Small claims court partially allows debt recovery for unpaid communal services and court costs.

Lietas Nr. C33609415

Lietas arhīva Nr. C-2035-16/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2016.gada 4.oktobrī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Vineta Mazure

ar tiesas sēdes sekretāri Sandru Zoltneri

piedaloties prasītāja SIA “Ropažu novada ciemats” pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Ropažu novada ciemats” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu un

k o ns t a t ē j a

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2015.gada 5.novembrī prasītājs SIA “Ropažu novada ciemats”, cēlis tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

[1.1] Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10., 16.panta trešo daļu, Civillikuma 1587., 1716., 1756., 1759.panta 2.punktu,

1765.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 27.panta otro daļu, 41., 195.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam;

1) pamatparādu 1679,18 euro un līgumsodu 5,61 euro, pavisam kopā 1684,79 euro,

2) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam tiesas izdevumus,

3) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā;

4) atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% no piedzītās summas.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2001.gada 18.jūnijā atbildētāja noslēdza līgumu par nekustamā īpašuma – dzīvokļa /adrese/, iegādi.

2011.gada 1.martā atbildētājai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz minēto īpašumu ir reģistrētas īpašuma tiesības.

[1.3] Starp pusēm 2003.gada 8.janvārī noslēgts privatizēta dzīvokļa apsaimniekošanas un uzturēšanas līgums Nr.240, saskaņā ar kuru

atbildētāja apņēmās norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem. Līgums ir spēkā. Prasītājs pilda līgumsaistības, bet atbildētāja neveic samaksu par

prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem.

[1.4] 2014.gada 20.decembrī dzīvojamās mājas/adrese/, dzīvokļu īpašnieki nolēma ar 2015.gada 1.janvāri apstiprināt apsaimniekošanas

maksu 0,51 euro m2, no kuriem 0,10 euro m2 tiek novirzīti remonta darbu veikšanai. Arī atbildētājai šis lēmums ir saistošs.

[1.5] Atbildētājas parāds ir izveidojies par laika posmu no 2014.gada 1.marta līdz 2015.gada 31.jūlijam.

[1.6] Prasītājs ir brīdinājis atbildētāju par vēršanos tiesā, nosūtot 2015.gada 16.martā brīdinājumu.

Norāda, ka mediācijas procesu strīda risināšanā nav izmantojuši.

Norāda, ka parāda samaksa veicama SIA “Ropažu novada ciemats” r e ģ. Nr. 40003237420, AS “SEB bankas kontā” Nr.

LV02UNLA0003001609218.

[2] Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses lēmumu civillieta SIA “Ropažu novada ciemats” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu

nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā 2016.gada 21.martā.

[2] 2016.gada 21.martā tiesā saņemts atbildētājas /pers. B/ iesniegums par lietas izskatīšanas atlikšanu un nozīmēšanu izskatīšanai mutvārdu

procesā (lietas 59.-61.lapa).

[2.1] Iesniegumā atbildētāja norādījusi, ka prasītājam pirms prasības celšanas bija pienākums uzzināt atbildētājas adresi, kā arī to, vai atbildētāja

dzīvo prasības pieteikumā norādītajā adresē.

Paskaidrojusi, ka neko par celto prasību nav zinājusi, tāpēc vēlas izmantot viņai Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā un Civilprocesa likuma

1.pantā paredzētās tiesības. Norādījusi, ka nav saņēmusi prasības pieteikuma norakstu un tam pievienotos lietas materiālus.

[2.2] Norādīja, ka vēlas piedalīties lietas izskatīšanā ar visām tiesībā, kādas paredz Civilprocesa likuma 74.pants. Vēlas izmantot Satversmē

paredzētās tiesības uz advokāta palīdzību. Vēlas slēgt vienošanos ar kādu no Latvijā praktizējošiem advokātiem par to, lai tas realizētu atbildētājas civilo

tiesību un interešu aizsardzību šajā procesā.

Tiesa secina, ka no minētā iesnieguma satura neizriet, ka atbildētāja sniegusi paskaidrojumus par celto prasību, nav norādījusi to vai atzīst celto

prasību. Šādos apstākļos minētais iesniegums nav atzīstams par paskaidrojumu par celto prasību Civilprocesa likuma 250.23panta izpratnē.

[3] Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2016.gada 21.marta lēmumu mainīts civillietas SIA “Ropažu novada ciemats” maza apmēra prasībā pret /pers.

B/ par naudas piedziņu izskatīšanas veids no rakstveida procesa uz mutvārdu procesu. Lieta nozīmēta izskatīšanai tiesas sēdē 2016.gada 20.septembrī

plkst.10.00 (lietas 62.lapa).

[4] Atbildētāja/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, par tiesas sēdi informēta Civilprocesa likuma 56.pantā paredzētā kārtībā.

[4.1] No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka reģistra izriet, ka atbildētāja /pers. B/ savu dzīvesvietu deklarējusi /adrese/,

LV-2133 (lietas 47.lapa, lietas 57.lapa, lietas 81.lapa).

Prasības pieteikumā prasītājs norādījis atbildētājas /pers. B/ adresi /adrese/, LV-2133 (lietas 6.lapa).

Tiesa par nepamatotu atzīst atbildētājas iesniegumā norādīto, ka prasītājam pirms prasības pirms prasības celšanas bija pienākums uzzināt

atbildētājas adresi, kā arī to, vai atbildētāja dzīvo prasības pieteikumā norādītajā adresē. No prasības pieteikuma pievienotajiem pierādījumiem izriet, ka

prasītājs prasības pieteikumā norādījis atbildētājas adresi /adrese/, LV-2133, ņemot vērā to, ka atbildētājas saistība – parāds par komunālajiem

pakalpojumiem ir par dzīvokli Nr. /adrese/, LV-2133 (lietas 17.-18.lapa, lietas 21.-26.lapa).

Tiesa norāda ka, nedz Civilprocesa likums, nedz kāda cita procesuālo vai materiālo tiesību norma neuzliek prasītājam par pienākumu pārliecināties

vai atbildētāja dzīvo prasības pieteikumā norādītajā adresē.

[4.2] Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama

tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

[4.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

[4.4] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti,

septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[4.5] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētāja par tiesas sēdi informēta Civilprocesa likumā paredzētā kārtībā, nosūtot gan prasības

pieteikumu, gan tiesas pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu /adrese/, LV-2133. Tādējādi tiesa izpildījusi Civilprocesa likuma 56.panta un

56.1panta pirmās daļas prasības. Tiesa norāda, ka pavēste par tiesas sēdi 2016.gada 20.septembrī plkst.10.00 atbildētājai tika nosūtīta arī uz adresi, ko

atbildētāja norādīja iesniegumā – /adrese/ (lietas 80.lapa). Savukārt Tiesu informācijas sistēmā (TIS) sadaļā “Pavēstu uzziņa” izdarīta atzīme, ka pavēste

atbildētājai nav piegādāta nedz deklarētajā dzīvesvietā /adrese/, LV-2133, nedz papildus iesniegumā norādītajā dzīvesvietā - /adrese/ (lietas 80.lapa).

Atbildētāja/pers. B/ nav informējusi tiesu par to, kādēļ nav ieradusies uz tiesas sēdi 2016.gada 20.septembrī plkst.10.00.

Tiesa atzīst, ka tas apstāklis, ka atbildētāja nav gājusi uz pastu, lai saņemtu viņai adresētos tiesas sūtījumus, norāda uz to, ka atbildētāja /pers. B/

nerīkojas labā ticībā Civillikuma 1.panta izpratnē.

[4.6] Ņemot vērā minēto, tiesa atbildētājas /pers. B/ neierašanos uz tiesas sēdi atzīst par neattaisnojošu, un nekonstatē Civilprocesa likuma

209.pantā un 210.pantā norādītos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai, tāpēc atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas /pers. B/ piedalīšanās

tiesas sēdē, jo atbildētāja par tiesas sēdi informēta Civilprocesa likuma 56.pantā paredzētā kārtībā.

[5] Prasītāja SIA “Ropažu novada ciemats” pilnvarotā pārstāve /pers. A/ tiesa sēdē prasību uzturēja uz prasībā un prasības papildinājumos

minētajiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, lūdza to apmierināt.

Paskaidroja, ka atbildēja nenorēķinās ar prasītāju par komunālajiem pakalpojumiem. Prasītājs 2014.gada 17.aprīlī iesniedzis Rīgas rajona tiesas

zemesgrāmatu nodaļā pieteikumu pret atbildētāju par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā par saistības izpildi par kopējo summu 4996,92

euro. Atbildētāja daļēji atzinusi saistību. Tiesa ar 2014.gada 5.jūnija lēmumu /pers. B/ saistību atbildētājas atzītajā apmērā nodevusi piespiedu izpildei.

MOTĪVU DAĻA

[6] Noklausījusies prasītāja SIA “Ropažu novada ciemats” pilnvarotās pārstāves /pers. A/ paskaidrojumus, izvērtējusi lietā esošos

rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma daļēji.

[7] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

[7.1] No Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas 2014.gada 21.marta izziņas Nr.9-08/332019-2/1, izriet, ka atbildētājai /pers. B/

reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/, kadastra Nr./numurs A/. (lietas 16.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā 2001.gada 18.jūnija pirkuma līguma izriet, ka atbildētāja nopirkusi minēto dzīvokli no /pers. C/ (lietas 17.-

18.lapa).

[7.2] No lietā esošā 2003.gada 8.janvāra Privatizētā dzīvokļa apsaimniekošanas un uzturēšanas līguma Nr.240 (lietas 19.-20.lapa)

secināms, ka līguma 1.1.punktā prasītājs apņēmies nodrošināt, bet īpašnieks apņemas maksāt atbildētājam piederošo dzīvokli ar pamatpakalpojumiem un

papildpakalpojumiem, atbilstoši līgumam.

Līguma 1.2.punkts noteic, ka prasītājs sniedz atbildētājam sekojošus pamatpakalpojumus: aukstā ūdens apgādi, kanalizācijas notekūdeņu

pieņemšanu (pēc aukstā ūdens patēriņa daudzuma), sadzīves atkritumu izvešanu no savākšanas vietas (pamatojoties uz dzīvokļi dzīvojošo cilvēku skaitu),

apkuri (pēc aprēķinātā tarifa pat m2 apkurs sezonā), mājas apkārtnes sakopšanu un papildpakalpojumu - kopējo apgaismojumu (elektrību kāpņu telpās).

Līguma 2.1.punktā noteikts, ka maksa par mājas, kurā atrodas norādītais dzīvoklis, īpašniekam piederošās domājamās daļas

apsaimniekošanu, kā arī maksa par pamatpakalpojumiem, kurus īpašniekam sniedz uzņēmums, ikgadēji tiek noteikta ar pašvaldības lēmumu, un tā

jāsamaksā katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 30. datumam.

No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka atbildētājai /pers. B/ parāds par viņai piederošā dzīvokļa apsaimniekošanu un

uzturēšanu izveidojies par laika periodu no 2014.gada 1.marta līdz 2016.gada 31.jūlijam.

[7.3] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Dzīvokļu īpašnieku

kopības pieņemto lēmumu pildīšanas pienākums dzīvokļa īpašniekam noteikts Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 8.punktā.

Līdzīga norma līdz šī likuma spēkā stāšanās bija ietverta likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.pantā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo daļu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā.”

[7.4] 2003.gada 8.janvārī noslēgts privatizēta dzīvokļa apsaimniekošanas un uzturēšanas līgums Nr.240, saskaņā ar kuru atbildētāja

apņēmās norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem (lietas 19.-20.lapa).

2014.gada 20.decembrī dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nolēma ar 2015.gada 1.janvāri apstiprināt apsaimniekošanas maksu

0,51 euro m2, no kuriem 0,10 euro m2 tiek novirzīti remonta darbu veikšanai (lietas 27.-35.lapa). Atbildētāja piedalījās šajā sapulcē, un balsoja “par”

(lietas 33.lapa). Tiesa atzīst, ka atbildētājai šis lēmums ir saistošs.

Ropažu novada domes sēdes protokols (lietas 38.lapa), Sabiedrisko pakalpojumu Regulatora protokoli (lietas 42.-44.lapa) apstiprina

dzīvojamā fonda apsaimniekošanas, ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifus un izcenojumus, atbildētāja tos nav apstrīdējusi.

[7.5] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem rēķinu, izdruku par maksājumiem, aprēķinu par komunālajiem pakalpojumiem (lietas

21.-24.lapa, lietas 68.-72.lapa) apstiprinās kopīpašuma apsaimniekošanas un sniegto komunālo pakalpojumu parāda apmērs atbildētājai /pers. B/ uz

2016.gada 31.jūliju ir 1684,79 euro.

[7.6] 2015.gada 16.martā prasītājs nosūtījis atbildētājai paziņojumu par saistību izpildi, kurā norāda, ka atbildētājas parādsaistības pret

prasītāju uz 2015.gada 1.martu sastāda 798,40 euro. Lūdz nekavējoties, bet ne vēlā kā līdz 2015.gada 30.martam samaksāt parādu. Brīdina par parāda

nesamaksas sekām (lietas 36.lapa).

[7.7] Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka atbildētāja parādu

samaksājusi.

[7.8] Tiesa atzīst, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību nav

sniegusi, kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteikusi, parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai

daļai nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka parādu viņa būtu atmaksājusi.

[7.9] Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus, ka atbildētājai pastāv nenokārtotas maksājuma saistības pret prasītāju

pamatparāda – 1679,18 euro apmērā, kas piedzenams no atbildētājas par labu prasītājam.

[8] Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Civillikuma 1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

[8.1] Tiesa ņem vērā, ka puses 2003.gada 8.janvāra privatizēta dzīvokļa apsaimniekošanas un uzturēšanas līguma Nr.240. 2.3.punktā vienojušās

par līgumsodu – apsaimniekošanas pamatpakalpojumu un papildpakalpojumu maksājumu kavējumu gadījumā par katru nokavēto dienu maksājams

līgumsods 0,1% apmērā no mēneša maksājumu summas (lietas 19.lapa).

[8.2] Prasītājs norādījis, ka nesamaksātais līgumsods aprēķināts 5,61 euro.

[8.3] Tiesa atzīst, ka aprēķinātais līgumsods 5,61 euro ir samērīgs ar maksājumu kavējuma summām un kavējuma laiku un saskaņā ar Civillikuma

1716.pantu līgumsods piedzenams no atbildētājas tādā apmērā, kā to lūdzis prasītājs.

[9] Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos kavējuma procentus.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[9.1] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

[9.2] Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētāja savas uzņemtās saistības nav pildījusi, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus no parāda pamatsummas 1679,18 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta

nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[10] Prasības pieteikumā prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā.

Kā pierādījumu minētajam prasījumam prasītājs iesniedzis 2015.gada 16.martā atbildētājai Contracuts.lv nosūtītu paziņojumu par saistību

izpildi, kurā norāda, ka atbildētājas parādsaistības pret prasītāju uz 2015.gada 1.martu sastāda 798,40 euro. Lūdz nekavējoties, bet ne vēlā kā līdz

2015.gada 30.martam samaksāt parādu (lietas 36.lapa).

[10.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. pantu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus. Prasītājam jāpierāda savu

prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[10.2] Tiesa pievienojas tiesību zinātnē paustajam viedoklim, ka pierādīšanas pienākuma sadales pamatā ir princips – ei incumbit probatio gui

dicit, non gui negat (jāpierāda, pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, un nevis tam, kurš noliedz). Tādējādi onus probandi vispirms gulstas uz

prasītāju, kurš griežas tiesā ar lūgumu aizsargāt aizskartās tiesības (A. Līcis, Prasības tiesvedībā un pierādījumi, TNA, 2003., lpp. 72).

[10.3] Tiesa izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus atzīst, ka atbildētājas pienākums maksāt izdevumus, kas saistīti ar parāda atgūšanu

neizriet arī no 2003.gada 8.janvārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgtā privatizēta dzīvokļa apsaimniekošanas un uzturēšanas līgums Nr.240 (lietas 19.-

20.lapa).

[10.4] Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesai nav pamata apšaubīt to, ka atbildētājai tika nosūtīts brīdinājums par parādsaistībām. Savukārt lietā

nav iegūti pierādījumi tam, ka uz kāda pamata Contractus.lv nosūtīja atbildētājai brīdinājumu, kā arī pierādījumi tam, ka prasītājs veicis samaksu 40 euro

apmērā par pakalpojumu, ko prasītājam sniedzis Contracuts.lv. Šādos apstākļos prasība par parāda atgūšanas izmaksu 40 euro apmērā nav pamatota,

tādēļ noraidāma.

[11] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

[11.1] Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134

euro, valsts nodeva maksājama 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

[11.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu valsts nodeva līdz 2134 euro ir 15 procenti no prasības summas,

bet ne mazāk par 71,14 euro, kas attiecīgajā gadījumā ir 252,72 euro (15% no 1684,79).

Prasītājs ceļot prasību tiesā, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam, samaksājis valsts nodevu 252,72

euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 12.-13.lapa, lietas 76.lapa).

[11.3] Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama prasītāja samaksātā

valsts nodeva 252,72 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70

euro apmērā.

[11.4] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā ir 20,15 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 4,70 euro apmērā, tiesa

atzīst, izdevumi 15,45 euro apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenami no atbildētājas par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 39., 42., 43, 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193.,195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Ropažu novada ciemats” reģ. Nr.40003237420, parādu 1679,18 euro (viens

tūkstotis seši simti septiņdesmit deviņi euro un 18 centi) apmērā, līgumsodu 5,61 euro (pieci euro un 61 cents) apmērā un tiesāšanās izdevumus - valsts

nodevu 252,72 euro (divi simti piecdesmit divi euro un 72 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro 70 centi), kopā

1942,21 euro (viens tūkstotis deviņi simti četrdesmit divi euro un 21 cents).

Noteikt, ka parāda samaksa veicama SIA “Ropažu novada ciemats” r e ģ. Nr. 40003237420, AS “SEB bankas kontā” Nr.

LV02UNLA0003001609218.

Noteikt SIA “Ropažu novada ciemats” reģ. Nr. 40003237420, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda

summas – 1679,18 euro (viens tūkstotis seši simti septiņdesmit deviņi euro un 18 centi), līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Noraidīt prasību daļā par parāda atgūšanas izmaksu piedziņu 40 euro (četrdesmit euro) apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 15,45 euro (piecpadsmit euro un 45

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda civillietas numurs.

Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure