Court dismissed tenant's appeal and ordered payment of water bills plus interest and court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the tenant's appeal and ordered the payment of a water bill totaling EUR 449.72, along with state fees and court costs. The plaintiff successfully proved the debt through meter readings and a service agreement, while the defendant failed to contest the calculation. Consequently, the court ruled in favor of the utility company, awarding the principal debt, statutory interest, and litigation expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 189., 193., 204.1., 250.25., 250.27. panti: Tiesa ir tiesīga pieņemt maza apmēra prasību par naudas piedziņu, ja prasītājs pierāda parāda pastāvēšanu un apmēru, un atbildētājs nepierāda pretējo.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C26261416
Lietas arhīva Nr. C-0769-17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ludzā 2017.gada 29.jūnijā
Rēzeknes tiesas tiesnese Inta Marnauza izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes ūdens”, reģistrācijas
Nr. 40003218631, maza apmēra prasībā pret /pers. A/, personas kods personas kods, par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 28.novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) “Rēzeknes ūdens” (turpmāk – prasītāja) iesniedza tiesā maza apmēra
prasību pret /pers. A/ (turpmāk –atbildētāja, bet prasītāja un atbildētāja kopā - puses) par naudas piedziņu EUR 449.72 apmērā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja (līdz reorganizācijai Rēzeknes PBU Ūdens un kanalizācijas saimniecības pārvalde „Ūdenskanāls”),
pamatojoties uz statūtiem, Rēzeknes komunālā ūdensvada un kanalizācijas tīklu lietošanas noteikumiem, 29.03.2010. līguma „Par sabiedrisko
pakalpojumu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu Rēzeknes pilsētā”, sniedz ūdens piegādes un kanalizācijas novadīšanas
pakalpojumus dzīvoklim /adrese/, abonenta numurs Nr.
12.07.2012. ar Rēzeknes pilsētas domes lēmumu Nr. 43-2, dzīvoklis Nr.40, /adrese/, tika izīrēts atbildētājai. Saskaņā ar augstāk minētā lēmuma
2.punktu, atbildētājai ir jānoslēdz līgumi ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
30.08.2013. starp pusēm noslēgts līgums Nr. 17388 par ūdens piegādi un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu. Saskaņā ar noslēgtā līguma
2.1.punktu, 2.2.punktu, prasītāja izpildīja savas saistības un nodrošināja ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumus augstāk minētajā dzīvoklī.
Saskaņā ar noslēgtā līguma 3.1.punktu, 3.2.punktu, 4.1. punktu, norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem jāveic, izejot no ūdens patēriņa mērītāju
rādījumiem, atbilstoši apstiprinātajiem tarifiem, līdz nākošā mēneša 10. datumam.
01.07.2015. atbildētājas dzīvoklī tika veikta ūdens skaitītāju rādījumu kontrole. Rādījumu kontrolē tika fiksēti skaitītāja rādījumi (00076). Parāds
uz šiem skaitītāju rādījumiem sastādīja EUR 104,83.
03.08.2016. atbildētājas dzīvoklī tika veikta skaitītāju rādījumu kontrole. Rādījumu kontrolē tika fiksēti skaitītāja rādījumi (00413). Parāds uz šiem
skaitītāju rādījumiem palielinājās par EUR 464,86. Atbildētāja daļu no parāda EUR 123,84 samaksāja, atlikušais parāds sastādīja EUR 341,02.
06.09.2016. tika sastādīts plombu noņemšanas akts un fiksēti skaitītāju rādījumi (00414,699). Parāds uz šiem skaitītāju rādījumiem palielinājās par
EUR 3,87. Kopējais parāds par sniegtajiem pakalpojumiem sastāda EUR 449,72.
Aprēķini veikti atbilstoši Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktajiem tarifiem. Saskaņā ar likuma „Par
dzīvojamo telpu īri” 11. 3pantu, ūdens un kanalizācija ir pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, īrniekam ir
pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem ar pakalpojuma sniedzēju.
Saskaņā ar komunālā ūdensvada un kanalizācijas tīklu lietošanas noteikumu 4.24. punktu, norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem jāveic līdz
katra nākamā mēneša 10. datumam. Atbildētāja par saņemtajiem pakalpojumiem ir norēķinājusies daļēji.
Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu, 2109.pantu, 2223.pantu, līdzko prasītāja ir piegādājusi atbildētājas dzīvoklim pakalpojumus, pušu savstarpējās
attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem. Tiklīdz pasūtījums izpildīts, pasūtītājam jāsamaksā noteikta maksa, taču atbildētāja
maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem neveic; prasītāja ir brīdinājusi atbildētāju par parāda samaksu, uz ko atbildētāja nav reaģējusi.
Prasība pamatota ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3pantu, Civillikuma 1587., 1590., 2107., 2109., 2223.pantu.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu EUR 449.72 par sniegtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 20.08.2013. līdz
06.09.2016. un tiesas izdevumus.
Prasītāja norādīja, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
2016.gada 1.decembrī atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, uzliekot par pienākumu 30 dienu laikā iesniegt
tiesā aizpildītu rakstveida paskaidrojuma veidlapu.
2016.gada 23.decembrī tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kur atbildētāja norāda, ka prasību atzīst pilnā apmērā un nevēlas uzklausīšanu
tiesas sēdē (lietas 44.-45.lapa).
Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai tika izskaidrotas procesuālās tiesības, puses
informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei. Noraidījumi nav saņemti.
Ar tiesnese s 2017.gada 18.janvāra lēmumu lietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2017.gada 29.jūnijā, par ko pusēm saskaņā ar
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu savlaicīgi paziņots.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma.
Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļa nosaka, ka ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Civillikuma
1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu
vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt
saistību tiesību (1401.p.).
Tiesa noskaidroja, ka 2013.gada 30.augustā puses noslēdza līgumu, kur prasītāja apņēmās piegādāt atbildētājai viņas īrētajā dzīvoklī pēc adreses
/adrese / ūdeni sadzīves vajadzībām, organizēt kanalizācijas notekūdeņu pieņemšanu un novadīšanu līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (lietas 13.,
14.lapa).
Tiesa atzīst, ka līgumu ir parakstījušas abas puses, tas atbilst Civillikuma 1511.pantam, proti, ka līgums ir vairāku personu savstarpējs ar
vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.
Atbildētāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu līgumu nav apstrīdējusi. Līdz ar to bija noslēgta vienošanās, kas pušu starpā
nodibināja saistību tiesības.
Tiesiskā attiecība līgumā ir pušu brīvas gribas izpausmes rezultātā radīts noteikts tiesību un pienākumu apjoms, kas atbildētājas sākotnējām tiesībām
saņemt pakalpojumu vēlāk rada atbilstošu pienākumu par to veikt samaksu. Tiesiskā attiecība kā pušu pienākumu un tiesību kopums pastāv līdz saistībā
noteikto tiesību un pienākumu pilnīgai izpildei, tostarp līdz procentu un, ja pielīgts, līgumsoda samaksai.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.
Civillikuma 1828.pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3pantam, ūdens un kanalizācija ir pamatpakalpojumi, kuri nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas
lietošanu, un īrniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem ar pakalpojuma sniedzēju.
Lietā nav pierādījumu tam, ka prasītāja nebūtu izpildījusi savas saistības, vai ka izpildījums būtu bijis atzīts par nepienācīgu. Parāda apmēru un savu
samaksas pienākumu pret prasītāju atbildētāja nav apstrīdējusi. Atbildētāja atzina prasību pilnā apmērā. Tādējādi tiesa uzskata par pieradītu, ka prasītāja
sniedz pakalpojumus atbildētājai prasītājas norādītajā apjomā (Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa).
Lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētāja būtu apmaksājusi sniegtos pakalpojumus, tostarp, Civillikuma 1838.pants nosaka, ka tas, ka samaksa
izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo; pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti;
samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.
Tiesa secina, ka ir pamats piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par sniegtiem pakalpojumiem EUR 449.72 apmērā, kas apstiprinās ar
lietas materiāliem pievienoto parāda aprēķinu (lietas 12.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši šai likuma normai un saskaņā ar Civillikuma
1765.panta pirmajā daļā noteikto, likumisko procentu apmērs ir 6% (seši procenti no simta) gadā. Procenti Civilprocesa likuma 195.panta izpratnē ir
atlīdzība par svešas (jau piespriestas prasītāja labā) naudas lietošanu. Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa uzskata, ka ir likumīgs pamats noteikt prasītājas
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no parāda pamatsummas. Procentu
pieauguma aprobežojums paredzēts Civillikuma 1763.pantā.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus, līdz ar ko no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 71.14 (lietas 9.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi EUR 4.70 (lietas 10.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties.
Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms piecu dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189., 193, 204.1 , 250.25, 250.27 pantu, tiesa
no s p r ie d a
maza apmēra prasību par naudas piedziņu apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods personas kods, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes ūdens”, reģistrācijas Nr.40003218631, labā
parādu EUR 449.72, samaksāto valsts nodevu EUR 71.14, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4.70, kopā EUR 525.56 (pieci simti divdesmit
pieci euro 56 centi), pārskaitot piedzītas summas uz prasītājas bankas kontu: AS ,,Swedbank” LV68HABA0001402041074; AS “Norvik Banka”
LV20LATB0002010063332; AS ”SEB Banka” LV39UNLA0014000508101; AS “Citadele Banka” LV42PARX0002242300028; AS “DNB
Banka” LV79RIKO0002010103008.
Noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas sešus procentus gadā no pamatsummas EUR 449.72 līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma
dienai).
Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – piecas dienas no šī sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no tā pieejamības dienas - 2017.gada 29.jūnija var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no
Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rēzeknes tiesā Ludzā (Stacijas ielā 44).
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Marnauza