Court orders management company to collect unpaid property management and utility fees from owner.

Lietas Nr. C33443413

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2014. gada 2. decembrī

Aizkraukles rajona tiesa šāda sastāvā:

tiesnese I.Zālīte,

ar tiesas sēdes sekretāri G.Mečaju,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret SIA „MIT serviss” par apsaimniekošanas un komunālo maksājumu

parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā arī prasītāja) 2013. gada 22. jūlijā cēlusi Rīgas rajona tiesā prasību pret SIA „MIT serviss” par

apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta ceturto daļu 2014. gada 19. jūnijā civillieta

Nr.C33443413 nodota iztiesāšanai Aizkraukles rajona tiesai.

Prasītāja norāda, ka prasītāja, pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Sarkandaugava” apsaimniekošanā,

saskaņā ar 2011. gada 7. jūnija Rīgas domes lēmumu Nr.3291 „Par dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma projektu apstiprināšanu un atsevišķu Rīgas

domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” (2011. gada 5. jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, pirms tam 2002. gada 14.

oktobra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.597) atrodas māja Rīgā, Viestura prospektā 22.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas informācijai par īpašumu no 2004. gada 11. novembra līdz 2012. gada 4. septembrim atbildētājai bija nostiprinātas

īpašuma tiesības uz neapdzīvojamam telpām Nr.602, /adrese/.

2007. gada 14. februārī starp prasītāju un atbildētāju bija noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.04-11-n, par

minētam telpām.

Saskaņā ar līgumu prasītāja vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret atbildētāju, taču atbildētāja nav norēķinājusies par saņemtajiem

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds.

Pamatojoties uz 2013. gada 16. jūnija komunālo maksājumu aprēķinu un samaksu, atbildētājas parāds par apsaimniekošanas un komunāliem

pakalpojumiem sāk veidoties no 2008. gada decembra un uz 2013. gada 1. jūniju sastādīja pamatparāds Ls 13915,08.

Apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem un aprēķiniem un ieņēmumiem par augstāk

minēto periodu.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz 2008. gada 9. decembra MK noteikumiem Nr.1014

„Kārtība kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz 2008. gada 9. decembra MK noteikumiem Nr.1013

„Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Prasība pamatota ar likuma „Par Dzīvokļa īpašumu” 8. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otro daļu, 10. pantu, likuma „Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, Civillikuma 1651., 1652. panta trešo daļu, 1662.,1732.,1765.,1779.,1828. pantu,

Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 127. pantu.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītajai apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu kopējā apmērā Ls 13915,08, kā

arī tiesāšanās izdevumus.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā 2014. gada 27. novembrī saņemts prasītājas iesniegums ar lūgumu lietu izskatīt bez prasītāja

pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē (lietas 50. lapa).

Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradusies, nav paziņojis par neierašanās iemesliem. Atbildētājai par tiesas sēdi paziņots 2014. gada 30.

septembrī, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētājas juridisko adresi. Tiesas pavēste atbildētājai nosūtīta saskaņā ar Civilprocesa

likuma 56. panta sesto daļu, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 561. panta pirmās daļas 3. punktu uzskatāms, ka tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā

no nosūtīšanas dienas.

Šādos apstākļos un, ņemot vērā, ka pusēm par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā un nepastāv Civilprocesa likuma 209.

vai 210. pantā norādītie apstākļi lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez pušu klātbūtnes.

Tā kā atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumu par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 208.1 pantu tiesai ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu. Civilprocesa likuma 208.1 panta trešās daļas ierobežojumi

aizmuguriska sprieduma taisīšanai lietā nav konstatēti.

MOTĪVU DAĻA

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

U z 2004. gada 11. novembra atzinuma par mantisko ieguldījumu un 2004. gada 11. novembra dibināšanas līguma pamata atbildētājai

nostiprinātas īpašuma tiesības uz īpašumu Nr.604 (nedzīvojamā telpā), /adrese/, zemesgrāmatas nodalījums Nr. 16591 604 un bija īpašuma līdz 2012.

gada 14. septembrim (lietas 14.,18.-20. lapa).

U z 2004. gada 11. novembra atzinuma par mantisko ieguldījumu un 2004. gada 11. novembra dibināšanas līguma pamata atbildētājai

nostiprinātas īpašuma tiesības uz īpašumu Nr.602 (nedzīvojamā telpā), /adrese/, zemesgrāmatas nodalījums Nr. 16591 602 un bija īpašuma līdz 2012.

gada 14. septembrim (lietas 15.-17. lapa).

2007. gada 14. februārī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (līdz nosaukuma maiņai Rīgas pašvaldības SIA „Sarkandaugava”) ar SIA „MIT serviss”

(līdz nosaukuma maiņai SIA „IT MĪLGRAVĪS”) kā telpas Nr.602 un 604 īpašnieci noslēgusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu

Nr.04-11-n (lietas 10.-13.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 3. pantu tiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai

izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim un, kad konkrētajā

gadījumā tiesiskā attiecība radusies, 12. panta ceturtā daļa noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu

īpašnieku sabiedrības biedrs un ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Šāds dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu noteikts arī kopš

2011. gada 1. janvāra spēkā esošā Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 3. punktā. Savukārt likuma „Par dzīvokļa īpašuma” 6. pants noteic, ka dzīvokļa

īpašnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas likumīgi ieguvusi dzīvokļa īpašumu daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, un

reģistrējuši šo īpašumu zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2. pantu dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma

domājamās daļas (..). Savukārt likuma 3. pants noteic, ka atsevišķais īpašums ir dzīvojamā mājā esoša būvnieciski norobežota un funkcionāli nošķirta

telpa vai telpu grupa, kura kā dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieku darbnīca iezīmēta būves kadastrālās uzmērīšanas lietā. Analoģisku

regulējumu dzīvokļa īpašuma definīcijai paredzēja arī likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim. Secināms, ka

konkrētajā gadījumā atbildētājai kā neapdzīvojamo telpu īpašniecei bija pienākums ievērot likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.

gada 31. decembrim un no 2011. gada 1. janvāra spēkā esošos Dzīvokļa īpašuma likuma normas un norēķināties par sniegtajiem apsaimniekošanas un

komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No parāda aprēķina redzams, ka parāds par laika periodu no 2008. gada decembra līdz 2012. gada augustam (ieskaitot), kas ir periods, kad

atbildētāja bija neapdzīvojamo telpu īpašniece, atbildētājai ir Ls 13915,08. Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret celto prasību un parāda summu, un

tiesai nav pamata apšaubīt parāda aprēķinu (lietas 21.-23. lapa). Ne lietas materiālos, ne arī lietas iztiesāšanas laikā netika gūti pierādījumi, ka atbildētāja

parādu Ls 13915,08 apmērā par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem maksājumiem prasītājai būtu samaksājusi, līdz ar ko ir pamats minēto

parādu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai. Tādejādi ir pamats atzīt, ka atbildētāja nav pildījusi savus kā neapdzīvojamo telpu īpašnieces pienākumu

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, līdz ar ko no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds par apsaimniekošanu un saņemtajiem

komunālajiem maksājumiem Ls 13915,08 jeb 19799,38 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu Ls 650,28 jeb 925,27 EUR (lietas 6. lapa). Prasītāja samaksājusi arī ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 5,92 EUR (lietas 7.,52. lapa), kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ir izdevumi, kas saistīti ar tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu saistītie izdevumi (7.,52.lapa). Valsts nodeva no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama 925,27 EUR

apmērā, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,92 EUR.

Sakarā ar euro ieviešanu kā Latvijas Republikas nacionālo valūtu no 2014. gada 1. janvāra, atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 6. pantam,

eiro summas noteiktas, konvertējot latu uz euro pēc Padomes noteiktā maiņas kursa 1 euro = 0,702804 lati.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - desmit dienas no spriedumu spēkā

stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 193. pantu, 2041., 2081., 2082., 2084. pantu, 2085. panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no SIA „MIT serviss”, reģistrācijas Nr.40003714051, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu

par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem maksājumiem 19799,38 EUR (deviņpadsmit tūkstoši septiņi simti deviņdesmit deviņus euro 38

centus), valsts nodevu 925,27 EUR (deviņi simti divdesmit piecus euro 27 centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,92 EUR (piecus euro 92

centus).

Noteikt SIA „MIT serviss” sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona

tiesā.

Atbildētāja 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Aizkraukles rajona tiesai pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Zālīte