Court dismissed debt collection claim and revoked security measure due to lack of evidence and procedural errors.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's claim for debt collection and revoked the previously established security measure on the defendant's property. The defendant argued the plaintiff engaged in fraud and extortion, while the plaintiff failed to substantiate the debt or prove the defendant's liability. Consequently, the court ruled against the plaintiff, ordered the recovery of court costs from them, and lifted the seizure on the real estate.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 42., 189.-195., 204.1 panti: A civil court must dismiss a claim lacking sufficient evidence of the debt and may revoke security measures if the underlying claim is rejected.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C30593519
Lietvedības Nr.C-0348-22/28
ECLI:LV:RVPT:2022:0506.C30593519.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022.gada 6.maijā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Pujate,
ar tiesas sēžu sekretāri L.Franci,
tulku S.Ļisejenko,
piedaloties prasītājam /pers. A/, atbildētājai /pers. B/, atbildētājas /pers. B/ pilnvarotajam pārstāvim Oļegam Cupam,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2019.gada 27.maijā Rets Druks-Jaunzemis (turpmāk – prasītājs) cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. B/
(turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu.
[1.1] Tiesā iesniegtajā prasībā, kas vēlāk papildināta, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 7 000,00 euro, likumiskos nokavējuma
procentus 1 013,75 euro, valsts nodevu 514,64 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt no
atbildētājas likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās summas līdz sprieduma izpildei.
[1.2] Prasībā norādīts, ka 2018.gada 17.maijā prasītājs aizdeva un atbildētāja aizņēmās 7 000,00 euro, par ko atbildētāja uzrakstīja parādzīmi.
Parādzīmē atbildētāja norādīja, ka aizņemtos naudas līdzekļus atdos līdz 2018.gada 24.maijam.
Parādzīmē noteiktajā termiņā atbildētāja parādu neatdeva. Prasītājs vairākkārt ir ticies un runājis ar atbildētāju, taču atbildētāja nepilda savu
solījumu par parāda atdošanu.
[2] 2019.gada 30.maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts prasītāja pieteikums par prasības nodrošināšanu.
[2.1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese s 2019.gada 3.jūnija lēmumu apmierināts /pers. A/ pieteikums par prasības
nodrošināšanu, ierakstot ķīlas tiesības atzīmi /pers. B/ piederošajam nekustamajam īpašumam – dzīvokļa īpašumam Nr.44 un 4209/281017 kopīpašuma
domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas, zemes /adrese/, kas reģistrēts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas
pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/(kadastra Nr./numurs B/), prasības summas 7 000,00 euro apmērā.
[3] Atbildētāja tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norādījusi, ka prasību neatzīst.
Atbildētāja norāda, ka pēc būtības prasītājs ar krāpnieciskām darbībām izspiež no atbildētājas naudas līdzekļus, izmantojot atbildētājas juridisko
zināšanu trūkumu.
Prasītājs ir vērsies arī pret citām personām ar tādām pašām prasībām un parādzīmēm, no kurām vairākas datētas vienā datumā un par vienādām
naudas summām (tiesvedība lietā Nr.C68432418), taču vienīgā persona, kas faktiski saņēmusi naudu no prasītāja, ir /pers. E/, bet citas personas naudu
nav nedz prasījuši, nedz saņēmuši.
Atbildētāja un /pers. E/ nesastāv laulībā, taču ilgstoši dzīvo kopā. 2018.gada aprīlī /pers. E/ kārtoja kredītu ar Francijas kredītkompānijas
“SOFINCO” starpniecību, un kredīta saņemšanai un noformēšanai bija nepieciešams veikt maksājumus, taču /pers. E/ šādu naudas līdzekļu nebija.
Atbildētājai ir zināms, ka /pers. E/ ar prasītāju iepazīstināja viņa darba devējs /pers. F/, kad /pers. E/ interesējās par iespējām aizņemties naudas līdzekļus
nepieciešamo formalitāšu nokārtošanai ar kredītkompāniju “SOFINCO”. /pers. E/ ar prasītāju bija ticies un noformējis privātu aizdevumu vēl pirms tam,
kad tika iesaistīta atbildētāja. Pēc sākotnējā aizņēmuma no prasītāja saņemšanas /pers. E/ bija nepieciešami papildus 900,00 euro, un /pers. E/ vēlreiz
sazinājās ar prasītāju un norunāja tikšanos. Sarunas laikā prasītājs pieprasīja, lai uz tikšanos /pers. E/ paņem līdzi atbildētāju kā galvotāju. Kad /pers. E/
pateica prasītājam, ka atbildētāja nevar būt par galvotāju, jo atbildētājas mēneša ienākumi ir 223,00 euro un uz atbildētājai piederošo nekustamo
īpašumu /adrese/ reģistrēta hipotēka, prasītājs atbildēja, ka tam neesot nekādas nozīmes, jo tas būšot tikai formāli.
2018.gada 17.maijā atbildētāja un /pers. E/ kopā ar /pers. F/ devās uz tikšanos ir prasītāju tirdzniecības centra “Domina” autostāvvietā. Prasītājs
iekāpa /pers. F/ piederošajā transportlīdzeklī un pēc tam prasītājs lika /pers. F/ rakstīt parādzīmi par 3 000,00 euro, diktējot viņam tekstu. Atbildētāja
vērš uzmanību uz to, ka /pers. F/ nepārvalda valsts valodu un pats nebūtu noformulējis tekstu tā, kā tas izdarīts parādzīmē. Pēc tam prasītājs pievērsās
atbildētājai un lika pašrocīgi uzrakstīt tieši tādu pašu parādzīmi par 7 000,00 euro. Kad atbildētāja izteica sašutumu par to, ka atbildētāja naudu
neaizņemas un arī /pers. F/ to nedara, bet ir jāparaksta parādzīmes, it kā aizņemtos naudu, prasītājs atbildēja, ka tā ir kā garantija viņam un lai atbildētāja
neuztraucas, jo tā darījumi tiekot kārtoti, un tā prasītājam būšot drošāk, ja /pers. E/ neatdos parādu.
Tā kā atbildētāja un /pers. E/ nav juridiski izglītoti un pilnībā uzticējās prasītāja godprātībai, atbildētāja uzrakstīja to, ko prasītājs nodiktēja. Kad šie
fiktīvie papīri bija noformēti, prasītājs iedeva /pers. E/ 900,00 euro. Mašīnā atradās četras personas – atbildētāja, /pers. E/, /pers. F/ un prasītājs. Pēc
tam, kad prasītājs nodeva naudu /pers. E/, prasītājs izkāpa no transportlīdzekļa un devās tirdzniecības centra virzienā.
Pēc tam prasītājs sāka regulāri atbildētājai zvanīt un prasīt naudu, ko esot atbildētājai un /pers. E/ aizdevis. /pers. E/ sazinājās ar prasītāju un
pateica, ka šobrīd nevar atdot parādu, jo “SOFINCO”, kas, kā vēlāk noskaidrojās, arī ir krāpnieciska organizācija, nav pārsūtījuši aizdevumu. Tad
prasītājs sāka interesēties par atbildētājai piederošo nekustamo īpašumu, izrādot padziļinātu interesi par apgrūtinājumiem – hipotēku. Atbildētāja
izstāstīja, ka veic pārkreditāciju no aizdevējkompānijas SIA “Gaujas tūre” uz “Westkredit” banku, bet atbildētājai pietrūkst naudas līdzekļi 4 000,00
euro apmērā, lai pabeigtu pārkreditāciju. Prasītājs piedāvāja atbildētājas vietā nokārtot pārkreditāciju, apmaksājot trūkstošo summu, pretī par to prasot,
lai atbildētāja pārrakstītu īpašumtiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ uz prasītāja dzīvesbiedres /pers. G/ vārda, kā arī nosūtīja atbildētājai dokumentus
par šī darījuma iespējamo norisi. Atbildētāja vērsās pie juristes, kura izskaidroja, ka šāda darījuma rezultātā atbildētāja varētu zaudēt savu dzīvokli. Tikai
šajā brīdī atbildētāja saprata, ka prasītājs ar krāpnieciskām darbībām vēlas iegūt naudas līdzekļus.
/pers. E/ prasītājam ir apliecinājis, ka negrasās izvairīties no uzņemtajām saistībām un aizņemto naudu ir gatavs atdot prasītājam pa daļām, taču šo
piedāvājumu prasītājs ir noraidījis.
Tāpat prasītājs ir cēlis prasību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā par parāda piedziņu no /pers. F/ civilprocesa Nr.C68432418 ietvaros. Atbildētāja
vērš tiesas uzmanību uz faktu, ka /pers. F/ nav saņēmis naudu no prasītāja. Minētajā tiesas sēdē prasītājs noliedza, ka būtu devis naudu /pers. E/ vai
atbildētājai, ko pierāda tiesas sēžu audioieraksti. Procesa ietvaros tiesa ignorēja liecinieku sniegtās liecības, līdz ar to prasība tika apmierināta. Pretēji
prasītāja sniegtajai liecībai civilprocesā Nr.C68432418, 2019.gada 22.oktobra Vienošanos par parāda atmaksu, kas slēgta starp /pers. F/ un /pers. E/,
par to, ka /pers. E/ apņemas atlīdzināt /pers. F/ izkrāptos naudas līdzekļus, kurus tiesa legalizēja ar spriedumu lietā Nr.C68432418, 13 000,00 euro
apmērā, ir tādām pašām parādzīmēm, kas izveidotas tajās pašās dienās.
Ievērojot minēto, atbildētāja lūdz tiesu noraidīt prasītāja prasību.
[4] Prasītājs tiesas sēdē uzturēja tiesā celto prasību pilnā apmērā un sniedza paskaidrojumus atbilstoši tiesā iesniegtajā prasības pieteikumā
norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.
[5] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka atbildētāja neatzīst tiesā celto prasību, un sniedza paskaidrojumus atbilstoši tiesā iesniegtajos
rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.
Motīvu daļa
[6] Uzklausot lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības
pieteikumā un atbildētājas rakstveida paskaidrojumos norādītos argumentus un apsvērumus, tiesa uzskata, ka prasība ir noraidāma turpmāk norādītu
apsvērumu dēļ.
[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības.
[8] No tiesā celtās prasības izriet, ka prasītājs vēlas piedzīt no atbildētājas parādu 7 000,00 euro apmērā, norādot, ka prasītājs ir izsniedzis
atbildētajai aizdevumu minētās naudas summas apmērā, ko apliecina atbildētājas parakstītā parādzīme, taču atbildētāja minēto naudas summu prasītājam
pušu nolīgtajā termiņā nav atdevusi.
Savukārt atbildētāja tiesai sniegtajos paskaidrojumos norādījusi, ka atbildētāja no prasītāja faktiski nav saņēmusi parādzīmē minētos naudas
līdzekļus 7 000,00 euro apmērā.
[9] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1427.pants noteic, ka pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā
vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot. Noteikti gribu var izteikt vai nu ar vārdiem, mutiski
vai rakstiski [..], kā to noteic Civillikuma 1428.pants. Savukārt Civillikuma 1533.panta pirmā daļa noteic, ka līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai
tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām (1470.p.), ar nolūku savstarpēji saistīties.
Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas
pašas šķiras un labuma lietās, kā to noteic Civillikuma 1934.pants. Savukārt Civillikuma 1935.pants noteic, ka līgums, ar ko viena puse apsola
aizdevumu dot, bet otra to pieņemt, ir spēkā tikai no tā laika, kad līdzēji vienojas savā starpā par aizdodamā daudzuma apmēru.
Atbilstoši Civillikuma 1940.pantā noteiktajam līdzējiem vajadzīgs nodoms noslēgt aizdevuma līgumu.
[9.1] Juridiskajā literatūrā norādīts, ka “aizdevuma līguma priekšmets ir atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar saņēmēja pienākumu atdot saņemto.
[..] Aizdevuma līgums ir reāllīgums. Līguma noslēgšanas obligāta sastāvdaļa ir naudas vai lietas nodošana” (sk. Latvijas Republikas Civillikuma
komentāri, Saistību tiesības, sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna zinātniskā redakcijā, Rīga, Mans Īpašums, 2000., 381., 382.lpp.).
[10] No lietai pievienotajiem dokumentiem redzams, ka 2018.gada 17.maijā atbildētāja /pers. B/ ir parakstījusi šāda satura parādzīmi: “Es, /pers.
B/, /personas kods/, dzīvojoša /adrese/, aizņēmos no /pers. A/ 7 000,00 euro (septiņi tūkstoši euro). Apņemos visu naudas summu atdot līdz 2018.gada
24.maijam” (lietas 7.lapa).
Tiesas sēdēs laikā atbildētāja apstiprināja, ka šāda satura parādzīmi atbildētāja /pers. B/ ir uzrakstījusi un parakstījusi pēc prasītāja /pers. A/
pieprasījuma, neapzinoties parādzīmes parakstīšanas sekas.
Vienlaikus atbildētāja norādīja, ka naudas līdzekļus parādzīmē norādītajā 7 000,00 euro apmērā atbildētāja /pers. B/ no prasītāja faktiski nekad
nav saņēmusi, jo prasītājs šādus naudas līdzekļus atbildētājai nav izsniedzis, un šāds aizdevums atbildētājai arī nav bijis nepieciešams.
Atbildētāja/pers. B/ paskaidroja, ka /pers. A/ faktiski ir aizdevis naudas līdzekļus atbildētājas dzīvesbiedram /pers. E/ nevis /pers. B/.
[11] Tiesas sēdē liecinieks /pers. E/ liecināja, ka viņš ir atbildētājas /pers. B/ faktiskais dzīvesbiedrs un viņam 2018.gadā bijuši nepieciešami
papildu naudas līdzekļi. /pers. E/ vērsies pie /pers. F/ ar lūgumu aizdot naudas līdzekļus. Tā kā /pers. F/ naudas līdzekļi nav bijuši, viņš iepazīstinājis /pers.
E/ ar /pers. A/, kurš piekritis aizdot /pers. E/ naudas līdzekļus ar norunu, ka /pers. F/ būs galvotājs.
/pers. E/, /pers. F/ un /pers. A/ satikušies un /pers. A/ aizdevis /pers. E/ naudas līdzekļus 5 000,00 euro apmērā, vienlaikus liekot gan /pers. E/,
gan /pers. F/ uzrakstīt un parakstīt parādzīmi par aizdevumu 7 000,00 euro apmērā, ko viņi arī izdarījuši.
Pēc neilga laika /pers. E/ radusies nepieciešamība pēc papildu naudas līdzekļiem 900,00 euro apmērā un viņš vēlreiz vērsies pie /pers. A/ ar
lūgumu aizdot naudas līdzekļus 900,00 euro apmērā. /pers. A/ piekritis šos naudas līdzekļus aizdot, vienlaikus uzstājot, lai /pers. E/ faktiskā dzīvesbiedre
/pers. B/ arī ierodas uz tikšanos tirdzniecības centra “Domina” autostāvvietā un būtu kā galvotāja.
Šīs tikšanās laikā /pers. A/ pieprasīja, lai /pers. F/ uzraksta vēl vienu parādzīmi par 3 000,00 euro un /pers. B/ uzraksta parādzīmi par 7 000,00
euro, taču naudas līdzekļus 900,00 euro apmērā /pers. A/ iedeva tikai /pers. E/.
Liecinieks/pers. E/ tiesas sēdē apstiprināja, ka abās tikšanās reizēs viņš no /pers. A/ ir saņēmis naudas līdzekļus kopā 5 900,00 euro apmērā, taču
nedz /pers. B/, nedz /pers. F/ naudas līdzekļus no /pers. A/ faktiski nav saņēmuši.
Vienlaikus liecinieks /pers. E/ apstiprināja, ka pēc /pers. A/ pieprasījuma /pers. B/ 2018.gada 17.maija tikšanās laikā tirdzniecības centra “Domina”
autostāvvietā uzrakstīja un parakstīja parādzīmi, taču naudas līdzekļus no /pers. A/ /pers. B/ nav saņēmusi. Norādīja, ka pēc /pers. A/ pieprasījuma /pers.
B/ ir tikusi uzaicināta uz minēto tikšanos, jo /pers. A/ vēlējies, lai /pers. B/, kurai pieder dzīvokļa īpašums, galvotu par /pers. E/ parādsaistībām.
Minētās tikšanās laikā 2018.gada 17.maijā, kurā piedalījās /pers. E/, /pers. F/, /pers. A/ un /pers. B/, atrodoties /pers. F/ piederošajā automašīnā,
/pers. A/ ir licis /pers. F/ un /pers. B/ rakstīt parādzīmes, nodiktējot priekšā parādzīmes saturu un norādot, ka tā būs tikai formalitāte, vienlaikus norādot,
ka pretējā gadījumā naudas līdzekļus /pers. E/ viņš neaizdos.
Tiesas sēdes laikā liecinieks /pers. E/ apstiprināja, ka šajā tikšanās reizē naudas līdzekļus 900,00 euro apmērā /pers. A/ ir iedevis tikai /pers. E/ un
/pers. B/ nekādus naudas līdzekļus no /pers. A/ nav saņēmusi.
[12] Tiesas sēdē liecinieks /pers. F/ liecināja, ka /pers. E/ ir vēlējies aizņemties naudas līdzekļus no /pers. A/.
/pers. E/, /pers. A/ un /pers. F/ ir satikušies Berģos, kur /pers. E/ saņēmis no /pers. A/ naudas līdzekļus 5 000,00 euro apmērā, taču parādzīme
bijusi jāparaksta par lielāku summu. Arī /pers. F/ ir parakstījis parādzīmi, uzskatot, ka sniedz galvojumu par /pers. E/ parādsaistībām. /pers. E/ tobrīd
strādāja /pers. F/ piederošajā autoservisā.
Tāpat tiesas sēdē /pers. F/ liecināja, ka /pers. E/ vēlējies aizņemties papildu naudas līdzekļus no /pers. A/ un /pers. F/ ir piedalījies arī otrajā
tikšanās reizē, kas notikusi tirdzniecības centra “Domina” autostāvvietā.
Šajā tikšanās reizē, kurā piedalījās arī /pers. B/, naudas līdzekļus no /pers. A/ saņēma tikai /pers. E/, taču pēc /pers. A/ pieprasījuma parādzīmes ir
uzrakstījuši un parakstījuši arī /pers. F/ un /pers. B/. Parādzīmju saturu diktējis /pers. A/.
Tiesas sēdē liecinieks /pers. F/ apliecināja, ka šajā tikšanās reizē naudas līdzekļus skaidrā naudā no /pers. A/ ir saņēmis tikai /pers. E/, taču /pers.
B/ nekādus naudas līdzekļus no /pers. A/ nav saņēmusi.
[13] Tiesai, izvērtējot minētās liecinieku liecības kopsakarā ar pušu tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, nav pamata neticēt liecinieku /pers. E/
un /pers. F/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām par to, ka /pers. B/ no /pers. A/ nav saņēmusi naudas līdzekļus parādzīmē norādītajā apmērā, jo liecinieku
sniegtajās liecībās jautājumā par naudas līdzekļu nodošanas faktu un parādzīmju rakstīšanu netika konstatētas pretrunas.
Bez tam, pats prasītājs /pers. A/ tiesas sēdes laikā sniedza pretrunīgus paskaidrojumus par pušu starpā noslēgtā darījuma būtību, no vienas puses
norādot, ka naudas līdzekļi bija nepieciešami un tie tikuši aizdoti /pers. E/, savukārt /pers. B/ minētajā darījumā bijusi galvotāja, taču, no otras puses
norādot, ka naudas līdzekļus /pers. A/ ir aizdevis tieši /pers. B/ kā aizņēmējai.
[14] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka lietas izskatīšanas laikā nav pierādīts fakts, ka prasītājs /pers. A/ būtu faktiski aizdevis naudas summu
7 000,00 euro apmērā atbildētājai /pers. B/.
Tādējādi tiesa atzīst, ka lietas izskatīšanas laikā nav pierādīta aizdevuma līguma noslēgšanas obligātā sastāvdaļa – faktiska naudas līdzekļu
nodošana atbildētājai /pers. B/, līdz ar to tiesai nav pamata uzskatīt, ka starp pusēm, pamatojoties uz 2018.gada 17.maija parādzīmi, būtu izveidojušās un
pastāvētu no aizdevuma līguma izrietošas tiesiskās attiecības.
[14.1] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja tiesā celtā prasība pret atbildētāju par aizdevuma parāda piedziņu, kas izriet no 2018.gada
17.maija parādzīmes, ir noraidāma kā nepamatota.
Vienlaikus, tā kā tiesa ir atzinusi prasību par parāda piedziņu par nepamatotu, tiesai nav pamata apmierināt prasītāja prasību daļā par likumisko
nokavējuma procentu piedziņu.
[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 140.panta sestajā daļā noteiktajam, noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ prasības nodrošinājumu. Prasības
nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedum stājas likumīgā spēkā.
Ņemot vērā to, ka tiesā celtā prasība ir noraidīta, pastāv pamats atcelt ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2019.gada 3.jūnija
lēmumu piemēroto prasības nodrošinājumu – ķīlas tiesības atzīmes ierakstīšanu /pers. B/ piederošajam nekustamajam īpašumam – dzīvokļa īpašumam
Nr.44 un 4209/281017 kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas, zemes /adrese/, kas reģistrēts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/(kadastra Nr./numurs B/), prasības summas 7 000,00 euro
apmērā.
[16] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteiktajam pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
Ņemot vērā to, ka tiesā celtā prasība ir noraidīta, nav pamata apmierināt prasītāja lūgumu par tiesas izdevumu piedziņu no atbildētājas par labu
prasītājam.
[17] Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta otrajā daļā noteiktajam, ja prasību noraida [..], tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš,
piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.
Prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 6.lapa), savukārt faktiskais ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs par dokumentu un tiesas pavēstu nosūtīšanu konkrētajā lietā veido 55,99 euro (lietas 2.lapa), līdz ar to atbilstoši
Civilprocesa likuma 42.panta otrajā daļā noteiktajam no prasītāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 51,29 euro apmērā
(55,99 euro – 4,70 euro = 51,29 euro).
[18] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka prasītājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu – 10
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 42., 189.-195., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.
Atcelt ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2019.gada 3.jūnija lēmumu piemēroto prasības nodrošinājumu – ķīlas tiesības
atzīmes ierakstīšanu /pers. B/ piederošajam nekustamajam īpašumam – dzīvokļa īpašumam Nr.44 un 4209/281017 kopīpašuma domājamām daļām no
daudzdzīvokļu mājas, zemes /adrese/, kas reģistrēts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas
nodalījumā Nr./numurs A/(kadastra Nr./numurs B/), prasības summas 7 000,00 euro apmērā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 51,29 euro (piecdesmit viens
euro un divdesmit deviņi centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā Tiesu administrācijas, reģ.Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma
mērķī norādot – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C30593519. Maksājuma dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas kancelejā, pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei
zvērinātam tiesu izpildītājam.
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Pujate
DOKUMENTS PARAKSTĪTS ELEKTRONISKI AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU