Legislator Case Law & Legislation
A42858109 / A42-00764-11 AI generated

Court annuls defense ministry disciplinary order for failing to meet statutory investigation time limits under civil service law.

Case Number A42858109 / A42-00764-11
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Riga annulled the Defense Ministry's order imposing a disciplinary sanction on an official. The court found that the Ministry failed to adhere to strict time limits for initiating disciplinary proceedings as mandated by the Civil Servants' Disciplinary Liability Law. Consequently, the court ruled that the procedural delay constituted a significant procedural violation, rendering the disciplinary decision void and ordering its cancellation.

Legislator headnote

AI generated

Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums 25.pants; Administratīvā procesa likums 246.-251.pants, 253.pants, 289.-291.pants: Failure to comply with statutory time limits for disciplinary proceedings constitutes a significant procedural violation, rendering the disciplinary decision void.

Keywords

AI generated
disciplinary liability statutory time limits procedural violation civil service law administrative annulment disciplinary sanction void decision

Cited Legislation

AI generated
Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums 25.pants
Administratīvā procesa likums 246.-251.pants
Administratīvā procesa likums 253.pants
Administratīvā procesa likums 289.-291.pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr. A 42 8581 09 Lietvedības Nr. A 00764-11/8

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 28.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis, piedaloties pieteicējam D.A. un pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Jolantai Radčenko, atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Aizsardzības ministrijas pilnvarotajai pārstāvei A.R., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu D.A. pieteikumā par Aizsardzības ministrijas 2009.gada 27.maija pavēles Nr.2-kd atcelšanu.

Aprakstošā daļa [1] Ar aizsardzības ministra 2009.gada 20.marta pavēli Nr.51 „Par pārbaudes grupas izveidi” nolemts veikt dienesta pārbaudi /Aģentūra/ (turpmāk arī – /Aģentūra/ vai Aģentūra), lai noskaidrotu, vai Aizsardzības ministrijas Resursu plānošanas departamenta 2009.gada 4.marta ziņojumā Nr.13-36 konstatētie fakti apliecina tiesību aktu pārkāpumus /Aģentūra/ darbībā un iespējamus disciplinārpārkāpumus tās amatpersonu rīcībā. [1.1] Ar aizsardzības ministra 2009.gada 17.aprīļa pavēli Nr.73 „Par disciplinārlietas ierosināšanu” ierosināta disciplinārlieta pret /Aģentūra/ /amats/ D.A. (turpmāk arī – pieteicējs) un izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, jo pārbaudes laikā D.A. rīcībā saskatīts Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36.pantā paredzētā disciplinārpārkāpuma sastāvs, pārkāpjot Ministru prezidenta rezolūcijās, Ministru kabineta 2008.gada 25.novembra protokollēmumā Nr.83 62.§ „Par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembra un decembra mēnešiem”, Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1031 „Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”, likumā „Par grāmatvedību”, Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumos Nr.867 „Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti”, Aizsardzības ministrijas 2008.gada 9.septembra noteikumos Nr.78-NOT „Par Aizsardzības ministrijas izdevumu uzskaiti, kuri saistīti ar delegāciju un amatpersonu vizītēm un citiem reprezentācijas pasākumiem” un /Aģentūra/ ar 2005.gada 3.oktobra rīkojumu Nr.452 apstiprinātajā nolikumā „Kārtība, kādā /Aģentūra/ darbinieki tiek materiāli stimulēti” noteiktās prasības. [1.2] 2009.gada 15.maija atzinumā par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu ar aizsardzības ministra 2009.gada 17.aprīļa pavēli Nr.73 pret D.A. ierosinātajā disciplinārlietā norādīts, ka D.A. ir izdarījis Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36.pantā paredzēto disciplinārpārkāpumu – amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepildīšanu. [1.3] Ar aizsardzības ministra 2009.gada 27.maija pavēli Nr.2-kd „Par disciplinārsoda piemērošanu /Aģentūra/ /amats/ D.A.” (turpmāk – Pavēle) par amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepildīšanu D.A. piemērots disciplinārsods, samazinot viņa mēnešalgu uz vienu gadu, ieturot 20% no mēnešalgas. [2] 2009.gada 29.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts D.A. pieteikums par Aizsardzības ministrijas 2009.gada 27.maija pavēles Nr.2- kd „Par disciplinārsoda piemērošanu /Aģentūra/ /amats/ D.A.” atcelšanu.

Pieteikumā norādīts turpmāk minētais. [2.1] Pieteicējs norāda, ka saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 25.panta pirmo daļu lēmumu disciplinārlietā pieņem viena mēneša laikā no disciplinārlietas ierosināšanas dienas. Disciplinārlieta pret pieteicēju ierosināta 2009.gada 17.aprīlī ar aizsardzības ministra pavēli Nr.73, taču aizsardzības ministra pavēle Nr.2- kd izdota 2009.gada 27.maijā, pamatojoties uz neidentificētu atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu, kā arī norādot, ka tiek pagarināts lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu termiņš, pamatojot to ar apstākli, ka aizsardzības ministrs laika posmā no 2009.gada 13.maijam līdz 2009.gada 18.maijam atradies komandējumos.

Pieteicēja ieskatā aizsardzības ministra atrašanās komandējumā nav uzskatāma par attaisnojošu iemeslu, jo tā prombūtnes laikā tika iecelts aizsardzības ministra vietas izpildītājs. Ar aizsardzības ministra 2009.gada 27.maija pavēli Nr.2-kd pieteicējs tika iepazīstināts tikai 2009.gada 28.maijā un, pat ja azsardzības ministra atrašanās komandējumā būtu uzskatāma par attaisnojošu iemeslu, lēmums būtu bijis jāpieņem, pieteicēju informējot līdz 2009.gada 13.maijam, vai ne vēlāk kā 2009.gada 19.maijā. [2.2] Pieteicējs paskaidro, ka 2008.gada 22.novembrī vēl pirms 25.novembra aizlieguma, kā /Aģentūra/ /amats/, ir pieņēmis lēmumu un parakstījis rīkojumu Nr.1187-pn „Par materiālo stimulēšanu” daļai nodarbināto, savukārt 2008.gada 27.novembra rīkojums Nr.1204-pn „Par grozījumu aģentūras 2008.gada 22.novembra rīkojumā Nr.1187-pn „Par materiālo stimulēšanu”” un 2008.gada 19.decembra rīkojums Nr.1353-pn „Par grozījumu aģentūras 2008.gada 22.novembra rīkojumā Nr.1187-pn „Par materiālo stimulēšanu”” ir 2008.gada 22.novembra rīkojuma Nr.1187- pn „Par materiālo stimulēšanu” grozījumi.

Minētie rīkojumi sagatavoti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumu Nr.995 „Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām” (turpmāk arī – Noteikumi Nr.995) 25.punktu. Aģentūrā ierēdņiem un darbiniekiem darba izpildes ikgadējā novērtēšana tiek veikta divas reizes gadā: daļai ierēdņu un darbinieku – aprīlī, bet daļai – novembrī.

Ņemot vērā lielo Aģentūras darbinieku skaitu, visu ierēdņu un darbinieku novērtējums novembrī netika iekļauts vienā rīkojumā, tādēļ rīkojums Nr.1205-pn tika sagatavots par darbiniekiem, kuriem tika veikta atkārtota novērtēšana. [2.3] Ministru prezidenta rezolūcijā, ko Aģentūra saņēma 2008.gada 3.novembrī, tika noteikts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.995 ar 2008.gada 1.novembri pārtraukt prēmiju izmaksu ierēdņiem, darbiniekiem un amatpersonām līdz īpašam Ministru kabineta lēmumam par prēmiju izmaksu ministrijās un padotības iestādēs, savukārt darbinieku prēmēšanu un materiālo stimulēšanu saistībā ar ikgadējo novērtēšanu regulē atsevišķi Noteikumu Nr.995 punkti.

Turklāt laika periodā no rīkojumu par materiālo stimulēšanu izdošanas līdz veiktajām naudas izmaksām, pamatojoties uz šiem rīkojumiem, nebija spēkā neviens ārējais vai iekšējais normatīvais akts, kas būtu aizliedzis materiāli stimulēt Aģentūras ierēdņus un darbiniekus, pamatojoties uz ikgadējo novērtējumu. Kaut arī 2009.gada 8.novembrī tika pieņemti grozījumi Noteikumos Nr.995, kas izteica 26.punktu jaunā redakcijā, attiecībā uz 25.punktu par materiālo stimulēšanu redakcija nav mainīta, un tas nav izslēgts.

Tikai 2009.gada 26.jūnijā ar grozījumiem 2008.gada 12.decembra likumā „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā 5.pantā ir noteikts aizliegums veikt materiālo stimulēšanu”. [2.4] Pieteicējs norāda, ka Aģentūra naudas izmaksas par materiālo stimulēšanu saskaņā ar 2008.gada 27.novembra rīkojumiem un 2008.gada 19.decembra rīkojumu veica no izdevumu koda 1149 – „piemaksas par vadības līgumiem un pārējās piemaksas”, taču Ministru kabineta protokollēmumā noteiktais aizliegums attiecās uz Izmaksas kodu 1148, kas paredzēts prēmiju un naudas balvu izmaksai.

Tikai ar grozījumiem Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1031 „Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”, kas stājās spēkā 2009.gada 1.janvārī, tika noteikts, ka izmaksas par ierēdņu un darbinieku materiālo stimulēšanu jāveic no izmaksas koda 1148 – tas ir papildināts ar vārdiem „un materiālā stimulēšana”, tātad izmaksu kods, no kura izmaksājama materiālā stimulēšana, šajos Ministru kabineta noteikumos līdz grozījumu pieņemšanai nebija noteikts.

Tā kā izdevumu tāmes 2008.gadam finansēšanas plānā

Nr.2101560330000/5, kur iekļauts arī izmaksu kods 1140, uz 2008.gada 25.novembri apstiprinātais finansējums bija 1 340 639 latu un uz 2008.gada 27.novembri izmaksātā naudas summa no izmaksu koda 1140 „Piemaksas un prēmijas” bija 833 450,16 latu, pieņemts lēmums neizlietoto atlikušo summu izmaksāt ierēdņiem un darbiniekiem kā materiālās stimulēšanas piemaksu. No Ministru kabineta protokollēmuma ir secināms, ka uz laiku ir aizliegta prēmiju izmaksa, bet periods, no kura līdz kuram tā aizliegta, nav precīzi nosakāms, tāpat nav nosakāms, vai aizliegums attiecas tikai uz prēmijām, vai ierobežojumi ir jāattiecina arī uz citām izmaksām, ja jā, tad - uz kurām. [2.5] Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas noteikumiem Nr.78-NOT pieteicējs 2008.gada 16.oktobrī izdevis rīkojumu Nr.785 ,,Par /Aģentūra/ Ziemassvētku ieskaņu pasākumu”.

Rīkojuma izdošana nav prettiesiska, jo pasākumi tika plānoti atbilstoši Aizsardzības ministrijas noteikumu Nr.78- NOT 6.5. un 6.6.punktiem, un izdevumi plānoti atbilstoši Aizsardzības ministrijas noteikumu Nr.78-NOT 29.3.punktam. Pēc 2008.gada 24.novembra, kad tika saņemta aizsardzības ministra rezolūcija par to, ka iestādēs 2008.gadā netiek rīkoti pasākumi, kuru norise pilnībā vai daļēji tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem, Aģentūrā tika nolemts Ziemassvētku ieskaņas pasākumu nerīkot, taču samaksātais avanss vairs nebija atgūstams, jo dāvanas un tehniskais nodrošinājums jau bija iegādāts, līdz ar to, pasākumu atceļot, tiktu izšķērdēti valsts līdzekļi. [3] Atbildētāju pārstāvošā iestāde Aizsardzības ministrija tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz tālāk minētajiem apsvērumiem. [3.1] Pret pieteicēju ierosinātās disciplinārlietas izmeklēšanas komisija konstatēja, ka pieteicējs pretēji Ministru prezidenta rezolūcijās un Ministru prezidenta 2008.gada 25.novembra protokollēmumā Nr.83 62.§ „Par valsts budžeta izdevumu samazināšanu 2008.gada novembra un decembra mēnešiem” noteiktajiem valsts budžeta līdzekļu izlietošanas ierobežojumiem veicis un akceptējis materiālās stimulēšanas un naudas balvu izmaksas /Aģentūra/ darbiniekiem, veicis šo izmaksu attiecināšanu uz ekonomiskās klasifikācijas kodu, kas neatbilst valsts budžeta līdzekļu izdevumus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajam, kā arī pieļāvis Ziemassvētku ieskaņas pasākuma apmaksas izdevumu iegrāmatošanu neatbilstoši likumā „Par grāmatvedību” noteiktajam.

Tādējādi pieteicējs pārkāpis ar Publisko aģentūru likuma 10.panta otrās daļas 4.punkta deleģējumu izdoto Ministru kabineta 2003.gada 7.janvāra noteikumu Nr.11 „/Aģentūra/ nolikums” 13.10.punktu par atbildību par aģentūras resursu lietderīgu izmantošanu, likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 46.panta pirmo daļu par budžeta finansētu institūciju vadītāju atbildību par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem, Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumu Nr.1031 „Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” noteikto budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, kā arī likuma „Par grāmatvedību” 3.pantu, kas noteic uzdevumu organizēt grāmatvedības kārtošanu atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” prasībām. [3.2] Laikā, kad Ministru kabinets operatīvi pieņēma lēmumus, kas vērsti uz maksimālu valsts budžeta tēriņu ierobežošanu un valsts pārvaldes izdevumu iespējami lielāku samazināšanu, /Aģentūra/ /amats/ D.A. kā valsts civildienesta ierēdnis un valsts budžeta finansētas iestādes vadītājs rīkojās pretēji Ministru kabineta noteiktajiem uzdevumiem šī mērķa sasniegšanai un nav ievērojis likuma ,,Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 1.pantu, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu valsts interesēm. [3.3] Valsts kontrole savā 2009.gada 29.aprīļa revīzijas ziņojumā par Aizsardzības ministrijas 2008.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību Nr.5.1-2-36/2008 konstatēja, ka pieteicējs nav ievērojis Ministrijas valsts sekretāra rīkojumu, Ministru kabineta protokollēmumus un nav rīkojies atbilstoši normatīvajiem aktiem, jo 2008.gada novembrī un decembrī, neievērojot noteikto aizliegumu, /Aģentūra/ ierēdņiem un darbiniekiem izmaksāta materiālā stimulēšana, un naudas balvas, un šie izdevumi uzskaitīti neatbilstošā ekonomiskās klasifikācijas kodā, tādējādi apzināti sagrozot grāmatvedības informāciju. [3.4] Pieteicēja apgalvojums, ka Pavēle izdota, pamatojoties uz falsificētu atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu, neatbilst faktiskajiem apstākļiem, jo pieteicējs tika iepazīstināts gan ar aizsardzības ministra izveidotās pārbaudes grupas ziņojumu, gan ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu. [3.5] Pieteicēja uzskats, ka materiālās stimulēšanas izmaksas ir neatņemams un obligāts ikgadējā darbinieka darbības un tās rezultātu novērtējuma rezultāts, neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam.

Konkrētajā situācijā ārējā normatīvā aktā paredzētās iestādes vadītāja (/Aģentūra/ /amats/) tiesības reizi gadā atbilstoši kārtējam darbības un tās rezultātu novērtējumam materiāli stimulēt darbiniekus tika ierobežotas (ne atceltas) ar augstākas valsts amatpersonas, proti, Ministru prezidenta, leģitīmu administratīvo rīkojumu, kurš bija saistošs /Aģentūra/ /amats/ kā budžeta finansētas iestādes vadītājam. [3.6] Tā kā Noteikumu Nr.995 25.punktā paredzētā materiālā stimulēšana ir noteikta šo noteikumu III nodaļas „Piemaksas un prēmijas” ietvaros un tās reglamentācija un apmēri neatbilst piemaksām noteiktajam, materiālā stimulēšana Noteikumu Nr.995 izpratnē uzskatāma par tādā paša rakstura izmaksu kā prēmija.

Kļūdains ir pieteicēja pieņēmums, ka Ministru prezidenta 2008.gada 31.oktobra rezolūcijas Nr.111-1/334 par prēmiju izmaksu aizliegumu termiņš ir grozījumu izdarīšana Noteikumos Nr.995, jo grozījumi ārējā normatīvajā aktā nav identificējami ar rezolūcijā norādīto īpašo Ministru kabineta lēmumu par prēmiju izmaksu ministrijās un padotības iestādēs. Turklāt Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1031 „Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” atbilstoši ekonomiskajām kategorijām noteiktais budžetu izdevumu klasifikācijas kods EKK 1148, uz kuru attiecināmas izmaksas „Prēmijas un naudas balvas” tika slēgts ar Ministru kabineta 2008.gada 25.novembra protokollēmumu Nr.83 62.§ un palika slēgts arī turpmāk, tas uzskatāmi pierāda Ministru prezidenta rezolūcijas beztermiņa raksturu. [3.7] Tā kā Ziemassvētku pasākuma organizatoriskie, norēķinu un pieteicēja paskaidrojumu dokumenti ir pretrunīgi un normatīvo aktu prasībām neatbilstoši, tas traucēja izsekot saimnieciskā darījuma norisei un tajā izlietotajai naudas plūsmai atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” un tam pakārtoto normatīvo aktu prasībām. [4] Pieteicēja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, balstoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. [5] Atbildētājas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, balstoties uz paskaidrojumā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa [6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms. [7] Lietā pirmkārt pastāv strīds par to vai atbildētāja ir ievērojusi likumā noteiktos disciplinārlietas izskatīšanas termiņus. [8] Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 25.panta pirmā daļa noteic, ka lēmumu disciplinārlietā pieņem viena mēneša laikā no disciplinārlietas ierosināšanas dienas. Atbilstoši minētā likuma panta otrajai daļai panta pirmajā daļā noteikto disciplinārlietas izskatīšanas termiņu var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

Izskatāmajā gadījumā pieteicējam disciplinārlieta ierosināta 2009.gada 17.aprīlī pamatojoties uz aizsardzības ministra pavēli Nr.73 (lietas I sējums 155.lapa). Tātad atbilstoši citētajai normai lēmums disciplinārlietā bija jāpieņem viena mēneša laikā no disciplinārlietas ierosināšanas dienas, tas ir, līdz 2009.gada 17.maijam, bet tā kā tā ir svētdiena, tad līdz nākamajai darba dienai – 2009.gada 18.maijam. [9] 2009.gada 27.maijā aizsardzības ministrs izdevis pavēli par disciplinārsoda piemērošanu pieteicējam.

Pavēles 1.punktā pavēlēts pagarināt lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu /Aģentūra/ /amats/ D.A. pieņemšanas termiņu no 2009.gada 16.maija līdz 2009.gada 27.maijam. Savukārt ar Pavēles 2.punku par amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatotu nepildīšanu pieteicējam piemērots disciplinārsods. Secināms, ka pieteicējam disciplinārsods piemērots neievērojot likumā noteikto viena mēneša termiņu. Pavēle izdota pēc noteiktā viena mēneša termiņa ar deviņu dienu nokavējumu. Iestāde ir mēģinājusi labot situāciju, vienlaicīgi ar disciplinārsoda piemērošanu, ar atpakaļejošu datumu pagarināt disciplinārlietas izskatīšanas termiņu. [10] Kā to paredz Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 25.panta otrā daļa, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64.panta otrajai daļai, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

Tiesa uzskata, ka iestāde administratīvā akta izdošanas termiņu var pagarināt pirms vēl nav izbeidzies likumā noteiktais administratīvā akta izdošanas termiņš, ja pastāv kādi objektīvi apstākļi, kas liedz iespēju iestādei pieņemt lēmumu noteiktajā termiņā. Tādejādi pagarināt var tikai procesuālo termiņu, iekams tas vēl nav nokavēts. [11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likums 49.panta ceturto daļu, ja šis likums vai cits normatīvais akts nosaka termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība, kas iesniedzējam vai iespējamam administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, pēc termiņa izbeigšanās šo procesuālo darbību vairs nevar izpildīt, ja vien iestādes pieļautajam termiņa nokavējumam nav pienācīga pamatojuma.

Atbildētāja lēmuma par disciplinārsoda piemērošanas termiņa pagarināšanu pamatojusi ar apstākli, ka aizsardzības ministrs laika posmā no 2009.gada 13.maijam līdz 2009.gada 18.maijam atradies komandējumos Afganistānā un Beļģijā (Ministru prezidenta rīkojumi Nr.166 un Nr.206). Tāpat norādīts, ka disciplinārlietas izmeklēšanas laikā bija papildus jāizvērtē nepieciešamība ierosināt disciplinārlietu /Aģentūra/ /amats/ I.V. [12] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa nesaskata pienācīgu pamatojumu kā arī ārkārtas apstākļu esamību, kas būtu iemesls disciplinārlietas izskatīšanas termiņa pagarinājumam ar atpakaļejošu datumu.

Tiesa to pamato ar tālāk minēto. [12.1] Ministru prezidenta rīkojums Nr.166 „Par I.L. komandējumu” pieņemts 2009.gada 22.aprīlī (lietas II sējums 22.lapa). Šajā pašā datumā tas saņemts arī Aizsardzības ministrijā. Līdz ar to ministram un arī ierēdņiem, kas strādāja ar pieteicēja disciplinārlietu savlaicīgi bija zināms par komandējuma esamību un nepastāvēja nekādi šķēršļi, lai pārskatāmā periodā plānotu laiku un nepieciešamības gadījumā savlaicīgi pieņemtu lēmumu par termiņa pagarinājumu. [12.2] Abos Ministru prezidenta rīkojumos noteikts, ka aizsardzības ministra I.L. prombūtnes laikā par aizsardzības ministra vietas izpildītāju iecelts tieslietu ministrs M.S. Līdz ar to nepastāvēja nekādi tiesiski šķēršļi lēmumu, par pieteicēja saukšanu pie disciplināratbildības, pieņemt aizsardzības ministra vietas izpildītājam, ievērojot likumā noteikto termiņu, tas ir, līdz 2009.gada 18.maijam. [12.3] Tiesa arī nesaskata nekādu pamatojumu termiņa pagarinājumam, lai izvērtētu nepieciešamību ierosināt disciplinārlietu /Aģentūra/ /amats/ I.V.

Šādai rīcībai pamatojumu Pavēlē nav norādījusi arī atbildētāja. Savukārt atbildētājas paskaidrojumos tiesai minētais arguments, ka pats aizsardzības ministrs ir kompetentāks pieņemt šādus lēmumus nav atzīstams par pietiekamu. [13] Izšķirot lietu, tiesa ņem vērā, ka Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma piemērošanas rezultātā persona var tikt sodīta, bet personai ir tiesības paļauties uz tiesību normās noteiktajiem termiņiem, kuros var konstatēt tās vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā.

Šo termiņu pārkāpšana ierobežo personas tiesības. Ierēdnim, iepazīstoties ar lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu ir tiesības rēķināties ar to, ka lēmums disciplinārlietā tiks pieņemts tiesību normās noteiktajā termiņā, kas, kā jau iepriekš norādīts, ir strikti noteikts Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 25.pantā pirmajā un otrajā daļā, bet ko konkrētajā gadījumā iestāde nav ievērojusi. [14] Balstoties uz iepriekš minēto secināms, ka Pavēles 1.punkts par termiņa pagarinājumu lēmuma pieņemšanai ir atzīstams par prettiesisku.

No tā savukārt izdarāms secinājums, ka lēmums par disciplinārsoda piemērošanu (Pavēles 2.punkts) pieņemts neievērojot likumā noteikto termiņu, kas atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu, un ir pamats tā atzīšanai par prettiesisku un atcelšanai. [15] Tiesa atzīst, ka tā kā termiņa neievērošana ir pamats Pavēles par disciplinārsoda piemērošanu atcelšanai, tad nav nepieciešams vērtēt šīs Pavēles tiesiskumu no citiem aspektiem.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu, 289.-291.pantu, tiesa nosprieda: apmierināt D.A. pieteikumu par Aizsardzības ministrijas 2009.gada 27.maija pavēles Nr.2-kd atcelšanu. Atcelt pilnībā Aizsardzības ministrijas 2009.gada 27.maija pavēli

Nr.2-kd, no tās pieņemšanas brīža. Piespriest no Latvijas Republikas par labu D.A. samaksāto valsts nodevu 20 (divdesmit) latu apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis

N O R A K S T S PA R E I Z S Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ________________ M.Birkmanis Rīgā, 2011.gada 28.martā.