā un tiesību doktrīnā, likumiskā (piespiedu) noma pastāv bez pušu gribas

izteikuma un bez parakstītiem līgumiem (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta lietu Nr. SKC-71/2009 un SKC-43/2011; K.Torgāns,

Saistību tiesības, TNA.R., 2014, 347.lpp).

Saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.janvārim) 2.panta deviņpadsmito daļu un

Pievienotās vērtības nodokļa likuma (spēkā no 2013.gada 1.janvāra) 34.panta septīto daļu nomas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas

līgumā noteiktie maksājumi.

Tā kā prasītājs ir Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrēts maksātājs, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja

lūgumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piedziņu no atbildētājiem. Piemērojot 21% pievienotās vērtības nodokli, no /pers. H/ par labu prasītājam

ir piedzenams pievienotās vērtības nodoklis EUR 48,62, no /pers. P/ 1,97, bet no /pers. R/ 9,15.

Vadoties no minētā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Atbildētāja /pers. D/ rakstveida paskaidrojumos pieteiktais lūgums piedzīt morālo kaitējumu minētās lietas ietvaros nav izvērtējams, jo tiesa šādu

prasījumu tiesa var izlemt tikai celtas prasības vai pretprasības ietvaros, nevis ar iesniegumu lietā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta, savukārt minētā likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja

prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ar tiesas spriedumu ir apmierināta prasība par nomas maksas parāda kopējā summā EUR 381,51. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu par šādu tiesas apmierinātā prasījuma apmēru no atbildētājiem ir piedzenama valsts nodeva EUR 71,14.

Ņemot vērā katra atbildētāja parādsaistību apmēru, piedzenamās valsts nodevas apmērs no atbildētājiem ir piedzenams proporcionāli katra atbildētāju

piedzītās summas apmēram. Proti, no atbildētāja /pers. H/ ir piedzenama valsts nodeva EUR 59,20, no /pers. C/ ir piedzenama valsts nodeva EUR 2,11,

bet no /pers. D/ ir piedzenama valsts nodeva EUR 9,82.

Civilprocesa likuma 41.panta otrā daļa nosaka, ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja prasītājs atsakās no prasības, tiesas

izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Taču, ja prasītājs neuztur savus prasījumus, jo atbildētājs tos pēc

prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesas izdevumus valsts ienākumos piedzen no atbildētāja.

Ņemot vērā, ka atbildētāji savas saistības ir izpildījuši pēc prasības celšanas ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma

un pavēšu nosūtīšanu ir piedzenami no visiem lietā esošiem atbildētājiem, sadalot kopējo izdevumu summu vienādās daļās un piedzenot no katra

atbildētāja EUR 7,57, jo saskaņā ar lietā esošo izziņu kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR 68,14.

Visbeidzot Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts un ceturtā daļa nosaka, ka ar lietas vešanu saistītie

izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir atlīdzināmi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa

nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Ja prasība ir izskatīta tikai pirmās

instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā

atlīdzības apmēra.

Ņemot vērā, ka lietas materiāliem ir pievienots advokāta rēķins un maksājuma uzdevums, kas apliecina ar lietas vešanu saistīto izdevumu

samaksu zvērināta advokāta N.Šlitkes juridiskās palīdzības samaksai EUR 210 apmērā, tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta

regulējumam prasītājam ir tiesības uz ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzību. Ievērojot Civilprocesa likuma 44.pantā noteikto atlīdzības apmēru no

/pers. H/ ir piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi EUR 47,63, no /pers. C/ ir izdevumi ir piedzenami EUR 1,70, bet no /pers. D/ ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir piedzenami EUR 7,90 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam ir atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājiem

likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda summas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 189.-195., 204.1, 223.panta 4.punktu, tiesa

nosprieda:

izbeigt tiesvedību AS /Nosaukums/ prasības daļā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. I/ par nomas tiesisko

attiecību atzīšanu, nomas maksas parāda, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas un pievienotā vērtības nodokļa piedziņu.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu AS /Nosaukums/reģistra Nr.40003347400, zemes nomas maksas parādu

EUR 43,55, pievienotās vērtības nodokli EUR 9,15 un ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 7,90, kopā EUR 60,60 (sešdesmit euro 60 centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 9,82 (deviņi euro 82 centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,57 (septiņi euro 57

centi).

Piedzīt no /pers. H/, personas kods /personas kods/, par labu AS “/Nosaukums/reģistra Nr.40003347400, zemes nomas maksas parādu

EUR 231,54, nekustamā īpašuma nodokli EUR 37,32, pievienotās vērtības nodokli EUR 48,62 un ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 47,63,

kopā EUR 365,11 (trīs simti sešdesmit pieci euro 11 centi).

Piedzīt no /pers. H/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 59,20 (piecdesmit deviņi euro 20 centi).

Piedzīt no /pers. H/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,57 (septiņi euro 57

centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, labu AS /Nosaukums/reģistra Nr.40003347400, zemes nomas maksas parādu EUR

9,36, pievienotās vērtības nodokli EUR 1,97 un ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 1,70, kopā EUR 13,03 (trīspadsmit euro 03 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 2,11 (divi euro 11 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 7,57 (septiņi euro 57 centi).

Atzīt AS /Nosaukums/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. C/, /pers. D/ un /pers. H/

likumiskos 6% gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda summas.

Prasību pārējā daļā noraidīt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 7,57 (septiņi euro 57 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 7,57 (septiņi euro 57 centi).

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 7,57 (septiņi euro 57 centi).

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 7,57 (septiņi euro 57 centi).

Piedzīt no /pers. G/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 7,57 (septiņi euro 57 centi).

Piedzīt no /pers. I/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 7,57 (septiņi euro 57 centi).

Par labu AS /Nosaukums/ piedzītie naudas līdzekļi ir iemaksājumi kontā Nr.LV35RIKO0002930216021.

Par labu valstij piedzītā valsts nodeva ir iemaksājama jāmaksā sekojošā kontā: Valsts kase, NMR 90000050138, konts

LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22.

Piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir iemaksājami sekojošā kontā: Tiesu administrācija NMR 900016723316 ar PVN apliekamās

personas reģistrācijas Nr. LV 90001672316 saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods: TRELLV22 konta Nr. LV51TREL2190458019000 21499,

klasifikācijas kods 21499.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada 13.februāra Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese /paraksts/ A.Freimane